Valērija ir aktīva jauniete, kurai, kā jau visiem, reizēm patīk panašķoties ar mazāk veselīgiem produktiem, 
kā, piemēram, čipsiem vai saldumiem. Šodien Valērija ar prieku uzturā lieto dažādu pārtiku, tomēr vēl nesenā pagātnē jaunā meitene nevarēja par to pat sapņot, jo viņai tika atklāts gastrīts.
Trīspadsmit gadu vecumā meitene sāka izjust arvien regulārākas sāpes vēderā. Reiz Valērijai tas izraisīja tik lielu diskomfortu vēderā, ka nācās iet pie skolas medmāsas, kura aizsūtīja viņu mājās. Noguļot mājās visu atlikušo dienu un redzot, ka situācija neuzlabojās, meitenes mamma saprata, ka jādodas pie ārsta, jo, iespējams, problēma varētu būt nopietnāka, nekā sākumā šķita.
Valērija stāsta: ”Devāmies ar mammu pie dakteres. Ienākot kabinetā un izstāstot savu problēmu, ārste pataustīja vēderu un izteicās, ka varētu būt aizdomas par gastrītu. Šis jaunums mani ļoti satrauca. Vēlāk mani nosūtīja uz izmeklēšanu, kuras laikā ārsts centās noskaidrot šo sāpju un diskomforta cēloni. Rezultāti nebija iepriecinoši – tiešām tika apstiprināts gastrīts. Diagnoze mani šokēja, jo apzinājos, ka būs ierobežojumi ēšanā un stingrs režīms. Speciālists man noteica nedzert gāzētos, atspirdzinošos dzērienus, nelietot asus, piparotus un ceptus ēdienus, bieži nācās arī ēst uz ūdens bāzes pagatavotas putriņas.
Kādu mēnesi stingri pieturējos noteiktajai diētai, taču vēlāk pielaidu arī atlaides, kam bija sekas – man arvien biežāk sāka parādīties atraugas, turklāt tām bija ļoti nepatīkama smaka, kas atgādināja vecas olas, un parādījās arī īpatnēja garša mutē. Lai arī centos ievērot diētu, tomēr gastrīta simptomi nepārgāja. Sākumā par to ļoti pārdzīvoju, tomēr vēlāk samierinājos. Ar šo diskomfortu biju jau sadzīvojusi trīs gadus. Reizēm aizdomājos, vai ar tiem būs jāsadzīvo mūžīgi un vai ir kāds veids, kā atbrīvoties no šīs kaites.
Mana draudzene, kura ir ticīga meitene, bieži stāstīja par Dievu. Tas šķita ļoti interesanti, un es ieklausījos viņas teiktajā. Gadu atpakaļ mēs sākām lūgt Dievu par dažādām, vienkāršām lietām, piemēram, veiksmīgu dienu, un tā pamazām mana ticība Dievam auga un nostiprinājās. Kādu reizi es atnācu līdzi viņai uz draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumu. Šajā dievkalpojumā kāds cilvēks liecināja par to, ka Jēzus viņu ir dziedinājis, un dzirdētais mani ļoti uzrunāja. Es sāku apzināties, – ja jau Dievs ir dziedinājis to cilvēku, tad Viņš var dziedināt arī mani. Sāku arvien intensīvāk par to domāt un lūgt Dievu. Gāju līdzi draudzenei uz dievkalpojumiem un vēlāk pievienojos arī mājas grupiņai. Lēnām veidoju arī personīgo laiku ar Dievu – lūgšanu un Bībeles lasīšanu ikdienā.
Esot draudzē un iepazīstot Dieva gribu, sāku arī pamanīt, ka regulārās sāpēs vēdera rajonā un nepatīkamā garša mutē ir izzudusi. Tas notika pamazām un es sapratu, ka veselība ir sākusi uzlaboties. Uzmanīgi mēģināju ēst produktus, kurus iepriekš nedrīkstēju. Un man par pārsteigumu nekādas sāpes vai atraugas nesekoja! Arvien vairāk iekļāvu savā uzturā neieteicamos produktus. Neviena no iepriekšminētajām diskomforta pazīmēm vairs neatkārtojās. Es sapratu, ka Dievs mani ir dziedinājis no gastrīta! Man vairs nav nepieciešams ievērot stingru diētu, ēdot produktus, kuri negaršo. Mani nemoka vairs nepatīkamā garša mutē un regulārās atraugas. Es zinu, ka esmu Dieva mīlēta un Viņš mani ir pilnīgi dziedinājis.
Cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas problēmas, kā bija man, es ieteiktu meklēt Dievu, ticēt Viņam un lūgt dziedināšanu! Viņš spēj visas lietas!”
Valērijas Ivanovas liecību pierakstīja Kristīne Krapāne
