Pirms dažiem gadiem Artūrs pelnīja salīdzinoši maz, kaut arī viņš strādā prestižā un pieprasītā profesijā par programmētāju. 
Iepazīstot Dievu draudzē „Kristus Pasaulei”, jaunais puisis ir piedzīvojis daudzas izmaiņas savā dzīvē, tostarp arī svētību darbā. Šobrīd Artūrs strādā ļoti prestižā uzņēmumā par labu atalgojumu un savus panākumus viņš skaidro ar nodošanos Dievam.
Artūrs stāsta: „Esmu programmētājs, veidoju dažādas aplikācijas uzņēmumos un organizācijās. Pirms sešiem gadiem tie bija tikai atsevišķi gabaldarbi, kas nebija pārāk labi apmaksāti. Turklāt mans kompanjons paņēma sev lielu daļu no peļņas, bet man atstāja nožēlojamus grašus. Ja sākumā es biju apmierināts ar to, tad, laikam ejot, sāku apzināties sava darba vērtību un vēlējos lielāku atalgojumu. Tiecos pēc izaugsmes un panākumiem savā profesijā, arī finansiāli, taču, laikam ejot, nekas nemainījās. Cerēju, ka cilvēks, kurš nodrošināja mani ar darbu, ar laiku maksās vairāk, taču šīs cerības neattaisnojās.
Par Dievu zināju jau kopš bērnības, jo vecāki svētdienās mani ņēma līdzi uz baznīcu. Taču man nepatika visi šie rituāli un ceremonijas, tāpēc pusaudža gados izdomāju visādus ieganstus, lai nebūtu jāiet uz dievkalpojumu un centos nedomāt par Dievu vispār. Tomēr pilnībā no Viņa aiziet nespēju. Jau pēc dažiem gadiem programmētāja darbs un niecīgā samaksa vairs nesniedza nekādu gandarījumu. Man nebija krīzes vai nopietnu problēmu, kas liktu meklēt Dievu, tomēr kā cilvēks vēlējos ne tikai profesionālu, bet arī garīgu izaugsmi. Savās ilgās pēc dzīves piepildījuma sāku aizdomāties, ka ir kaut kas lielāks un nozīmīgāks par labu algu, māju, mašīnu un skaistu sievu, kas ir daudzu manu vienaudžu un draugu dzīves standarts. Tas patiesībā bija mans sauciens pēc Dieva.
Mana māsa jau kādu laiku apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei”. Viņas pamudināts, es sāku skatīties dievkalpojumu video ierakstus. Tieši internetā, klausoties svētrunas, Dievs mani uzrunāja. Tā nebija no dzīves atrauta liturģija un nesaprotami rituāli, bet viss, ko sludināja mācītājs, attiecās uz manu personīgo dzīvi. Šajā draudzē ieraudzīju to, ko pēdējā laikā biju meklējis. Tās bija dzīvas un neviltotas attiecības ar Dievu, un tieši tas man bija vajadzīgs! Turpat mājās nožēloju grēkus un pieņēmu Jēzu par savu Glābēju. Acumirklī sirdi piepildīja patiess miers un prieks! Pēc neilga laika es jau apmeklēju draudzi un mājas grupiņu.
Atdodot savu dzīvi Dievam, nolēmu veltīt visu uzmanību un spēku, lai piedzīvotu un iepazītu Kristu. Jau pašā sākumā es izveidoju regulāras attiecības ar Dievu, ik dienas veltot noteiktu laiku, lai lasītu Bībeli un lūgtu. Uzzināju, ka Dievs vēlas mani svētīt arī finansiāli, tādēļ sāku dot draudzē desmito tiesu no saviem ienākumiem, kā tas tiek mācīts Bībelē. Iesākumā došana man bija liels izaicinājums, jo tobrīd pelnīju maz, tomēr, kad biju nolicis Dievu un kalpošanu Viņam pirmajā vietā, Viņš sāka mani svētīt un pārmainīt.
Vispirms jau izmainījās visa mana vērtību skala, attieksme pret lietām un dzīvi. Pirms tam mani mērķi bija līdzīgi kā daudziem – kaudze naudas, dārgs auto, skaista meitene, ģimene. Mani mērķi nebija pārāk augsti, vērsti uz kaut ko lielu un paliekošu. Arī tagad, protams, vēlos būt svētīts ikvienā dzīves jomā, taču mani plāni ir daudz lielāki! Tā ir kalpošana Dievam un cilvēkiem, radot pozitīvas izmaiņas sev apkārt.
Tā es noliku kalpošanu un draudzes aktivitātes pirmajā vietā, taču Dievs pēc kāda laika atgādināja arī par darbu un finansēm. Paklausot Dieva vārdam un draudzes mācībai, mainījās arī manas domas pašam par sevi. Ieraudzīju, ka Viņam ir padomā daudz kas labāks tieši man. Sākām mājas grupiņā lūgt par darbu un finansiālu svētību. Rezultātā pamazām sāka nākt darba piedāvājumi no dažādām kompānijām, cits par citu nopietnāki, pie tam es sevi īpaši nereklamēju vai kā citādi nepieteicu. Ar katru jaunu darbavietu pieauga ne tikai mana ienākumi, bet arī pārliecība par saviem spēkiem un ticība Dievam.
Pašlaik strādāju labā, Latvijā pazīstamā uzņēmumā par programmētāju, taču vasaras sākumā man piedāvāja darbu citā firmā par daudz lielāku atalgojumu. Tomēr, kad sākās pārrunas jaunajā darba vietā, mani neapmierināja viņu nosacījumi, kas nebija pieņemami.
Firmā, kurā strādāju līdz šim, vadība bija informēta, ka man ir jauns darba piedāvājums ar atalgojumu, kas stipri pārsniedz manus līdzšinējos ienākumus. Kad devos runāt ar savu vadību, viņi piekrita paaugstināt manu algu, un tā es paliku iepriekšējā darbavietā. Caur to es ieraudzīju, ka Dievs var un grib svētīt mani materiāli!
Grūtībās un sarežģījumos, kas ir neizbēgami katrā darbā, es paļaujos uz Dievu. Es zinu, ka izdarīšu savu darbu un paveikšu to labi, jo Viņš ir ar mani. Patlaban manās finansēs ir pieaugums un dodu Dievam daudz vairāk par desmito tiesu. Redzu, ka Dievs mani svētī finansiāli, taču mērķis ir vairāk nodoties un kalpot Dievam, šim nolūkam ziedojot arī savus materiālos līdzekļus.
Tiem, kuri dzīvē ilgojas pēc pārticības, es novēlu koncentrēties nevis uz finansēm, bet uz Dievu. „Dzenieties vispirms pēc Dieva valstības, tad jums visas pārējās lietas tiks piemestas”, saka Jēzus. Liekot Dievu pirmajā vietā, tu būsi svētīts arī finansiāli!
Artūra Krapāna liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums
