Galvenā atšķirība kristietībai no citām ticībām ir regulāra Bībeles lasīšana un lūgšana. Citiem vārdiem sakot, personīgu attiecību veidošanu ar Dievu, kas ir diezgan liels izaicinājums ticīgam cilvēkam, jo katru dienu ir simtiem svarīgu pienākumu un rūpju, kas var no tā novērst. Taču, ja izdodas nolikt Dievu pirmajā vietā un izmainīt savu ierasto dienas kārtību, mēs iegūstam neskaitāmus Bībeles apsolījumus, pēc kā tik daudzi ilgojas.Galvenā atšķirība kristietībai no citām ticībām ir regulāra Bībeles lasīšana un lūgšana.

Sandija ir viens no cilvēkiem, kura ir Dievu nolikusi savas dzīves centrā. Viņa ir izvēlējusies katru dienu atšķirt Bībeli, lai iedziļinātos tur rakstītājā un lūgtu. Šis ieradums dod Dievam iespēju strādāt viņas dzīvē un mainīt daudzas nepareizas lietas, kas tur ir bijušas.

Pirms iepazīt Dievu, Sandijai daudzās dzīves sfērās ir bijušas problēmas. Viņa atceras: „Viss sākās ar atstumtību skolā, tādēļ, lai kaut kā to kompensētu, visiem spēkiem centos būt pirmā, vislabākā un visskaistākā. Es daudz uzmanības pievērsu savai ārienei un apģērbam. Pretēji savam izskatam un centieniem būt pārākai, iekšēji es cīnījos ar mazvērtību un bailēm. Atceros, sen atpakaļ kāds cilvēks man aizrādīja, ka es gandrīz katru teikumu sāku ar vārdiem: „Es baidos…”, un tā es arī jutos. Šī iemesla dēļ vienmēr meklēju kādu, kurš palīdzētu man tikt galā ar problēmām. Var teikt, es meklēju sev labāko draudzeni, kam es būtu svarīga un kurai varētu pilnībā uzticēties. Es vēlējos, lai man sniedz atbalstu un padomu ikvienā dzīves situācijā, tādēļ man vienmēr bija blakus kāda sirds draudzene. Vēlāk manā dzīvē parādījās cilvēks, kurš kontrolēja, ko un kā darīšu vai nedarīšu. Es biju ar to apmierināta, jo tas sniedza drošības un piederības sajūtu. Tikai retu reizi, ieklausoties sevī sapratu, ka tas nav pareizi, jo kā personība nespēju pieaugt un esmu atkarīga no citu viedokļa, bet atteikties no tā nespēju. Vēlāk arī pati centos kontrolēt citus cilvēkus. Es pārlieku pieķēros viņiem, mēģināju ieteikt, kā rīkoties dažādās situācijās un gaidīju atzinību.

Mazvērtība atstāja iespaidu arī uz manu finanšu jomu. Vienmēr uzskatīju, ka spēju būt tikai labs darba ņēmējs, nekādā gadījumā pašnodarbināta persona. Man bija vajadzīgs priekšnieks, kurš vadītu un uzņemtos atbildību. Ja kāds cilvēks ieteica pelnīt patstāvīgi, tas manī izraisīja niknumu. Pie sevis dusmās domāju, ka ne jau visi cilvēki var būt priekšnieki, kādam taču ir jābūt par darbinieku. Es nepieņēmu tādu iespēju, jo cīnījos ar neticības domām, ka man nekas nesanāks, man nebūs klientu un naudas, un es nevarēšu sevi uzturēt. Vieglāk bija paciest grūtības darbā un saņemt konstantu algu, nekā atteikties no tā un cīnīties, pilnveidoties un attīstīt savu potenciālu. Līdz ar to es nemaz nemēģināju sākt pelnīt patstāvīgi.”

Taču Sandijai izdevās uzvarēt mazvērtību un viņas dzīve izmainījās. Laikam ejot, viņa sāka ticēt Dievam, un kādā reizē viņas rokās nonāca ieraksts, kur kāds mācītājs stāstīja par personīgām attiecībām ar Dievu. Lai gan viņa jau vairākus gadus bija gājusi draudzē, un beigusi Bībeles skolas, šādas attiecības Sandijai bija svešas.

„Kad pirmoreiz to dzirdēju, mani pārņēma liels kauns. Es jau gadiem apmeklēju dievkalpojumus, evaņģelizēju un kalpoju cilvēkiem, bet pašu Dievu biju atstājusi novārtā. Sapratu, ka esmu rīkojusies nepareizi un vēlos vērst visu par labu. Nolēmu, ka turpmāk katru dienu veltīšu konkrētu laiku Bībeles lasīšanai un lūgšanai. Dievs ir mans Tēvs un es gribu pavadīt laiku kopā. Pateicoties Viņam, nonācu draudzē „Kristus Pasaulei”, kur par šo tēmu tiek regulāri mācīts un atgādināts. Sākumā veltīju Dievam tikai pusstundu, bet tagad, kad esmu mājas grupas vadītāja, lūdzu vairākas stundas. Man nekad nerodas jautājums, vai šodien es celšos lūgt Dievu, lai arī cik liels būtu nogurums un cik daudzi neatliekami pienākumi uz mani gaidītu. Savulaik ir bijis kāds pusgads, kad nācās celties pulksten četros no rīta, lai varētu pabūt Dieva klātbūtnē. Tas nebija viegli un man prasīja milzu piepūli, bet es zināju, kāpēc to daru, Viņš ir mana dzīvība un galvenā prioritāte, un nekam es neļaušu nostāties mūsu starpā.

Šis laiks, ko pavadu kopā ar Dievu, man ir svarīgs, jo lasot Bībeli es iepazīstu Viņu un līdz ar to arī sevi. Es cīnos, lai mainītu visu, kas manā dzīvē neatbilst Viņa gribai. Gandrīz katru dienu, lasot Bībeli, saņemu īpaši man domātu Dieva vārdu, kas ļoti uzrunā un ceļ manu ticību. Šajā laikā Dievs man sniedz vadību un gudrību, kā atrisināt dažādus sarežģītus jautājumus un situācijas, ar ko saskaros savā ikdienā. Es saprotu, ka tā ir visaugstākā izglītība, ko es jebkad spētu iegūt. Ja arī kādreiz jūtos pavisam slikti, tad zinu, ka lūgšanas atkal dos spēku un darīs mani priecīgu. Šie ir tie iemesli, kas man neļauj atkāpties no sava lēmuma un pamest novārtā lūgšanu laiku.

Izveidojot attiecības ar Dievu, mana dzīve krasi pārvērtās, jo, lasot Bībeli un lūdzot, pamazām mainījās domāšana. Esmu saņēmusi brīvību no bērnībā piedzīvotās atstumtības, jo Dievs vienmēr mani pieņem un mīl. Tagad es cenšos visu paveikt pēc vislabākās sirdsapziņas, un labi izskatīties par godu Viņam. Vairs necīnos ar mazvērtību un bailēm, tā vietā esmu kļuvusi pašpārliecināta. Es izskaudu arī negatīvu apliecinošus vārdus no savas valodas. Apzināti strādāju pie tā, lai manas domas un vārdi būtu pozitīvi. Tagad cilvēki par mani saka, ka esmu optimiste, un tā ir patiesība. Dievs ir veicis izmaiņas manā prātā, tas man sanāk dabiski un vairs neprasa lielus pūliņus, kā tas bija agrāk. Drošības un piederības sajūtu man sniedz Dievs. Caur Bībeles lasīšanu un lūgšanu zinu, ka esmu Dievam ļoti dārga un Viņam es varu pilnībā uzticēties. Man vairs nav nepieciešams meklēt kādu cilvēku, kurš kontrolēs manu dzīvi. Visus lēmumus spēju pieņemt pati, bez citu palīdzības. Es pilnveidojos kā personība, saprotot, kas man patīk un ko vēlos. Man nav vairs svarīgi, ko cilvēki par mani domās un kāds būs citu viedoklis. Tāpat attiecībās ar citiem cilvēkiem es cenšos izvairīties no jebkādas kontroles, pārlieku nepieķeroties un ļaujot viņiem pašiem izdarīt izvēles, neuzspiežot savu viedokli.

Pateicoties personīgām attiecībām ar Dievu un dzirdētajiem sprediķiem, atbrīvojos no mazvērtības un izmainījās arī manas domas par finansēm. Pamazām pieņēmu un noticēju, ka varu pelnīt patstāvīgi. Tagad esmu pateicīga mācītājam, kurš mani uzmundrināja rīkoties. Es lieliski protu plānot savu laiku un būt disciplinēta, man obligāti nav nepieciešams darba devējs, kurš organizētu darbu. Manā prātā vairs nevalda neticības domas, esmu pārliecināta, ka viss, ko es uzsākšu, man labi izdosies, ka man būs klienti un finanses, lai pilnībā sevi apgādātu. Šajā jomā pilnībā uzticos Dievam, to apliecinot, es pienesu Viņam desmito tiesu un labprātīgos ziedojumus no saviem ienākumiem. Zinu, ka Viņš par mani parūpēsies, jo Viņš ir bagāts Dievs, kurš priecājās par savu cilvēku labklājību. Jau tagad es redzu rezultātus, man patiešām netrūkst klientu, esmu finansiāli neatkarīga un mani ienākumi ir krietni palielinājušies.

Es ikvienam iesaku iepazīt Dievu personīgi. Lūgšanās var iegūt spēku un brīvību, ko sniedz tikai Dieva klātbūtne. Viņš dziedināja manu dvēseli un palīdzēja atbrīvoties no sen iegūtajām atstumtības sekām dzīves jomās. Iesaku veltīt laiku Dievam ikdienas, jo tas ir pats vērtīgākais ieguldījums, tajā slēpjas katras problēmas risinājums. Dievs ir Tēvs un Viņš vēlas būt sadraudzībā ar ikvienu cilvēku.”

Sandijas Vēzes liecību pierakstīja Līga Paņina