Artrīts ir locītavu iekaisums, kas rada sāpes, pietūkumu,  stīvumu tajās un šī slimība var skart cilvēku jebkurā vecumā. Vislabākais, ko ārsti var izdarīt, ir izveidot ikdienas plānu – ceļvedi, ko darīt, lai varētu veiksmīgi “sadzīvot” ar šo slimību un iekļauties ikdienā. Pirms diviem gadiem šī slimība skāra arī Jaroslavu, un pēc diagnozes noteikšanas bija skaidrs, ka pilnīga izārstēšana nebūs iespējama. Taču tas, kas medicīnai nav iespējams, ir iespējams Dievam. Šodien jaunais vīrietis ir vesels, viņam nav jālieto medikamenti un viņu vairs nenomoka artrīta simptomi.

 

Jaroslavs par to stāsta: “Apmēram pirms diviem gadiem man sāka sāpēt gūžas locītava tik ļoti, ka bija jāklibo. Tas notika nākamā dienā pēc tam, kad apmeklēju zīlnieci, kura izlika kārtis. Šodien, būdams kristietis, es saprotu, ka zīlnieces pakalpojumi atnes lāstus un problēmas cilvēku dzīvēs un tas bija noticis arī ar mani. Drīz griezos pēc palīdzības pie ārstiem. Pusgada garumā tika uzstādītas vairākas diagnozes un izrakstītas tām atbilstošas zāles, kas nepalīdzēja. Šai laikā slimība saasinājās – ja sākumā bija grūti iet un notupties, tad pēc zināma laika sāpju dēļ tika traucēts arī miegs. No rīta pamostoties, nevarēju nostāvēt, sāpēja pēdas, jutos tā, it kā staigātu pa saplēstiem stikliem. Sāpes bija tik stipras, ka to dēļ nevarēju pastrādāt. Pagāja pusgads, līdz beidzot tika noteikta īstā diagnoze – artrīts un nozīmēta atbilstoša ārstēšana. Medikamenti palīdzēja, sāpes mazinājās un es varēju atsākt strādāt.

 

Pēc kāda laika aizbraucu peļņā uz ārzemēm, darbs tur bija smags un slimība atkal saasinājās tā, ka biju spiests atgriezties mājās. Paralēli artrītam man bija arī vēl citas problēmas. Tādēļ pagājušā gada nogalē, meklēdams risinājumu savai situācijai, internetā “uzdūros” kāda cilvēka liecībai par to, ka, sākot apmeklēt draudzi “Kristus Pasaulei”, Dievs viņam palīdzējis. Ieinteresējos un man iepatikās internetā skatīties draudzes dievkalpojumus, kuru ietekmē sapratu, ka vēlos iepazīt Dievu un sāku katru dienu lūgt un lasīt Bībeli, kā tika mācīts svētrunās. Pavadīju daudz laika ar Dievu un pārdomāju Bībelē rakstīto.

 

Turpināju tuvoties Dievam un sapratu, ka ir svarīgi būt draudzē un nedaudz vēlāk jau braucu uz dievkalpojumiem klātienē katru svētdienu. Esot draudzē un redzot Dieva pārdabisko dziedināšanu pie daudziem cilvēkiem, sāku ticēt, ka arī es varu tikt dziedināts. Manu ticību dziedināšanai stiprināja Bībelē lasītais un jutu, ka sāpes paliek arvien mazākas. Šai laikā nepārtraucu lietot medikamentus, bet kādā brīdī pamanīju, ka bieži aizmirstu iedzert zāles, jo sāpes vairs nebija tik asas.

 

Maijā aizbraucu uz draudzes trīs dienu lūgšanu semināru jeb inkaunteru, ticot, ka saņemšu dziedināšanu. Tur tika lūgts arī par manu veselību. Atgriežoties mājās pēc šī pasākuma, sapratu, ka sāpes man ir pazudušas un ka esmu saņēmis reālu dziedināšanu. Kopš šī semināra sāpes nav atgriezušās, medikamentus nelietoju un zinu, ka Dievs ir mans Ārsts, kas dziedinājis no artrīta. Šodien es neklibojot varu staigāt, arī brīvi notupties un ilgstoši nostāvēt. Sāpju dēļ vairs nav traucēts miegs, arī pēdas vairs nesāp. Varu strādāt, esmu laimīgs un vesels!

 

Tagad es saprotu, cik bīstami ir apmeklēt zīlniekus, dziedniekus un gaišreģus. Šīm vizītēm ir smagas sekas, kas var palikt uz visu dzīvi. Tikai, pateicoties Dievam, esmu brīvs un dziedināts no šīm sekām! Novēlu ikvienam personīgi iepazīt Dievu un noticēt Viņa spēkam!”

 

Jaroslava Lazara liecību pierakstīja Dace Daubere