Daudzi no mums bērnībā mācījās un gāja uz skolu ar piespiešanos  un tikai tāpēc, ka vecāki to lika.
Jo bija taču tik daudz citas interesantākas lietas, ko darīt! Motivēt savus bērnus mācīties ir liels izaicinājums vecākiem savu bērnu audzināšanā, un ne visiem tas izdodas.Daudzi no mums bērnībā mācījās un gāja uz skolu ar piespiešanos,

Niks bija parasts puika, kuram mācības noteikti nebija galvenā prioritāte, un arī viņa uzvedība radīja problēmas gan skolā, gan ģimenē. Dēla sekmes spieda mammu Ingunu meklēt risinājumu, un viņa to atrada draudzē „Kristus Pasaulei”, tuvāk iepazīstot Dievu. Pēc lūgšanu semināra inkauntera Niks izmainījās tā, ka skolotājiem patiesi bija, ko brīnīties! No nesekmīga palaidņa viņš ir pārvērties par kārtīgu skolnieku ar labām atzīmēm un tādu, kurš godam pārstāv savu klasi un skolu dažādos priekšmetos olimpiādēs, sacensībās un konkursos. Svarīgi atzīmēt, ka pašam Nikam tagad ir prieks apmeklēt skolu un gūt sekmes mācībās!

Par to, kā tas notika, viņš stāsta: „Man daudz labāk patika spēlēt datorspēles, nekā mācīties. Tās mani saistīja daudz vairāk, nekā latviešu valoda, mūzika vai matemātika. No 1. līdz 4. klasei stundās vienkārši nemācījos, bet darīju palaidnības. Viss, kas saistījās ar skolu, mani kaitināja. Stundās runāju pretī, bet starpbrīžos kāvos. Skolotājas neticēja, ka man varētu būt labas sekmes un kāda no viņām teica: „Tavas atzīmes nekad nebūs labākas par 4 un 5”. Tas iesēdās manā apziņā, un, laikam ejot, es mācījos arvien sliktāk un sliktāk. Tā kā klasē nebiju pats sekmīgākais, centos sevi apliecināt, traucējot stundas un izsakot dažādas replikas. Nebija dienas bez piezīmēm, ka slikti uzvedos stundā, neklausu skolotājus un traucēju pārējiem mācīties. Kādā reizē es salauzu klasesbiedram roku. Tas gan nebija aiz ļauna prāta, jo mēs, puikas, spēlējāmies un mēs ar draugu nejauši uzkritām viņam virsū. Toreiz mammai bija nopietnas pārrunas ar pedagogiem un skolas vadību. Nolēmām nomainīt skolu, tomēr mana uzvedība un sekmes jaunajā vietā tā arī neuzlabojās.

Nika mamma Inguna pastāsta vairāk: „Dažādas nepatikšanas sekoja viena pēc otras. Bija reize, kad Niks, spēlējot kādu datorspēli telefonā, pusstundas laikā nospēlēja 250 latus! Ik reizes, kad savā telefonā redzēju skolotāja numuru, iekšēji saspringu, jo zināju, ka būs ļoti nepatīkamas sarunas par dēla sekmēm un uzvedību. Nemitīgi aizrādījumi un pārmetumi no pedagogiem un skolas vadības dzina mani izmisumā. Kādā reizē biju izsaukta uz pārrunām pie direktora un viņš veselu pusstundu paceltā balsī runāja uz dēlu: „Cik ilgi tu būsi „lupata”!?”

Tieši Nika problēmas skolā lika viņa mammai vairāk meklēt Dievu un lūgt par savu dēlu. Kādā kristīgā radiopārraidē viņa dzirdēja par lūgšanu semināriem jeb inkaunteriem, kuros cilvēki piedzīvo brīvību no savām problēmām. Pameklējusi internetā, Inguna uzzināja, ka šādus aizlūgšanu seminārus rīko draudze „Kristus Pasaulei”.

Niks turpina: „Jau kopš bērnības mamma mani veda uz baznīcu, kur bija daudz nesaprotamu ceremoniju un rituālu. Man tur ļoti nepatika, bija garlaicīgi un bieži vien mēs nepalikām līdz dievkalpojuma beigām, jo es nevarēju mierīgi nosēdēt. Pirms diviem gadiem mamma kopā ar mani bija plānojusi ar šo draudzi braukt ekskursijā uz Horvātiju, taču man riebās visi tie daudzie noteikumi un ceremonijas, kurus es galīgi nesapratu. Beigās plānotās ekskursijas vietā kopā ar mammu aizbraucu uz inkaunteru, un tur es piedzīvoju kaut ko tādu, ko nekad iepriekš nebiju gaidījis! Kad mācītājs aizlūdza par mani un uzlika rokas, Dievs man pieskārās! To sajūtu es nevaru vārdos aprakstīt! Visu atlikušo vakaru biju laimīgs un to varēja redzēt arī no malas.

Ļoti patika diskotēka šajā aizlūgšanu seminārā. Redzēju, ka cilvēki šeit ir laimīgi un māk priecāties. Kopš tās reizes mēs ar mammu sākām regulāri apmeklēt draudzi un mājas grupiņu. Esmu sācis katru rītu lūgt Dievu un lasīt Bībeli. Ja kādreiz mamma man lika iet uz baznīcu, kur mana dzīve nemainījās, tad tagad es ar prieku nākt katru svētdienu uz draudzi „Kristus Pasaulei”. Atceros, agrāk baznīcā garlaikojos un nepārtraukti prasīju mammai: „Kad tas viss beigsies!?” Bet tagad mani ļoti uzrunā vārds, ko mācītājs sludina dievkalpojumā!”

Kad Niks atgriezās skolā, pedagogi uzreiz ievēroja pārmaiņas, kas notikušas pusaudzī. „Kas noticis ar jūsu dēlu Niku?” – klases audzinātāja izbrīnā jautāja viņa mammai Ingunai. Kādreizējais delveris bija kļuvis draudzīgs, smaidīgs un sācis labprātīgi piedalīties skolas pasākumos. Arī sekmes visos mācību priekšmetos strauji gāja uz augšu.

„Drīz ievēroju, ka manas sekmes uzlabojas. Ja agrāk klasē es biju 20. vietā sekmju ziņā, tad tagad esmu piektais. Protams, tas nenotika pats no sevis. Mācības man sāka iepatikties, arī pats vairāk sāku plānot savu laiku tām un censties. Ja kaut ko stundā nesapratu vai kādas lietas nepadevās, apmeklēju konsultācijas un papildus interesējos par konkrēto tēmu. Man vairs nav vajadzības kādam kaut ko „pierādīt” un būt „asajam”.

Nu jau būs gandrīz divi gadi, kopš esmu draudzē, un manas sekmes skolā ir kļuvušas ievērojami labākas. Šogad pabeidzu skolu ar vidējo atzīmi 7,6 un saņēmu goda rakstu, piedalījos olimpiādēs un skolas sacensībās matemātikā uzvarēju 12. klasi! Tagad skolotājas saka, ka man ir laba galva un ka es savā dzīvē noteikti sasniegšot daudz. Man ir mērķi nākotnei, vislabāk man padodas matemātika un programmēšana, ar šo jomu es plānoju saistīt savu turpmāko dzīvi un izvēlēties to kā profesiju.”

Niks ir priecīgs, ka nonācis šajā draudzē un ka viņam ir brīnišķīgs mācītājs un arī grupas vadītājs, kuri motivē mācīties, lai sasniegtu dzīvē vairāk! Šobrīd vasarā, lai iepazītu vairāk Dievu, Niks ir sācis mācīties draudzes Bībeles skolā.

Inguna: „Tagad man ir superīgs puika, kurš bieži vien uzmundrina arī mani. Niks ir kļuvis daudz pozitīvāks, dzīvespriecīgāks un mīl cilvēkus. Viņš ir kļuvis daudz vīrišķīgāks, noteiktāks, ar mērķiem! Arī Nika uzvedība skolā ir mainījusies, jo tagad viņš vairs necenšos sevi apliecināt, neklausot skolotājus un darot palaidnības.

Nika novēlējums: „Saviem vienaudžiem, kuri vēl nepazīst Jēzu un domā, kā sevi apliecināt, es gribu ieteikt – iepazīstiet Dievu, un jūs atradīsiet savu prieku Viņā. Jo būt ar Dievu noteikti ir interesantāk un „krutāk”, nekā bez Viņa!”

Nika un Ingunas Milgrāvju liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums