Vēlos pastāstīt, kā izmainījās mana dzīve, kad iepazinu Dievu un sāku apmeklēt draudzi.
Skolas laikā līdz 7. klasei mācījos normāli, bet pēc tam kopā ar klasesbiedriem sākās iedzeršana un smēķēšana, kas ar katru gadu kļuva biežāka. 8. klasē nosēdēju divus gadus, līdz beidzot to pabeidzu, un tad man sākās pieaugušo dzīve. Uzsāku darba gaitas un mācības neturpināju. Drīz mana ikdiena bez alkohola nebija iedomājama, to vajadzēja katru dienu, obligāti pēc darba un citreiz pat arī no rīta.
Tā tas viss turpinājās – darbs, biežas iedzeršanas, brīvdienās klubu apmeklējumi un citi tusiņi, kuros bieži izkāvos. Man patika taisīt nepatikšanas, bija pat publiskas vietas, kurās man bija aizliegums ierasties. Tusiņos pamēģināju narkotiskās vielas – kokaīnu un amfetamīnu. Kaut arī man rados un draugu lokā bija piemēri, kā azartspēles izputina cilvēku dzīvi, tomēr pats arī ar no tām kļuvu atkarīgs. Īpaši aizrāvos ar sporta totalizatoru, kurā pavadīju daudz laika. Šāda dzīvesveida dēļ arī attiecības ar pretējo dzimumu es veidot nepratu, jo alkohola iespaidā darīju daudz muļķības un biju nepatīkams un agresīvs. Sāku domāt, ka man dzīvē kaut kas ir jāmaina, jo tā dzīvot man bija jau apnicis, un es neredzēju savai dzīvei jēgu.
Kādu dienu mana darba kolēģe pastāstīja par izmaiņām viņas dzīvē un uzaicināja mani uz dievkalpojumu. Sākumā teicu, ka padomāšu, tā arī neaizgāju, bet, kad viņa aicināja vēlreiz, nolēmu to apmeklēt. Biju pārsteigts, ka vide, kurā nokļuvu, ir pavisam atšķirīga salīdzinot ar to, kādā atrados agrāk. Šeit bija draudzīgi cilvēki ar pavisam citām interesēm, arī daudz jauniešu un laba atmosfēra. Nolēmu, ka vēlos šo vietu apmeklēt vēl. Savā pirmajā dievkalpojumā nožēloju grēkus un ieaicināju Jēzu savā sirdī un, lai vairāk iedraudzētos ar cilvēkiem, sāku iet arī uz mājas grupu, kas notiek reizi nedēļā. Lai labāk izprastu Bībeli un nostiprinātu savu ticību, draudzē izgāju Bībeles skolu un apmeklēju lūgšanu semināru jeb inkaunteru.
Kopš sava pirmā dievkalpojuma, neesmu tos ne reizes izlaidis. Esot šajā vidē sāku mainīties, pārstāju domāt sliktās domas un pārgāja vēlme spēlēt azartspēles. Vislielākais prieks man ir par to, ka jau vairāk kā divus gadus vairs nelietoju alkoholu. Agrāk biju izmēģinājis vairākkārt atmest alkohola lietošanu, bet neizdevās, bet tagad ar Dieva palīdzību esmu no tā brīvs. Šobrīd man ir pozitīvs skats uz dzīvi kopumā un arī uz attiecībām. Draudzē esmu apprecējies, mani ir brīnišķīga sieva un nesen ģimenē piedzima dēliņš. Esmu sapratis, ka ir jāciena sava otra pusīte, nevar domāt tikai par sevi, jo laulība ir divu cilvēku kopdarbs un pie tās visu laiku ir jāstrādā. Arī mana domāšana ir mainījusies, šobrīd strādāju pie savas uzņēmējdarbības attīstības.
Ja vēl ne reizi neesi bijis dievkalpojumā, es tev iesaku atnākt. Šeit tu iepazīsies ar jauniem cilvēkiem, un tava domāšana sāks mainīties. Un, ja turpināsi iet Dieva ceļu, tad arī tava dzīve izmainīsies uz labo pusi.
Vitālija Rekrutenko liecību pierakstīja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija.