Ikvienam ir gadījies izciest nelielas sāpes, kad ir sastiepts kāds muskulis. Parasti mēs ceram, ka tās pāries un vairs neatkārtosies, tomēr gadās, ka sāpes pastiprinās un nepāriet. Pirms vairākiem gadiem tā bija arī Simonai, kura stipru muskuļu sāpju dēļ nespēja normāli pastaigāt. Apmeklējot dziedināšanas dievkalpojumu, kurā kalpoja mācītājs Mārcis Jencītis, Simona saņēma savu dziedināšanu.

Simona stāsta: „Aptuveni pirms septiņiem gadiem man sāka sāpēt kāja cirkšņa apvidū. Sākumā sāpes bija nelielas, bet spontānas – nedaudz savilka un atlaida. Nedomāju, ka sekos kas nepatīkamāks, tāpēc sāpes ignorēju, nepievēršot tām lielu uzmanību. Tomēr to intensitāte un stiprums pieauga tādā mērā, ka pārvietošanās kļuva apgrūtinoša. Es vairs nevarēju brīvi kustināt kāju – staigāšana man sagādāja sāpes, tāpēc sāku pieklibot. Nevarēju arī uzvilkt zeķes un pieliekties sāpju dēļ. Dzēru pretsāpju medikamentus cerībā, ka šīs nepatīkamās sajūtas pāries un neatkārtosies, bet tie tikai īslaicīgi novērsa simptomus un uzlabojumus kopumā nedeva. Uz darbu devos ar asarām acīs, jo nezināju, kā varēšu pilnvērtīgi pastrādāt, ja jau iešana sagādā tādas sāpes. Jāatzīstas, ka ārstus apmeklēju reti, jo principā man ir laba fiziskā veselība un zāles lietoju maz. Lai arī sapratu, ka būtu jādodas pie speciālista, tomēr to neizdarīju.”

Tajā laikā Simona apmeklēja draudzi, bet Dievu viņa tā pa īstam nepazina – Bībeli lasīja un lūdza vien kādās īpašās retās reizēs. Tomēr, neskatoties uz to, viņa ticēja, ka Dievs var dziedināt un palīdzēt.

„Lai gan regulāri gāju uz dievkalpojumiem, tomēr nevarēju sevi saukt par pilnvērtīgu kristieti. Bet manī bija pārliecība par to, ka Dievs dara brīnumus. Kādu dienu pamanīju ziņojumu, ka draudzē viesosies mācītājs Mārcis Jencītis un izlēmu, ka noteikti aiziešu. Dievkalpojuma laikā mācītājs aicināja atsaukties visus tos, kuri vēlējās saņemt aizlūgšanu. Es gribēju saņemt dziedināšanu kājai, tāpēc arī devos pie mācītāja. Bet, pēc viņa uzdotā jautājuma, vai lasu Bībeli un lūdzu katru dienu, nedaudz nokaunējos, jo nevarēju sniegt pozitīvu atbildi. Mācītājs konkrēti pateica, ka tās ir ļoti svarīgas un nepieciešamas lietas, kas turpmāk noteikti būtu jādara, un tad aizlūdza par manu kāju. Nekādas īpašas sajūtas vai emocijas aizlūgšanas brīdī man nebija. Vienīgais – ļoti pārdomāju savu attieksmi pret Dievu. Pieņemu lēmumu iepazīt Viņu nopietnāk, kā arī regulāri un cītīgi lasīt Bībeli un lūgt.”

Mājupceļā Simona vēl joprojām piekliboja, bet ticībā viņa pie sevis atkārtoja: „Jēzus Kristus Vārdā esmu dziedināta!”

„Aizgāju mājās un sāku gatavot vakariņas. Tikai pēc neilga brīža pamanīju, ka kustēties ir palicis daudz vieglāk – sāpes un savilkuma sajūta bija pazudušas. Es ļoti priecājos, ka iešana vairs nesagādā grūtības un ir tik viegli kustēties! Dievs darīja brīnumu!”

Pēc mēneša ilga diskomforta Simona beidzot varēja brīvi staigāt neklibojot. Tagad viņai nav grūtības uzvilkt zeķes vai pieliekties, viņa var bez sāpēm kustināt kāju. Simonai vairs nav nepieciešams pirkt un lietot pretsāpju medikamentus un viņa spēj pilnvērtīgi strādāt. Šobrīd Simona uzcītīgi apmeklē draudzes „Kristus Pasaulei” mājas grupiņu Ventspilī, katru dienu lūdz Dievu un lasa Bībeli.

„Nešaubies, ka saņemsi savu dziedināšanu, jo Dievs ir uzticams un apsolīto izdarīs! Tici līdz galam arī tad, ja simptomi vēl nav pazuduši, jo tikai tad redzēsi Dieva varenību un iegūsi uzvaru!”

Simonas Ostrovskas liecību pierakstīja Pārsla Jankovska