8. augusta dievkalpojums „Kristus pasaulei” Rīgas draudzē Zinātņu Akadēmijas namā bija īpašs.
Šis sestdienas dievkalpojums sākās ar laulības ceremoniju. Kopīgu dzīves ceļu kā vīrs un sieva sāka draudzes locekļi Andris un Aiga. Viņi slēdza derību Dieva un draudzes priekšā. Pēc tam draudzes locekļi apsveica jauno pāri un dāvāja viņiem ziedus. Par savu ceļu pie Dieva, kā arī to, kā viņa iepazinās ar Andri, stāsta Aiga:
„Apmēram pirms desmit gadiem sāku meklēt ceļu pie Dieva. Nokristījos pareizticīgo baznīcā. Mācītājs deva man otru vārdu – Elizabete. Šad un tad iegāju baznīcā, noliku kādu svecīti, bet tiklīdz izgāju pa baznīcas durvīm, tā turpināju iepriekšējo grēcīgo dzīvi, jo nepazinu dzīvo Dievu. Arī Bībeli nelasīju. Jau tad zināju, ka man ir nopietna diagnoze – izkaisītā skleroze. Biju precējusies. Attiecības ģimenē sāka saasināties, arī slimība progresēja. Pagāja daži gadi un es paliku uz gultas. Vīrs no manis aizgāja. Paliku viena ar bērnu. Par mani sāka rūpēties auklīte. Viņa bija kristiete. Laiku pa laikam klausījos Kristīgo radio, daudz raudāju, jo domāju, ka manai dzīvei nav nekādas jēgas. Un tad notika kas neparasts…Nezinu, kā es biju saregulējusi savu radio pulti, taču radio pavisam negaidot ieslēdzās pats! Biju izbrīnīta. Auklīte teica lai gaidot, tur noteikti būs kāda ziņa man! Es pasmējos… Un tad sadzirdēju, ka 25. oktobrī būs dziedināšanas dievkalpojums, kurā kalpos mācītājs Mārcis Jencītis. Sapratu, ka man tur ir jabūt. Tikai tagad saprotu, ka tas bija kāds īpašs Dieva plāns manai dzīvei. Un tad viss sākās…
Jau dziedināšanas dievkalpojumā ievēroju Andri. Viņš ļoti dedzīgi slavēja Dievu. Es viņu apbrīnoju, jo pati tā vēl nepratu. Kādu reizi, kad man pašai nebija nekādu iespēju nokļūt dievkalpojumā, man no draudzes atsūtīja palīgu Andri, lai mani ieceltu mašīnā un pēc tam izceltu no tās. Andris atbrauca ļoti priecīgs. Viņš pat piedāvājās izvest mani ārā pastaigāties. Vēlāk viņš šad un tad man piezvanīja, lai apjautātos, kā man klājas. Tad arī iesākās mūsu draudzība. Andrim ir ļoti laba sirds. Viņš sadraudzējās arī ar manu dēlu Mārtiņu. Kādā reizē viņš man jautāja, vai es spētu viņu iemīlēt. Mani tāds jautājums mazliet pārsteidza nesagatavotu, jo par to nebiju domājusi. Taču pagāja kāds neilgs laiks, un es sapratu, ka viņš man ir ļoti vajadzīgs! Arī Mārtiņam Andris iepatikās, jo viņš spēj ļoti labi saprasties ar bērniem. Es ticu, ka tas bija Dievs, Kurš saveda mūs kopā. Es ticu, ka pienāks diena, kad Dievs mani dziedinās! Tas, kas šobrīd ar mums notiek, ir tikai sākums kaut kam lielam un skaistam. Ticu, ka viss, kas šobrīd notiek ar mums, nav tāpat vien. tagad mēs visi kopā ar visu sirdi esam draudzē „Kristus pasaulei”.
Novēlam Andrim un Aigai Dieva klātbūtnes un svētībām pārpilnu turpmāko dzīvi! Mūžam mīlēt To Kungu un vienam otru gan šeit, virs zemes, gan arī mūžībā!
