Šodienas svētrunas tēma būs par to, kā izprast savas emocijas un pareizi tās pārvaldīt.
Kādēļ es izvēlējos šādu tēmu? Principā katrs cilvēks ir pazīstams ar tādu lietu kā emocijas, sievietes pat izteiktāk, bet arī vīrieši no tā nevar paslēpties, jo emocijas ir mums visiem. Šajā vasarā manā dzīvē bija dažādas situācijas, no kurām es sapratu, ka vēlos vairāk izprast šo tēmu. Es skatījos uz vienu no mūsu grupas dalībniekiem un novēroju, ka viņš visas lietas uztver mierīgi, līdzsvaroti un stabili. Es domāju, ka tas ir mērķis, uz ko varētu iet, – lai arī ko tev nepasaka, tu mierīgi atbildi un mierīgi to uztver. Es arī varu pateikt: “Jā, labi,” bet iekšā ir vētra. Es vēlējos izprast šo tematu un saprast, kā tikt galā ar savām emocijām. Brīžiem es pat domāju, ka Dievs mūs ir radījis ar emocijām un tas ir lāsts, īpaši sievietēm, jo viņām ir tik daudz emociju, ka pat reizēm nezina, kur tās likt. Tā nu es šajā vasarā papētīju to dziļāk un arī pastāstīju mācītājam, un viņš teica, ka man ir tēma, par ko sludināt draudzē.

„Un tev būs To Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka.” (Marka evaņģēlijs 12:30)

Pavisam nesen mums bija sprediķis, kurā mācītājs sludināja tēmu, ka vajag kalpot Dievam un mīlēt Dievu no visas savas sirds. Šajā Rakstu vietā ir minēts, ka mums būs mīlēt Dievu no visas savas dvēseles, sirds, prāta un spēka. Tas nozīmē, ka Dievs vēlas, lai mūsu ticība nav balstīta tikai uz prāta lēmumiem, bet lai tajā piedalās arī mūsu dvēsele, sirds un emocijas. Dievs vēlas, lai tu mīli Viņu no visas sirds un dedzīgi. Jēzus mums māca emociju pilnas attiecības ar Dievu.

1. Dievam arī ir emocijas.

Dievs nav ne vīrietis, ne sieviete, Viņam ir emocijas, tāpēc jebkuram vīrietim un sievietei drīkst būt emocijas, mēs esam brīvi justies un mums nav jābūt kā koka gabaliem. Dažas no Dieva emocijām ir šādas – mīlestība, žēlastība, Viņš var būt dusmīgs, labs, greizsirdīgs. Šīs ir tikai dažas no Dieva emocijām. Manā telefonā ir tāda aplikācija YouVersion Bible, kurā katru dienu pienāk viens pants no Bībeles. Man ir tāda tradīcija no rītiem ieiet šajā aplikācijā un paskatīties pantu. Šodien bija tāds pants, ko es nolēmu iekļaut sprediķī:

„Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis, tavs spēcīgais glābējs; Viņš priecāsies par tevi, būs pret tevi mīļš, tev piedos un skaļi izpaudīs Savu prieku par tevi.” (Cefanijas 3:17)

Lūk, kāds ir Dievs – Viņš var skaļi izpaust Savu prieku, emocijas par tevi. Viņš nav iekompleksēts Sevī, jo Viņš ir brīvs priecāties par mums. Viņš par mums priecājas, Viņš grib pret mums būt mīļš un grib būt attiecībās ar mums. Jebkādas attiecības vispār ir grūti iedomāties bez emocijām. Dievam ir emocijas un Viņš tās arī izpauž. Un mūsu rīcība var ietekmēt Dieva emocijas, jo Dievs nav neaizskarams.

„Tanī dienā tu sacīsi: “Es Tev pateicos, Kungs! Jo Tu gan biji uz mani dusmīgs, bet Tavas dusmas norima, un Tu mani iepriecināji.” (Jesajas grāmata 12:1)

Jesaja bija kaut ko sastrādājis, ka Kungs bija uz viņu dusmīgs. Varbūt arī tu kādreiz jūti, ka esi kaut ko izdarījis un Dievs neskatās ar ļoti laimīgu seju uz tevi, varbūt ir apbēdināts vai nedaudz sadusmots. Dievam ir emocijas, un Viņš ir izdarījis tā, ka mēs arī varam just emocijas. Tādas emocijas, kādas ir Dievam, ir arī mums.

2. Tava spēja just un tavas emocijas ir dāvana no Dieva.

Emocijas nav lāsts, mums vienkārši ir jāiemācās šīs emocijas pārvaldīt, lietot tās labiem mērķiem, labiem uzdevumiem un neļaut tām pārvaldīt sevi. Emocijas mūs padara par cilvēkiem. Robotiem un mākslīgajam intelektam emociju nav. Dievs mūs ir radījis par cilvēkiem ar emocijām.

„Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.” (1. Mozus 1:26-27)

Mēs esam radīti pēc Dieva tēla – mums ir gars, dvēsele, emocijas, griba, spēja pieņemt lēmumus un spēja pārvaldīt savas emocijas. Šādā veidā mēs atspoguļojam paša Dieva dabu, jo tas, kas ir Dievam, ir arī mums. Attiecīgos brīžos mums parādās emocijas – mēs smejamies, raudam, dusmojamies. Tas arī ir atkarīgs no cilvēka, kādas emocijas viņam tuvākas. Ir cilvēki, kas brauc mašīnā un pastāvīgi uz visiem dusmojas un rūc. Ja kāds viņus apdzen, tad tas ir pārāk ātrs, bet kas lēni brauc, tas neprot braukt un arī ir slikts. Mums katram ir tādas emocijas, kuras visbiežāk izpaužas mūsu dzīvē. Piemēram, kāds ir raudulīgāks un pie katras sentimentālākās lietiņas nobirdina asariņu. Tieši emocijas ietekmē to, kā mēs paši sevi uztveram. Tās ietekmē un veido mūsu pasaules redzējumu. Svarīgi ir zināt to, ka emocijas regulē mūsu dzīvi, jo tas ir kā sarkans diedziņš, kas iet cauri visai mūsu dzīvei, taču ir viena svarīga lieta – mēs nedrīkstam emocijām ļaut sevi vadīt. Mums pašiem ir jāvada savas emocijas, jo, ja mēs ļausim emocijām vadīt sevi, tad mūsu dzīve var aiziet tajā virzienā, kurā mēs negribam iet. Tikai tad, kad mēs pārvaldīsim savas emocijas, mūsu dzīve būs harmoniska un laimīga.

Es sameklēju informācija par to, ko psihologi saka par emocijām. Emocijas ir mūsu psihes daļa, kas atrodas galvā. Ir galvaskauss, lielais kauls, un zem tā ir smadzenes, kas ir ļoti svarīga mūsu ķermeņu daļa. Smadzenēm ir garoza un zemgarozas slānis. Emocijas ir atradušas sev vietiņu tieši zemgarozas slānī. Emocijas nepastarpināti saņem visu informāciju no apkārtējās vides – visu, ko mēs redzam, dzirdam, sasmaržojam, sajūtam un atceramies. Tās uztver arī to informāciju, kas nāk no iekšienes, ko mēs tajā brīdī izjūtam. Emocijas ir arī tās, kas mūs pamudina uz noteiktu darbību, rīcību. Mēs vienmēr darbojamies emociju ietekmēti, jo nekad nav tā, ka mūsu darbības būtu bez emocijām. Emocijas var būt dažādas intensitātes, taču visām mūsu darbībām pamatā nāk klāt emocijas.

Emocijām ir trīs pamata funkcijas:

1. Signāla funkcija – emocijas saprot, kas notiek tavā ķermenī un ārpus tā, un reaģē uz to. Atkarībā no tā, vai uztvertais ir patīkams vai nepatīkama, emocijas tev dod komandu. Ja uztvertās lietas vai notikumi ir patīkami, tad emocijas dod komandu palikt tajā vietā, neiet prom, jo tu labi jūties. Ja emocijas uztver kaut ko nepatīkamu vai sliktu, tad emocijas signalizē bēgt projām. Tāpēc bieži tad, kad mēs slikti jūtamies, mums automātiski ir vēlme kaut kur aiziet un paslēpties, lai neviens cits neredz, piemēram, ka raudam. Mums gribas attālināties no tām situācijām, kurās jūtamies nepatīkami.

2. Regulatīvā funkcija – emocijas regulē spriedzi, kas ir mūsos. Ja mēs nekādā veidā savas emocijas neizpaužam, tad spriedze paliek mūsos iekšā. Kas notiek tad, kad katliņš vārās uz lielāko temperatūru jeb mūsos kāpj spriedze? Viss sprāgst! Cilvēkos, kuri savas emocijas tur iekšā un neļauj tām iziet ārā, šī spriedze ļoti pieaug un sekas var būt izdegšana vai uzsprāgšana. Tāpēc emocijām ir arī regulatīvā funkcija, un mēs varam savas emocijas izpaust, un tad viss kļūst mierīgi, jūra nomierinās un var dzīvot tālāk. Tādā veidā emocijas mums palīdz vadīt mūsu dzīvi.

3. Komunatīvā funkcija – izrādot emocijas, mēs ļaujam apkārtējiem cilvēkiem par sevi gūt svarīgu informāciju jeb mēs komunicējam ar apkārtējiem arī caur savām emocijām. Viņi saprot, vai tu esi dusmīgs, priecīgs, apvainojies vai noskumis, un attiecīgi reaģē uz tavām izteiktajām emocijām. Tad, kad cilvēks ir sapūties, tad viņam pat negribās iet klāt un veidot komunikāciju, labāk iet pie tiem, kuri smaida un grib runāties. No šīs emociju funkcijas ir atkarīgs tas, kā mēs veidojam attiecības ar cilvēkiem, ne tikai draudzības un mīlestības attiecības, bet arī darba attiecības un citas.

Ikvienā cilvēkā jau no dzimšanas ir piecas negatīvas pamata emocijas – dusmas, skumjas, satraukums, kauns un vaina, riebums. Mazos bērnos īpaši var novērot visas šīs emocijas. Un ir tikai trīs pozitīvas pamata emocijas – prieks, mīlestība un interese. Negatīvās emocijas rodas tad, kad notiek kaut kas nepatīkams, bet tas nenozīmē, ka šīs emocijas ir sliktas, jo tās ir dabiskas un tām ir jābūt.

Negatīvās pamata emocijas:

1. Dusmas signalizē par to, ka kāds pārkāpj tavas robežas vai kāds neapmierina tavas vajadzības, kurām vajadzētu tapt apmierinātām;

2. Skumjas runā par to, ka mēs kaut ko esam pazaudējuši – sapņus, ilūzijas, mīļus cilvēkus vai lietas;

3. Kauns rodas tad, kad mēs kaut ko esam savārījuši un domājam, kā to izmainīt vai nekad vairs nepieļaut. Šī emocija ietver tādas lietas, kas attiecībās ar citiem cilvēkiem ir radījušas attiecību pasliktināšanos. Mums ir kauns un mēs domājam, kā to izmainīt, lai turpmāk būtu labas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem;

4. Trauksme un bailes vēstī par to, ka mūsu dzīvē ir kāda situācija, ar kuru mēs netiekam galā. Mums vajag sakopot visus savus resursus, lai pārvarētu radušos situāciju, tāpēc mūsos var būt trauksme un bailes, vai arī, ja negatīva situācija jau ir notikusi un mēs to cenšamies izlabot.

5. Riebums vēsta par to, ka kāda lieta mums nepatīk, tāpēc cenšamies no tās izvairīties.

Emocijas atšķiras arī pēc to intensitātes – tās var būt vājākas un spēcīgākas. Kad emocijas ir ļoti spēcīgas, tad tās kāpj pāri malām un ietekmē mūsu fizisko ķermeni, mums rodas dažādas somatiskas problēmas, un kopā ar stresu var sākties dažādas slimības. Emocijām ir ļoti liela nozīme mūsu dzīvē!

Ir divas galējības, no kuram mums savā dzīvē vajadzētu izvairīties:

1. Pārlieku liela emocionalitāte – tas nozīmē, ka cilvēks uzskata, ka pats svarīgākais dzīvē ir tas, kā viņš jūtas, un galvenais ir justies labi. Šādi cilvēki peld kā kuģīši jūrā un ķer pozitīvas emocijas. Viņu dzīvē viss ir balstīts uz emocijām.

2. Sajūtām vispār nav nekādas nozīmes – uzskats, ka sajūtas nav svarīgas, jo visu izšķir intelekts, inteliģence, prāts un griba.

Šīs ir divas galējības, kurās nevajadzētu iekrist. Kā šīs galējības izpaužas draudzē, kristīgajā vidē? Cilvēki, kuriem nav svarīgi tas, kā viņi jūtas, to arī apgalvo. Viņiem slavēšanas laikā negribēsies izpaust emocijas, viņi būs noslēgti, rezervēti un neļaus savām emocijām izpausties. Tā ir galējība, kurai nevajadzētu pakļauties. Pat Dievs Bībelē sūdzās, ka ir cilvēki, kuri Viņu pielūdz tikai ar lūpām, bet viņu sirdis ir tālu projām. Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mūsu emocijas un prāts ir balansā. Tāpat ir arī otra galējība, ka daudziem kristiešiem emocijas ir galvenais. Viņi slavēšanā meklē sajūtas, trīcēšanu, izpausmes, krišanu u.tml. Pirms šīs draudzes es agrāk biju tādā draudzē, kurā arī vadīju slavēšanu, un tajā laikā es domāju, ja cilvēki nekliedz, nebļauj, nekrīt pie zemes slavēšanas laikā, tad laikam nekas nedarbojas, nav svaidījuma. Tur par daudz tika likts uzsvars uz emocionālām izpausmēm. Veselīgs kristieša stāvoklis ir tad, kad emocijas un prāts ir balansā.

Bībelē netiek lietots vārds ‘emocijas’, bet tā vietā tiek lietots vārds ‘sirds’ un ‘dedzība’. Tas ir tad, kad tu esi dedzīgs Dieva lietās, dedz par Dievu, un arī Dievs ir dedzīgs. Dievs mums ir devis psalmus. Bībelē kopā ir 150 psalmi. Tieši tur mēs daudz varam lasīt par emocijām, par to, kādas cilvēkiem tajā laikā ir bijušas emocijas. Interesanti, ka tur nav tikai pateicības psalmi, bet bieži ir attēlotas situācijas, kad ir slikti, ir izmisums un nezināšana. Dāvids ir sarakstījis vairākus psalmus. Tās bija dziesmas, kuras viņš dziedāja brīžos, kad bija absolūti izmisis, nezināja risinājumu, kad bija aizvainots. Mēs to visu varam lasīt un mācīties labāk iepazīt un izprast savas emocijas, īpaši, kad ir emocionāli smags un grūts laiks dzīvē. Daudziem no mums ir kāds psalms, kas ir vismīļākais. Ļoti populārs ir 91. psalms: Kas mājo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā… Cilvēki vēlas kaut ko, kas viņus stiprina. Un kāpēc gan nē? Psalmos mēs varam izlasīt to, kā cilvēki tajos laikos ir pārdzīvojuši grūtības, gājuši cauri smagiem posmiem un saņēmuši Dieva stiprinājumu. Dievs grib, lai mēs protam tikt galā ar savām emocijām, tāpēc mums ir jāiemācās tas izdarīt.

Kādēļ mums ir jāzina, kā rīkoties ar savām emocijām?

1. Jo sajūtas nav uzticamas un bieži mēdz pievilt un pat vest nepareizā virzienā. Kā es dažreiz rīkojos? Es saņemu, piemēram, aizrādījumu, un manī rodas nepatīkamas emocijas. Tajā brīdī es visu redzu pilnīgi citās krāsās jeb ļoti melnu un izkropļotu, tāpēc es nogaidu, jo saprotu, ka emocijas ir mānīgas un mainīgas.

”Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas noved viņu nāvē.” (Salamana pamācības 14:12)

Mans ieteikums ir neko nedarīt tajos brīžos, kad esi uzvilkts vai sastrīdējies ar kādu, īpaši ar saviem tuvākajiem cilvēkiem. Jo tieši emociju karstumā tu vari rīkoties nepareizi, pateikt vai izdarīt kaut ko sliktu vai pat pārtraukt attiecības uz visiem laikiem.

2. Lai mēs netiktu cilvēku un velna manipulēti. Ja tu nekontrolēsi savas emocijas, tās sāks kontrolēt tevi. Tava dzīve tad nebūs balansā un tavs garastāvoklis būs tas, kas nosaka tavu dzīvi. Mēs zinām preču izplatītājus, kuri apgūst cilvēku psiholoģiju un zina, uz kādām emocijām spēlēt. Tāpēc tev ir jāpārzina savas emocijas, lai neviens no ārpuses tevi nevarētu negatīvi ietekmēt.

”Vīrs, kas savu garu nevar savaldīt, ir kā atklāta pilsēta, kuras mūri ir sagrauti.” (Salamana pamācības 25:28 )

Paškontrole ir svarīga īpašība, lai ar tevi nevarētu manipulēt citi cilvēki, tava vecā daba un velns. Velnam ļoti patīk izmantot tavas emocijas, piemēram, bailes. Velns tevi iebiedē caur greizsirdību, rūgtumu, kaunu, raizēm, skaudību un citām lietām. Sātanam ir tendence mūs slīcināt un padarīt bezpalīdzīgus mūsu pašu emocijās. Un tu pats tajā brīdī jūties tā, it kā tā būtu tava realitāte, patiesība, kas buksē tavu dzīvi. Emociju pārvaldīšana ir daudz svarīgāka, nekā mēs domājam. Mums ir svarīgi prast aizslēgt šīs durvis, lai netiktu velna manipulēti un pat lai neatkristu no Dieva.

”Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1. Pētera 5:8 )

Mums ir jābūt modriem savās emocijās un rīcībā, ko izraisa emocijas.

3. Mums ir jāzina, kā rīkoties ar emocijām, jo mēs gribam patikt Dievam. Ja tavs dievs jeb elks ir emocijas un pašsajūta, tad patiesais Dievs tiek nolikts maliņā.

”Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki pēc Gara lietām. Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme – uz dzīvību un mieru. Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj. Miesas cilvēki nevar patikt Dievam.” (Romiešiem 8:6-8 )

Tu nevari patikt Dievam, ja esi uz emocijām centrēta persona.

4. Lai savā dzīvē gūtu panākumus. Ja tu nekontrolēsi savas emocijas, būsi uzpūties kā pūpēdis, cilvēki negribēs ar tevi sadarboties, jo vienmēr tevi kaut kas neapmierinās, vienmēr tu kaut ko pieprasīsi no citiem, bet pats uz sevi neskatīsies. Patiesībā tu esi tā problēma, tev ir jāmainās, nevis otram. Tas ir svarīgi gan darba kolektīvos, gan grupiņās, gan citur. Ir svarīgi, kā mēs izturamies pret paziņām, kolēģiem, draugiem, jo tas ietekmē mūsu sadarbību un arī panākumus. Ja tu esi tāds, no kura citi bēg, kā tu vadīsi grupiņu? Tev ir jāizmaina sevi, sava seja, sava attieksme. Un tas ir iespējams – ikvienam ir sejas muskuļi, kurus var savilkt smaidā, ikviens spēj pateikt labas lietas utt. Tas viss ir izdarāms ar gribasspēku.

Vai esi dzirdējis par IQ (intelektuālais koeficients)? Pieņemot darbā, cilvēkus bieži vērtē pēc šī koeficienta. Taču izrādās, ka EQ (emocionālais koeficients) ir vēl svarīgāks par IQ. Nepietiek tikai ar mūsu gudrību (IQ). Citi ir tik pārgudri, ka ar viņiem neviens nespēj sadarboties un komunicēt. Bez savaldītām emocijām neviens ilgi darbā nenoturēsies, neskatoties uz to, cik viņš ir gudrs.

”Viņš mirs bez pamācības un savas lielās ģeķības dēļ viņš gāzīsies.” (Salamana pamācības 5:23)

Ja tu nemainīsi savu attieksmi, tu gāzīsies – zaudēsi darbu, reputāciju. Citi vienkārši nevēlēsies ar tevi neko kopā uzsākt, nevēlēsies kopā celt grupiņu vai ko citu. Neradi sev tādu reputāciju! Kad tu esi atdevis savu dzīvi Jēzum, Viņš ir kļuvis ne tikai par tava prāta un dzīves Kungu, bet arī par tavu sajūtu un emociju Kungu. Viņš grib būt tavu emociju Kungs! Man reizēm ir tā, ka, esot cilvēkos, līderu grupiņā, esmu savākta (reizēm gan man ir mazliet skābāks ģīmis), taču, aizejot mājās, es ļaujos savām emocijām, raudu. Dažreiz tas notiek, līdzko aizveru aiz sevis ārdurvis. Varbūt tas nemaz nav tik slikti, bet svarīgi ir tas, ko es tajā brīdī sev atļauju domāt un just? Mums liekas, ka neviens neredz un nezina, kas ir mūsu galvā, taču Dievs redz visu. Viņš grib, lai mēs sevi kontrolējam un šīs negatīvās emocijas neietekmē mūsu turpmāko dzīvi, vārdus, darbus un attiecības ar citiem.

”[..] tā kā viņš miesas dzīvē atlikušo laiku nedzīvo vairs cilvēku kārībām, bet Dieva gribai.” (Pētera 1. vēstule 4:2)

Ja tev ir Kristus, tev nav jādzīvo emociju saitīšu vadītam, tu pats vari kontrolēt savas emocijas; tu ej tām pa priekšu, un tās tevi klausa, tās dara to, kas jādara, lai darītu labu.

Tātad ir dažādas (pozitīvas un negatīvas) emocijas, un mēs noskaidrojām, kāpēc tās rodas un kāpēc ir pareizi ar tām jārīkojas. Tāpēc tagad es stāstīšu, kā pārvaldīt emocijas. Tu to varēsi jau šodien sākt praktizēt. Pirmais – nosauc emociju vārdā un atšķir to nost no citām emocijām. (Jo dažreiz mēs pat nesaprotam, kas tieši ar mums notiek, kura emocija ir galvenā, kas izraisa šo sajūtu, kā mēs tajā brīdī jūtamies.) Tās varētu būt dusmas, vilšanās, sajūsma, prieks. Pozitīvās emocijas mums būs vieglāk izprast nekā negatīvās. Otrais – apzinies, ko tu tagad jūti. Tas nozīmē saprast, kāda situācija izraisa šo emociju. Padomā, kas ir noticis, kāpēc tu tā jūties. Varbūt tas notika vakar? Dažreiz tā var būt trauksme un stress, taču tu pat nesaproti, no kā. Varbūt tieši šodien viss bija kārtībā, taču pirms nedēļas kaut kas notika. Varbūt ir gaidāms kāds svarīgs notikums, un tu uztraucies? Ir svarīgi saprast, ko tu pats par to domā. Trešais – tev jāapzinās, kāda veida emocijas radās, jāizanalizē sevi. Ceturtais – izproti savas fiziskās reakcijas uz šo emociju. Ja tu dusmojies, varbūt tava galva pulsē no asins pieplūduma, varbūt tev stresa laikā ļoti slāpst. Piektais – saproti, kā tu rīkosies šo emociju ietekmē. Piemēram, ja kādas situācijas tavā dzīvē regulāri atkārtojas, tad ir prātīgi tās izanalizēt (kad esi mierīgs) un izdomāt soļus, kā rīkoties, ja tas atkārtosies. Varbūt vadītājs pasaka, ka tev kaut kas ir jāmaina. Tev ir jāsaprot, ka vadītājs tev nevēl ļaunu un slikti par tevi nedomā, jo tu jau esi sagatavojies tam, kā tu pieņemsi šo viņa mīlestībā teikto ieteikumu, jo zini, ka tavs vadītājs tevi mīl un grib, lai tevī viss mainās uz pozitīvo pusi. Diemžēl vadītājiem ne vienmēr nākas teikt labas lietas. Man pašai nepatīk, ka man tās saka, un, savukārt, man tas jāsaka saviem cilvēkiem, un es viņiem jūtu līdzi. Taču, ja es neteikšu, es viņus nemīlu un man ir vienalga, kas ar viņiem notiek tālāk. Tāpēc tev ir svarīgi sagatavoties tam, kā tu rīkosies šādā situācijā, kad tevi kāds pamāca. Lai nav tā, ka tev nav plāna, kā šādā situācijā rīkoties. Citādi tu nevarēsi vadīt jeb kontrolēt savas emocijas, bet tās vadīs tevi.

”Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izskati manas īkstis un manu sirdi!” (Psalms 26:2)

Mums, tāpat kā Dāvidam, ir jābūt tādiem, kas ļauj sevi koriģēt un mainīt. Ļauj, lai Dieva vārds tevi maina! Vaicā Dievam, kāpēc tu tā jūties un netiec ar to galā. Katram no mums ir kādas nelāgas emocijas, uz kurām mēs uzkaramies, piemēram, sevis žēlošana.

Papildu jautājumi, kurus vari uzdot sev, lai noskaidrotu, kas ar tevi notiek.

Kas ir īstais iemesls, kāpēc es tā jūtos? Varbūt tas ir saistīts ar manu bērnību, audzināšanu? Vai tā ir patiesība, ko es šobrīd jūtu? Varbūt tas ir velns, kurš man liek tā justies? Vai tas, ko es jūtu, man palīdz vai mani ievaino? Vai šīs sajūtas mani ved tur, kur es gribu, vai tās strādā manā labā? Ja neved, tad tas ir signāls, ka šīs emocijas ir jāmaina. Vēl ir jāņem vērā arī fizioloģiskie iemesli, kas ietekmē mūsu emocijas – nogurums, slimība, miega trūkums. Tad mēs kļūstam kašķīgi, piekasīgi un nervozi. Es atceros laiku, kad mūsu bundziniekam bija ļoti trausls miegs un naktī viņš gulēja tikai četras stundas. Tas izpaudās mēģinājumos, kad viņam bija grūti savaldīt savas emocijas. Viņš mēdza izskriet no būra un visus nokritizēt. Tad, kad tu esi uzvilcies, neizgulējies, tavs aizrādījums pārējiem būs ļoti nepatīkams, tāds āķīgs un ass. Tevī nemaz negribēs ieklausīties, bet ātrāk tikt no tevis prom. Lūk, mums tas ir jāņem vērā, jo varbūt iemesls ir vienkārša, elementāra neizgulēšanās. Izgulies, mīļais cilvēk! Atpūties! Izārstē to, kas tev kaiš! Stiprini savu imunitāti, lai nejustos tik ļoti noguris. Varbūt tev vienkārši trūkst kādu vitamīnu, lai tu būtu spirgts. Sievietēm liela problēma ir ikmēneša cikls. Tas ļoti spēcīgi ietekmē mūsu emocionālo sistēmu un izpausmes. Ik pa laikam sievietes jūtas ļoti kašķīgas, nomāktas un depresīvas, un gribētos domāt, ka velns uzbrūk un nospiež. Gribētos celties un cīnīties pret velnu. Bet patiesais iemesls ir cikls un hormoni. Tas vienalga nedod tev tiesības rīkoties neciešami. Tieši otrādi – tev pašai ir jāzina, kas ar tevi notiek, tev jāzina, ka tas nav nekas nenormāls, un tajā brīdī savas emocijas jānoliek pie vietas. Parasti, kad cilvēks saprot, kāpēc tas tā notiek, viņam ir daudz vieglāk ar to tikt galā. Kamēr tas ir kaut kas nezināms un nesaprotams, ir grūti ar to tikt galā.

Ko mums darīt ar negatīvajām emocijām? Mums ir jāzina, kā veidot savu garastāvokli. Daudzas emocijas mums ir tik negatīvas, ka tās vienkārši ir jānomaina ar kaut ko pozitīvu.

”Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 2:5)

Mums ir jāiedomājas: “Ko Jēzus justu šajā situācijā?“ Bija tāda filma “What would Jesus do?” Tu arī vari domāt – ko Jēzus justu šajā situācijā? Kā Viņš rīkotos? Mēs varam izmantot savas negatīvās emocijas, lai virzītu tās labā virzienā. Piemēram, ja tev tiek nodarīts pāri, tu vari kļūt par taisnības cīnītāju. Varbūt sākumā savā draudzē, bet vēlāk visā valstī. Izmanto tās lietas, kas tevi kaitina, labā veidā, nepuksti internetā pa to, kāda mums slikta valdība, tu tikai akumulēsi savas negatīvās emocijas. Tā vietā tu savu neapmierinātību vari pagriezt otrādāk un ieguldīt to tajā, lai kaut ko mainītu, lai sāktu kaut ko pozitīvu darīt, lai mainītu esošo situāciju. Sāc ar mazumiņu, piemēram, ja kāds aizvaino tavu ģimeni, bērnus vai draudzi un tu redzi netaisnību, dusmojies, sāc cīnīties un aizstāvēt. Neskaties no malas, kā viss notiek. Ņem savas negatīvās emocijas un lieto tās, lai pārvērstu tās pozitīvajās, lai tās nestu labumu.

Ķersimies klāt sievietēm un vīriešiem, kuri nav precējušies. Kādiem tas ir ļoti sāpīgs jautājums, citi pat skrien uz ārzemēm meklēt savu otru pusi. Viena problēma ir nespēja apprecēties, otra – nespēja tikt pie bērniņa. Kāpēc mums vajag vīru vai sievu vai kādēļ mums vajag bērnus? Mūsos ir mīlestība, un mēs to gribam kādam dot. Ja mums nav, kam dot, tad tā stāv mūsos iekšā, un mēs tikai domājam, ka mums ir vajadzīgs vīrs vai sieva. Šī mīlestība mūsos iekšā bloķējas. Ko tu vari darīt? Tev nevajag skriet pie kāda un prasīt, vai viņš tevi precēs, vai domāt, kur lai tagad dabū bērnu. Tev nav jāskrien pie visiem pasaules ārstiem. Kur tu vari izlietot savu mīlestību, lai tā nepaliek pie tevis? Atrodi kādu cilvēku, kuram ļoti vajag tavu mīlestību un tavas rūpes. Pasaulē ir ļoti daudz šādu cilvēku. Ir ļoti daudz bērnu, kuri dzīvo bērnunamos, bez mammas, bez tēta. Mums nav jāmeklē tikai bērni, jo ir ļoti daudz pieaugušo, kuriem ļoti vajag tavas rūpes un uzmanību. Tev nevajag turēt šo mīlestību sevī! Latvija ir liela, Rīga ir liela, dodies pie cilvēkiem, izlej šo mīlestību pār viņiem! Tu no tā gūsi tik daudz brīnišķīgu emociju un būsi pārpilns ar pozitīvām emocijām. It īpaši no evaņģelizācijas uz ielas, un vēl jo vairāk, ja cilvēks ir ieinteresēts, ja viņš sāk nākt uz draudzi un mājas grupiņu. Šīs emocijas ir grūti ar kaut ko salīdzināt, tās ir ļoti īpašas un spēcīgas.

“Tad viņš man deva šādu paskaidrojumu: tā skan Tā Kunga vārds Zerubabelam: ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots.“ (Caharijas 4:6)

Tu negūsi panākumus ar sava paša varu un spēku. Tev nevajag cīnīties ar savām emocijām tikai savā paša spēkā.

Ko mēs varam darīt kopā ar Dievu, lai sakārtotu savas emocijas?

1. Katru dienu lūdz Dievu piepildīt sevi ar Svēto Garu.

Izmanto savu laiku ar Dievu un lūdz pēc Viņa Gara. Mēs dziedājām dziesmu, lai Dievs dod mums Savu spēku, un to arī lūdz: “Dod man Savu spēku, ka es varu pastāvēt!” Pirms kāda laika es strādāju bērnudārzā, man bija maiņu grafiks un 7.00 bija jābūt darbā. Es pavadīju laiku ar Dievu no rīta, un es ļoti agri cēlos. Trīs dienas es tā varēju izturēt, bet ceturtajā dienā vadzis lūza un man gāja ļoti slikti. Tajā ceturtajā dienā es ne vienmēr palūdzu, devos uz darbu, mani viss kaitināja, gan bērni, gan vecāki, gan kolēģi, un man bija ļoti grūti. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mums ir laiks ar Dievu un šajā laikā mēs arī lūdzam, lai Dievs mūs piepilda ar spēku, ka mēs spējam uzvarēt savas garastāvokļa maiņas.

“Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.“ (Galatiešiem 5:22-23)

Šeit ir minēts vārds ‘atturība’, un tā ir domāta paškontrole. Paškontroli mums māca Bībele. Tas ir Dieva Gara auglis mūsos, ka mēs spējam sevi kontrolēt. Tad, kad Dieva Gars ir tevī, tev ir spējas kļūt kontrolētākam, nekā jebkad iepriekš. Tev tas ir tikai jālieto, jo pats no sevis tas nenotiks. Tad, kad tu esi pilns ar Dieva Gara augļiem, tevi nekas nekaitina. Apkārt var notikt visdažādākās lietas, kāds var neizdarīt lietas tev pa prātam vai tā, kā vajadzētu izdarīt, bet tevi tas nekaitina, jo tu esi pilns ar Dieva Gara augļiem. Tu to uztver mierīgi: “Labi, draudziņ, šoreiz tev nesanāca, nākamreiz darīsim citādāk.” Tu mierīgi atradīsi risinājumu. Ja tu neesi ļāvis Dievam sevi piepildīt ar Gara spēku, tad tu rīkosies pēc miesas iegribām, sabļausi, būsi dusmīgs. Labākajā gadījumā tu neko nepateiksi, bet iekšā vārīsies un pukstēsi, kāpēc otrs neizdarīja tā, kā vajadzēja. Ar mani tā notiek, es tiešām reizēm jūtu nepatiku pret kāda cilvēka rīcību. Lūk, paškontrole! Mums katram tā ir vajadzīga, it īpaši vadītājiem. Ja mēs nesam pilnu kafijas krūzīti, un tā tiek sakratīta, kas gan no tās izlīs? Kokospiens? Nē, kafija. Ja savā laikā ar Dievu tu esi sevi piepildījis ar Dieva Garu, tad no tevis izlīs Dieva Gars, nevis dusmas un uzpūtība.

2. Katru dienu lūdz Dieva palīdzību pārvaldīt savu muti.

Katru dienu lūdz, lai tu runā to, ko vajag, nevis to, ko nevajag.

“Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet, kas ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties.” (Salamana pamācības 13:3)

Uzmanies, ka tu neļauj mutei runāt visu, ko tavas emocijas jūt. “Es tā jūtos, un man nekas nav jātēlo. Teikšu visu, ko es jūtu un kā es domāju.” Skaties, ka pēc tam pašam nav jābīstas un dārgi jāmaksā par to. Tas nenozīmē, ka ir jāizliekas, tev vienkārši ir jākontrolē sava mute.

“Pasargi arī Savu kalpu no augstprātīgas lepnības grēkiem, ka tie nevalda pār mani! Tad es būšu bez vainas un tīrs, bez lieliem pārkāpumiem.“ (Psalms 19:14)

Kas būs tavā sirdī, tas arī nāks ārā no tavas mutes. Tāpēc mēs savā lūgšanu laikā lūdzam, lai Dievs maina mūsu sirdi, lai tur nevalda lepnība, pašnožēla, greizsirdība, nepacietība. Lūgšanu laikā mēs to visu nesam Dieva priekšā un lūdzam, lai Dievs maina mūs.

Ir kāda interesanta lieta, ar kuru es vēlos padalīties, un tā ir saistīta ar emocijām. Tā skar mūs visus. Kā atšķirt romantisku mīlestību no īstas mīlestības? Mīlestība ir arī emocijas, jūtas. Tās ir vienas no visspēcīgākajām jūtām. Tās ir jūtas un emocijas, kuras ļoti spēcīgi ietekmē mūsu dzīvi un mūsu lēmumus. Kad mēs klausāmies pasaulīgas dziesmas, tajās daudz dzied par romantisku mīlestību. Krievu valodā ir ļoti populāri: Tu mani atstāji, un es to nekad nepiedošu… Populāras ir filmas un dziesmas par mīlestības un attiecību problēmām. Romantiskās filmas pārsvarā skatās meitenes, sievietes. Puišiem vairāk patīk piedzīvojumu filmas. Kas ir romantiskā mīlestība? Tas man šovasar bija interesants atklājums. Kad mūsos ir skumjas un ilgas pēc otra cilvēka, mēs gaidām, kad viņš beidzot atnāks, būs tas īstais un vienīgais, piepildīs visas vajadzības, nēsās uz rokām, dāvinās dārgas lietas, vēlēšanās nolasīs no acīm un nekas pat nebūs jāsaka. Daudzām meitenēm ir ilgas pēc ideālā vīrieša, kurš piepildīs visas viņu vajadzības. Noteikti puišiem arī ir kaut kādas ilgas. Kas patiesībā ir šīs jūtas? Tās ir mūsu bērnībā nepiepildītās vajadzības. Tas ir tas, ko mēs gaidījām no vecākiem, – ka viņi mūs mīlēs, lutinās, nēsās uz rokām, – un lielākajai daļai cilvēku tas nav piepildījies, tādēļ viņos ir liela vajadzība pēc romantiskās mīlestības. Realitātē tās ir ilgas pēc mīlestības, ko tavs tētis un mamma nav iedevuši. Kādas ir šīs vajadzības? Maigums, pieķeršanās, uzmanība, mīlestība, uzslavas, pateicība, apbrīna, rūpes. Tas ir tas, ko bērns bērnībā gaidīja no saviem vecākiem, bet pilnā mērā praktiski neviens no mums to nav saņēmis, tādēļ ka mūsu vecāki arī nesaņēma no saviem vecākiem, un šī ķēdīte var būt ļoti gara. Vecākiem bija savas problēmas, vecāku vecākiem savas. Un tā tas turpinās, bet savus vecākus mēs arī īsti nevaram vainot, jo visas šīs vajadzības spēj piepildīt vienīgi Dievs. Kad mēs meklējam partneri, kurš apmierinās mūsu lielās vajadzības pēc atzinības un pieņemšanas, uzmanības, maiguma un mīlestības, tad, lai arī cik brīnišķīgs nebūtu šis partneris, pat vislabākais cilvēks ar vislabāko uzvedību un attieksmi, nekad nevarēs pilnā mērā apmierināt un kompensēt to, kas mums ir pietrūcis. Tikai Dievs var pilnā mērā apmierināt šīs vajadzības un kompensēt to trūkumu bērnībā.

Kāda ir izeja no šīs situācijas? Apzinies visas savas vajadzības. Apzinies, ko tu sagaidi no otra cilvēka. Apzinies, atzīsti, izproti to un kļūsti brīvs, zinot patiesību. Apzinies, ka sagaidi piepildījumu no otra cilvēka. Tā ir maza bērna attieksme – prasīt no otra: “Es gribu! Dod man! Rūpējies par mani!” Principā tu esi koncentrēts uz sevi, tas ir raksturīgi maziem bērniem, jo viņi domā tikai par sevi. Tas ir tāds līmenis, kurā tu esi kā mazs bērns, kas prasa tikai sev. Patiesa mīlestība ir kaut kas, ko esam mācījušies kā agape mīlestību. Patiesa mīlestība ir bezgalīgas līdzjūtības un ziedošanās jūtas pret otru cilvēku. Tā ir vēlme pēc viņa laimes un labklājības. Vēlme dot visu labāko otram cilvēkam. Šīs jūtas ir nesaraujami saistītas ar rūpēm. Patiesa un īsta mīlestība ir tikai tad, kad mēs sākam uzvesties kā pieaugušie. Sākam dot, rūpējamies un mīlam nevis tādēļ, lai mūs mīlētu, bet tev vienkārši ir labi ar otru cilvēku un tu gribi viņu celt un atbalstīt, arī tad, ja viņš tev nedod atpakaļ šādu gādību un rūpes. Tā ir pieaugušu cilvēku reakcija un mīlestība. Tikai tā ir iespējams patiesi mīlēt. Tu esi gatavs uzņemties atbildību, esi gatavs dot, neprasot atpakaļ.

“Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!” (Psalms 37:4)

Ir labi, ka mums apkārt ir cilvēki, vīrs, sieva, grupiņas cilvēki, ģimene un draugi, bet pilnīgu tavu vajadzību apmierinājumu var dot tikai Dievs. Ja tu to meklē citā cilvēkā, tu vilsies, jo viņš nav ideāls un nevarēs pilnā mērā apmierināt tavas vajadzības. To, ko tu vari saņemt tikai no Dieva, negaidi no cilvēka. Esi pirmais, kurš dod un mīl. Esi pirmais, kurš rūpējas un izlej savu mīlestību uz citiem cilvēkiem. Es nedomāju tikai par ģimeni, jo mēs esam draudze, kas iet ārā pie cilvēkiem. Mīlēsim un rūpēsimies par viņiem. Tas ir mūsu mērķis un uzdevums. Arī dodot citiem, Dievs mums dod brīnišķīgas emocijas. Mēs varam cīnīties, lai cilvēki tiktu izglābti un ievesti Dieva valstībā. Kad tu tiksi galā ar savām emocijām, tu sāksi saprast, kas ar tevi notiek un kāpēc notiek. Tas palīdzēs tev neiestrēgt un iet ātrāk uz priekšu. Tiešām, meklē savu prieku savā Kungā, kurš dod tev visu, pēc kā tava sirds ilgojas.

“Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:19)

Dievs tevi ir radījis, Viņš tevi pazīst visos sīkumos. Arī tavu emocionālo dabu un būtību, Viņš grib tevi piepildīt un svētīt. Debesu Tēvs, mēs Tevi slavējam, ka Tu esi mūsu Radītājs, mūsu Tēvs. Tu esi mūs veidojis pēc Savas līdzības. Paldies, Dievs, ka Tu gribi, lai mūsu sirds, dvēsele un emocijas ir veselas un dziedinātas, sakārtotas, ka tās ir pakļautas Tev un mums pašiem. Es lūdzu, Dievs, lai mēs savas svarīgākās vajadzības nesam Tavā priekšā, un Tu tās piepildi, apmierini. Tu sakārto mūsu iekšējo pasauli. Tu izproti mūs visos sīkumos. Nav vietas, kur mēs varētu paslēpties no Tevis, Dievs. Tu pārzini mūs, Kungs. Tu zini mūsu domas un sajūtas, mūsu grūtumus. Mēs pateicamies, Dievs, ka Tu rūpējies par mums un gribi mūs glābt un celt. Tu gribi mūs dziedināt un piepildīt. Tu vēlies piepildīt visas mūsu vajadzības pēc Savas godības pilnās bagātības. Kungs, mēs Tevi slavējam Jēzus Kristus Vārdā, nav neviena tāda, kāds esi Tu, mūsu Kungs un Dievs. Tu esi vislabākais un visbrīnišķīgākais, vismīlošākais. Mēs pielūdzam Tevi un slavējam Tevi. Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.

Indras Kalniņas sprediķi “Kā izprast savas emocijas un tās pārvaldīt?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija