Līga jau bērnībā bija dzirdējusi par Dievu un ticējusi Viņa esamībai, bet nebija personīgi iepazinusi.
Kad jaunās sievietes dzīvē notika kāds traģisks negadījums, kur bez Dieva žēlastības varēja būt letāls iznākums, Līga piedzīvoja Viņa brīnumdarošo un dziedinošo spēku.
Kad jaunās sievietes dzīvē notika kāds traģisks negadījums, kur bez Dieva žēlastības varēja būt letāls iznākums, Līga piedzīvoja Viņa brīnumdarošo un dziedinošo spēku.
“Pēdējā laikā arvien vairāk un vairāk domāju par Dievu un veltīju laiku Viņa meklējumos. 2018.gada septembrī sāku apmeklēt draudzes “Kristus Pasaulei” mājas grupiņu Dobelē. Tur pieņēmu Jēzu par savu Kungu un Glābēju. Regulāri sāku lasīt Bībeli un lūgt Dievu, tuvoties un iepazīt Viņa mīlestību, gādību un rūpes.
Pagājušā gada rudenīgajā 29.septembra dienā pēc nakts maiņas nogurusi ar automašīnu pa meža ceļu braucu mājās. Tā kā vīrs vēl tikai mācās braukt, pie stūres sēdēju es. Pretī brauca mašīna un es, strauji bremzējot, nenovaldīju stūri. Mašīnu “sanesa” sānis, tā nobrauca no ceļa un apvēlās uz jumta. Tai mirklī viss apkārt sagriezās, no bailēm domas apstājās un es zaudēju samaņu. Mašīnas priekša bija pilnīgi saplacināta. Vīram laikam ieslēdzās izdzīvošanas instinkts un ar lielu spēku viņš, atliecot dzelžus, izlīda pats un izvilka mani no mašīnas, kuru varēja pēc tam norakstīt. Atguvusi samaņu, tomēr atrodoties pamatīgā šoka stāvoklī, es nespēju īsti saprast un pateikt vīram, kā jūtos. Vēlējos ātrāk nokļūt mājās. Atstājuši mašīnu ceļmalā, mēs apmēram desmit kilometrus gājām kājām uz mājām. Paldies Dievam, mēs bijām dzīvi!
Pēc tam trīs mēnešus es mocījos ar sāpēm spranda rajonā – nevarēju galvu pagriezt ne pa labi, ne pa kreisi. Vakaros ar lielām grūtībām iemigu, bet naktīs bieži trūkos augšā no sāpēm un paniskas baiļu sajūtas. Pārdzīvotais notikums stāvēja manā acu priekšā un jaucās manā prātā tik spilgti, ka nespēju no tām sajūtām un domām atbrīvoties. Es domāju, ka varēja būt sliktāk, ka varēju arī nomirt! Vēršoties pie ģimenes ārsta, saņēmu norīkojumus pie traumatologa, neirologa un uz datortomogrāfiju, kas arī atklāja spranda traumu ar skriemeļu nobīdi. Nācās lietot medikamentus, nēsāt ortozi jeb kakla „šinu” un ievērot mierīgu režīmu, darbā paņēmu “slimības lapu”. Atlabšana tādā situācijā ir ļoti ilgstošs process. Mana kristīgās mājas grupiņas vadītāja lūdza Dievu par manu dziedināšanu un arī es pati lūdzu un apliecināju, ka Jēzus brūcēs esmu dziedināta. Man palika vieglāk, bet sāpes neatkāpās pavisam.
Šā gada janvārī Rīgā Kongresu namā notika draudzes “Kristus Pasaulei” Lielais dziedināšanas dievkalpojums. Ar visām sāpēm un spranda stīvumu es devos tieši uz turieni, lai sastaptos ar Dievu un piedzīvotu savu dziedināšanu. Kad mācītājs lūdza par cilvēku dziedināšanu un apliecināja, ka kādam kakla skriemeļi ieiet vietā un spranda sāpes izzūd, es sapratu, ka tā esmu es, jo tajā brīdī patiešām sāpes pazuda, viss diskomforts un stīvums izgaisa. Patīkama viegluma sajūta pārņēma līdz šim sāpīgo ķermeņa daļu. Kad mācītājs aicināja pakustināt tās vietas, kuras nevarēja, vai izdarīt ko tādu, ko līdz šim nevarēja, es pavisam brīvi varēju kustināt kaklu un grozīt galvu, nejūtot nekādas sāpes, ko agrāk es nespēju! Es patiešām piedzīvoju Dieva mīlestību, žēlastību, brīnumdarošo un dziedinošo spēku. Es tiku dziedināta un tas ir brīnums!
Tagad jūtos vesela un žirgta. Apmeklēju arī draudzes trīs dienu semināru inkaunteru, kur pēc aizlūgšanām tiku atbrīvota no baiļu sajūtas, kas bija mani pārņēmusi pēc pārdzīvotās avārijas. Ja domāju, ka nekad vairs nevarēšu sēsties pie stūres, tad Dievs deva spēku un drosmi to atkal atsākt. Ar lielāku ticību un pārliecību varu nodoties Dievam, jo zinu, ka Viņš ir reāls, dzīvs un mīlestības pilns. Viņš mani dziedināja un atbrīvoja, es atkal jūtos lieliski!
Līgas Lejnieces liecību pierakstīja Ineta Siliņa
