Draugi, es ticu, ka viens Dieva pieskāriens var izmainīt visu! 
Lai ticības dzīvē kaut ko sasniegtu, ir vajadzīga pacietība. Par pacietību ir rakstīts Bībelē. Sauls, kurš bija kristiešu vajātājs, vienā mirklī, kad viņš piedzīvoja Dieva spēku, piedzīvoja izmaiņas. Tā Sauls kļuva par Pāvilu. Pāvila ietekme šodien ir redzama visā zemeslodē. Tā bija viena tikšanās ar Dievu. 2000. gada 17. martā es – narkomāns, dzērājs un likumpārkāpējs – aukstā un tumšā cietuma kamerā sastapos ar Dievu. Es vienā mirklī tiku pārmainīts par citu cilvēku. Ja tas varēja notikt Pāvila dzīvē, tas varēja notikt manā dzīvē, un, ja tas var notikt daudzu cilvēku dzīvēs, tas var notikt tavā dzīvē! Viens mirklis, viena diena, viens dievkalpojums… Es ticu, ka šis ir tāds dievkalpojums. Es ticu, ka šis dievkalpojums ir Svētā Gara inspirēts. Dievs runāja manā sirdī, lai es rīkoju svaidīšanas dievkalpojumu. Mēs kopā ar līderiem sēdējām un domājām, kas mums kā draudzei pietrūkst. Tika izteikti dažādi priekšlikumi, un neviens neko sakarīgu nevarēja izdomāt. No rīta savā lūgšanu kambarī es sapratu, ka mums viss jau ir – mācība, laba struktūra, apmācīti līderi, vieta, kur pulcēties, tehniskais nodrošinājums, skola, inkaunters, labi draugi. Mums viss ir! Bet kas mums pietrūkst? Svaidīšanas dievkalpojums. Reizēm mums pietrūkst degsme iet tālāk.
„Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.” (Jāņa evaņģēlijs 15:16)
Nav mums citas jēgas šeit virs zemes, kā tikai nest slavu Dievam, kalpojot Viņam ar savu dzīvi un ar to cilvēku dzīvēm, kurus mēs vedam pie Kristus. Draudzes vienīgais uzdevums ir celt draudzi, jo Dieva valstība uz zemes nāk caur draudzi. Vēstulē efeziešiem ir skaidri rakstīts, ka Jēzus ir iecelts par galvu draudzei, un mēs esam Viņa miesa.
„Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.” (Efeziešiem 1:22-23)
Mūsu uzdevums ir vest cilvēkus pie Kristus! Reizēm viss, kas mums pietrūkst, ir viens Dieva pieskāriens.
„Tad Samuēls ņēma eļļas trauciņu un to izlēja uz viņa galvu, un viņš to skūpstīja un sacīja: “Vai Tas Kungs nav tevi svaidījis par valdnieku pār Savu īpašumu – Israēla tautu?”” (1. Samuēla 10:1)
Samuēls svaidīja ar eļļu Saulu. Sauls bija kautrīgs, mazvērtīgs zēns; izskatā skaists, galvas tiesu augstāks par citiem, bet savā dzīvē viņš neko nevarēja sasniegt. Viņš meklēja ēzeļa mātes un tur atradās ne īsti vietā. Samuēls, Dieva svaidītais, svaidīja viņu ar eļļu. Tās bija viena mirkļa pārmaiņas.
„Un notika, tikko viņš pagrieza muguru pret Samuēlu, lai turpinātu ceļu, Dievs pārmainīja viņa sirdi; un visas tās zīmes piepildījās tanī pat dienā.” (1. Samuēla 10:9)
„Un Tā Kunga Gars būs pār tevi spēcīgs, un tu kopā ar viņiem pravietosi, un tu tiksi pārmainīts par citādu cilvēku.” (1. Samuēla 10:6)
Šodien mums ir svaidīšanas dievkalpojums. Es ticu, ka tas ir Svētā Gara vadīts un ka tu vienā mirklī tiksi pārmainīts par citu cilvēku. Pēc tam mums ir vajadzīga PACIETĪBA, lai iemantotu Debesu valstību. Šodien tiks dots starts tavai kalpošanai. Tev būs citāda kalpošana – svaidīta, spēcīga un auglīga. Tev būs cita dzīve. Tev vairāk nebūs vienmuļa dzīve, bet piepildīta, vērtīga, pilnvērtīga un jēgpilna dzīve, veltīta kalpošanai Dievam un cilvēkiem. Samuēls bija svaidītais. Svaidīts ir tas cilvēks, uz kura ir Dieva spēks, un to var redzēt viņa darbos un augļos, kas aiz viņa paliek – glābti cilvēki. Uz viņa ir Dieva Gars, un Dievs viņu ir nolicis konkrētam uzdevumam. Viņš nodeva šo svaidījumu tiem, kuri to meklēja.
Dāvids bija jaunākais dēls sava tēva Isaja ģimenē, un viņš bija avju gans. Dievs teica Samuēlam, lai viņš no Isaja dēliem vienu svaida ar eļļu, un tas būs ķēniņš. Samuēls ieradās Isaja ģimenē, un Isajs iepazīstināja Samuēlu ar saviem dēliem. Vispirms nāca vecākie un izskatīgākie, bet par katru vienu Dievs teica, ka tas nav viņš. Samuēls teica, ka ir vēl kādam jābūt. Isajs ar dēliem domāja, ka viņiem vairs neviena nav, bet beigās viens ieminējās, ka viņiem vēl ir tas avju gans, mazais Dāvids. Samuēls lika viņu atvest. Viņi atveda Dāvidu, un Dievs teica Samuēlam, ka tas ir viņš.
„Tad Samuēls jautāja Isajam: “Vai visi jaunekļi še bijuši?” Un viņš sacīja: “Vēl ir atlicis tikai pats jaunākais, bet tas ir avju gans.” Tad Samuēls sacīja Isajam: “Nosūti un liec viņu atvest šurp; mēs neapsēdīsimies, iekāms viņš nebūs atnācis.”” (1. Samuēla 16:11)
„Tad Samuēls ņēma savu eļļas ragu, un viņš to svaidīja viņa brāļu vidū. Un, sākot no šīs dienas, Tā Kunga Gars nāca ar spēku pār Dāvidu un palika arī turpmāk viņā. Un Samuēls cēlās un aizgāja uz Rāmu.” (1. Samuēla 16:13)
Varbūt tu esi tas nekas, tas avju gans, tas jaunākais, labākā gadījumā sārtiem vaigiem, sliktākajā gadījumā tev jau smiltis birst, varbūt tu esi tas, kuram ir mazvērtība. Tajā brīdī, kad Dāvidu svaidīja ar eļļu, viņš tika pārmainīts par citu cilvēku. Svētais Gars ar spēku nāca pār viņu un turpmāk palika viņā. Turpmāk Dāvids pacietīgi gāja cauri grūtībām un problēmām. Galu galā viņš Izraēlā uzcēla megadraudzi un iesāka Dieva tempļa projektu, viņš dzemdināja Salamanu, sakārtoja Izraēlu, kā Dievs to gribēja redzēt, un galu galā pieveica Goliātu, jo Dieva spēks bija uz viņa. Bībele saka, ka viss vienā mirklī var mainīties. Šodien ir tā diena, kad tavā dzīvē viss var mainīties. Viss tavā dzīvē mainīsies! Pacel rokas pret Dievu un saki: „Svētais Gars, nāc pār mani ar Savu spēku šodien, lai manā dzīvē viss mainās!”
Jēzus Kristus bija vienlaicīgi cilvēks un Dievs. Dievs piedzima virs zemes cilvēka miesā, un trīsdesmit gadus mēs par Viņu neko nezinām, izņemot dažas nenozīmīgas nianses. Viņš bija paklausīgs saviem vecākiem. Pirms Jēzus nāca Jānis Kristītājs, kurš bija svaidīts ar Dieva spēku un spēja to nodot tālāk tiem, kuri patiesi to vēlējās. Tie, kuri vēlas kalpot Dievam, vienā mirklī var saņemt spēku un izmaiņas. Jēzus Kristus gāja pie Jāņa Kristītāja un teica viņam: “Man vajag, lai tu Mani kristī!” Jānis Kristītājs atbildēja: “Man būtu jābūt Tevis kristītam. Es neesmu cienīgs pat Tavas kurpju siksnas sasiet.” Jēzus panāca, ka Jānis Viņu kristīja.
“Un, kad Jēzus bija kristīts, Viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis tika atvērtas, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam.” (Mateja evaņģēlijs 3:16)
Pat Dieva Dēlam, kurš ir pašpietiekams, bija vajadzīga svaidīta cilvēka palīdzība. Un, ja mēs gribam sekot Jēzus piemēram, tad mums ir jāiet pie svaidītā.
“No tā laika Jēzus iesāka sludināt, sacīdams: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi.” Un Viņa slava izpaudās pa visu Sīriju; un pie Viņa atnesa visus neveselos, dažādu sērgu un sāpju pārņemtus un velna apsēstus, mēnessērdzīgus un triekas ķertus, un Viņš tos dziedināja.” (Mateja evaņģēlijs 4:17,24)
Trīsdesmit gadus par Jēzu nekas nav zināms. Tad Viņš gāja pie Jāņa Kristītāja, nokristījās, saņēma svaidījumu un sāka kalpot Dievam. Un Viņa slava izplatās līdz pat šai dienai, līdz pat mūsu draudzei un visām pasaules draudzēm, kurās ir Viņa vēsts nesēji. Pat Jēzus dzīvē viss mainījās vienā mirklī. Mums nevajag sacerēt pasakas, bet jāskatās Dieva vārdā. Varbūt arī tev, esot draudzē piecus vai desmit gadus, viss jau ir apnicis, jo nav augļu un nav izlaušanās. Pat Jēzum vajadzēja iet pie svaidītā, un vienā mirklī viss mainījās. Es ticu, ka šodien ir tā diena! Apliecini, ka tavā dzīvē un kalpošanā viss mainīsies! Kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Tu esi jauns, svaidīts cilvēks! Tu esi pareizā vietā un pareizā laikā! Un šeit ir Tā Kunga Gars! Šeit ir svaidītais, un tu saņemsi visu pilnā mērā! Tu sludināsi un kalposi, un Tas Kungs tev darbā palīdzēs ar brīnumiem un zīmēm!
Kad svaidītais bīskaps Andrejs Tiščenko bija Korejā pie svaidītajiem, viņš atsūtīja man bildīti, kurā viņš uz ceļiem tup veca vīra priekšā. Tas bija Jongi Čo. No kurienes bīskapam Andrejam ir svaidījums? Viņš to saņēma no svaidītā. Es rakstīju bīskapam: “Visu, ko saņemsi no Jongi Čo, es dabūšu caur tevi.” Bīskaps atbildēja: “Protams, nav problēmu!” Un visu, ko es dabūšu no bīskapa, dabūs draudze “Kristus Pasaulei”. Un šodien mūsu privilēģija ir tā, ka pats svaidītais ir šeit.
“Un, kad Viņš kāpa laivā, tad ļaunā gara apsēstais Viņu lūdza, lai tas varētu palikt pie Viņa.” (Marka evaņģēlijs 5:18 )
Jēzus ieradās geraziešu zemē, kurā kāds apsēsts cilvēks dzīvoja kapos, dauzīja sevi ar akmeņiem un skraidīja pliks. Vietējie cilvēki mēģināja viņu savaldīt, bet viņš vienmēr sarāva važas un izkļuva no gūsta, un turpināja kapos ārdīties. Visi baidījās šai vietai iet garām. Šo cilvēku mēs saucam par leģionu, jo viņā bija tūkstošiem ļaunu garu. Varbūt tāds esi arī tu, kurš nedzīvo mājās un ar domām sen esi citur, bet ne Dieva valstībā? Varbūt esi pievīlies vai pārdedzis. Apsēstais cilvēks nāca un metās ceļos Jēzus priekšā, un vienā mirklī viņš tika pārmainīts par citu cilvēku. Ja tu esi noguris vai sakrājis velnus, vai apzinies, ka slīdi atpakaļ ellē, arī tavā dzīvē vienā mirklī viss var mainīties, jo viens Dieva pieskāriens var mainīt visu.
Pirmā Kristus draudze tika vajāta. Templī notika brīnumi un draudze sāka augt, bet apustuļi tika arestēti. Viņiem aizliedza sludināt Dieva vārdu. Valsts likums, ģimenes apstākļi vai kādi citi iemesli var aizliegt tev sludināt evaņģēliju un kalpot Dievam.
“Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši.” (Apustuļu darbi 4:23)
Apustuļi atbrīvoti no šīs sapulces nāca pie savējiem un vienprātīgi lūdza Dievu: ”Dievs dod mums drosmi sludināt, neskatoties uz šiem draudiem!”
“Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus.” (Apustuļu darbi 4:31)
Apustuļi bija iebiedēti, un tas viņiem traucēja kalpot. Varbūt tu esi iebiedēts savā darbavietā vai skolā? Varbūt tevi ietekmē radinieki, mamma vai tētis, vīrs vai sieva? Atceros kādu sievieti, kuru vīrs mājās aiz rīkles piespieda pie sienas un teica: “Es esmu tavs dievs!” Draugi, Viņš ir tavs Dievs. Viņa Vārds ir Jēzus Kristus! Tu vari stāties pretī savām bailēm un velna viltībām, jo Dievs tev nav devis bailības, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. Vienā mirklī šodien viss var mainīties!
Kāds romiešu virsnieks Kornēlijs, kurš pastāvīgi lūdza Dievu un deva dāvanas, savā lūgšanu kambarī saņēma vīziju: “Ej pie Pētera un lūdz, lai viņš brauc pie jums un sludina.” Tajā laikā tas nebija iespējams, ka Pēteris vai kāds cits jūds kalpotu pagāniem. Taču tajā pašā laikā Pēterim atklājās Dievs un teica: “Pie tevis atnāks pagāni. Ej viņiem līdzi.” Viņš arī gāja viņiem līdzi un sludināja.
“Kornēlij, Dievs paklausījis tavas lūgšanas un pieminējis tavas dāvanas.“ (Apustuļu darbi 10:31)
“Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja.” (Apustuļu darbi 10:44)
Vienā mirklī, kad svaidītais atnāca viņu namā, notika izmaiņas, kad Svētais Gars nāca pār visiem. Vienā mirklī! Es ticu mirkļa izmaiņām. Es neticu, ka tas ir pietiekami, taču tas ir starts auglīgai kalpošanai, starts pilnvērtīgai dzīvei Jēzū Kristū. Es ticu, ka arī šis dievkalpojums ir pārdabiski noorganizēts. Bija kāds notikums ar bīskapu Andreju Tiščenko, un es tiešām redzu, ka pats Dievs mūs satuvina. Kamēr šeit kalpoja draudzes “Jaunā Paaudze” slavēšanas grupa no Ukrainas, mēs bīskapam aizsūtījām šprotes un Latvijas sieru. Pēc pāris mēnešiem bīskaps zvanīja un teica paldies par šprotēm. Viņš aicināja mani doties uz Kijevu, uz svaidīšanas dievkalpojumu. Redzi, mēs sūtām šprotes, bet pretī saņemam svaidījumu. Es bīskapam teicu: “Es nevaru tik pēkšņi aizbraukt, man svētdien jāvada dievkalpojums.” Bija dažas dienas līdz svētdienai. Viņš teica, ka tas nekas, šodien es iekāpšot lidmašīnā, rīt būšot Ukrainā un parīt jau mājās. Es aizbraucu uz svaidīšanas dievkalpojumu. Mūs uzņēma kā karaļus. Sagaidīja lidostā, un Kijeva mums ļoti iepatikās. Pēc kāda laika bija dievkalpojums Dņepropetrovskā. Mēs arī uz turieni tikām uzaicināti. Tas bija dievkalpojums stadionā. Mēs apmetāmies viesnīcā Grand Hotel Ukraina. Tajā pašā laikā bīskaps Andrejs bija noīrējis numuriņu citā viesnīcā. Kad es braucu uz Ukrainu, mans sapnis bija parunāt ar bīskapu un būt svaidīta cilvēka klātbūtnē. Tas ir svarīgi. Tas bija svarīgi Jēzum, tas bija svarīgi Dāvidam, Saulam, apustuļiem un Kornēlijam, un tas ir svarīgi arī man. Izrādās, ka bīskaps bija saņēmis no Dieva un nolēmis pirms kalpošanas stadionā tomēr mainīt viesnīcu pret Grand Hotel Ukraina. Jo tur kādreiz dzīvoja Benijs Hins. Viņš domāja, ja vairāk tur padzīvos, būs lielāks svaidījums dievkalpojumā. Bet tur biju es. Mēs katru dienu pavadījām laiku kopā. Bīskaps personīgi mani veda uz katru dievkalpojumu. Pats bīskaps personīgi arī veda mani mājās no dievkalpojumiem. Viņš vadāja mani pa pilsētu ekskursijās. Pirmajā dienā, esot lielajā stadionā, kurā bija ap 20 000 cilvēku, es vēl nezināju, ka mēs būsim vienā viesnīcā un uztraucos, kā es tikšu uz viesnīcu, jo tur bija pilns ar cilvēkiem. Pēkšņi piestāja melns Audi, atvērās durvis un bīskaps teica: “Mārci, sēdies iekšā!” Viņš prasīja, kurā viesnīcā esmu apmeties, kur mani aizvest, un es teicu: “Grand Hotel Ukraina.” Viņš atbildēja: “Es arī!” Mums bija lielisks laiks kopā. Es ticu, ka šādā veidā es saņēmu svaidījumu. Šodien dievkalpojumā ir vairāki bīskapa mācītāji un daži bīskapi no Ukrainas, šeit ir arī mācītājs no Vācijas ar savu sievu. Kāpēc viņi ir šeit? Viņi zina, kur ir svaidījums. Viņi zina pareizo kārtību. Es arī zinu un ticu, ka mana neatlaidība atmaksāsies.
Kā bīskaps nokļuva šajā dievkalpojumā? Viņš Latvijā bija cita pasākuma dēļ un šodien bija plānojis doties mājās, bet nedabūja lidmašīnas biļetes. Kad bīskaps uzzināja, ka svētdienā netiek mājās, viņš vairākas reizes zvanīja man un teica: “Nu, Mārci, kā tev tur iet? Būsi konferencē?” Es teicu, ka būšu. Viņš teica, ka piektdien un sestdien viņš ir konferencē, bet viņš nezināja, kur būs svētdien. Es teicu: “Nu, tad brauc pie mums!” Viņš teica, ka tā jau bija domājis. Bīskaps Andrejs nav cilvēks, kuru varētu tā vienkārši pasaukt, lai viņš atbrauc, vai piezvanīt un parunāties. Viņš ir ļoti aizņemts cilvēks. Es tajā visā redzu to, ka Dievs mūs satuvina. Pirms bīskaps piezvanīja, mēs jau bijām nolēmuši rīkot svaidīšanas dievkalpojumu, tikai nebija svaidīto, bija tikai tas pats vecais. Bet tagad būs jaunais. Vienā mirklī viss var mainīties!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Viens Dieva pieskāriens” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
