Marita trīs gadu vecumā zaudēja abus vecākus, tādēļ māsa meiteni atveda uz Latviju un par viņu rūpējās. 
Jau no mazām dienām meitene bija spiesta kļūt patstāvīga, par sevi finansiāli gādāt, un tas nebūt nebija viegli. Ienākot draudzē Kristus Pasaulei, Marita mācījās uzticēties Dievam finanšu jomā. Pavisam nesen meitene piedzīvoja negaidītu finansiālu svētību.
Marita pati stāsta: „Man kā bārenei studiju laikā ir paredzēts valsts pabalsts. Pirms divarpus gadiem sāku kārtot dokumentus, lai to saņemtu. Tā kā bērnībā dzīvoju Krievijā, process izrādījās sarežģītāks, nekā domāju. Man bija jāpieprasa ļoti daudz dokumentu no dzimtās vietas iestādēm, un tas aizņēma ilgu laiku. Visu vajadzīgo izdevās dabūt, bet vienalga ierēdņi nesolīja, ka pabalsts tiešām būs, un lika, lai gaidu. Ik pa pus gadam bija jānes izziņa, ka tiešām vēl studēju un katra tikšanās reize ar VSAA inspektoriem viesa arvien lielāku bezcerību. Šī gada pavasarī, kad tiku pārcelta uz trešo kursu un aiznesu kārtējo izziņu, inspektore ļoti nelaipni mani noraidīja, sakot, ka tas neesot viņu kompetencē, un sūtīja ar dokumentiem uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Arī tur atteicās palīdzēt un sūtīja atpakaļ uz VSAA. Man zuda cerība, ka pabalsts tiks piešķirts, tādēļ pārstāju cīnīties ar birokrātiju.
Es biju sākusi apmeklēt draudzi, kurā tiek mācīti Bībeles principi attiecībā uz finansēm. Uzticēju Dievam savas materiālās vajadzības un devu desmito tiesu un ziedojumus, jo tā bija mana sirds vēlēšanās. Bija laiks, kad man savlaicīgi nesamaksāja algu un īsti nebija, ko dot Dieva darbam. Taču, tā kā Bībele māca, ka arī grūtos laikos ir svarīgi ziedot, tad nolēmu uzticēties Dieva vārdā rakstītajam, ka Viņš mani nepametīs. Es samainīju Krievijas rubļus, ko turēju „nebaltai dienai”, un ziedoju. Prātā nāca visādas šaubas, taču atgādināju sev, ka Dievs rūpēsies par manām ikdienas vajadzībām.
Drīz pēc tam, šī gada augustā, notika pārsteidzošas izmaiņas. Kādu dienu piezvanīja „nelaipnā” inspektore, un, man par brīnumu, runāja ļoti jaukā tonī. Lai gan nesen viņa apgalvoja, ka tas nav viņas kompetencē, tad tagad viņa uzņēmās visu pati nokārtot, lai pabalsts tiktu piešķirts. Situācija vēl aizvien bija sarežģīta, jo nezinot, ka tas radīs papildus problēmas, biju mainījusi deklarēto adresi. Šī inspektore uzņēmās atrisināt visas ar pabalsta piešķiršanu saistītās problēmas, un cīnījās par to, kā par savu personīgu lietu, līdz pabalsts tika piešķirts. Šī gada oktobrī saņēmu to pilnā apmērā par diviem gadiem, un tā ir ļoti liela summa. Zinu, ka Tas ir Dievs, kas lika visam šim procesam izdoties! Dievs parādīja, ka Viņš tiešām palīdz tiem, kas ir uzticami. Dievs ir tik labs!
Bībelē, vēstulē Filipiešiem 4:19 rakstīts: „Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Jēzū Kristū”. Marita turpina uzticēties Dievam par savām finansēm, un ir piedzīvojusi to, kā Dievs gādā un rūpējas par viņas materiālām vajadzībām.
Maritas Blank liecību pierakstīja Dace Daubere
