Aptuveni pirms desmit gadiem Ineta pamanīja, ka viņai sāk parādīties dažādi simptomi,
kas saistīti ar kustību traucējumiem, kā piemēram, bija grūtības iet pa trepēm, nepieturoties pie sienas vai margām. Sieviete nevarēja atsperties un palēkties ar abām kājām kopā. Ineta devās pie ārsta, tomēr viņas veselības stāvoklis neuzlabojās. Sieviete izlēma meklēt Dieva palīdzību un tagad gandrīz gadu viņa ir dziedināta.
Ineta stāsta: „Sākotnēji es nemanīju, ka man ir grūtības izdarīt kādas lietas. Tomēr, kad piefiksēju, ka man parādās problēmas pārvietoties pa trepēm, atsperties un palēkties ar abām kājām kopā, sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Kad kāpu pa kāpnēm, man noteikti vajadzēja pieturēties pie sienas vai margām, jo bija sajūta, ka zaudēšu līdzsvaru. Reizēm man reiba galva, kas vēl vairāk ierobežoja kustību ātrumu un kvalitāti. Dažkārt varēju paklupt un nokrist pat uz līdzenas vietas. Pamazām simptomi pastiprinājās, un es sāku izvairīties braukt ar eskalatoriem. Augstpapēžu kurpju nēsāšana tika ierobežota līdz minimumam, jo arī tas radīja nestabilitātes sajūtu. Nevarēju noliekties ar galvu uz leju, jo tā vienmēr reiba. Turklāt iešana tumšajā diennakts laikā bija pavisam problemātiska, jo bez palīdzības gāju kā piedzērusies – man ķērās kājas un šķita, ka zeme ir nelīdzena. Tas viss radīja diskomfortu. Kad vienā no reizēm, krītot zaudēju arī samaņu, nobijos un steidzīgi izlēmu doties pie ārsta. Ģimenes ārsts ieteica doties pie neirologa, bet neirologs – pie ķirurga. Pabiju arī pie psihiatra. Man konstatēja vestibulopātiju jeb līdzsvara traucējumi. Tomēr neviens nevarēja pateikt iemeslu šai problēmai. Tika izrakstītas arī dažādas zāles, bet nekas nepalīdzēja. Ārsti vien noteica, ka jāmēģina ar to sadzīvot.”
Pirms vairāk kā gada Ineta internetā redzēja uzaicinājumu uz draudzes „Kristus Pasaulei” rīkoto dziedināšanas dievkalpojumu. Bēdu un problēmu pārņemta sieviete izlēma vērsties pie Dieva, jo saprata, ka citas izejas nav.
„Dievam esmu ticējusi jau no bērnības, bet nekad neesmu tā īsti paļāvusies uz Viņu. Kad devos uz dievkalpojumu, biju kā nelaimes čupiņa. Es jutos patīkami pārsteigta par jauko atmosfēru dievkalpojumā un Dieva mieru, kas manī ienāca, tur atradoties. Zināju, ka esmu uz pareizā ceļa. Es izlēmu turpināt meklēt un iepazīt Dievu, tādēļ sāku apmeklēt dievkalpojumus, mājas grupiņu, lasīt Bībeli un lūgt. Pamazām emocionāli jutos arvien labāk un labāk, lai gan simptomi nekur nebija pazuduši. Pagājušā gada decembrī devos uz draudzes rīkoto trīs dienu semināru jeb inkaunteru, jo ticēju, ka saņemšu savu dziedināšanu, ja būšu vietā, kur ir Dieva klātbūtne. Tas bija vienreizēji! Kalpotāji lūdza par mani un pēc tam es pati apliecināju, ka esmu brīva no veselības problēmām. Es saņēmu dziedināšanu garam un arī miesai. Biju pārliecināta, ka esmu vesela un vairs nav jāuztraucas par savu veselību. Pārbraucot mājās secināju, ka tiešām viss ir kārtībā un visi simptomi ir pazuduši.”
Ineta turpina: „Esmu dzīvespriecīga un enerģijas pilna! Augstpapēžu kurpju nēsāšana man nesagādā nekādas grūtības un arī galvas reiboņi vairs nav novēroti. Tagad varu ne tikai iet, bet arī noskriet pa kāpnēm, neturoties pie sienas vai margām, jo nebaidos paklupt vai zaudēt līdzsvaru. Šodien droši braucu arī ar eskalatoru. Bez citu palīdzības brīvi pārvietojos tumsā, un kājas man vairs neķeras. Man nav atkārtojušies samaņas zudumi, kā arī esmu pārstājusi lietot medikamentus. Nemitīgi pateicos Dievam par dziedināšanu un regulāri apliecinu, ka esmu vesela. Man ir ne tikai atjaunota miesa, bet arī apskaidrots prāts un mīlestības un miera pilna dvēsele, jo zinu, ka Dievs vienmēr ir ar mani, gādājot par manu veselību un labsajūtu. Paļaujies arī tu uz Viņu visās savās problēmās un neizpaliks brīnumi tavā dzīvē.”
Inetas Siliņas liecību pierakstīja Pārsla Jankovska
