Līga draudzi „Kristus Pasaulei” apmeklē apmēram pusotru gadu.
Ienākot draudzē, Līga bieži slimoja ar iesnām, piepampušām mandelēm un paaugstinātu temperatūru, ar ko viņa nekādi nespēja pati tikt galā. Šīs periodiskās saslimšanas Līgai bija raksturīgas kopš bērnības un arī ārstu apmeklējumi nedeva gaidāmos rezultātus, jo ieteikumi lielākoties bija vieni un tie paši – antibiotiku lietošana. Lai gan bērnībā viņa apmeklēja baznīcu, tomēr Dievs un dzīve pēc Viņa principiem Līgai likās sveša. Arī tam, ka Dievs spēj dziedināt, jaunā meitene īpaši neticēja.

Nonākot draudzē „Kristus Pasaulei”, Līga iepazina tuvāk Dievu un saprata arī to, ka Viņš spēj un grib dziedināt. Sīkāk stāsta viņa pati: „Jau no bērnības man ir bijusi tendence slimot ar temperatūru un kakla sāpēm, kuru iemeslus es tā īsti nekad neesmu sapratusi. Kulminācijas punkts pienāca apmēram pirms diviem gadiem, kad vasaras laikā man atkal parādījās kārtējais iekaisums mandelēs. Viss attīstījās tik ātri, ka viena vakara laikā jau gulēju zem segas un izcietu tādas mokošas sajūtas, ka nespēju neko ne ieēst, ne padzerties. Es nonācu slimnīcā, kur pavadīju nepilnu nedēļu. Kopš šī atgadījuma es visu laiku mocījos ar kakla sāpēm, kas turpināja regulāri atkārtoties – ik pēc divām nedēļām vai mēneša. Tās nebija vienkārši sāpes, vienmēr sekoja arī augsta temperatūra, piepampušas mandeles un nespēja norīt pat siekalas. Bija reizes, kad sāpēja arī ausis, tad es spēju tikai sēdēt gultā un raudāt, jo sajūtas bija neizturamas.”

Līga palīdzību meklēja pie dažādiem ārstiem, taču paliekošas izmaiņas šie apmeklējumi nedeva. Viņa turpina: ”Gāju pie ģimenes ārstes un viņa man teica, ka kakls man „deg kā ugunīs”. Arste mani nosūtīja pie LOR speciālista. Kopumā esmu apmeklējusi kādus četrus LOR’us, taču visi man vienmēr izrakstīja antibiotikas. No zālēm palika labāk, bet ne uz ilgu laiku. Regulārās saslimšanas man traucēja gan skolā, kur tolaik mācījos, gan darbā. Es nevarēju pilnvērtīgi strādāt, nedz arī mācīties, jo sāpošā kakla dēļ daudz gulēju mājās, tolaik pat slima gāju uz eksāmeniem. Es nezināju, kā varētu tikt no šīs problēmas vaļā, un cik ilgi tas turpināsies. Ja mani uzaicināja uz kādu pasākumu vai bija kaut kas jāieplāno uz priekšu, es nekad nevarēju konkrēti atbildēt, jo nebiju pārliecināta, vai tajā laikā būšu vesela.”

Jaunās meitenes dzīve un arī veselības stāvoklis mainījās, iepazīstot Dievu. Līga stāsta, ka kopš bērnības ik pa laikam apmeklējusi baznīcu, taču viņa nedarīja neko tādu, kas tuvinātu Dievam: ”Es nelasīju Bībeli, jo šķita, ka tā uzrakstīta sarežģītiem vārdiem. Uz dievkalpojumiem mēdzu iet, taču ne katru svētdienu. Patiesībā daudz ko nezināju un arī nesapratu par Dievu Pašu. Es mācēju tikai maldīties savās domās – prātuļot par dzīvi un dažādām situācijām, kāpēc viss notiek tā un ne savādāk. Es varēju aizdomāties tik tālu, ka pašai no tā palika slikti un jutos nomākta. Kādu dienu uzzināju par draudzi „Kristus Pasaulei”. Pie manis atnāca draudzene, ar kuru agrāk bijām sēdējušas un runājušas par dzīvi. Tajā reizē es biju tikko izārstējusies no kārtējās saslimšanas. Viņa man pastāstīja, ka apmeklē mājas grupiņu, kur satiekas jauki cilvēki un runā par Dievu. Es izlēmu tur aiziet un jau pirmajā reizē man tur ļoti iepatikās. Mājas grupiņā tika lūgts par manu veselību un šo saslimšanu. Esmu apmeklējusi arī inkauteru – trīs dienu semināru, kur arī tika lūgts par dziedināšanu. Pamazām jutu, ka slimoju arvien retāk, pat ja arī paaugstinājās temperatūra, tad mandeles vairs nepiepampa un slimošana nebija tik mokoša kā iepriekš.”

Jaunā meitene iepazina Dieva gribu un saprata, ka Dievs vēlas viņu redzēt veselu un laimīgu. Tā kā draudzē māca par personīgām attiecībām ar Dievu, Līga sāka lasīt Bībeli un atklāja daudzas Rakstu vietas par dziedināšanu. Pat tad, kad uznāca kādas slimības pazīmes, viņa cīnījās, pielietojot Dieva vārdu: „Reiz, kad es jutu, ka atkal sāk parādīties slimības simptomi, sāku apliecināt Rakstu vietas par dziedināšanu un saviem vārdiem lūdzu Dievu. Rezultātā slimības pazīmes atkāpās divu līdz trīs dienu laikā. Apmeklējot vairākus ārstus, nekas īpaši nemainījās, bet tagad saprotu, ka, paklausot Dieva vārdam, ir notikušas izmaiņas pie manas veselības. Nu jau ilgāku laiku neesmu apmeklējusi ārstu un lietojusi antibiotikas. Saslimšanas dēļ es regulāri vairs nekavēju darbu, spēju pilnvērtīgi strādāt, jūtos vesela un priecīga. Tagad droši ieplānoju pasākumus, nebaidoties, ka saslimšu. Es redzu, ka Dievs spēj palīdzēt. Cilvēkam ir vēlme saņemt visu uzreiz, bet ir jāmācās paļauties uz Dievu un arī pašam jāpieliek pūles, lai būtu rezultāts. Ja man agrāk teikums „Dievs spēj atrisināt Tavas problēmas” likās kaut kas nereāls, tad tagad to esmu piedzīvojusi arī savā dzīvē. Cenšos apmeklēt katru dievkalpojumu, lasīt un arvien vairāk izprast Dieva vārdu Bībelē un iesaku to darīt arī citiem.”

Līgas Zemītes liecību pierakstīja Kristīne Krapāne