Labrīt, dārgā draudze! Es priecājos jūs sveicināt šeit! 
Slava Dievam par to, ka šodien debesis ir atvērtas pār mums! Ja debesis ir atvērtas, tad no tām nāk svētības. Nododu jums sveicienus no Ukrainas draudzes. Mēs jūs mīlam un svētījam! Latvija mums ir svētīta valsts. Lai gan teritorijas ziņā tā ir maza, tomēr tā nes tik lielu svētību visiem! Tu varbūt domā: “Svētība nāk caur šprotēm?” Nē, caur kalpotājiem! No šejienes nāk mūsu apustulis Aleksejs Ļedjajevs. Pateicoties viņam, mums šodien ir tas, kas mums ir. Mūsu draudzes ir gadiem mācījušās un mācās. Mēs joprojām izmantojam doto mācību un esam ļoti svētīti. Nesen jūsu macītājs bija mūsu draudzē. Šis apciemojums bija spontāns, taču mēs bijām ļoti svētīti. Viņš mūs mācīja un iedvesmoja, un dažas lietas no tā mēs arī izmantosim šajā gadā. Daži no maniem mācītājiem ir ļoti iedvesmoti. Tāpat kā jūsu mācītājs rīko evaņģelizācijas tūres pa pilsētām, kurās arī atver jaunas mājas grupiņas, tā arī mēs darīsim Ukrainā. Bībele saka, ka dzelzs kaļ dzelzi. Katra cilvēka dzīvē pienāk brīdis, kad viņš kļūst truls. Atceries Salamana pamācību, kurā teikts: ja cirvis kļuvis neass, tad vajadzēs pielikt daudz, daudz spēka, taču, ja tev ir gudrība, tad tu vari šo cirvi uzasināt, un tad, kad tu ar to cirtīsi, tad pieliksi mazākas pūles, bet gūsi lielāku rezultātu. Es redzu, ka tad, kad mūsu dzīvēs kaut kas kļūst truls, mums jāatrod cilvēks, kurš arī ir dzelzs, un jākomunicē ar viņu. Reizēm, kad divi šādi cilvēki sarunājas, tad pašķīst dzirksteles un rodas nesaprašanās. Kāds cilvēks var teikt: “Es atnāku uz savu draudzi un strīdos ar kādu, pastāvīgi risinu kādas attiecības.” Tas ir labi, ka ir dzirksteles. Tas nozīmē, ka tu saskaries ar tādu pašu cilvēku, kāds esi tu. Ja tu saskaries ar tādu pašu cilvēku, kāds esi tu, tad tu kļūsti ass. Cilvēki, kuri nesaskaras ne ar vienu, ir truli. Cilvēki, kuri saskaras tikai ar suņiem, arī ir truli, un viņiem nav gudrības. Gudrība rodas no tā, ka mēs saskaramies ar pareizajiem cilvēkiem. Tāpēc šodien pēc dievkalpojuma būs semināri. Mēs visi kļūsim asi, un šis asums ļaus mums pielikt mazākas pūles, bet gūt lielākus rezultātus.
Ukrainas draudzē mēs šo gadu esam nosaukuši par svētību gadu. Esam gavējuši un lūguši kopā ar mūsu bīskapiem. Šajā laikā mēs saņēmām vārdu, ka mums jākļūst svētītiem. Kas ir svētība? Tas ir visaptverošs jēdziens. Tev ir vajadzīga svētība it visā. Ja tu esi vesels, tā ir svētība. Ja tev ir savs īpašums, tā ir svētība, pat ja tas nav īpaši labs. Būt bezpajumtniekam gan nav svētība. Ja tev ir laba un laimīga ģimene, tad arī tā ir svētība. Redzēt, kā tava draudze aug, arī ir svētība. Ja mēs burtiski skaidrojam to, kas ir svētība, tad tas ir labs vārds, kas ir atraisījies tavā dzīvē. Bībele saka, ka neviens Dieva vārds nepaliks bezspēcīgs. Katrs Dieva vārds piesaista spēku. Kā tajā brīdī, kad Dievs radīja zemi, tāpat tagad, kad Dievs saka, ka tu esi vesels, Svētais Gars nonāk no debesīm un saskaņā ar Dieva vārdu dara tevi veselu. Kad Dievs tev saka tāpat kā Ābrahāmam: “Es vairošu tevi un likšu tev izplesties,” Svētais Gars nonāk pār tevi un sāk īstenot Dieva vārdu. Bībele saka: kad zeme bija tukša un Dieva Gars bija pār to, tur nebija nekā. Tad Dievs teica: “Lai top gaisma!” un Svētais Gars radīja gaismu. Kad Dievs teica: “Lai zeme atdalās no ūdens,” tad Svētais Gars to darīja. Virs zemes radās dzīvība tad, kad to radīja Svētais Gars.
Svētība ir ļoti svarīga. Pat cilvēcīga svētība nes panākumus, tāpēc Bībele mums māca dzīvot tā, lai visi mūs svētītu. Bībele saka, ka pirmā apustuļu draudze dzīvoja mīlestībā, pirmkārt, uz Dievu. Dievs skatījās uz viņiem un teica: “Malači! Es jūs svētīju!” Cilvēki skatījās uz apustuļiem un nekliedza: “Mirstiet!” Viņi teica: “O, labi cilvēki!” Visus baro, visiem kalpo un visus mīl. Tu varbūt gribētu teikt: “Ne jau visi cilvēki par mums runā labu.” Visi nē, bet deviņdesmit procentiem vajadzētu. Tev jādzīvo tā, lai tu kļūtu par svētību magnētu. Vārdiem ir milzīgs spēks, un mums ir vajadzīgs Dieva spēks jeb svaidījums. Kas ir svētība? Tā ir atļauja izplatīties. Es zinu, ka jūsu draudze ļoti grib augt un izplatīties. Lai to izdarītu, ir vajadzīga svētība. Svētība ir atļauja. Ir kādas firmas, kas darbojas Eiropas valstīs, bet mūsu nē. Piemēram, aizbraucot uz Eiropu, pirmā vieta, kur es dodos, ir Starbucks. Visi prasa – kāpēc? Pie mums, Ukrainā, tādas nav! Es tērēju vienu eiro pēc otra un dzeru viņu kafiju. Es to tā sadzeros, lai, aizbraucot uz Ukrainu, varētu taisīt Starbucks gavēni. Eiropā Starbucks kafejnīcas ir visur. Kāpēc? Šis uzņēmums ir saņēmis svētību. Pirms 20 gadiem mums Ukrainā nebija McDonalds. Vēlāk to atļāva atvērt, un viņi tika svētīti. Tagad McDonalds ir visur, lai arī kurp tu dotos. Dievs redzēja Ābrahāmu, un Viņam viņš iepatikās. Ja tu iepatiksies Dievam, tad Dievs tev ļaus vairoties. Ja mūsu draudzes iepatiksies Dievam, tad tās būs lielas. Kādi jautā – labāka ir maza vai liela draudze? Cits saka: es ticu tikai mazām draudzēm, jo, ja draudze ir liela, tad tur visi ir neticīgi un dara ko grib, tie vairs nav labi kristieši. Savukārt, mazā draudzē visi ir labsirdīgi, ticīgi, lūdzoši un mīloši. Zini, ja mazā draudzē visi būs ticīgi, tad ilgi tā nebūs maza, jo, ja visi tic, tad visi liecina, un, ja visi liecina, tad cilvēki nāk pie Dieva. Ja daudz cilvēku nāk pie Dieva un nožēlo grēkus, tad viņi arī nāk uz draudzi. Ja draudzē visi mīl cits citu, tad neviens negrib iet prom. Draudze kādu brītiņu var būt maza, bet, ja tā iepatiksies Dievam un Dievs to svētīs, tad tā būs visur. Lūk, iemesls, kāpēc daudz draudžu neizplešas un tām nav svētību.
Cilvēkam ir jāgrib tikt svētītam. Ar ko sākas svētība? Par to mēs šodien runāsim. Vai tu vēlies būt svētīts un dzīvot ilgi šai zemē? Būt svētītam nozīmē būt arī finansiāli nodrošinātam. Kādēļ lai Dievs nolādētiem cilvēkiem dotu naudu, ja viņi velti to tērē? Svētīti cilvēki tā nedara. Mums ir jābūt svētītiem cilvēkiem. Visspilgtākais svētības piemērs ir Ābrahāms. Bībele saka, ka caur Jēzu Kristu mums pieder Ābrahāma svētības, nevis kāda cita, jo tieši Ābrahāms tik ļoti iepatikās Dievam. Viņš tik ļoti Dievu vērsa uz sevi, ka Dievs skatījās uz viņu un teica: “Ābrahām, Es darīšu tā, ka tādi kā tu būs daudz.” Viss, kas patīk Dievam, vairojas un izplešas, un viss, kas patīk Dievam, būs daudz. Dievs Ābrahāmam teica: “Es tevi izpletīšu un svētīdams svētīšu.” Par ko Dievs ir svētījis Ābrahāmu?
“Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.”” (1. Mozus 12:1-3)
Tu būsi par svētību!
“Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis [..]” (1. Mozus 12:4)
Lūk, galvenā svētrunas doma – lai cilvēks kļūtu svētīts, viņam ir jābūt paklausīgam. Ja tu vēlies dzirdēt no debesīm labus vārdus par sevi, tev ir jābūt paklausīgam. Ja tu vēlies, lai vecāki tevi slavētu – tev jābūt paklausīgam. Tāpat arī ar skolotājiem. Ja tu vēlies, lai tavs mācītājs tevi svētītu, esi paklausīgs viņam! Ja tu vēlies, lai tavs laulātais tevi svētītu, tad, sieva, esi paklausīga vīram, un, vīrs, mīli savu sievu! Tad būs svētība. Svētība ir paklausības rezultāts. Lasot Bībeli, tu nekad neredzēsi, ka Dievs meklē supergudros vai bagātos. Dievs nenāca pie cilvēkiem tāpēc, ka viņi būtu apdāvināti. Dievs izredzēja cilvēkus vienas īpašības dēļ. Tev ir vajadzīga viena, galvenā īpašība, lai tu būtu svētīts, un tā ir paklausība. Tad, kad tu esi paklausīgs, tu zini, ka Dievam ir nauda, spēks un gudrība. Kad tu esi paklausīgs Dieva vārdiem, tu automātiski pieslēdzies Dieva naudai, gudrībai un spēkam. Cilvēki saka: “Nē, nē, man ir savs spēks.” Dievs saka: “Dari, lūk, tā!” Cilvēks atbild: “Nē, tā es nedarīšu. Es taču esmu gudrs. Esmu pabeidzis universitāti.” Es dzīvoju Harkovā. Tur visi ir beiguši pat trīs institūtus. Cilvēks pēc profesijas var būt ārsts un menedžeris, bet viņš strādā tirgū un pārdod preces no Ķīnas. Dievs saka: “Dari, lūk, tā!” Cilvēks atbild: “Nē, es pats esmu gudrs.” Ja tu esi gudrs, tad Dievs saka: “Tad airē pats!” Ja tu esi paklausīgs, tad Dievs saka: “Ņem Manu gudrību!” Kad tu saki: “Es pats,” tad Dievs saka: “Tad arī apmaksā visu pats.” Man šodien mācītājs pastāstīja, cik jūsu draudzei izmaksā telpu īre, un šīs nepieciešamās finanses jums arī ir. Kāpēc? Jo mācītājs ir paklausīgs Dievam. Ja mācītājs nebūtu paklausīgs, tad viņš censtos visu segt ar savu naudu un bankrotētu.
Tad, kad cilvēks ir paklausīgs, Dievs atver Savus avotus. Kad tu esi paklausīgs, tad Dievs caur tevi dara brīnumus un dziedina. Kad tu esi nepaklausīgs, tad tu pats centies darīt brīnumus. Tāpēc ir jāsaka, ka Dieva brīnumi ir vareni. Lai rīkotos Dieva spēkā, tev jābūt paklausīgam. Dievs teica Ābrāmam: “Atstāj savu zemi un ej tur, kur Es tev teikšu!” Ābrāms nebija nekāds jauneklis, viņš bija 75 gadus vecs. Šādā vecumā cilvēki nedomā par pārvākšanos vai kaut kā mainīšanu dzīvē. Cilvēki šādā vecumā jau izvēlas sev zārku un mūziku bērēm. Dievs nāca pie Ābrāma un teica: “Ejam!” Ābrāms jautāja: “Uz kurieni?” Dievs atbildēja: “Izej, un Es tev pēc tam pastāstīšu.” Rakstīts, ka Ābrāms paklausīja Dievam. Dievs teica Ābrāmam: “Es tevi darīšu par varenu tautu. Tev nav bērni, bet Es tev tos došu.” Jūs domājat, ka Ābrāms bija ļoti gudrs? Ja tā būtu, viņš atbildētu: “Es pats visu nokārtošu. Parunāšu ar ārstiem, un viņi mūs ar Sāru izārstēs. Mēs dzīvojam kaldeju Ūrā, kas ir vismodernākā vieta ar vislabāko medicīnu. Tu gribi, lai es dzemdinu bērnus tuksnesī? Tas nav pareizi.” Ābrāms uzticējās un paļāvās uz Dievu, noliekot malā savu gudrību. Vai zini, kas ir ticība? Ticība nav atdalāma no paklausības. Mums ir daudz talantīgu, gudru un bagātu cilvēku, bet maz ir tādu, kuri paklausa Dievam. Tas Kungs pieķeras katram, kurš ir gatavs paklausīt. Tajā reizē Viņš izvēlējās Ābrāmu, kuram tobrīd bija septiņdesmit pieci gadi. Ābrāms bija sašutis un nesaprata, kāpēc Dievs neizvēlas kādu jaunāku. Dievs izvēlējās no tiem, kuri bija, no tiem, kuri Viņu sadzirdēja. Paklausība ir visspilgtākais tavas ticības rezultāts. Ja tu būsi paklausīgs, tad tu būsi svētīts. Esi paklausīgs, un lāsti ies tev garām. Bībele skaidri saka, ja tu būsi paklausīgs, tad būsi svētīts, bet, ja nepaklausīsi, tad būsi nolādēts. Nepietiek tikai apmeklēt draudzi, vajadzīga ir arī paklausība, un tad tu sāksi piedzīvot Dieva svētības. Daudzi cilvēki saka: “Ja man liktu nomirt par Jēzu, es nomirtu.” Tev nav jāmirst, bet jādzīvo.
Trīs punkti, kas mums jāzina, lai būtu paklausīgi:
1. Pirmais ir Dievs.
Mēs lūdzam, lai saprastu Dieva gribu. Ukrainā cilvēki ir ļoti pesimistiski un pieraduši visu laiku vēlēties vēlēšanās. Tad, kad kādam ir dzimšanas diena, vienmēr ir torte ar daudzām aizdegtām svecēm, kuras pūšot ievēlas vēlēšanos. Tāpat arī gadu mijā viņi aiztaisa acis un ievēlās vēlēšanos, un tic, ka tas piepildīsies. Nesen biju Turcijā un braucu ar autobusu, kurš brauca cauri tunelim, un tajā brīdī gids teica: “Aiztaisiet acis un ievēlieties vēlēšanos!” Un to viņš teica ikreiz, kad braucām cauri kādam tunelim. Tāpat arī strūklakās tiek mestas monētas, un cilvēki ievēlās vēlēšanos. Kad cilvēks atnāk uz draudzi un sākas slavēšana, viņam arī ir tendence aizvērt acis un domāt par dažādām vajadzībām, ko viņš gribētu. Deviņdesmit procenti kristiešu, kad lūdz Dievu, tikai saka savas vēlēšanās un skaita savas vajadzības. Nesen mājas grupiņā es vienai sievietei palūdzu, lai pastāsta par ziedošanu. Viņa teica: “Ņem monētu un met traukā. Aiztaisi acis ciet un ievēlies vēlēšanos, un dieviņš tev palīdzēs.” Un tā visus māca. Aizej uz pareizticīgo baznīcu, uzliec svecīti, aizver acis un ievēlies vēlēšanos, un tu jau esi pasakā. Dievs nav nekāds burvis, kurš vienkārši izpilda mūsu vēlmes. Arī desmito tiesu tu dod tāpēc, ka tu elpo, un tāpēc, ka Dievs tev ir devis smadzenes. Viņš tikai desmito daļu grib no tevis. Tie ir vismazākie nodokļi visā pasaulē. Valsts tev neko nedod, tikai paņem nodokļus. Šeit tev dod visu un paprasa tikai desmito tiesu. Tu nemaksā Dievam par to, lai Viņš izpildītu tavas vēlēšanās. Mums ir jāstrādā Dieva labā. Mums ir Bībeles kopiena Ukrainā, kurā cilvēkiem patīk dziesmas, kurās skan par došanu, ka Dievs viņiem visu dos. Parasti cilvēki grib veselību, naudu, mašīnu, sievu, vīru. Dievs arī kaut ko dod, lai tu nenomirtu badā, taču Dievs grib tev dot uzdevumu. Vai atceries stāstu par Ēli, kurš bija priesteris? Viņš visu dienu sēdēja un klausījās, ko cilvēki stāsta par viņa dēliem. Viņš nepavadīja laiku ar Dievu. Arī tajā laikā bija cilvēki, kuri lūdza Dievu, lai tikai kaut ko paprasītu no Viņa, bet Dievs tā nestrādā. Cilvēki nāk uz draudzi un zina, ka būs divas ātrās dziesmas, ziedošana, viena lēnā dziesmas utt. Kamēr mācītājs sludina, iespējams, tu jau esi izdomājis, ar ko tu satiksies pēc tam un kur iesi paēst, tu plāno savu dienu, bet Dievs grib ar tevi parunāt. Reiz kāds neticīgais bija atnācis uz draudzi nelielā alkohola reibumā. Kad skanēja ātrās dziesmas, viņš lēkāja līdzi, jo jutās kā diskotēkā. Kad sāka skanēt lēnā pielūgsmes dziesma, viņš piegāja pie kādas māsas un uzlūdza viņu uz deju.
Bībelē ir rakstīts, ka bija kāds cilvēks, kuru sauca Samuēls. Viņu aizveda uz templi, kur viņš kalpoja. Draugu viņam nebija, interneta tur nebija, un arī māte nāca pie viņa reti. Viņš sēdēja templī un pēkšņi sadzirdēja Dievu viņu saucam vārdā. Viņš pat nesaprata, ka tas ir Dievs. Viņš skrēja pie Ēļa un teica, ka ar viņu kāds runā. Vairākas reizes Dievs viņu uzrunāja, līdz viņš saprata. Priesteris viņam teica: ja dzirdi Dieva balsi, tad atbildi: “Lūk, es esmu šeit. Es, Tavs kalps, Tevī klausos!” Tu neesi Dieva pavēlnieks, bet Viņa kalps. Vai tu zināji, ka patiesi kalpotāji biežāk klusē, bet vairāk klausās? Mums ir jābūt šādai attieksmei pret Dievu: “Dievs, ko Tu vēlies no manis?” Ja visi cilvēki nāktu uz draudzi un prasītu, ko Dievs grib, tad arī sadzirdētu to, ko Viņš grib pateikt. Bet pārsvarā, lūdzot par savām vēlmēm, tu pat Dievam vārdu nedod pateikt. Pirmais ir Dievs. Ja Ābrahāms negribētu dzirdēt, viņš nesadzirdētu Dievu. Tāpat, ja Jesaja negribētu dzirdēt, arī viņš nesadzirdētu. Mēs dzirdam tikai to, ko gribam dzirdēt. Mēs visi tagad dzirdam šo sprediķi. Kāds izies no šīs zāles un atcerēsies tikai smieklīgus jokus, ko es stāstīju. Reiz viena māsa pēc dievkalpojuma pienāca pie manis un teica: “Mācītāj, tik labs sprediķis bija. Jutos tā, it kā būtu bijusi “Comedy Club”!” Es pie sevis nodomāju, ka varbūt tas ir kompliments, jo labs sprediķis bija, bet, iespējams, ka viņa nedzirdēja galveno jēgu, bet tikai jokus. Daži cilvēki pat sprediķa nosaukumu neatceras, tikai anekdotes. Tev ir jādzird Dievs. Tev ir jāvēlās dzirdēt Dievu. Pienāca brīdis, kad Samuēls sadzirdēja Dievu un teica: “Lūk, es esmu, runā, Kungs!”
2. Dieva pavēles nāk caur Bībeli.
Vai tev ir melnbalta Bībele? Bībele nav strīdu grāmata, bet konkrēta grāmata, kurā rakstīts melns uz balta. Ja tu gribi dzirdēt un būt paklausīgs Dievam, tad tev ir jāatver un jālasa Bībele. Kad tavā dzīvē ir kaut kādi gadījumi un tu nezini kā rīkoties, tev visu laiku jāskatās pēc risinājuma Bībelē. Šodien pasaule grib noņemt nost Bībeli un tās likumus. Kad tu lasi Bībeli, tu redzi labu un redzi ļaunu, redzi svētību un lāstu. Pasaule grib visu padarīt pelēku. Reiz es apciemoju kādu sievieti, kurai mājās bija liels grāmatu plaukts. Es gribēju palīdzēt viņai izmest ārā visas dēmoniskās grāmatas. Viņa bija nožēlojusi grēkus un gribēja, lai palīdzam iztīrīt viņas māju. Mēs atradām kaut kādus sapņu tulkus. Viņai bija grāmata, kas saucās “Pelēkā maģija”. Ir dzirdēts par balto un melno maģiju, bet šai sievietei bija pelēkā maģija, cik noprotu, tas ir kaut kas pa vidu šīm abām.
Nesen es ar sievu apmeklēju kino. Skatījāmies filmu “Maleficent”. Galvenais tēls tur ir sieviete ar ragiem un lielām lūpām, skropstām, vaigu kauliem. Mēs skatījāmies filmu, bija jau filmas vidus, bet es joprojām neko nesapratu. Pēc tam lēnām sāku saprast, ka tā ir pārveidota sena pasaka. Ir tāda pasaka par guļošo skaistuli jeb apburto princesi Auroru, kura slavēja Dievu ar putniņiem. Viņa evaņģelizēja un bukletiņus dalīja. Viņa bija svētīta māsa, baroja visus nabagus un visiem palīdzēja. Un bija arī ļauna burve ar ragiem, un visi saprata, ka tā ir ļaunā burve. Tur bija skaidrs, ka tas ir ļaunums, bet māsa no draudzes ir laba. Šī ļaunā burve kaut ko uzvārīja, paņēma noburtu ērkšķi, iedūra labajai māsai, un viņa kļuva par guļošo skaistuli. Līdzīgi kā ar narkomāniem – tad, kad viņi sev iedur narkotiku devu, reālā dzīve beidzās, viņi aiziet no realitātes. Kad bērni skatās multfilmu, tur skaidri var redzēt, kas ir labs un kas ir ļauns. Kad es skatījos šo mākslas filmu, tad sapratu, ka šī burve nemaz nav ļauna, viņa vienkārši ļoti pārdzīvoja par šo māsu, jo viņai bija uzradies kavalieris, un viņa nolēma viņu aizmidzināt, lai izvairītos no nepareizām attiecībām. Viņa pārāk viņu “mīlēja”. Skatījos šo filmu un domāju, kur ir ļaunums? Visi tur ir labsirdīgi. To arī pasaule grib mums uzspiest – dzert un pīpēt principā ir normāli. Bet Bībele saka, ka tas nav normāli, tāpat kā šķirties un negodāt savus vecākus.
Bībele ir melnbalta, un tajā ir skaidri rakstīts melns uz balta – tas ir slikts, bet tas ir labs. Ja tu vēlies zināt, kas ir slikts un labs, neskaties televizoru, bet lasi Bībeli. Es tev saku, lasi Bībeli! Kad tu sāksi lasīt Bībeli, tad tu zināsi, ko no tevis vēlas Dievs. Iespējams, Dievs tev neko nesaka, un dažas lietas Viņš tev arī nemaz neteiks, Viņš tev tās jau ir uzrakstījis. Dievam nav tev katru reizi jāsaka, ka tev ir jāiet uz draudzi, ka tev jāatver Bībele un jālasa tā, ka ir slikti atstāt savas sapulces. Viņam nav pastāvīgi jāatgādina tev, ka jādod desmitā tiesa, to tu vari izlasīt Maleahijas grāmatā.
“Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Maleahijas grāmata 3:10)
Tev nav nepieciešams pastāvīgs atgādinājums no Svētā Gara: mīli savu tuvāko, mīli savu tuvāko. Dievs tev ir devis Bībeli, atver to un lasi! Bībele ir pieejama telefonā, planšetē, datorā un arī drukātā veidā. Atver to, lasi un klausies! Bībelē ir teikts, ka ir jāmācās dienu un nakti. Kādēļ? Lai būtu svētīts.
3. Dievs mums ir devis līderus un mācītājus.
Dievs mums ir devis garīgo tēvu. Bija kāds cilvēks vārdā Jāzeps. Jāzepam bija dižens liktenis. Arī tev ir dižens liktenis no Dieva! Jāzeps bija tik ļoti perspektīvs cilvēks, ka Dievs viņam pat rādīja sapņus un teica: “Tu būsi dižens! Tu būsi zvaigzne. Tavi brāļi arī ir zvaigznes, taču visi tavi brāļi tev klanīsies. Saule un mēness ir tavs tētis un mamma, un pat viņi tev klanīsies.” Jāzeps bija tēva mīlulis. Jēkaba mīļotā sieva viņam dzemdēja Jāzepu. Tēvs viņam deva labāko apģērbu, bet brāļi staigāja darba apģērbā, jo viņi bija vecāki, un tēvs viņus pastāvīgi sūtīja darīt kādus darbus. Jāzepam tēvs teica: ”Sēdi, es tev nopirkšu datorspēli, spēlē, atpūties, paguli.” Jāzeps aizvēra acis un domāja, ka ir zvaigzne. Viņš iemiga un redzēja sapni par kūlīšiem.
“Redzi, mēs sējām kūlīšus tīruma vidū, un mans kūlītis piecēlies stāvēja, bet jūsu apkārtstāvošie kūlīši klanījās līdz zemei mana kūlīša priekšā.” (1. Mozus grāmata 37:7)
Reiz Jāzeps izstāstīja tēvam šo sapni, un tēvs dusmās piekodināja, lai viņš neaizmirst, ka viņš ir viņa dēls, lai nesasapņojas par daudz.
“Un vēlāk viņš sapņoja vēl vienu sapni un stāstīja arī to saviem brāļiem: “Redzi, es sapņoju vēl vienu sapni, un, lūk, saule un mēness, un vienpadsmit zvaigznes klanījās manā priekšā.” Kad viņš to izstāstīja savam tēvam un saviem brāļiem, tad viņa tēvs to sarāja un sacīja tam: “Ko nozīmē sapnis, kuru tu sapņoji? Vai mums būtu ietin jāiet – man, tavai mātei un taviem brāļiem, lai klanītos tavā priekšā līdz zemei?”” (1. Mozus grāmata 37:9-10)
Daudziem cilvēkiem ir dižens liktenis, un es to saku arī tev: tev ir dižens liktenis! Taču bez paklausības tev nav liktenis. Bez paklausības tev nav aicinājuma. Pirms Dievs tevi padarīs par zvaigzni, Viņš tev iemācīs būt paklausīgam. Zini, ir jāklausa vecākais. Citi saka: “Es klausu tikai Dievam.” Ja tu neesi paklausīgs tiem, kurus tu redzi, kas ir ieguldījušies tevī, ja tu neklausies savā mācītājā, kurš nāk ar atklāsmēm un saka, ko un kā darīt, tu viņu dzirdi, redzi viņa dzīvi, jūti viņu, tad kā tu vari klausīties tajā, kuru tu neredzi, nejūti un fiziski nedzirdi? Jāzepam bija Dievs, kas ar viņu runāja no debesīm, iespējams, Jāzepam bija kādi cilvēcīgi priekšnosacījumi, bet Jāzepam bija tētis. Ir fiziskais tētis un ir garīgais tētis. Reiz tētis pamodās un teica Jāzepam, lai viņš aiziet un paskatās, kā brāļi strādā, un atnāk viņam pasaka. Vai spējat iedomāties, kā tas kaitināja brāļus? Brāļi strādāja, viņš mājās gulēja, atpūtās, un tad aizgāja pavērot, kā brāļi gana lopus. Jāzepam bija konflikts ar brāļiem, taču, kad tētis teica: celies un ej, Jāzeps nekavējoties atbildēja ar frāzi, kura ik pa laikam parādās Bībelē. Kad tēvs sauca dēlu, Jāzeps atbildēja: “Te es esmu.” Kad Dievs jautāja, kuru lai sūta, Jesaja teica: ”Lūk, te es esmu, sūti mani.” To pašu Dievs teica arī Samuēlam.
“Kad viņš apgriezās apkārt un ieraudzīja mani, tad viņš mani sauca, un es atbildēju: lūk, še es esmu!” (2. Samuēla grāmata 1:7)
Zini, draudzē trūkst cilvēku, kuri teiktu: “Lūk, šeit es esmu!” Cilvēki parasti saka: “Es te esmu, bet sūti citu!” Taču Jāzeps tā neteica, viņš aizgāja un zināja, kurp viņš dodas. Viņš gāja tur, kur viņu īsti nemīlēja un nedraudzējās ar viņu. Jāzepa dzīve bija diezgan līdzīga Jēzus dzīvei. Tāpat kā Dievs sūtīja Jēzu pie ebreju brāļiem, kuri Viņu īsti nepieņēma un nemīlēja, tieši tāpat tētis nosūtīja Jāzepu pie viņa brāļiem. Tieši tāpat kā līdz trīsdesmit gadu vecumam Jēzus nebija redzams, tāpat nebija redzams arī Jāzeps. Viņš bija vergs, cietumnieks un nemanāms cilvēks. Taču Jāzeps kļuva par varenu pasaules glābēju nevis tādēļ, ka redzēja sapņus.
Esmu saticis daudzus, kuri man stāsta par savām vīzijām, kā viņi kļūs par mācītājiem, kā viņiem būs tūkstošu draudzes, lielas zāles un sapulces, un viņi tajās saposušies sludinās. Varbūt viņiem arī būs gan žakete, gan svaidījums, bet tas nenāk caur vīzijām un sapņiem. Daudziem cilvēkiem viņu aicinājums kā bija sapnis, tā arī palika tikai sapnis. Jāzeps būtu bijis vienkāršs sapņotājs, ja viņš nebūtu paklausījis tēvam. Dievs mums ir devis līderus un mācītājus, lai mēs viņus klausītu. Kāds teiks, ka mācītājs neko nesaprot. Taisnību sakot, daudz ko mācītājs nesaprot. Arī Jēkabs kaut ko, iespējams, nesaprata, kad sūtīja Jāzepu, jo, ja viņam pateiktu, ka viņa dēlu sitīs, atņems viņa apģērbu un iemetīs bedrē, viņš nekad savu mīļoto dēlu nebūtu sūtījis. Tētis visu nesaprata, taču tētis paliek tētis. Zini, arī mācītājs ne vienmēr visu saprot, bet svētības nāk nevis tādēļ, ka viņš kaut ko svarīgu ir pateicis, bet tāpēc, ka Dievs viņu ir ielicis šajā vietā. Tad, kad Dievs ir ielicis kādu šādā pozīcijā, Viņš neļaus viņam runāt ar savu mēli to, kas pagadās. Jāzepa panākumu atslēga bija paklausība. No pirmā acu skatiena likās, ka viss ir slikti – viņu sita, izģērba un pārdeva, viņš kļuva par vergu, tad tika iesēdināts cietumā, tur viņu atkal pameta. Viss likās slikti, taču tie bija soļi uz aicinājumu, kuru Dievs bija sagatavojis. Klausies, Dievs tev ir sagatavojis diženu likteni, bet ceļš uz to ir paklausība taviem garīgajiem līderiem, un to saka Bībele.
“Bērni, klausait saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk Tam Kungam.” (Kolosiešiem 3:20)
Paklausība mācekļiem, līderiem, tavam mācītājam ir tavu svētību avots. Šodien mēs atceramies Jēzu nevis tādēļ, ka Viņš ir Dieva Dēls. Mēs slavējam Jēzu, dziedam Viņam un pielūdzam Viņu paklausībā. Paklausība ne vienmēr ir viegla un tā ne vienmēr tev patiks, bet paklausība ir tas, kas tev vienmēr nesīs svētību. Nezinu, vai Jēzus redzēja jēgu nākt virs zemes, bet caur Viņa paklausību mēs esam attaisnoti. Tādēļ Bībele saka, ka caur viena cilvēka paklausību taisnība ienāca pasaulē, un caur viena cilvēka nepaklausību ienāca grēks. Bībele salīdzina Ādamu ar Jēzu, un viņiem bija viena atšķirība – viens paklausīja, otrs nepaklausīja.
Brāļi un māsas, vēlēsimies būt paklausīgi! Tam ir jābūt tavā sirdī. Cits saka, ka vēlas līdzināties Jēzum, bet kā tu vēlies līdzināties Jēzum? Tu arī vēlies, lai tevi dzird, klausa un ciena? Bet līdzināties Jēzum nozīmē būt paklausīgam, tāpat kā Jēzus bija paklausīgs, līdz krusta nāvei. Mums katram ir kāda robeža, līdz kurai mēs paklausām. Mēs skatāmies uz citiem, un viņiem, iespējams, šī paklausības robeža ir tālāk nekā tev. Citiem paklausība beidzas dzirdot, ka draudze vāc naudu, vai līdz tam brīdim, kad aicina uz evaņģelizāciju. Zini, paklausība ir tas, ko meklē Dievs, un paklausīgos Dievs svētīs. Dievs skatījās, ka Ābrahāms bija paklausīgs, un teica, ka Viņš viņu vairos. Būsim paklausīgi, un mūsu draudzes vairosies! Būsim paklausīgi, un mājas grupas būs katrā pilsētā, katrā mājā. Tad, kad tu esi paklausīgs, tu esi savienots ar Jēzu. Ieej savā aicinājumā, lai tie nav tikai tavi sapņi, bet tā ir paklausība. Pat tavs mācītājs nezina, kas tu vari būt, bet esi paklausīgs un uzzināsi, kas vari būt. Dievs, es vēlos šodien pilnveidoties, atstāt jebkādu kurnēšanu, jebkādu nepaklausību. Dievs, es vēlos, lai Tu mani svētī. Es vēlos būt svētīts it visā, gan finansēs, gan veselībā, kalpošanā, lai nāk Tava svētība. Svētais Gars, es vēlos sekot Tev. Pasaki man, ko vēlies Tu manā ģimenē, finansēs, kalpošanā, Dievs!
Bīskapa Antona Tiščenko sprediķi “Svētība ir paklausības rezultāts” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
