Bērnībā Linda bija kluss un noslēgts bērns.
Vislabāk meitene jutās, kad neviens viņu neievēroja, jo Lindai nepatika un nepadevās komunicēt ar citiem bērniem. Jauniete maz smaidīja un vēlējās palikt nemanāma, valkājot neuzkrītošu apģērbu. Lai gan meitene auga kristīgā ģimenē, regulāri gāja uz svētdienas skolu un dievkalpojumiem, mājās visi kopā lasīja Bībeli, viņa nebija laimīga un arī nepazina Dievu personīgi. Ārēji Linda bija kristiete, bet reālas izmaiņas viņas dzīvē notika tikai tad, kad meitene piedzīvoja patiesu Dieva mīlestību.

Linda pati saka: „Es biju izlutināta meitene un varēju dabūt visu, ko gribu. Bieži apvainojos un tādos brīžos uzreiz raudādama skrēju uz istabu. Patiesībā tas bija veids, kā pievērsu sev uzmanību, un man tas savā ziņā patika, jo tad mamma vienmēr nāca mani mierināt. Savukārt ārpus mājas, es biju klusa un nepievērsu sev lieku uzmanību. Man nepatika komunicēt ar cilvēkiem, tāpēc man bija maz draugu. Piemēram, piezvanīt pa telefonu kādam nepazīstamam cilvēkam man sagādāja grūtības. Pirms zvanīšanas vienmēr pagāja aptuveni piecas minūtes, kamēr izdomāju, kas jārunā. Man bija bail un es uztraucos, ka varu izteikties nepareizi un tad par mani smiesies. Biju noslēgta un nelaimīga. Bieži mēdzu bez iemesla raudāt. Es nevarēju arī nevienam uzticēties, jo reiz, kad atklāju kādam savu noslēpumu, šis cilvēks to visiem izstāstīja.

Vēlējos palikt nemanāma un pievērst pēc iespējas mazāk uzmanības, tāpēc valkāju pelēcīgas vai tumšas krāsas drēbes. Manā skapī bija grūti atrast kādu spilgtu apģērba gabalu. Dažkārt varēju staigāt pat saplēstās vai netīrās drēbēs, jo mani neuztrauca izskats – nepievērsu tam uzmanību. Maz rūpējos arī par saviem zobiem, tāpēc izvairījos no smaidīšanas, jo tad varēja redzēt, ka zobi ir bojāti. ”

Rezultātā jaunā meitene kļuva arvien noslēgtāka. Savukārt viņas domu pasaule bija neierobežota. Televīzijas filmu skatīšanās mēdza izraisīt tādas fantāzijas, ka jaunā meitene sāka pārdomāt arī neķītras ainas. Viņa aizrāvās ar šīm domām, kam tālāk sekoja pornogrāfisku filmu skatīšanās un pašapmierināšanās.

Pirms 4 gadiem Lindas dzīvē notika pārmaiņas. Pēc tam, kad meitenes mamma draudzes „Kristus Pasaulei” rīkotajā triju dienu nometnē tika dziedināta no audzēja, Linda un viņas ģimene sāka apmeklēt draudzes dievkalpojumus.

„Sākotnēji uz dievkalpojumiem nācu, jo tāds bija vecāku lēmums, bet pamazām sāku saprast un ieklausīties mācītāja teiktajā. Pēc neilga laika aizbraucu arī pati uz inkaunteru jeb trīs dienu nometni. Pēc aizlūgšanas biju brīva no grēkiem, nepareizajām domām un emocijām. Izmaiņas pie sevis redzēju uzreiz – es domāju un darīju pavisam citādāk. Protams, pēc nometnes vēl nācās pacīnīties ar kādām lietām, bet kopumā biju cits cilvēks. Ticēju Dievam jau no mazotnes, bet biju iedomājusies Viņu kā pasaku tēlu. Inkaunterā pirmo reizi apzinājos un pat sajutu patiesu Dieva klātbūtni un mīlestību – ieraudzīju, ka Dievs ir reāls, un man ir iespēja Viņu satikt katru dienu, pavadot laiku lūgšanā un Bībeles lasīšanā.”

Šo trīs gadu laikā Linda ir piedzīvojusi nozīmīgas pārmaiņas. Meitene ir priecīga, atvērta un komunikabla. Viņa vairs neapvainojas kā agrāk un ir iemācījusies uzticēties cilvēkiem. Lindai nav problēmu uzsākt sarunu vai piezvanīt kādam pa telefonu. Viņa ir ieguvusi daudz jaunu draugu un labprāt ar tiem komunicē! Jaunietes domu dzīve arī ir sakārtojusies – viņa vairs neskatās pornogrāfiju, neapmierina sevi un nemokās ar neķītrām domām. Meitenes garderobe ir mainījusies. Lindas skapī grūti ir atrast tumšas krāsas drēbes un viņa pievērš uzmanību tam, kā izskatās – lai viss uzvilktais ir tīrs un kārtīgs.

„Tomēr vislabākais, kas manā dzīvē noticis, ir tas, ka esmu iepazinusi Dievu un turpinu to darīt katru dienu. Es lasu Bībeli un lūdzu, regulāri apmeklēju dievkalpojumus. Esmu ieguvusi mērķi savai dzīvei – glābt cilvēkus, stāstīt viņiem par Jēzu un Viņa darbiem. Es novēlu ikvienam, lai izdodas atrast Dievu, jo Viņš ir reāls, un tava dzīve noteikti mainīsies!”

Linda Plakanes liecību pierakstīja Pārsla Jankovska