Es vēlos dalīties ar jums ar Dieva vārdu, sveicot mūsu draudzes vadītājus 12 gadu jubilejā. 
Pirmkārt, es sveicu visu draudzi 12 gadu jubilejā! Vakar pie mums ciemojās bīskaps Aleksejs Ļedjadevs, un viņš paņēma manus vārdus, jo es biju plānojis runāt par DIVPADSMIT mūsu 12 gadu jubilejā, un mūsu vīzija ir tieši vadība caur 12. Jēzum bija 12 mācekļi, un katram Jēzus māceklim bija savi 12 mācekļi. Vai tu kaut ko esi saņēmis šajās dienās? Mums priekšā vēl ir šī dievkalpojuma noslēgums un slavēšanas un pielūgsmes vakars ar slavēšanas komandu no Ukrainas, mācītāju un slavēšanas līderi Alekseju Zaharenko. Tā ir brīnišķīga komanda, brīnišķīgi cilvēki, un viņi ir mūsu draugi. Šīs ir brīnišķīgas, Dieva klātbūtnes piepildītas dienas! Informācija, Dieva vārds, jaunas atziņas un jauni draugi.
Kad par mums sludina, ka mums būs 1000 mājas grupiņas, tas saskan ar to, kam es ticu. Es tiešām ticu, ka mums būs tūkstotis mājas grupiņu. Es zinu, ka tu tam varbūt vēl netici, bet es ticu, ka tas notiks. Mums arī jāsaprot, ko tas maksās. Cik maksās uzcelt daudz, daudz grupiņu un megadraudzi ar desmit tūkstošiem cilvēku? Tiklīdz tu sāc to saprast, tu pārstāj sapņot, tu to vairs tik ļoti neizjūti un tik stipri vairs tam netici. Jo viss kaut ko maksā. Mēs esam drosmīgi ticēt, un personīgi mana ticība ir tik spēcīga, ka es jau redzu, ka tas būs. Tas nav sasniedzams tuvākajā laikā. Bet, kad es dzirdēju par 150 000 cilvēku, es pie sevis nodomāju: “Nē, mums ir jādalās arī ar citām draudzēm Latvijā.” Arī citās draudzēs ir vajadzīgi cilvēki. Es ticu, ka 150 000 cilvēku var izglābt visas Latvijas draudzes kopā. Protams, ja mēs izplešamies pa visu Latviju un vēl Baltijas valstīm, tad šis cipars mums der. Pat Ukrainā, pilsētā, kurā ir 28 000 iedzīvotāju, no tiem draudzi apmeklē 2000. Šie divi tūkstoši ir brīnums, lai gan lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir izgājuši caur šo draudzi. Ticēt vienai draudzei Rīgā ar 150 000 cilvēku būtu egoistiski, mēs gribam dalīties ar visām kristīgajām draudzēm. Tāds brīnums ir pa spēkam tikai visai Kristus miesai konkrētā valstī. Mēs lūdzam par visām konfesijām un visiem mācītājiem mūsu zemē. Bet šodien ir mūsu svētki un mūsu diena!
“Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja.” (1. Mozus grāmata 15:5)
Vai tu redzi zvaigznes debesīs? Aizver acis, iztēlojies debesis skaidrā vasaras naktī ar daudz spīdekļiem un zvaigznēm. “Skaties uz debesīm,” un to nesaka tikai tavs mācītājs, bet Dieva vārds, “jo tikpat daudz būs tev pēcnācēju.”
Desmit gadus mēs nodzīvojām Siguldā, bet tagad mēs esam pārcēlušies uz līdzvērtīgu un skaistu vietu 20 kilometrus tālāk. 200 metru attālumā no mūsu mājām ir pludmale, un es katru rītu varu iziet ārā nopeldēties. Man patīk mana jaunā māja, tā atrodas skaistā vietā. Es nezinu, kāda būs mana jaunā darbistaba, tā vēl nav iekārtota, bet iepriekšējā dzīvoklī man pie sienas atradās draudzes kalendārs un Eiropas karte. Es pat nezinu, kādēļ man pie sienas bija Eiropas karte. Kāpēc es pie sienas piekāru Latvijas karti, es ļoti labi zinu, jo man sirdī ir katra Latvijas pilsēta un katrs ciemats. Es iepriekš dzīvoju Limbažos, un visus gadus, kopš es esmu ticīgs, man pie sienas ir Latvijas karte. Pēc tam parādījās Eiropas karte, un vēlāk arī neliela pasaules karte.
Kad Jēzus nāca virs zemes, Viņš teica: “Es esmu sūtīts pie Israēla cilts pazudušajām avīm.” Viņam bija pareizs princips un pareiza kārtība – vispirms glābt cilvēkus Sev apkārt. Jēzus nevarēja vienlaicīgi būt visur. Viņš izvēlējās tikai 12 mācekļus, ar kuriem Viņš pavadīja kopā laiku. Viņš kalpoja arī pūļiem, taču tieši divpadsmit bija Viņam vistuvākie. Viņi arī kļuva par kristīgās draudzes pamatu, balstiem. Jēzus Sevi ielēja apustuļos jeb līderos un nodeva viņiem Savu vīziju, Savu gribu. Mācekļi turpināja Jēzus darbu, gluži kā mēs šodien turpinām viņu darbu. Draudze “Kristus Pasaulei”, “Jaunā Paaudze”, draudze Ganā, Londonā un visas citas draudzes Latvijā un pasaulē ir šo apustuļu darba rezultāts.
Neviens cilvēks pats no sevis nav pēkšņi materializējies draudzē. Par tevi kāds ir lūdzis, kāds ir strādājis pie tā, lai tu būtu šeit, kāds tev ir kalpojis un tevi mīlējis, kāds tev ir sludinājis. Tāpēc tu šodien esi šeit. Tas ir draudzes darba rezultāts, tas ir Jēzus un apustuļu darba turpinājums. Ikviens, kurš draudzē ir uzņēmies ieņemt vadītāja posteni, ikviens, kurš ir uzņēmies atvērt savu namu mājas grupiņai, ikviens, kurš ir uzņēmies būt mācītājs, vest aiz sevis cilvēkus un ieliet sevi šajos cilvēkos, mācīt Kristus ceļus un veidot stiprus mācekļus, ir apustuļu darba turpinātājs. Viņš ir draudzes balsts un pamats. Draudze sastāv no apustuļiem, praviešiem, evaņģēlistiem, skolotājiem un mācītājiem. Trīs dienu garumā mums bija vērtīgi semināri, mēs ļoti daudz dzirdējām tieši par vadību, vadītājiem jeb līderiem, bez kuriem nevar būt draudzes un nevar cilvēki tikt glābti. Bez vadītājiem nevar būt svētīta Latvija. Mums nepietiek tikai dziedāt himnu “Dievs, svētī Latviju!” Mums jāuzņemas atbildība par cilvēkiem, lai viņus celtu. Dievs nevar strādāt pie tiem cilvēkiem, kuri neatzīst Kristu un neatver savu sirdi Viņam.
Skaiti zvaigznes pie debesīm, tikpat daudz būs tev pēcnācēju!
Esmu kalpojis lielās un mazās draudzēs, un īpaši savā evaņģēlista karjeras sākuma posmā esmu pieredzējis lielus cilvēku pūļus, un, kad ir ļoti daudz cilvēku, notiek daudz brīnumu. Kad uz dievkalpojumu atnāk tikai desmit cilvēku, tad nenotiek tādi brīnumi. Kad tu esi lielā pūlī, kur ir daudz līderu un daudz lūgšanu, kur daudz cilvēku ir sanākuši pie Kristus, tur vienmēr būs dziedināšanas. Tā ir lielas draudzes priekšrocība. Mazai draudzei ir jābūt daļai no lielas draudzes. Jo lielāka draudze, jo vairāk glābtu cilvēku un jo lielāks spēks un ietekme.
„Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas evaņģēlijs 11:1)
Jēzus mācīja lūgt pēc Tēvreizes.
“[..] mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts, lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja evaņģēlijs 6:9-10)
Dieva prāts ir:
“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa evaņģēlijs 3:16)
Lai neviens nepazustu! Tas nozīmē, ka tiksi izglābts tu un viss tavs nams! Tavs tēvs, māte, brālis, māsa, mazbērni, bērni, vīrs, sieva! To saka Dieva vārds. Paldies Dievam par līderiem un vadītājiem.
“Un viņi nāk uz Betsaidu. Tad tie Viņam pieved kādu neredzīgu un Viņam lūdz, lai Viņš to aizskartu. Un Viņš, neredzīgo pie rokas ņēmis, to izveda ārā no ciema un spļāva viņa acīs, uzlika tām rokas un tam jautāja: “Vai tu ko redzi?” Un, acis pacēlis, tas sacīja: “Es redzu cilvēkus, kokiem līdzīgus, staigājam.” Tad Viņš atkal uzlika rokas uz viņa acīm, un tas ieraudzīja gaismu un tapa atkal vesels un redzēja visu pilnīgi skaidri.” (Marka evaņģēlijs 8:22-25)
Jēzus gāja uz Betsaidu, un pie Viņa pieveda neredzīgu cilvēku, un aklais lūdza, lai Jēzus viņu dziedina. Jēzus viņu izveda ārā no ciema, acīmredzot, Viņš negribēja viņu dziedināt cilvēku pūlī. Veids, kā Viņš dziedināja, bija ļoti interesants. Pēc pirmās aizlūgšanas viņš redzēja cilvēkus kā kokus staigājam, viņa redze vēl bija neskaidra. Savas kalpošanas sākumā es redzēju vīziju par daudz glābtiem cilvēkiem. Katram jaunpiedzimušam kristietim būtu jābūt vīzijai, redzējumam par daudz glābtiem cilvēkiem un Dieva svētītu zemi. Veidu, kā to sasniegt, un cenu, kāda ir jāsamaksā, tu uzzināsi ar laiku, ja tu mācīsies no tiem, kuri ir gājuši pirms tevis. Ja tev ir kāds, kurš to var pamācīt, tu to sasniegsi ātrāk. Paldies Dievam, ka tu esi draudzē, kur to paskaidro. Cilvēki nav tikai pūlis, koku mežs, tie ir dzīvi, reāli cilvēki.
Kalpošanas sākumā man bija svarīgi, lai notiek brīnumi un zīmes, lai cilvēku pūļi nožēlo grēkus. Es redzēju cilvēku pūļus, tāda bija mana vīzija. Dievs to saka mums šodien: “Skaties uz zvaigznēm, tikpat daudz būs tavu pēcnācēju.” Evaņģelizācijas dievkalpojumos bija pūļi, bet tie vēl nav pēcnācēji, tie ir tikai pūļi. Mums ir jāredz glābti cilvēki, katrs personīgi. “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu,” saka Dieva vārds. Tātad katru personīgi. Megadraudze nav tikai megadraudze, tās ir personīgas attiecības ar Dievu un cilvēkiem, personīga aprūpe un personīga kalpošana. Tie, kuri ir uzcēluši grupas ar aptuveni 100 cilvēkiem, zina, ko nozīmē atvest cilvēkus pie Kristus. Viņi zina, ko nozīmē saņemt kritiku no cilvēkiem. Viņiem ir uzaudzēta bieza āda, viņi vairs nedzird indīgas piezīmes un nievas no radiniekiem. Tā ir cena, laiks un darbs. Cik daudz laika ir atrauts no darba vai ģimenes, lai kalpotu Dievam un cilvēkiem? Un darītu to personīgi, nevis pūlim. Es varu teikt par sevi: kad es nācu pie Dieva, cilvēki man bija kā koki, es redzēju tikai pūļus. Bet tad, kad tu sāc pieaugt Kristū un tev ir vajadzīga cieta barība, ne piens, tu sāc redzēt cilvēkus kā personības. Piens ir vienkārša teoloģija. Tev nevajag teoloģiju, lai pieaugtu Kristū, jo cietā barība ir sākt kalpot cilvēkiem. Kad mēs sākam kalpot cilvēkiem, mēs augam un Dievs mūs svētī.
2008. gada februārī notika draudzes “Kristus Pasaulei” pirmais dievkalpojums. Uz šo dievkalpojumu atnāca četrdesmit cilvēki. Mēnesi pirms šī dievkalpojuma mēs, piecu līdz sešu cilvēku grupa, sanācām kopā. Luīze un Indra bija vienas no pirmajām, kuras bija kopā ar mums. Luīze vadīja otro mājas grupiņu. Tajā brīdī, kad mēs atvērām draudzi Rīgā, es jau biju pārstājis redzēt cilvēkus kā kokus. Vairāk kalpojot cilvēkiem, arvien mazāk tu saskati viņus kā kokus, bet vairāk kā reālus, dzīvus cilvēkus, personības, brāļus un māsas, cilvēkus, kuriem vajadzīga palīdzība, cilvēkus, ar kuriem tu esi kopā uz mūžu. Bīskaps Erī mums mācīja par draudzes izvēli; tu nāc, izvērtē un pieņem savu draudzi kā savu uz mūžu, kā laulībā. Pretējā gadījumā tu neiemīli cilvēkus, nevari pilnvērtīgi kalpot un Dievs nevar tevi svētīt. Uz mūžu! Tas nenozīmē, ka tu šeit esi pierakstīts, bet es domāju, ka tas ir normāls sirds stāvoklis – izjust draudzi kā savu draudzi, savus brāļus un māsas, savu ģimeni. Es Dievu ne pret ko nemainīšu un arī draudzi ne pret ko nemainīšu. Tu vari būt lepns ar savu piederību draudzei.
Skatīsimies uz cilvēkiem ne kā uz kokiem, bet kā uz Dieva radību, kā uz cilvēkiem, kā uz tiem, kuriem ir vajadzīga pestīšana. Skaties uz zvaigznēm debesīm, tik daudz cilvēku nāks pie Dieva caur tevi. Cik cilvēkus var mīlēt viens mācītājs? Tik, cik viņš spēj mīlēt mācekļus, kuri, savukārt, mīl savus mācekļus. Lūk, balsts un pamats. Var teikt, ka šis ir draudzes ēkas pamats. Diezgan stiprs. Draudzes balsts ir draudzes vadītāji, ikviens mājas grupas līderis. Mums nav tāda situācija, ka, vienu balstu izņemot ārā, nams sabruktu, ir pat mēģināts, bet nams nav sabrucis.
“Tad atnāca viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi kausi, pildīti ar septiņām pēdējām mocībām, runāja ar mani un sacīja: “Nāc, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu. Viņš mani aiznesa garā uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva. Tā bija dievišķā godībā; tās spožums bija kā visdārgākā akmens spožums, kā kristāldzidrs jaspids. Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem divpadsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti divpadsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi; trīs vārti uz austrumiem, trīs uz ziemeļiem, trīs uz dienvidiem un trīs uz rietumiem. Pilsētas mūrim pamatā bija divpadsmit akmeņi un uz tiem rakstīti divpadsmit vārdi. Jēra divpadsmit apustuļu vārdi.” (Atklāsmes grāmata 21:9-14)
Dievs atklājās apustulim Jānim, lai darītu mums zināmu, ka ir draudze debesīs. Visi izglābtie cilvēki ir debesīs, tur ir pilsētas, eņģeļi. Ir mūžīgā dzīvība, ir Dievs. Debesīs tiek tie, kuri mīl Kristu, kuri ir pieņēmuši Viņu par savu Glābēju un kalpo Viņam. Nākotnes draudze ir savienota ar debesīm. Jēzus nāks otrreiz un nodibinās Savu valstību šeit virs zemes. Nekas, kas ļauns, šeit nepastāvēs, kas bijis, būs pagājis, viss būs tapis jauns, tur asaru un bēdu vairs nebūs. Šī pilsēta ir celta kuba formā, visa pa divpadsmit. Pamatā divpadsmit akmeņiem ir 12 apustuļu vārdi. Draudze ir šis mūris – Dieva valstības pamats.
“Pilsētas mūra pamati bija rotāti ar dažādiem dārgakmeņiem. Pirmais pamatakmens bija jaspids, otrs safīrs, trešais halcedons, ceturtais smaragds, piektais sardoniks, sestais sardijs, septītais hrizolīts, astotais berils, devītais topāzs, desmitais hrisoprass, vienpadsmitais hiacints, divpadsmitais ametists.” (Atklāsmes grāmata 21:19-20)
Iespējams, pat juvelieris nav redzējis visus šos dārgakmeņus. Katrs vadītājs Jēzus sirdī ir dārgakmens. Katrs cilvēks ir dārgakmens Jēzus sirdī. Pateicoties šiem dārgakmeņiem, kuri ir spējuši būt draudzes balsti, mēs augam un esam svētīti; tava ģimene ir svētīta, finanses ir svētītas, tev ir mūžīgā dzīvība, un tu šajā dzīvē celies un uzvari. Pateicoties ne tikai Dievam, bet arī cilvēkiem. Dārgakmeņi vieno draudzi. Šiem cilvēkiem šodien es gribu pateikties.
Nesen bija kāds notikums. Kāda mūsu draudzes māsa iegāja grāmatnīcā, un pēkšņi tajā ieskrēja kāds vīrs un skaļā balsī teica: “Tie jencīši mani nositīs.” Vīrs nezināja, ka tur blakus stāv viens no jencīšiem. Es pie sevis nodomāju: “Ja tā mūs dēvē cilvēki, tas norāda, ka mēs esam vienota draudze.” Draudze, kurā ir vienotība, sava struktūra un kārtība, kur cilvēki tiek glābti un Dieva valstība iet plašumā.
Apmēram 2002. gadā, kad es apmeklēju baptistu draudzi, un arī mana sieva to apmeklēja, augstākie vadītāji rīkoja vasaras nometnes. Es ļoti gribēju tur kalpot. Tajā laikā es katru dienu lūdzu Dievu, lasīju Bībeli, kalpoju un stāstīju citiem par Dievu. Es pieteicos kalpot šajā nometnē, mani izsauca uz pārrunām, kurās piedalījās ārzemnieki, vietējais vadītājs un vēl citi cilvēki. Pēc divām dienām man atsūtīja ziņu, ka mani neņems, lai gan es biju gatavs darīt pilnīgi jebko. Es ļoti labi atceros savas izjūtas, es biju ļoti aizvainots. Es to neizrādīju, bet man tas bija trieciens, ka mani nepaņēma kalpot. Kā tu jūties, kad tevi nepaņem kalpot? Vai tu jūties aizvainots? Es biju gatavs darīt visu, lai kalpotu Dievam. Bet ir cilvēki, kuri jūtas atviegloti, kad viņiem pasaka, ka nebūs jākalpo. Viņi ir priecīgi, ka varēs šo laiku veltīt draudzenei vai kam citam. Ar ko atšķiras šie divi cilvēku tipi? “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes!” Skaties tik ilgi, kamēr rodas vēlēšanās šīs zvaigznes novilkt no debesīm un nolikt sev līdzās. Tik ilgi sapņo un domā un lūdz, kamēr tas kļūst par daļu no tevis un tu nocel šīs zvaigznes no debesīm. Vēlme kalpot rodas no tā, ka tu skaties uz Dieva doto vīziju, kas ir rakstīta Dieva vārdā. Tā ir Dieva griba.
“Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja.” (1. Mozus grāmata 15:5)
Saskati cilvēkus ne kā pūli vai kokus, bet kā dzīvus un reālus, Dieva radītus brāļus un māsas. Arī savā dzīvē redzi to, ko tu gribi sasniegt, Dieva apsolījumus, kurus tu vēlies saņemt. Pirmkārt, ieraugi glābtas dvēseles savā kalpošanā.
Paturpināšu par kartēm. Es nezinu, kāpēc es pieliku Eiropas karti pie sienas, bet par Latvijas karti gan man ir skaidrs. Tāda bija mana vīzija, man sirdī bija un ir glābta visa Latvija. Palikuši ir daži ciemi, bet arī tur būs draudzes. Mūsu mājas grupiņas ir gandrīz visās Latvijas pilsētās. Šodien no rīta es domāju: “Kad man ir atvaļinājums, es sēžos savā mašīnā un braucu uz Eiropu.” Mēs ar sievu un komandu esam izbraukājuši visu Eiropu, pat līdz Grieķijai. Šādi atvaļinājumi mums ir tādēļ, ka man pie sienas ir Eiropas karte. Ja tev priekšā ir vīzija, ja tu skaties uz debesīm, ja tu iztēlojies un lūdz par savu vīziju, tu spēj to ieraudzīt, ja tu spēj ieraudzīt glābtus savus kaimiņus, radus un paziņas, un ja tu redzi, ka tu vari palīdzēt un uzcelt grupiņas ar glābtiem cilvēkiem, tad tu sasniegsi šo vīziju. Draudzes pamats ir draudzes vadītāji un līderi. Skaties uz debesīm! Skaiti zvaigznes! Tikpat daudz būs tavi pēcnācēji!
Dievs pārvalda zemi caur 12 stundām, dienā un naktī. Dievs pārvalda gadu caur 12 mēnešiem. Vakar es uzzināju, ka ir pat 12 notis. Visur ir šis skaitlis 12. Tāda ir Dieva griba – vadība caur 12. Dievs ceļ draudzi caur Saviem balstiem. Svarīgi ir tas, ka tu esi draudzes balsts! Dievs rada, un Dievs ir devis arī Saviem bērniem spēju radīt. Tas, ko tu redzi, vispirms rodas garīgajā pasaulē. Ja tu to neradi garīgajā pasaulē, tas nekad nebūs fiziskajā pasaulē. Vispirms tev vīzija ir jārada garīgajā pasaulē. Kad tu to radi garīgajā pasaulē, tu esi pietiekoši sapņojis, redzējis, lūdzis un sācis strādāt, lai tas notiktu uz zemes. Zini, ir tikai viens ceļš, lai šīs zvaigznes dabūtu lejā, un tas ir darbs! Kad tu sāc kalpot un sludināt, tad tas, kas ir debesīs, var notikt šeit virs zemes. Dieva prāts notiks tavā kalpošanā un tavā dzīvē!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Skaties zvaigznēs” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
