Šodienas svētrunas tēma ir „Elle un debesis”. 
Par šo tēmu es ieliku postu Facebook, lai mēs būtu tam gatavi un varētu sev līdzi vest cilvēkus un iepazīstināt viņus ar Bībeles patiesībām. Zem šī posta bija sarakstīti daudzi komentāri. Es nevienu komentāru neizlasīju, bet tie tur bija, un tas nozīmē, ka cilvēkus šī tēma interesē. Tēma par elli un debesīm ir ārkārtīgi svarīga. Ja cilvēks saka, ka ir jau izlasījis Bībeli, tad viņš neko nav sapratis, jo Bībeli nevar izlasīt. Bībele ir instruments, ar kura palīdzību mēs kontaktējamies ar Dievu. Bībele ir instruments un vārds, un, kad mēs to atveram, tad mēs dzirdam no Dieva, katrai situācijai un katram dzīves posmam, un caur Bībeli mēs iepazīstam Dievu vairāk un vairāk. Caur Dieva vārdu mēs tiekam Viņa vadīti, svētīti un dziedināti.
„Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.” (1. Korintiešiem 15:19)
Ko nozīmē cerēt uz Kristu tikai šinī dzīvē vien? Tas nozīmē ticēt Dievam tikai tā labuma dēļ, ko mēs varam no Viņa iegūt, esot šeit virs zemes. Tas nozīmē paklausīt Viņam tikai tik tālu, cik sniedzas mūsu cilvēciskā saprašana un ikdienas vajadzības, neņemot vērā mūžības faktoru un dzīvi pēc nāves.
„Ja es, tikai mirstīgs cilvēks būdams, esmu Efezā cīnījies ar plēsīgiem zvēriem, kāds labums man tur būtu? Ja mirušie neceļas augšām, tad: ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim.” (1. Korintiešiem 15:32)
Ja mums nebūtu atklāts un zināms mūžības faktors, tas, ka ir dzīve pēc nāves, un, ja mēs to nezinātu vai neņemtu vērā, ignorētu, vai arī Bībelē redzētu tikai to, ko gribam redzēt, tad mums nebūtu nekādas atbildības par to, ko mēs darām šeit virs zemes un kā mēs dzīvojam.
Ir tāda interesanta slimība, kad cilvēki nejūt sāpes. Visā pasaulē ir fiksēti aptuveni 400 tādi gadījumi, bet tie ir tikai fiksētie gadījumi. Mums var šķist, ka šie cilvēki ir kā supervaroņi – Betmens, Supersieviete, Dzelzs cilvēks utml. Viņi nejūt sāpes, tāpēc viņiem nav jācieš. Vai patiesībā tas tā ir? Šo slimību var uztvert kā dāvana, jo nekad nekas nesāp, bet patiesībā tā ir briesmīga slimība. Cilvēks, kurš nejūt sāpes, ir absolūti nepasargāts no traumām, infekcijām utt. Viņš nejūt temperatūru, viņš nezina, vai ir karsts, vai auksts. Viņam varbūt jau krīt ārā iekšējie orgāni, bet viņš to nejūt. Krieviski šī slimība skan šādi: Врождённая нечувствительность к боли с ангидрозом или наследственная сенсорно-вегетативная невропатия IV типа. Šādi cilvēki nejūt zobu sāpes, viņi attopas tikai tad, kad mutē ir tunelis. Kad viņi grib uz tualeti, arī to viņi nejūt. Cilvēki ar šo slimību ir nepasargāti, un dažādu traumu dēļ viņi agri nomirst. Vai tu vēlētos dzīvi bez sāpēm? Cilvēks nevar pilnvērtīgi dzīvot, ja viņš nejūt sāpes. Ja mēs neņemam vērā mūžības faktoru, to, ka ir dzīve pēc nāves, tad ar mums nav viss kārtībā. Pāvils saka: ja tava ticība ir balstīta tikai uz šo laiku, tad tu esi visnožēlojamākais cilvēks un vari arī līdz galam neaiziet. Cilvēks, kurš nejūt sāpes, nevar pilnvērtīgi dzīvot, izdzīvot. Ja mēs, kristieši, atmetam elles faktoru, kas ir sāpīgs jautājums, jo mums nepatīk par to domāt un runāt, tad tā ir garīga problēma. Arī par nāvi mēs negribam domāt, bet, ja mēs to ignorējam, tad tā ir problēma, kas mūs traumēs, un mēs nebūsim spējīgi veselīgi dzīvot.
Kas notiktu valstī, ja piepeši tiktu atceltas visas varas struktūras? Tu domā, ka cilvēki un īpaši kristieši ievērotu likumus un labi uzvestos? Varbūt kādi arī labi uzvestos. Kas notiktu draudzē, ja tiktu atcelta kārtības kalpošana? Šobrīd ir labi, sprediķa laikā pārsvarā ir klusums, mēs varam uztvert Dieva vārdu un slavēt, un mēs nemaz nejūtam, kādu darbu izdara kārtības kalpotāji. Mūsu draudzes kārtības kalpošanā ir aptuveni piecdesmit cilvēki. Reizēm viņiem kāds cilvēks ir jāiznes ārā, jo viņš traucē dievkalpojumu, dažreiz pat jāiet uz policiju un jāraksta paskaidrojumi. Ja mēs novāktu nost kārtības kalpošanu, tad neviens uz šo draudzi negribētu nākt. Varbūt nāktu tikai paši stiprākie Dieva patrioti un sakostiem zobiem visu ciestu – bērnu bļaustīšanos, smirdoņu, nekārtības utml. Tas viss būtu tikai viena iemesla dēļ – ja nebūtu kārtības kalpošanas. Mēs varam atrast precedentus arī vēsturē. Amerikā bija gadījums, kad pēkšņi vienā naktī pazuda elektrība, veikalos pārtrauca strādāt signalizācija utt. Tā bija tāda kā Svētā Bērtuļa nakts. Padomju laikā bija tāds žurnāls „Dadzis”, kurā padomju aktīvisti izsmēja amerikāņus. Es ļoti labi atceros šīs karikatūras, kurās tēvoči semi no veikaliem stiepa ārā televizorus. Tieši tas tajā naktī arī notika. Tas bija tūlītējs haoss.
Elle diemžēl pastāv, lai kā mēs to arī negribētu. Bez tās mēs nevaram normāli pastāvēt. Mēs nevaram dzīvot, nezinot to, ka ir atbildība arī pēc nāves. Ja mums nav atskaites punkts mūžībā, tad ēdīsim, dzersim un dzīrosim, jo rīt mēs mirsim un ne par ko mēs neatbildam. Ir tāds teiciens: Pēc manis kaut ūdens plūdi. Bet, ja mēs zinām, ka ir mūžība, tad ir svarīgi, kas pēc mums paliek, jo mēs visi reiz atskaitīsimies Dievam par to, ko mēs esam šeit virs zemes darījuši.
„Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai.” (1. Tesaloniķiešiem 5:23)
Cilvēks sastāv no gara, dvēseles un miesas. Miesa un asinis nevar iemantot mūžīgo dzīvību. Tavs patiesais cilvēks ir tavs gars! Tu esi garīga būtne, un tavam garam ir garīga miesa. Kā tavam zemes ķermenim ir miesa, sava forma, tā arī tavam garam ir sava miesa. Es lasīju par kādu gadījumu, kad kāds cilvēks brauca ar motorlaivu un aiz tilta aizķēra galvu, jo bija zems tilts. Viņam tika norauta puse no galvas, puse no smadzenēm. Viņš izdzīvoja, turklāt viņam nebija nekādu domāšanas traucējumu, kas ir neiespējami. Cilvēks bez puses no smadzenēm ir spējīgs domāt un normāli funkcionēt? Tavs gars un dvēsele spēj domāt arī bez tavām fiziskajām smadzenēm. Dvēsele ir tavs prāts, emocijas un griba. Tavam garam arī ir dvēsele, un tā domā, jūt un pieņem lēmumus. Tu varbūt domā, ka nomirsi un nekas vairs nebūs? Tā nav taisnība. Tu nomirsi un turpināsi domāt un just, nekas nebeigsies. Paldies Dievam, ka es šo patiesību sapratu vēl pirms 2000. gada, kad es jau biju nonarkojies un nodzēries līdz pēdējai robežai. Es sev vēlējos izdarīt galu. Vienīgais, kas mani apturēja, bija tas, ka es sapratu, ka nekas nebeigsies. Es biju pagāns, Dievu nepazinu, bet es iekšēji zināju un jutu, ka nekas nebeigsies, viss tikai sāksies. Tur ellē viss turpināsies kā caur pastiprinātāju. Es nespēju ne dzīvot, ne mirt. Paldies Dievam par elli! Ir cilvēki, kuri runā un māca, un raksta internetā, ka glābšanu nevar pazaudēt, – tu nomirsi, un pēc nāves nekas vairs nebūs. Cilvēki, kuri atņem elles faktoru, atbildības faktoru un tā māca cilvēkus, attaisno savu bezatbildību un grēcīgo dzīvi. Viņi tā dzīvo un māca, ka mīlošais Tēvs nesūta cilvēkus uz elli. Bet Viņš mierīgi var nosūtīt uz elli. To saka Dieva vārds. Draugs, neticēsim pasakām, bet ticēsim Dieva vārdam. Neattaisnosim sevi, nemeklēsim attaisnojumus, kāpēc mēs neuzņemamies atbildību par to, ko esam darījuši. Kāda jēga ir attaisnoties? Tu domā, ka Dievs ir mīlestība un Viņš nevar neko izdarīt neko tik ļaunu? Normālu bērnu nevar izaudzināt bez disciplīnas. Bez disciplīnas mīlestībā tas nav iespējams. Tāpēc ir jāmāca par elli, jo nekāds mīlestības motīvs mūs nepamudinās dzīvot svētu dzīvi un izpildīt Dieva misiju šeit virs zemes. Diemžēl mēs cilvēki tādi esam.
Bija tāds cilvēks Alberts Einšteins. Par viņu ir stāsts, kad viņš bija students skolā. Viņa profesors centās pierādīt, ka Dieva nav. Einšteins apgāza profesora argumentus par Dieva neesamību. Profesors mēģināja pierādīt Dieva neesamību ar to, ka pasaulē ir tik daudz ļaunuma, cilvēki cieš badu, ir slimības, kari un citas šausmas. Ja Dievs būtu, tad Viņš to visu nebūtu pieļāvis. Einšteins minēja piemēru par tumsu un gaismu, balstot to zinātnē. Viņš prasīja, kas pēc fizikas teorijas ir aukstums. Aukstumu nevar izmērīt, kaut arī mēs sakām, ka ārā ir mīnus grādi. Izmērīt var tikai siltumu, cik daudz vai maz ir siltuma. Reāli var izmērīt tikai siltumu, aukstums nav izmērāms. Tātad aukstuma nav. Siltuma neesamību mēs apzīmējam ar vārdu aukstums. Tāpat ir ar gaismu. Reāla ir tikai gaisma, jo tā ir reāla matērija. Tumsas nav, ir tikai gaismas neesamība. Izmērīt var tikai gaismu, un izmērīt var tikai siltumu. Ne aukstumu, ne tumsu nevar izmērīt. Tas nozīmē, ka tumsas nav, ir tikai gaismas neesamība. Tāpat ir ar ļaunumu. Pēc fizikas sanāk, ka ļaunuma nav, ir tikai cilvēki, valstis, teritorijas, ģimenes un vietas, kur nav Dieva mīlestības. Ja ir Dieva mīlestības gaisma un siltums, tad aukstums un tumsa atkāpjas, bet paši par sevi šie jēdzieni neeksistē.
Kad tu lasi Dieva vārdu, tu sastopies ar vārdu ‘elle’. Ja tu lasītu Bībeli grieķu un ebreju valodā, tad Vecajā Derībā elli apzīmētu vairāki vārdi. Viens no tiem ir ‘hades’ (grieķu valodā), otrs vārds ir ‘šeols’ (ebreju valodā). Jaunajā Derībā mēs sastopam vārdu ‘gehenna’. ‘Šeols’ un ‘hades’ ir viens un tas pats – tas ir vārds, ar kuru Vecajā Derībā apzīmēja vietu, kur nonāca ikviens, kurš nomira. Viņš nonāca mirušo valstībā, kur bija klusums, kur nekā nebija, un vienkārši tur eksistēja. Tur nebija ne slikti, ne labi. Jaunajā Derībā parādās vārds ‘gehenna’. No kā šis vārds ir radies? No Hinomas ielejas, Moloha jeb sātana pielūgsmes vietas, kurā sātana pielūdzēji deva savus bērnus par upuri Moloham, dzīvus tos iemetot ugunī. Dievbijīgā ķēniņa Josijas laikā šī vieta tika iznīcināta, elku kalpošana apturēta un šajā vietā tika ierīkota izgāztuve, kurā vienmēr dega uguns. Vienmēr tika dedzināti atkritumi, un tie smirdēja. Tāpēc Jaunajā Derībā parādās vārds ‘gehenna’, kas ir cēlies no Hinomas ielejas un apzīmē mūžīgās uguns vietu, kur paceļas mocību dūmi un tās nekad nebeidzas. Lūk, no kurienes radies vārds ‘elle’. Ar vārdu ‘elle’ nav jāsaprot ne ‘šeols’, ne ‘hades’. Latviešu tulkojumā ir tikai viens vārds – elle. Ar vārdu ‘elle’ mums ir jāsaprot, ka tā ir vieta, kur nav Dieva. Tā ir vieta, kur valda absolūts ļaunums, kur nav Dieva gaismas, kur nav Dieva siltuma, kur ir tikai ļaunas mutācijas. Runa ir par konkrētu vietu, nevis par kaut ko abstraktu, un tajā ir reāli dēmoni, ļaunie gari un reāli cilvēki.
Cilvēks ir trīsdaļīgs. Kad cilvēks nomirst, tad viņš atstāj savu zemes dzīves mājokli jeb ķermeni. Ļoti bieži Pāvils runā par to, ka mēs atrodamies pagaidu mājoklī, un, kad tu to atstāsi, tavu pagaidu mājokli ēdīs tārpi zemē. Vai tu vari to iedomāties? Ne tevi pašu, bet laicīgo apģērbu jeb miesu. Tajā dienā, kad tu nomirsi, tev to novilks nost, un paliks tikai tavs gars un dvēsele. Tu turpināsi domāt un just, un tu dzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka eņģeļi atnāks un aiznesīs tevi. Cik es saprotu no Dieva vārda, tad divi eņģeļi atnāks un paņems tevi uz debesīm. Es esmu redzējis video, kuros ir nofilmēts, kā gars atstāj cilvēka ķemeni. Atnāca eņģeļi, paņēma un aiznesa. Un nekur tu nepastaigāsies, netusēsies un netraucēsi citiem miegu. Mana sieva stāstīja par laiku, kad viņa dzīvoja Ainažos, un bija nomiris kāds tuvs radinieks, un viņa naktī dzirdēja soļus, kas piegāja pie spoguļa un tieši tāpat kā šis cilvēks dzīves laikā paņēma ķemmi un ķemmēja matus. Es arī varētu pastāstīt daudzus mednieku stāstus, kādus spokus esmu redzējis, kādas pārdabiskas būtnes dzirdējis. Garīgā realitāte ir īsta! Sātans ir, ļaunie gari ir, Dievs ir un eņģeļi ir. Pēc tavas fiziskās nāves tev atnāks pakaļ divi eņģeļi, bet kādi eņģeļi? Tā runā, ja pēc cilvēka atnāk Dieva eņģeļi, tad tas, kurš mirst, mirst priecīgs, bet tas, pēc kura atnāk velna eņģeļi, mirst šausmās. Nezinu, cik daudz patiesības tur ir, bet esmu dzirdējis daudz stāstu. Es zinu, kad Aizputē mira vasarsvētku mācītājs, viņam blakus bija cilvēki, un mācītājs teica, ka viņš redzot eņģeļus. Ja viņš par to priecājās, tātad tie bija Dieva eņģeļi, kas atnāca viņam pakaļ, lai aiznestu uz debesīm.
Vislabākais veids, kā velns sevi maskē un kontrolē cilvēkus, ir iestāstot mums, ka velna nav un elles nav. Uz reklāmas stabiem Rīgā es redzēju afišas ar grupu AC/DC, kura sniegs koncertu Latvijā. Viņiem ir tāda dziesma “Hells Bells” (elles zvani). Šī grupa atklāti popularizē sātanismu un liek cilvēkiem dziedāt līdzi. Kā mēs slavēšanā slavējam Dievu, viņi liek jauniešiem caur savu mūziku ieaicināt savā dzīvē sātanu. AC/DC zina, ka elle ir, un viņi zina, kur viņi būs pēc nāves. Dievs, ja Tu vari, tad apžēlojies par viņiem, ka viņi iepazīst Tavu gaismu un sāk dziedāt Tev slavas dziesmas. Iedomājies afišas ar grupu AC/DC, un uz tām attēlots krusts un dziesma “Aleluja”. Kāpēc gan nē? Ļoti bieži var dzirdēt, ka populāri mūziķi, aktieri, politiķi un sportisti iepazīst Kristu un pievienojas draudzei. Piemēram, Čaks Noriss ir kļuvis par evaņģēliskās draudzes mācītāju. Silvestrs Stallone arī ir kristietis, un viņš pat uztaisīja vienu no “Rembo” filmām, kurā viņš glābj misionārus. Mels Gibsons uztaisīja filmu „Kristus Ciešanas”, kas satricināja visu pasauli. Dievs, svētī visus mūziķus, māksliniekus un populārus cilvēkus, lai viņi iepazīst Tevi un melu vietā sludina patiesību.
„Tad Viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem.” (Mateja evaņģēlijs 25:41)
Elle nav radīta cilvēkiem, bet gan velnam un viņa eņģeļiem. Debesīs, savukārt, atrodas Dieva draudze un eņģeļi. Kas vispār ir debesis? Jēkabs teica, ka viņš redzēja sapnī kāpnes uz debesīm un eņģeļus staigājam augšā un lejā. Šo vietu viņš nosauca par svētu vietu un uzcēla tur altāri. Jēzus saka, ka katra cilvēka eņģeļi vienmēr redz Debesu Tēva vaigu. Eņģeļi staigā no debesīm uz zemi un bīda lietas. Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas. Kādi eņģeļi ir ap tevi? Ko tu bīsties? Varbūt cilvēkus? Dievu? Kur atrodas debesis? Pāvils saka, ka ir trīs debesis: atmosfēra, kurā ir mākoņi un gaiss, ko mēs elpojam, tad ir stratosfēra, kurā ir kosmoss, debesu spīdekļi, Visums, un tad ir trešās debesis. Pēc tam, kad pirmais amerikāņu kosmonauts pacēlās kosmosā, viņu izsmēja un prasīja, vai viņš tur redzēja Dievu, un viņš atbildēja, ka neredzēja, bet viņš kļuva ticīgs, redzot to, ko Dievs ir radījis. Pāvils arī ir teicis, ka ir ticis aizrauts un redzējis trešās debesis, un trešās debesis ir vieta, kur tu būsi pēc savas nāves, tur ir arī debesu pulki, debesu draudze un Dievs. Mēs nezinām, vai trešās debesis atrodas tādā kā trešajā slānī virs otrajām debesīm, vai arī trešās debesis ir visur. Šīs lietas nav mums pilnībā aptveramas. Tieši tāpat kā Visums ir bezgalīgs, un man tas nav saprotams, jo esmu audzināts tā, ka visam ir sākums un beigas. Es domāju, ka visam taču reiz ir jābeidzas, bet Dievs saka, ka nebeigsies. Visums esot bezgalīgs, bet, ja Visumam ir beigas, tad kas atrodas tālāk? Mans prāts uzkarās kā dators, jo tās ir mums neaptveramas lietas.
Cilvēki pārmet kristiešiem, ka mēs pielūdzam trīs Dievus, un ir grūti saprast, kā Dievs var būt trīs Personās. Es pats to nesaprotu, bet zinu, ka arī ūdens var būt gan cietā veidā (ledus), gan kā gāze (tvaiks), gan šķidrā veidā (ūdens). Viens un tas pats ūdens trīs agregātstāvokļos. Visā pasaulē ir daudz brīnumainu lietu. Uzkāp kādā ļoti augstā kalnā, un tu jau redzēsi brīnumu. Katru reizi, kad esmu uzrāpies kādā augstākā kalnā un redzējis to skatu, es esmu gribējis slavēt Dievu. Cilvēkam nav pa spēkam kaut ko tādu radīt, un tas arī nav radies pats no sevis. Dievs ir varens, liels, skaists un brīnumains, un Dieva ceļi ir neizdibināmi, un Dievu neviens nav redzējis. Bībelē ir teikts, ka Dievu neviens nav redzējis, jo Viņš dzīvo nepieejamā gaismā. Bet es vēl šodien savā lūgšanā pateicos Dievam par to, ka varam Viņu redzēt, dzirdēt un sajust. Mēs Dievu redzam caur cilvēkiem, caur tevi un mani. Arī visā labajā un skaistajā un dabā mēs redzam Dievu, jo tā ir daļa no paša Dieva. Jūra vētrā arī ir skaista. Manai jaunajai dzīvesvietai blakus esošais mežs ir pilnībā nekopts (tas nozīmē, ka tur neko neaiztiek, neko nezāģē), tur ir mūžamežs; ir vietas, kurās koki sagāzušies viens pār otru un ir grūti iziet. Es eju, kāpju, skrienu un nonāku kādā vietā, kur Gauja ir satecējusi tādā kā līcītī, ir klusums un apkārt klintis. Arī tas ir skaistums.
“Bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:17)
Iegaumē: pirms Dievs radīja cilvēku, ļaunums jau pastāvēja, jo eņģelis vārdā Lucifers, gaismas eņģelis, sacēlās pret Dievu un krita. Vēl viņu dēvē par slavēšanas eņģeli, kam gan es Bībelē neatrodu apstiprinājumu, bet viņš bija skaists un gribēja būt kā Dievs un ieņemt Dieva vietu. Viņš tika izmests no debesīm un no skaista eņģeļa kļuva par ļaunu un neglītu būtni, Dieva pretinieku. Sātans tulkojumā nozīmē ‘pretinieks’, ‘gars, kas pretojas Dievam’. Kad Dievs radīja cilvēku, tad ļaunais jau pastāvēja un cīnījās par cilvēku, un Dievs cīnījās par cilvēku. Dievs brīdināja Ādamu, ka no visiem kokiem Ēdenes dārzā var ēst, bet no ļauna un laba atzīšanas koka nedrīkst ēst. Kas ir ļauna un laba atzīšanas koks? Tas ir tad, kad cilvēks pats izlemj, kas ir labi un slikti. Dievs nosaka, kas ir balts un melns, kas ir labs un slikts. Katru reizi, kad cilvēks pats nolemj, kas ir labs un kas ir slikts, ignorējot Dievu, viņš nonāk Dieva pretinieka lomā. Un ko Dievs saka, kas notiks ar to, kurš tā darīs? Viņš mirdams mirs. Ja mēs paši sevi liekam Dieva vietā kā Lucifers, notiek mutācijas un mēs kļūstam par pretīgām būtnēm. Dieva vārds saka “mirdams mirsi”, bet kāpēc nevar nomirt tikai vienu reizi? Dievs saka, ka var nomirt vairākas reizes. Var nomirt trīs reizes. Pirmā ir garīgā nāve, kad cilvēks dzīvo bez Jēzus Kristus, kad viņam nav Kristus gaisma, siltums un mīlestība, un viņš ir garīgi miris. Otrā ir fiziskā nāve. Trešā nāve ir tad, kad cilvēks stāv Dieva tiesas priekšā un dzird: “Ej nost no Manis, tu nolādētais, ellē, mūžīgā ugunī, kur mocības nekad nebeigsies. ”
“Velnu, kas viņus pievīla, iemeta uguns un sēra jūrā, tur bija arī zvērs un viltus pravietis; tie tiks mocīti dienām un naktīm mūžīgi mūžam.” (Jāņa Atklāsmes grāmata 20:10)
Draugs, elle ir reāla vieta, kurā nonākušie cilvēki jūt, redz, dzird un domā. Tajā ir velna eņģeļi un cilvēki, kuri ir izvēlējušies dzīvi bez Jēzus Kristus, un tur ir mūžīgas mokas, kas nekad nebeigsies. Mēs reizēm domājam, ka te virs zemes ir grūtības. Jēzus saka, ka, ja tava acs tevi apgrēcina, tad izrauj to, jo labāk ar vienu aci ieiet Debesu valstībā, nekā ar abām acīm nonākt ellē, kur mūžīgi mūžos būs jāmokās. Jēzus stāsta par elli, ka tā ir tik briesmīga, ka pat labāk atdot aci vai roku, lai tur nenokļūtu. Tāpēc arī Pāvils saka, ka tas, kurš tikai šajā dzīvē tic uz Jēzu Kristu, ir visnožēlojamākais cilvēks. Draugs, mums ir jātic mūžīgajai dzīvībai, balvai debesīs. Dievs caur Jēzus Kristus upuri ir nokāpis arī ellē, sludinājis gariem cietumā, tiem, kuri bija miruši līdz Jēzus atnākšanas laikam un gaidīja uz Viņu. Arī tiem tika atklāta evaņģēlija vēsts, un Jēzus Kristus upuris tika pasludināts, un, kuri ticēja, tie iegāja debesīs. Mums ir jātic uz Jēzus Kristus upuri. Tie, kuri tam tic, nesaka, ka Dievs ir tik liela mīlestība, ka nekādas atbildības vairs nav. Mūsu ticība ir redzama darbos. Ticīgs cilvēks dzīvo kā ticīgs cilvēks un nemuld tukšas lietas, ka elles nav, ka debesis nav, ka glābšanu nevar pazaudēt, ka ticība ir balstīta tikai un vienīgi uz mīlestību uz Dievu. Kas notiktu, ja mēs tā audzinātu bērnus – tikai ar mīlestību, visatļautībā, bez disciplīnas un atbildības sajūtas?
“Tad es redzēju lielu baltu goda krēslu un To, kas tanī sēdēja; no Viņa vaiga bēga zeme un debess, un tiem nebija, kur palikt. Es redzēju mirušos, lielos un mazos, stāvam goda krēsla priekšā: un grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem. Jūra atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos; un tie tika tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem. Arī nāvi un nāves valstību iemeta uguns jūrā. Šī ir otrā nāve – uguns jūra. Ja, kas nebija rakstīts dzīvības grāmatā, to iemeta uguns jūrā.” (Jāņa Atklāsmes grāmata 20:11-15)
Kaut kas tik varens sēž tronī, ka pat debesis un zeme nevar izturēt Viņa klātbūtni un bēg, un tiem nav kur palikt. Visi, kas nonāk Dieva tiesas priekšā, nezina kur palikt. Nav rakstīts, ka mēs tiekam tiesāti pēc mūsu vārdiem, bet gan pēc darbiem, jo ticīgajam ir darbi. Ja cilvēks tic, tas ir redzams viņa darbos, ne tikai vārdos. Vārdos mēs jebkas varam būt. Kas ir Dzīvības grāmata? Jēzum Kristum ir grāmata, kurā Viņš ieraksta katru cilvēku, kurš Viņu pieņem kā Kungu un Glābēju. Tad, kad cilvēks nomirst, viņam pakaļ nosūta eņģeli, kurš pārbauda, vai cilvēks ir ierakstīts Dzīvības grāmatā. Ja cilvēks nav ierakstīts Dzīvības grāmatā, tad viņu nodod velnam uz elli mūžīgām mokām.
“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.” (Jāņa evaņģēlijs 5:24)
Ja tu seko Jēzum, šī tiesa uz tevi neattiecas. Kad tu nomirsi, divi eņģeļi pa tiešo tevi uznesīs debesīs pie Dieva.
Mēs neviens nevaram zināt, kā būs ellē un kā būs debesīs, mēs zinām tikai to, ka ellē būs ļoti slikti un debesīs būs ļoti labi. Es personīgi uzskatu, ka visi cilvēku apraksti, salīdzinājumi un atainojumi par elli un debesīm ir nākuši tikai un vienīgi no viņu pašu fantāzijas. Mēs nezinām, kā būs patiesībā. Piemēram, ir draudzes, kurās precētas sievietes liek galvā lakatiņus, un, ja kāda neliek, tad tas ir apkaunojums un apgrēcība. Un reiz es skatījos vienu liecību par elli, kuru stāstīja sieviete, kura gāja “lakatiņu draudzē”, un vienā brīdī izslēdzu ārā, jo viņa sāka stāstīt, ka tās sievietes, kuras nenēsāja lakatiņu, bija ellē. Šīs sievietes teiktais izriet no viņas draudzes mācības un no tā, ar ko viņa pati ikdienā sastopas. Ir liecības, kurās apgalvo, ja krustiņš nav, tad ellē iekšā, vai arī, ja priesteris neatnāca pie nāves gultas, bet ellē iekšā. Arī šķīstītava nekur Bībelē nav minēta. Draugs, ticīgie atšķiras no neticīgajiem. Viņi svētdienās apmeklē draudzi, viņiem nav nekā svarīgāka par būšanu dievkalpojumā. Viņi neizlaiž dievkalpojumus. Viņi ir mājas grupiņā, kalpo Dievam un no visas sirds cenšas dzīvot pēc Dieva gribas. Pat tad, kad nesanāk, viņi nožēlo un atkal turpina iet ar Dievu.
“Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā, bet bezdievīgie ieslīgst nelaimē.” (Salamana pamācības 24:16)
Taisnais krīt, bet ceļas, viņš cenšas un dara Dieva prātu. Viņš nezog un nepārkāpj laulību. Bībele saka, ka mums ir aizstāvis Tēva priekšā. Ja mēs grēkojam, bet grēkus nožēlojam un atstājam, tad mums mūsu grēki tiek piedoti. Jo Dievs ir žēlīgs. Ja tu esi Dzīvības grāmatā, tad tu nenāc tiesas priekšā. Dzīvo tā, lai tev nebūtu jānonāk tiesā! Nedomā, ka dzīvē viss ir jāizbauda, ja tu dzīvo vienu reizi. Zini, tev viss vēl ir priekšā, jo pēc šīs dzīves sekos mūžība.
Kā būs ellē? Ko no Bībeles var saprast?
“Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā. Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.”” (Mateja evaņģēlijs 8:10-12)
Valstības bērni ir tie, kuri uzskatīja, ka ir ticīgi, un pie tādiem var pieskaitīt tā laika jūdus, farizejus, saduķejus un citas sektas. Viņi uzskatīja, ka viņiem pieder visi Dieva apsolījumi. Tas, ka tu esi piedzimis kristīgā ģimenē, negarantē to, ka tu nonāksi debesīs. Tev pašam ir vajadzīgas personīgas attiecības ar Dievu un glābšana. Tas, ka tu apmeklē draudzi, arī negarantē vietu Debesu valstībā. Tas, ko tu dzirdi draudzē un pielieto, darot Dieva gribu un kalpojot Dievam, tev garantē vietu debesīs. Labā ziņa ir tāda, ka mirušie tiek tiesāti pēc neticīgu cilvēku darbiem. Soda apmērs katram būs pēc pakāpēm, gluži kā debesīs, jo arī tur būs pakāpes. Jo smagāk cilvēks grēko, jo smagāku sodu viņš saņems. Jo vairāk cilvēks ir nodevies Dievam, jo labāka vieta viņam būs debesīs. Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā. Tātad ellē būs galēja tumsība, kaukšana un zobu trīcēšana. Manuprāt, pietiek ar šiem trim vārdiem, lai zinātu, ka ellē būs slikti. Ja mēs sāksim aprakstīt dažādas elles mocības, tad tas izskatīsies pēc šausmu filmas. Ja tu gribi zināt, kā būs ellē, tad paskaties kādu šausmu filmu, noliekot sevi upura vietā. Cik labs ir Dievs! Viņš nošķir no debesīm velnu un viņa eņģeļus. Kāpēc lai cilvēki gribētu iet uz elli? Vai tu gribi iet uz šo vietu? Ja nē, tev ir vajadzīgs Kristus upuris un ticība Viņam. Ticīgie tiesā nenāks.
“Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.” (Mateja evaņģēlijs 3:10)
To teica Jānis Kristītājs, kad farizeji nāca pie viņa kristīties. Jānis Kristītājs pamanīja, ka viņi grib izbēgt no elles un pazušanas un iemantot mūžīgo dzīvību. Viņi vēlējās iemantot Dieva svētības caur kristībām, taču kristības neglābj. Ārkārtīgi daudzi cilvēki, kuri ir kristīti, svētīti un laulāti baznīcā, nonāks ellē. Kristības neglābj. Kristības ir tikai apliecinājums tam, ka tu tici.
“Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus.” (Mateja evaņģēlijs 3:9)
“Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni.” (Mateja evaņģēlijs 3:11)
“Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus.” (Mateja evaņģēlijs 3:8 )
Atgriešanās augļi nozīmē to, ka mūsu ticība parādās darbos. Ticīgo var atpazīt pēc tā, ka viņš dzīvo tā, kā vēlas Dievs.
“Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.” (Mateja evaņģēlijs 3:12)
Ir ceļš uz debesīm, un mēs zinām ceļu uz debesīm, kāpnes uz debesīm. Viņa vārds ir Jēzus. Debesīs būs ielas no zelta, un šis zelts būs kā caurspīdīgs stikls. Citiem vārdiem sakot, tas nav aprakstāms un saprotams. To mēs redzēsim tikai tad, kad tur nonāksim. Tur būs labi, mūžīgi labi. Ēdīsim arbūzus, kivi, visgaršīgākos un vissaldākos apelsīnus. Tādus, kādi virs zemes nav. Vai tu esi bijis siltajās zemēs? Tu esi nogaršojis augļus, kādi tur aug? Tie ļoti atšķiras no tiem, kurus mēs ēdam šeit. Mēs ar sievu daudz esam ceļojuši pa Eiropu, un gandrīz vienmēr tās vīnogas, arbūzi, mandarīni, apelsīni vai persiki, kuri tur tiek nopirkti, ir daudz garšīgāki. Tur var pārtikt tikai no augļiem. Ja jau vieni un tie paši augļi šeit un tur var garšot tik atšķirīgi, tad debesīs būs pavisam cita garša. Tie būs garšīgāki par jebkuriem augļiem virs zemes. Kad cilvēki vai kādi mācītāji sāk sīki aprakstīt to, kā būs debesīs, es kļūstu aizdomīgs. Es uzskatu, ka tu vari fantazēt un iztēloties vissīkākās detaļas, bet nevajag to mācīt kā absolūtu patiesību. Absolūtā patiesība ir tikai Jēzus, un Jēzus neatklāj mums sīkas detaļas par debesīm. Viņš atklāj tikai to, ka cilvēki debesīs būs kā eņģeļi un tur būs labi. Mūsu saprašana nav pietiekoša un mēs nespējam to visu izprast, jo mums nav, ar ko salīdzināt.
“Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem. Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals. Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā. Ārā paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus.” (Atklāsmes grāmata 22:12-15)
Iekšā tiek visi, kuriem ir daļa debesīs, kuri ir rakstīti Dzīvības grāmatā. Viņi nav perfekti un ideāli, bet viņi ir jauni radījumi, un to var redzēt pēc viņu dzīvēm.
“Un tie septiņdesmit pārnāca un ar lielu prieku stāstīja: “Kungs, pat ļaunie gari mums padodas Tavā Vārdā!” Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.” (Lūkas evaņģēlijs 10:17,20)
Pie Jēzus atnāca mācekļi un teica, ka ļaunie gari viņiem paklausa. Jēzus saprata, ka viņu priekā ir bīstamība, tādēļ neizrādīja prieku. Jēzus negribēja, lai viņi par to priecājas, Viņš gribēja, lai mācekļi, pirmkārt, priecājas par to, ka viņu vārdi ir ierakstīti Dzīvības grāmatā. Visnožēlojamākais cilvēks ir tas, kurš dzīvo tikai šīs pasaules robežās, šīs zemes dzīves robežās. Mūsu ticība ir pamatota mūžīgajā dzīvībā. Balva pēc nāves būs tiem, kuri ir Kristū, un viņi tiesā nenāks, viņiem nāks pakaļ divi eņģeļi. Tie, kuri nav Kristū, būs tur, kur mocības ir mūžīgi. Tāpēc priecāsimies nevis par kalpošanas augļiem vai par to, kādi mums labi bērni, cik daudz naudas, cik mēs esam stipri un skaisti, cik labi jūtamies, kādi mums panākumi darbā, biznesā, bet, pirmkārt, priecāsimies par to, ka mūsu vārdi ir ierakstīti debesīs. Tā būs vieglāk dzīvot. Priecājies arī par to visu, ko Dievs tev dod, bet neaizmirsti, ka svarīga ir arī garīgā realitāte.
“Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt? Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” (Jāņa evaņģēlijs 14:1-3)
Jēzus to saka Saviem mācekļiem un arī tev! Jēzus ir aizgājis un sagatavojis tev mājokli. Tava jaunā adrese ir debesīs. Kad Jēzus nāks, tad Viņš mūs vedīs Sev līdzi uz vietu, kuru Viņš mums ir sagatavojis.
“Bija kāds bagāts vīrs; tas ģērbās purpurā un smalkā audeklā un dzīvoja ik dienas kārumā un līksmībā. Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds nabags, vārdā Lācars, tas bija apklāts ar vātīm, un priecājās, ja varēja ēst druskas, kas krīt no bagātnieka galda. Un suņi nāca un laizīja viņa vātis. Bet gadījās, ka nabagais nomira, un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika apglabāts. Un no elles, kur viņš cieta mokas, viņš pacēla savas acis un ieraudzīja Ābrahāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī. Tad viņš sauca stiprā balsī: Ābrahāma tēv, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai tas iemērc pirksta galu ūdenī un dzesē manu mēli, jo es ciešu mokas šai liesmā! Bet Ābrahāms teica: piemini, dēls, ka tu savu labumu esi dabūjis, dzīvs būdams, turpretim Lācars – ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš mokas. Un turklāt starp mums un jums atrodas liels bezdibenis, ka tie, kas no šejienes vēlētos noiet pie jums, to nespētu, tāpat arī no jums pie mums. Bet tas teica: tad es tevi lūdzu, tēvs, sūti to uz mana tēva namu! Jo man ir pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī tie nenonāk šinī moku vietā. Bet Ābrahāms atbildēja: tiem ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa. Bet tas sacīja: nē, Ābrahāma tēv, bet, ja kāds no mirušiem pie viņiem ietu, tad tie atgrieztos. Bet Ābrahāms viņam sacīja: ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām.” (Lūkas evaņģēlijs 16:19-31)
Nabagais nonāca debesīs un bagātais ellē. Ne bagātības vai nabadzības dēļ, bet tādēļ, ka viens pazina Dievu, bet otrs ne. Bagātais redzēja nabago debesīs, un nabagais redzēja bagāto ellē. Bet starp debesīm un elli ir nepārvarams bezdibenis; neviens, kurš ir debesīs, vairs nekad netiks ellē, un neviens, kurš ir ellē, nekad netiks debesīs. Cilvēks dzīvo un mirst tikai vienu reizi, un tad viņš ir vai nu ellē, vai debesīs, cita ceļa nav. Dievs saka, ka nekādi brīnumi, mirušo augšāmcelšanās vai kas cits nespēs pārliecināt cilvēku. Ja cilvēks netic Dieva vārdam, nepieņem to, neatzīst Kristu kā vienīgo Glābēju, tad nekas cits viņu nepārliecinās. Mans ieteikums ir tāds: klausi praviešus, klausi Dievu, klausi mācītāju. Nesaki, ja Dievs izdarīs kādu konkrētu lietu, tad tu Viņam ticēsi. Svētīgāki ir tie, kuri tic, bet neredz. Vienīgais ceļš, kā izbēgt no elles, ir Jēzus Kristus, vienīgais ceļš ir pieņemt Dieva vārdu, ticēt un klausīt Dieva balsij, pieņemt veselīgu mācību un būt veselīgā draudzē, kurā cilvēki personīgi pazīst Dievu un dzīvo pēc Viņa prāta.
Pasaule bez elles ir pasaule bez atbildības. Tā tam nevajadzētu būt, bet cilvēki ir sabojāti un nespēj paklausīt Dievam bez apziņas, ka par saviem darbiem būs jāatbild un dzīve turpināsies mūžīgi. Cilvēks, kurš tic tikai šai zemes dzīvei, ir bezatbildīgs cilvēks. Paldies Tev, Dievs, ka Tu esi Mīlestība, ka Tu mums dod veselīgu mācību. Paldies, ka mums ir atbildība arī mūžības priekšā. Debesu Tēvs, Tavs vārds ir brīnišķīgs. Paldies par Tavu patiesību, Dievs, un Tavu mīlestību. Kungs, raugies uz maniem ceļiem, palīdzi man izzināt sevi un saprast, uz kāda ceļa es atrodos. Vadi mani un māci mani, pārveido mani, palīdzi man ticēt Tavam vārdam. Ticēt šodienas sludinātajam vārdam, nevis savām emocijām. Palīdzi man turēties uz taisnā ceļa, jo plats ir ceļš, kas ved pazušanā, un šaurs ir ceļš, kurš ved uz dzīvību. Paldies, Dievs, ka es esmu uz dzīvības ceļa. Paldies, ka Tu mani ved, ka Tu esi mans labais Gans un neatstāj mani, bet aizved mani līdz galam.
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Elle un debesis” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
