Daniels ir enerģisks un uzņēmīgs jaunietis, kurš jau pāris gadus ir aktīvs draudzes „Kristus Pasaulei” dalībnieks,
vada mājas grupiņu un vēlas dzīvē nostāties pats uz savām kājām. Viņš ir mācījies par grafisko dizaineri, un tagad strādā ar klientiem, taču sākums nebija viegls. Vispirms bija jānotic, ka viņš spēj ar šo izvēlēto profesiju sevi pilnībā apgādāt, un par to stāsta Daniels pats:

 

„Agrāk es nekad nebiju nopelnījis kaut cik vērā ņemamu algu, tikai šad tad vasarā mazliet izmēģināju spēkus savā profesijā. Saņēmu par to kabatas naudu un jutos apmierināts. Taču, kad nopietni nolēmu veidot ģimeni, sapratu, ka maniem ienākumiem ir jābūt krietni lielākiem. Bet man nebija ticība tam, ka es kaut ko varētu nopelnīt. Savās rokās es nekad nebiju turējis pat minimālo algu, turklāt vēl mācījos skolā un dzīvoju pie mammas. Draudzē mani uzmundrināja un teica, lai mēģinu uzsākt pats savu biznesu un dzīvot patstāvīgi. Iekšēji šaubījos, ka man tiešām varētu kas tāds izdoties. Citi man ticēja vairāk, nekā es pats sev. Tomēr nolēmu paklausīt padomam, izveidoju vienkāršu sludinājumu, kurā piedāvāju savus dizainera pakalpojumus.Nākamajā dienā e-pastā jau bija pirmā vēstule. Biju pārsteigts un ieintriģēts, ka tik ātri atnākusi atbilde. Tas bija mans pirmais klients, – pasūtījums nebija liels, tomēr tā bija pirmā nopietnā nauda, ko nopelnīju.

 

Pagājušā gada sākumā biju apsolījis Dievam, ka došu 10. tiesu no saviem ienākumiem un papildus labprātīgos ziedojumus, jo man vajadzēja izmaiņas finanšu jomā. Mani iedrošināja arī citu draudzes dalībnieku liecības par to, kā Dievs ir palīdzējis un gādājis. Kad ienākumi bija nelieli, nebija grūti šo solījumu pildīt, jo nebija jau jāgādā par sevi vai kādu citu. Atceros, ka, nopelnot pirmo algu, nodomāju: “Jāatceļ solījums, citādi neko nesakrāšu un nevarēšu atļauties īrēt pats savu dzīvokli.” Tad es Dievam lūdzu: “Vai man turpināt pildīt solījumu?” Atbildi ieguvu jau nākamajā rītā, lasot Rakstu vietu no Salamana mācītāja 5:3: “Ko esi solījis, to pildi, jo kāpēc lai Dievs tavu roku darbu nesvētītu.” Biju pārsteigts par tiešo un ātro atbildi, un turpinājumu meklēt risinājumu: “Ko tad man darīt?” Pēc divām dienām, lasot Bībeli, man ienāca prātā Salamana mācītāja vārdi: „Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un, kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas.” (11:4) Es sapratu – ir jāmeklē jaunas iespējas visur, jāsāk nopietni strādāt, un jātur Dievam dotais solījums! Tā sākās mans nelielais bizness. Bija brīži, kad likās, nopelnīju daudz, taču pasūtījumi ne vienmēr bija regulāri, un tādās reizēs mani pārņēma neliela panika. Tomēr par spīti visam turpināju dot 10. tiesu un labprātīgos ziedojumus. Negribēju sēdēt un neko nedarīt, bet aktīvi meklēju darbu, kur vien varēju. Gāju arī uz pārrunām „MacDonalds” restorānā, bet pie sevis ticēju, ka ar laiku varēšu darīt to, ko protu un kas man patīk.

Notika tā, ka darbu „MacDonaldā” nedabūju, bet Dievs atbildēja uz manām lūgšanām, un es drīz vien ieguvu klientu ar lielu un ilgtermiņa pasūtījumu. Tajā mēnesī nopelnīju pat vairāk, nekā biju lūdzis, un mani ienākumi arvien aug. Tagad ir apritējuši jau 4 – 5 mēneši, kopš man ir savs privātais biznesiņš, esmu nodrošināts ar pastāvīgu darbu un ienākumiem. Finansēs redzu pastāvīgumu un izaugsmi. Jūnijā ar savu nākamo dzīvesbiedri domājam meklēt dzīvokli un gatavoties kāzām. Esmu priecīgs, ka paklausīju Dievam un mācītāja uzmundrinājumam un sāku praktiski rīkoties. Caur to es esmu noticējis saviem spēkiem, kļuvis mērķtiecīgāks un patstāvīgāks.

Gribu arī tevi iedrošināt un uzmundrināt! Dievs, pirmkārt, ir Tēvs, un Bībele mums māca, ka ikvienam tētim ir prieks par savu bērnu labklājību un arī Viņš grib, lai tu esi veiksmīgs un bagāts. Pieņem Jēzu par savu Kungu un Glābēju, un pats rīkojies ticībā un paļāvībā uz Viņu. Tad arī Dievs par tevi rūpēsies!”

Daniela Gulbja liecību pierakstīja Rihards Krūkliņš un Artūrs Danenbaums