Agita draudzē „Kristus Pasaulei” ir pusgadu un kopā ar saviem bērniem neizlaiž nevienu dievkalpojumu vai mājas grupiņu.
Vairākus gadus Agita dzīvoja maldos par to, kas patiesībā ir Dievs, bet pavisam nesen, kad Agita izlēma ticēt tikai un vienīgi Jēzum Kristum, Viņš sāka pamazām sakārtot sievietes dzīvi un atbrīvoja arī viņas meitu no nakts murgiem.
Aptuveni pirms četriem gadiem Agitas dzīvē bija grūts periods, jo izjuka viņas attiecības ar vīru. Tas mudināja sievieti meklēt palīdzību. Viņa savās bēdās dalījās ar draudzeni un sāka apmeklēt kādas austrumu reliģijas pasākumus. Agita cerēja, ka varbūt pievēršanās šai ticībai palīdzēs atrisināt problēmas.
Tālāk turpina Agita: „Aptuveni divus gadus es regulāri apmeklēju austrumu reliģijas centru, bet savā dzīvē izmaiņas nenovēroju, turklāt manai meitai naktīs pēkšņi sāka rādīties murgi. Kā tuvojās vakars, bērns bija panikā, ka jāiet gulēt un ka atkal sekos baisie sapņi. Meita nevarēja aprakstīt un izskaidrot, ko tieši viņa redzēja, bet tās bija melnas būtnes mošķu izskatā, kuras izraisīja bērnam panisku baiļu sajūtu. Parasti pēc šiem murgiem viņa pamodās ar kliedzienu un uzreiz raudādama skrēja pie manis. Kādu laika periodu tas turpinājās katru nakti. Dažkārt sēdēju pie meitas gultas pat līdz stundai, – tik ilgi, kamēr bērns aizmieg. Izmantoju dažādus paņēmienus, lai viņa varētu iemigt. Ieslēdzu televizoru, stāstīju viņai gan pasakas, gan pašas izdomātus stāstus, taču nekas nelīdzēja. Biju izmisumā, un nevarēju saprast, kur lai rod risinājumu.
Pagājušā gada septembrī iepazinos ar kādu sievieti, kura mani uzaicināja uz kristīgu pasākumu. Tur cilvēki daudz stāstīja par Jēzu Kristu, bet es tik nodomāju, ka man Dievs nav vajadzīgs, jo man jau ir savs dievs. Tomēr, kad saņēmu uzaicinājumu apmeklēt vienu no draudzes „Kristus Pasaulei” rīkotajām mājas grupiņām, es izlēmu aizbraukt un paskatīties. Jau pirmajā reizē paņēmu līdzi arī bērnus, un viņiem ļoti iepatikās – abi aktīvi iesaistījās grupiņas norisē un ar nepacietību sāka gaidīt nākamās sapulces. Manu bērnu sirdis bija pilnībā atvērtas Dievam. Pamazām sākām apmeklēt draudzes dievkalpojumus, tomēr vienlaicīgi turpināju braukt uz austrumu reliģijas centra rīkotajiem pasākumiem.
Kādā no mājas grupām pastāstīju tās vadītājai par to, ka manu bērnu jau kādu laiku moka nakts murgi. Kad atklāju viņai, ka paralēli draudzei apmeklēju arī austrumu reliģijas pasākumus, viņa man ieteica pieņemt skaidru lēmumu, kam gribu ticēt un kurā vietā vēlos būt. Man vajadzēja rīkoties.
Es izvēlējos palikt draudzē „Kristus Pasaulei” un sekot Jēzum Kristum, jo redzēju, ka cilvēku dzīves šeit reāli mainās – viņi ir laimīgi.
Pēc lēmuma pieņemšanas viss pamazām sāka atrisināties – mana meita naktīs arvien retāk modās augšā. Tad janvārī es kopā ar saviem bērniem aizbraucu uz inkaunteru jeb draudzes trīs dienu semināru. Tur tika lūgts, lai viņa ir brīva no murgiem un bailēm. Dievs deva to, ko lūdzām, un pēc inkauntera viņa beidzot var normāli gulēt. Šie briesmīgie sapņi vairs nav atkārtojušies. Viņa nemostas naktīs baiļu pārbiedēta, bet var baudīt naktsmieru!”
Agita ir laimīga, ka iepazinusi Jēzu, kas ir vienīgā Patiesība, un ka kopā ar saviem bērniem var apmeklēt draudzi. Viņa pati arī pamazām ir mainījusies. Sirdī ienācis miers, attieksme pret cilvēkiem ir uzlabojusies, un viņa nekautrējas brīvi runāt par dievkalpojumos dzirdēto.
„Šeit darbojas Dievs, un es to ieraudzīju ne tikai citu dzīvēs, bet arī savā – mana meitiņa ieguva brīvību no baisajiem nakts sapņiem un es pati atradu to, ko biju meklējusi. Esmu sapratusi, ka turoties pie Jēzus Kristus, mēs kļūstam brīvi, dziedināti, un mūsu dzīves izmainās!”
Agitas Avotas liecību pierakstīja Pēteris Plakans un Pārsla Jankovska