Trīs bērnu māmiņa Anna jau aptuveni gadu ir uzticama Saldus draudzes „Kristus Pasaulei” dalībniece.
Kad draudzene, ar kuru viņa pa vasarām regulāri devās lasīt zemenes, pirmo reizi uzaicināja viņu uz dievkalpojumu, Anna teica: „Jā, jā, protams!” un nedomāja to nopietni. Taču, kad draudzene jau bija pie viņas mājas durvīm un gaidīja, lai abas kopā dotos uz draudzi, Anna saprata, ka šoreiz ar aizbildinājumiem nebūs līdzēts un devās līdzi.

Jau pirmajā dievkalpojumā Anna piedzīvoja Dievu tā, ka tas izmainīja visu viņas dzīvi. „Ļoti uzrunāja slavēšana draudzē. Tādu Dieva godību un spēku vēl nebiju piedzīvojusi. Uzreiz sajutos šeit piederīga”, viņa stāsta.

Kopš tās dienas Anna ir klāt katrā dievkalpojumā un mājas grupas sapulcē, lai kopā ar pārējiem slavētu un pielūgtu Dievu. Kalpošana Dievam, sadraudzība ar pārējiem draudzes cilvēkiem un liecināšana par Kristu ir Annas jaunā dzīve, bez kā vairs nekam nav jēgas. Ik rītus viņa pavada laiku ar Dievu, slavējot, lūdzot un lasot Bībeli.

Anna strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Viņa ir apmierināta gan ar darbu, gan ar kolektīvu, gan arī ar atalgojumu. Priekšniecība viņu vērtē kā labu, godīgu un uzticamu darbinieci.

Kad Saldus draudzē dievkalpojumi tika pārcelti uz sestdienām, sākās problēma. „Mums dievkalpojumi Saldus draudzē notiek sestdienās. Mana veikala vadītāja, kas allaž bija atsaucīga un labsirdīga, nespēja man iedot brīvdienu, lai es varētu apmeklēt draudzi un tās pasākumus. Tas, ka nevarēšu būt dievkalpojumos, mani ļoti uztrauca. Attiecības ar Dievu bija kļuvušas par visu manu dzīvi, biju iemīlējusi draudzi un tās cilvēkus”, viņa stāsta.

Jaunā sieviete bija grūtas izvēles priekšā. Viņa bija iemīlējusi Dievu, aktivitātes draudzē un tās cilvēki bija kļuvuši par viņas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Ja viņa pārstātu apmeklēt draudzi, viņa pazaudētu dzīves jēgu un arī attiecības ar Dievu. Tomēr arī darbs bija ārkārtīgi vajadzīgs, jo tas deva iztiku gan viņai, gan bērniem.

Mājas grupa, kuru apmeklē Anna, sāka intensīvi lūgt par šo vajadzību. Bet Anna arī pati saprata, ka pirmo reizi savā ticības dzīvē viņa stāv nopietnas izvēles priekšā. Bija jāpieņem smags lēmums – vai nu Dievs un attiecības ar Viņu, vai iemīļotā darbavieta.

Draudzē māca, ka diviem kungiem kalpot nav iespējams. Anna izvēlējās palikt uzticama savam Kungam, un tāpēc sāka meklēt jaunu darbavietu. Taču piedāvājums, kurš atnāca pēc neilga laika, solīja daudz mazāku atalgojumu. „Pēc cīņas pašai ar sevi es aizgāju uz jauno darbu ar zemo atalgojumu, jo es gribēju uzticēties Dievam. Man bija svarīgi nolikt Dieva lietas pirmajā vietā, pat apzinoties, ka man būs stipri mazāka alga. Es ticēju, ka Dievs parūpēsies par mani un manas ģimenes labklājību,” stāsta Anna.

Kopā ar ģimeni un bērniem Anna dzīvoja blokmājā dzīvoklī, taču viņai bija kluss sapnis – pašai sava māja. Arī par šo lietu ne reizi vien tika lūgts, taču cilvēcīgi viņa tam neredzēja risinājumu. Ja jau jāstrādā par mazu algu, tad, – kā gan spēt nomaksāt dzīvokli?! Kāda vēl tur māja!

Gandrīz no paša sākuma, esot draudzē, Anna apņēmās dot Dievam desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem, lai cik arī tie neliktos mazi un nepietiekami. „Desmitā tiesa pieder Dievam, nevis man. Kādi tur vēl jautājumi?” viņa saka.

Augustā Anna saņēma ļoti izdevīgu piedāvājumu – īrēt privātmāju. „Tas tiešām bija brīnums no Dieva!”, viņa saka. Sanāca pat tā, ka dzīvokļa īre būtu stipri dārgāka apkures rēķinu dēļ.

Arī jaunajā darbavietā ar zemo atalgojumu Anna nostrādāja tikai nedēļu. Veikals, kurā viņa bija strādājusi ilgu laiku, nevēlējās zaudēt tik labu darbinieci. Iepriekšējā uzņēmuma vadība deva neparastu iespēju viņai pašai sastādīt darba grafiku un izvēlēties, kurās dienās strādāt, un kurās – nē. Tā Anna saglabāja savu līdzšinējo darbu un atalgojumu.

Anna: „Es patiešām jūtu savā dzīvē Dieva mīlestību pret mani. Tagad es jūtos droša un pasargāta. Es redzu, kā Viņš rūpējas par mani ikdienas visdažādākajās situācijās. Dievs patiešām ir labs! Viņš mani ir svētījis vairāk, nekā es spēju iedomāties! Es paliku uzticīga Dievam un biju gatava atteikties no laba darba, lai būtu kopā ar Viņu dievkalpojumos, un Viņš mani svētīja gan ar darbu, gan arī ar māju!”

Annas Pagudas liecību pierakstīja Simona Upīte un Artūrs Danenbaums