Marta dzīvo Balvu novadā un visu mūžu ir strādājusi vietējā saimniecībā par lopkopi. 
Viņa ir daudzu bērnu mamma, kopš 2000. gada ir pensijā. Visu mūžu viņa ir ticējusi Dievam un apmeklējusi savu vietējo lauku draudzi. Taču pavisam nesen Martas dzīvē bija pārbaudījums, kas radikāli izmainīja gan viņas attiecības ar Dievu, gan dzīvi kopumā. Viņa stāsta par piedzīvoto:
„Pirms mēneša man sākās spēcīgas sāpes krustos, kas pārgāja uz labo gūžu. Bija grūti staigāt, fiziskus darbus nevarēju pastrādāt. Gāju salīkusi. Trīs nedēļas cietu nepārtrauktas sāpes un pirmo nedēļu vispār gulēju uz gultas. Gāju pie ārsta, kurš pēc pārbaudes sacīja, ka esot nospiests nervs, jo pirms divdesmit gadiem smagā darba dēļ bija deformēts mugurkauls. Lietoju dažādus pretsāpju medikamentus, taču tie palīdzēja tikai nedaudz.
Tad meita man pastāstīja, ka 25. augustā Rīgā notiks dziedināšanas dievkalpojums, ko rīko draudze „Kristus Pasaulei”. Tas man šķita interesanti. Kas tā par tādu draudzi ar tik interesantu nosaukumu? Būs jābrauc apskatīties. Vairāki mani kaimiņi arī bija pievienojušies šai draudzei un apmeklēja tās mājas grupu tepat Balvos. Redzēju, ka viņu dzīves ir izmainījušās. Tāpēc norādītajā datumā braucu uz dievkalpojumu. Jau mācītāja svētrunas laikā nāca atziņa par to, cik daudz esmu grēkojusi, un, kad atskanēja aicinājums atdot savu dzīvi Jēzum, nekavējoties iznācu priekšā pie skatuves. Raudāju, nožēloju no visas sirds, ka esmu aizvadījusi tik daudz gadu bez Dieva, sapratu, ka tā īsti neesmu Viņu pazinusi, kaut arī biju regulāri gājusi savā baznīcā un pildījusi visus rituālus un ceremonijas.
Tad pēkšņi pār mani nāca Dieva pieskāriens kā silts vilnis no galvas līdz pašām kājām. Sāpes gūžā pilnībā pārgāja. Kad dievkalpojuma noslēgumā liecināju draudzes priekšā un mācītājs man lika kustināt kāju, tā vairs nesāpēja! Jēzus mani bija dziedinājis!
Nu jau būs trīs nedēļas, kopš kāja nesāp vairs nemaz. Viss ir kā senāk, kad vispār nezināju, kas ir sāpes kājās un krustos. Man vairs nav nepieciešams lietot pretsāpju medikamentus.
Mums ir brīnišķīga mājas grupiņa Balvos, ko apmeklē mana meita Inese. Tieši viņa man ieteica aizbraukt uz šo dievkalpojumu, kur es piedzīvoju šo brīnišķīgo dziedināšanu. Tagad arī es esmu pievienojusies šai grupiņai un man tur ļoti patīk. Tur allaž ir Dieva klātbūtne un nemaz nav garlaicīgi. Dievs ir tik labs! Viņš ir mūsu Ārsts!”
Martas Laicānes liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums
