Aizvadītā nedēļa bija neformālo evaņģelizācijas pasākumu laiks ikvienā draudzes mājas grupā.
Šīs aktivitātes ir kā tilts starp mums, kristiešiem, un mūsu paziņām, tuviniekiem un kolēģiem. Tā ir liecība pasaulei, ka mēs spējam būt radoši, atraktīvi, protam atrast interesantus veidus, kā atpūsties un priecāties bez alkohola un citu apreibinošu vielu lietošanas.

Parasti šajā laikā tiek īstenotas daudzas interesantas idejas, kā kopā pavadīt brīvo laiku un draudzēties. Ar interesantākajiem pasākumiem augusta beigās un to norisi mūs iepazīstina vairāki mājas grupu vadītāji.

Ingas Lapsas mājas grupiņa nolēma kopā nodarboties ar diezgan ekstrēmu izklaidi –veikošanu. Tas ir kaut kas līdzīgs ūdens slēpošanai, tikai uz dēļa. Cilvēkam ir jāturas pie troses, kas viņu velk speciāli ierīkotā trasē. Inga stāsta: „Dievs svētīja mūs ar ļoti labu laiku. Pusotras stundas laikā, kas mums bija atvēlēta, uz veikdēļa instruktora uzraudzībā paspēja kāpt sešas drosmīgākās meitenes. Katra meitene brauca 15 minūtes. Kaut ko tādu mēs darījām pirmo reizi. Un sanāca arī! Izrādījās, ka tas nav nemaz tik grūti, kā sākumā šķita. Instruktors vilka trosi ne pārāk ātri un, ja meitene iekrita ūdenī, tad trose apstājās, kamēr viņa piecēlās un brauca tālāk. Pēc tam, turpat Lucavsalā, mums bija pikniks zālītē, savām paziņām un draudzenēm stāstījām par Dievu un to, ko Viņš darījis mūsu dzīvēs. Aicinājām viņas uz draudzi un mājas grupiņu. Bija ļoti jauka un priecīga atmosfēra”.

Daiga Lapsa kopā ar savām meitenēm devās uz Cinevillu, netālu no Tukuma. Tā ir vieta, kur pēdējo gadu laikā uzņemtas vairākas ievērību guvušas latviešu filmas. „Mūsu labais noskaņojums sākās jau pa ceļam, jo uz Cinevillu mēs braucām visas kopā īrētā busiņā. Mēs piedalījāmies atrakciju šovā, kurā mums bija iespēja uz brīdi būt aktieriem. Mūs filmēja uz zaļa fona. Dators noņēma zaļo fonu nost un vienlaicīgi mēs varējām vērot, kā mēs lidināmies pa mākoņiem, ar akvalangiem peldam zemūdens dzīlēs vai braucam ar divriteni uz Parīzes fona. Tas bija tik amizanti! Pasākuma beigās mums bija spēle, kurā katram bija jāatbild uz jautājumu un pēc tam pārējie minēja, kurš gan sniedzis tādu atbildi. Tādā veidā mēs liecinājām par Dievu mūsu draugiem un paziņām, kuri bija mūsu viesi”, stāsta Daiga.

Iveta Veinberga: „Mūsu grupiņai bija pasākums pansionātā „Rūķīši” Lutriņos. Mēs uzaicinājām pansionāta iemītniekus uz neformālu sadraudzības pasākumu un atsaucās deviņi cilvēki. Mēs pastāstījām viņiem par sevi, savu ticību Dievam un par mūsu draudzi. Viena no šī pansionāta iemītniecēm nesen bija dziedināšanas dievkalpojumā Rīgā un tagad brīvi pārvietojas bez spieķa. Arī viņa stāstīja pārējiem, kā Kristus viņu ir dziedinājis. Pēc tam mēs aizlūdzām par katru, kam bija kāda vajadzība un nobeigumā kopā dzērām tēju. Pansionāta vadībai nebija iebildumu, un tāpēc šis pasākums tur nebūs pēdējais”.

Iveta Vītola ar savas grupas meitenēm devās uz Ķemeru nacionālo parku, lai dotos pārgājienā pa Baskāju taku. „Tā ir taka, pa kuru ir jāiet tikai basām kājām. Tas varbūt liekas grūti, taču ir veselīgi. Oļi, čiekuri, dažādi šķēršļi norūda kāju pēdas, turklāt dažās vietās bija jāiet pa šauru laipu, un tas trenē līdzsvaru. Pēc tam mēs sadalījāmies komandās un katra no tām salika puzli ar kādu rakstu vietu no Bībeles. Klātesošie varēja stāstīt, kā šis Dieva vārds darbojas viņu dzīvēs. Grupas cilvēkiem tā bija arī laba iespēja liecināt pārējiem, ko Dievs ir izmainījis pie viņiem caur Savu vārdu.” stāsta Iveta.

Šo pasākumu laikā daudziem cilvēkiem tika sniegta iespēja iepazīties ar mūsu draudzi un tās cilvēkiem. Seko arī tu līdzi draudzes aktivitātēm mājas lapā!

Pasākumu norisi apkopoja Artūrs Danenbaums