Laurai bērnībā ārsti konstatēja kreisās auss bungādiņas deformāciju, kas nozīmēja, ka viņa nekad pilnvērtīgi ar šo ausi nedzirdēs.
Otra auss bija vesela, un Laura ar šo defektu varēja sadzīvot. Vienīgais apgrūtinājums bija, ka dažreiz viņa varēja pārklausīties vai līdz galam nesadzirdēt, ko saka sarunas biedrs. Tādos gadījumos Laurai nācās lūgt atkārtot teikto, kas dažkārt kaitināja apkārtējos. Ejot gadiem, Lauras acīs šī nedzirdība ar vienu ausi vairs nebija problēma, viņa bija pie tā pieradusi un samierinājusies.

„Uz draudzes „Kristus Pasaulei” dziedināšanas dievkalpojumu mani uzaicināja draudzene. Pirms 25. augusta nekad nebiju apmeklējusi līdzīgu dievkalpojumu. Vienīgā saskarsme ar baznīcu bija bērnībā, kad gāju svētdienas skolā, bet ar laiku tas vairs nebija aktuāli un es neturpināju apmeklēt baznīcu. Tomēr tam, ka ir kaut kas augstāks, es ticēju. Manā dzīvē bija sakrājušās dažādas problēmas, ar kurām bija ļoti grūti tikt galā, un tas bija iemesls, kāpēc es piekritu braukt. Par savu dzirdes defektu vispār neaizdomājos, jo šo problēmu es biju pieņēmusi kā nemainīgu un tā vairs mani īpaši neuztrauca.

Biju iedomājusies, ka mēs aizbrauksim uz kādu baznīciņu, kur mācītājs kaut ko pastāstīs no Bībeles un pēc tam par katru no cilvēkiem palūgs. Taču, atbraucot uz draudzi „Kristus Pasaulei”, mani pārsteidza lielā zālē, daudzie cilvēki, slavēšanas un pielūgsmes veids un dziedātās dziesmas, kas ļoti mani uzrunāja. Es varēju baudīt slavēšanu un viegli varēju pieņemt gan mūziku, gan uztvert dziesmu vārdus un, neskatoties uz to, ka biju tur pirmo reizi, varēju brīvi slavēt Dievu, dievkalpojumā jutos ļoti labi. Patika tas, ka mācītājs valkā ikdienišķu apģērbu un viņam ir laba humora izjūta.

Dievkalpojuma beigās mācītājs lūdza par cilvēkiem, pavēlēja atkāpties visiem slimības gariem, tostarp arī kurluma garam un pēc tam lūdza izdarīt cilvēkiem to, ko slimības dēļ iepriekš nav varējuši.

„Es aizspiedu savu dzirdīgo ausi un lūdzu, lai draudzene man kaut ko pasaka. Nekādas izmaiņas uzreiz nepamanīju. Pēc tam bija iespēja iet individuāli pie aizlūdzēja, kam izstāstīju savas problēmas, neminot par dzirdes defektu, jo tik lielam brīnumam es neticēju un šajā jomā biju ļoti skeptiska. Aizlūgšanas laikā man sāka ļoti sāpēt galva un nedzirdīgajā ausī jutu dīvainu siltumu. Kad atgriezos no lūgšanas savā vietā, ar interesi vēlreiz aizspiedu savu veselo ausi un palūdzu draudzenei man kaut ko pateikt. Ja līdz šim es ar kreiso ausi dzirdēju tikai skaņas, tad tagad es spēju izšķirt atsevišķus vārdus. Dzirde šajā ausī bija jūtami uzlabojusies,” atceras Laura.

„Vēl tagad nespēju īsti aptvert, kā un kas ir noticis. Protams, es nedzirdu ar šo ausi tikpat labi kā ar veselo, bet ir notikušas diezgan nopietnas izmaiņas, kas manam prātam šķiet neaptveramas, jo biju pieņēmusi, ka manai bungādiņai ir defekts un es nekad mūžā neko nedzirdēšu.”

Dievs ir nemainīgs. Jēzus ir dziedinājis cilvēkus pirms diviem tūkstošiem gadu, un tieši tāpat Viņš dziedina arī šodien. Dievs grib, lai tev būtu pilnīga labklājība visās dzīves jomās, arī veselībā.

Lauras Kuļisevskas liecību pierakstīja Līga Paņina