Elīna draudzi „Kristus Pasaulei” apmeklē jau četrus gadus. 
Viņa ir jautra, vienmēr priecīga un droša meitene, kas nebaidās iepazīsties ar cilvēkiem. Tie, kas ir redzējuši kādu no draudzes dievkalpojuma klipiem, būs ievērojuši Elīnu, jo viņa kalpo draudzes video komandā, intervējot cilvēkus. Taču tik brīva un droša komunikācijā Elīna nav bijusi vienmēr.
„Jau kopš agras bērnības man bija divas personības puses. Skolā un sabiedrībā es biju kautrīga un klusa, mani vienmēr pavadīja diskomforts ikdienas saskarsmē ar cilvēkiem. Mājās es biju valdonīga un izgāzu pa dienu sakrātās negācijas uz savu ģimeni. Bieži vien neklausīju vecākus,” atceras Elīna.
Skolā līdz pat vidusskolas gadiem Elīna bija pieskaitīta atstumto grupiņai. Viņa nespēja sevi aizstāvēt no apkārtējo uzbrukumiem un apsmiekla. Nekad nevienam viņa „nedeva pretī”, bet gan ierāvās sevī un negatīvās emocijas pēc tam izgāza mājās. Kad vajadzēja kādu sazvanīt, lai kaut ko sarunātu vai nokārtotu, piemēram, pieteikties apmeklējumam pie ārsta vai kāda cita speciālista, Elīna to vienmēr centās uzticēt kādam citam, jo baidījās no sarunām ar nepazīstamiem cilvēkiem. Viņa uzskatīja, ka nespēs atrast pareizos vārdus un izteikt savu domu. „Kad cilvēki man sāka pārmest, ka es pati nekad neko nevaru sarunāt, es vienmēr atrunājos, ka viņu palīdzība man vajadzīga tikai šo vienīgo reizi.”
Lai arī vidusskolas gados Elīna sāka vairāk laika pavadīt ballītēs un pasākumos ar draugiem, viņa joprojām jutās neērti sabiedrībā. Elīna mocījās ar domām par to, ko citi par viņu padomās, ka viņa neizskatās pietiekami labi un ka varētu pateikt kaut ko nepareizu vai citiem nepieņemamu. Viņa sapņoja, ka reiz varētu droši un pārliecinoši sarunāties un draudzēties ar cilvēkiem, taču dzīvē to sasniegt nespēja.
Kad Elīna sāka apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”, viņa pamanīja, ka cilvēki šeit ir ļoti atvērti, draudzīgi un brīvi. Meitene redzēja, ka mācītāja sludinātais reāli piepildās draudzes cilvēku dzīvēs. Tādēļ Elīna nolēma regulāri apmeklēt draudzi un mājas grupiņu. Viņa sāka lasīt Bībeli un lūgt Dievu, jo gribēja iepazīt Viņu un piedzīvot izmaiņas savā dzīvē. „Apmeklējot draudzi, man sāka mainīties raksturs. Pamazām es kļuvu drošāka un uzņēmīgāka. Varēju piezvanīt cilvēkiem, sarunāties un nokārtot lietas. Pirms katras svarīgas sarunas es vienmēr lūdzu Dievu. Pēc pusgada draudzes apmeklēšanas es aizbraucu uz „Kristus Pasaulei” trīs dienu lūgšanu nometni – inkaunteru. Tur kalpotāja aizlūdza par mainām bailēm un kautrēšanos no cilvēkiem. Es ticu, ka tajā brīdī Dievs mani atbrīvoja. Tas bija 180 grādu pagrieziens manā dzīvē,” stāsta Elīna.
Pēc inkauntera Elīna pati pieteicās uzņemties atbildību par vidusskolas žetonu pasākuma ziedu sarunāšanu un piegādi. Nu viņa jutās pilnīgi droši, zvanot uzņēmumiem un organizējot sev uzticēto pienākumu izpildi. Tagad, ja kāds Elīnu apsmej vai pajoko par viņu, viņa ar smaidu uz lūpām spēj atjokot pretī. Draudzē Elīna droši dodas iepazīties un parunāties ar cilvēkiem, kas uz draudzi ir atnākuši pirmo reizi. Stress, komunicējot ar cilvēkiem, ir pazudis un Elīna vairs nebaidās pat no gaidāmām sarunām ar ievērojamām un augstāk stāvošām personām. „Dievs ir paņēmis prom kautrīgumu, kas mani mocīja no pašas bērnības. Caur attiecībām ar manu Debesu Tēvu un draudzes apmeklēšanu esmu brīvs un par sevi pārliecināts cilvēks,” priecājas Elīna.
Elīnas Čeras liecību pierakstīja Laura Gruševa
