Savu smēķētāja karjeru sāku, kad man bija tikai deviņi gadi.
Priekšzīme un paraugs šajā lietā bija mans tētis, mamma, kā arī pārējie tuvinieki un draugi, kuri vilka tā, ka zili dūmi griezās. Šī nodarbe man tīri labi iepatikās, un 11 gados jau regulāri sevi piesūcināju ar darvu un nikotīnu lielos apmēros, kā arī biju stabils klients tabakas izplatītājiem. Tā es kūpināju gandrīz līdz septiņpadsmit gadu vecumam, kad parādījās pirmās nopietnās veselības problēmas. Es bieži slimoju un man parādījās pīpmaņu bronhīts. Vēlāk sākās arī problēmas ar sirdi, nevarēju ātri paskriet, jo „klapēja motors” un vairs nestrādāja uz pilnu slodzi. Centos pats saviem spēkiem atmest šo nelāgo ieradumu visvisādos veidos. Visbiežākais veids bija nopīpēt it kā pēdējo cigareti un apņemties vairāk tā nedarīt, bet atmešanas ilgums bija līdz nākamajai reizei, kad roka pati sniedzās pēc cigaretes. Mēģināju atmest kādas 20 reizes, bet nevarēju. Tā vietā vairs nespēju sevi kontrolēt un nu jau vilku tā, ka nevienas katlu mājas skurstenis nespēja turēt līdzi. Tās varēja būt pat 40 cigaretes dienā un vairāk. Parādījās arī izmaiņas manā raksturā un uzvedībā. Ja nebiju dabūjis plaušās pietiekamu nikotīna daudzumu, kļuvu agresīvs, ātri aizkaitināms un nevaldīju vairs pār savām emocijām.

Pagājušā gada rudenī mana draudzene pastāstīja par draudzes „Kristus Pasaulei” mājas grupu Balvos. No sākuma viņa gāja viena pati, tad atveda arī mani. Man ļoti patika tas, kas tur notika, un es sāku apmeklēt šīs sapulces. Ziemassvētkos biju uz draudzes rīkoto īpašo dievkalpojumu Rīgā. Kad mācītājs pēc svētrunas aicināja iznākt priekšā tos, kuri vēlas atdot savu dzīvi Jēzum, es biju viens no viņiem.

Pēc Jaunā gada jau mājas grupu Balvos apmeklēju regulāri. Mana dzīve sāka pamazām sakārtoties. Ievēroju pozitīvas izmaiņas savā raksturā.

Grupiņā gan biju vienīgais smēķētājs, kurš ievilka, lai nenodzistu un izpūta, lai nenosmaktu. Tas manī radīja papildus vēlēšanos tikt no šī netikuma vaļā. Taču jau daudzus gadus biju neveiksmīgi centies atmest pīpēšanu paša spēkiem, un man nebija nekādas pārliecības, ka šoreiz man tas varētu izdoties. Kādas telefona sarunas laikā ar mājas grupas vadītāju viņa par mani aizlūdza. Toreiz es noticēju, ka Jēzus mani atbrīvo un ka Viņa spēkā es varu nesmēķēt, un arī pats turpināju lūgt Dievu. Tas bija svētdienas vakars, kad es izsmēķēju pēdējo zārka naglu un aizgāju gulēt. Otrā rītā pamodos un sapratu to, ka man vairs nav vēlmes uzpīpot un kopš tā laika vairs neesmu smēķējis.

Pirmās pāris dienas bija tāda dīvaina sajūta. Likās, ka kabatā kaut kas trūkst. Līdz šim tur bija paciņa cigarešu, telefons un maks. Tagad – tikai telefons un maks. Manī radās liela ticība, ka būšu no šīs atkarības brīvs. Un šobrīd man ir pilnīga pārliecība, ka nekad dzīvē vairs neatsākšu smēķēt. Kopš pēdējās cigaretes februārī nu jau ir pagājis pusgads, es neesmu smēķējis un man nav pat ne mazākās vēlēšanās vai kārdinājuma to darīt.

Vēl tagad man ļoti bieži citi piedāvā uzpīpēt. Mājās arvien smēķē abi mani vecāki un cigaretes ir rokas stiepiena attālumā. Pīpē arī gandrīz visi mani tuvinieki un vecie draugi. Taču pašam vairs nav ne mazākā vēlme to darīt. Arī tad, kad ir dažādi sarežģījumi un stresa situācijas. Nav pat vilinājuma, jo esmu atradis citu risinājumu, kurš ir daudzas reizes labāks par nikotīnu plaušās.

Tagad regulāri apmeklēju mājas grupas sapulces Balvos. Katru rītu lasu Bībeli un lūdzu Dievu. Reāli redzu, ka Dievs darbojas manā dzīvē. Arī mana veselība ir uzlabojusies.

Katram, kurš savā dzīvē cīnās ar atkarībām un netikumiem, no kuriem pats nespēj tikt vaļā, es varu teikt – cilvēks viens pats ir pārāk vājš, lai saviem spēkiem uzveiktu atkarības, arī smēķēšanu. Meklējiet brīvību Jēzū Kristū, nevis paša spēkā vai cilvēku padomos. Ja Jēzus mūs atbrīvo, tad mēs patiešām esam brīvi! Noteikti ir vajadzīgs arī ticīgo atbalsts. Apmeklējiet mājas grupas un draudzes pasākumus, dievkalpojumus, inkaunterus. Lasiet draudzes „Kristus Pasaulei” mājas lapu, jo tā visvieglāk uzzināt par gaidāmajām aktivitātēm draudzē. Lai Dievs jūs svētī!

Matīsa Martinenko liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums