Mēneša beigas parasti ir laiks, kad draudzes „Kristus Pasaulei” mājas grupas rīko pasākumus,
kuros gan paši grupas dalībnieki var relaksēties un patīkami pavadīt laiku, gan arī uzaicināt savus draugus, paziņas un kolēģus, lai veidotu sadraudzību nepiespiestā gaisotnē. Viņiem tā ir lieliska iespēja tuvāk iepazīt gan mūsu draudzi un tās cilvēkus, gan arī dzirdēt par to, ko Dievs ir darījis mūsu dzīvēs.
Neformālo pasākumu nedēļa ir unikāla iespēja arī pašiem organizētājiem likt lietā savus talantus, izdomu un organizatora spējas. Arī šoreiz mēs iepazīstinām ar atraktīvākajiem pasākumiem un to autoriem. Šoreiz par saviem sadraudzības pasākumiem stāsta Arvis, Luīze, Indra un Artūrs.
Arvis Kotins. Netālu no Līgatnes ir viens no padomju laika slepenākajiem objektiem, kur kodolkara gadījumā bija paredzēts evakuēt valsts un partijas augstāko vadību. Šis bunkurs šobrīd ir atvērts vispārējai apskatei, un mēs ar savu grupu devāmies turp. Mums bija ekskursija gida vadībā, un mums bija iespēja atcerēties laikus pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, kad mūsu zeme bija svešas lielvaras pakļautībā. Pie sienas bija padomju laika kartes un rīcības plāni ārkārtas situācijām. Es pats esmu dzimis Stučkas pilsētā, ko šodien sauc par Aizkraukli. Interesanti, kad gids parādīja bijušās padomju Latvijas un PSRS karogus, daudzi no jaunākās paaudzes vairs nevarēja pateikt, kurš ir kurš. Kopumā pastaiga pa pazemes bunkuriem ilga pāris stundas. Mums visiem bija interesanti iepazīties ar okupācijas laika vēsturi. Pēc tam mēs devāmies pie netālu esošajām Ķūķu klintīm, cepām desiņas un ēdām pusdienas. Noslēgumā bija liecības, ko Dievs ir darījis mūsu dzīvēs.
Luīze Zveja. Mūsu grupiņā ir māksliniece Maija, sieviete no Siguldas. Tas arī šoreiz izšķīra mūsu sadraudzības pasākuma norisi. Mēs braucām uz Siguldas pilsdrupām, sākumā uzkāpām skatu tornī, pēc tam zīmējām bildes Siguldas estrādē. Maija pastāstīja, kā pareizi zīmēt ar pasteļkrītiņiem, sekoja līdzi, vērtēja un deva padomus. Siguldas estrādē notika gatavošanās mūzikas festivālam, un mēs visu laiku varējām baudīt brīnišķīgu mūziku. Tā mēs mūzikas pavadībā zīmējām pilsdrupas, kokus, ainavas un skatu torni. Pēc tam bija darbu vērtēšana un apbalvošana. Katram tika vērtējums un uzslava. Pasākumu noslēdzām ar pikniku skaistā vietā netālu no Siguldas pilsētas trases.
Indra Kalniņa. Manai kolēģei ir meita, kura nesen atvērusi savu mini zoodārzu netālu no Ulbrokas. Viņa pati ir iegādājusies daudzus interesantus zvēriņus, un mēs devāmies tos aplūkot. Interesantākais, ka otrdien bija slikts laiks, bija auksts vējš un lietus, bet mums pasākums bija ieplānots vakarā. Lūdzām, lai Dievs sūta labu laiku, un vakarā tiešām laiks uzlabojās! Zoodārza īpašniece par to ļoti brīnījās. Viņa bija centusies, uzslējusi nojumi piknikam. Pēc tam viņa mums izrādīja savus dzīvniekus, par katru pastāstīja, un tā mums iznāca lieliska ekskursija. Pēc tam mums bija spēles un liecības. Divas meitenes no mājas grupas stāstīja, ko Dievs darījis viņu dzīvēs. Mēs klātesošajiem izdalījām arī bukletus, kuros apkopotas mūsu grupas cilvēku liecības.
Artūrs Danenbaums. Tā kā tieši šajā laikā Rīgā notika burinieku regate, mēs ar savu grupu nolēmām aplūkot kuģus Daugavmalā, jo līdzīgs pasākums būšot tikai pēc desmit gadiem. Tā bija sestdiena, un laiks kopējai pastaigai bija vienkārši ideāls. Viens no lielākajiem buru kuģiem pasaulē ir „Kruzensthern”, kurš peld zem Krievijas karoga. Lai tiktu uz kuģa, stāvējām rindā kādas divas stundas, taču tas bija to vērts! Jūrnieku komanda bija atsaucīga un pastāstīja interesantas lietas gan par savu sadzīvi, gan arī par pašu burinieku. Interesanti, ka šis buru kuģis padomju laikā bija pierakstīts Rīgas ostā un to kā mācību kuģi izmantoja mūsu pašu jūrskolas audzēkņi! Pēc tam turpat netālu mēs varējām tuvplānā apskatīt Nacionālo bruņoto spēku tehniku un helikopteru.
Neformālo pasākumu norisi atspoguļoja Artūrs Danenbaums
