Šis bija mans trešais inkaunters, un, varu droši apgalvot, ka vissvētīgākais.
Mani ļoti uzrunāja iepriekšējā, jūlija mēneša inkauntera cilvēku liecības, kas izskanēja dievkalpojumā. Gandrīz visu laiku raudāju, tās klausoties, tādēļ jautāju Dievam, vai man braukt šoreiz. Viņš man ne tikai atbildēja ar jā, bet nosauca vairākas lietas, no kurām man ir jāsaņem dziedināšana un atbrīvošana.
Viena no vissvarīgākajām inkauntera daļām, manuprāt, bija tā, kurā bija jāpiedod cilvēkiem. Jo, ja es neesmu piedevusi, Dievs mani nevar svētīt. Atbrīvošanas anketā es uzrakstīju vairākus cilvēkus, kuri man fiziski vai emocionāli bija nodarījuši pāri. Daži no šiem nodarījumiem kā sāpīgas atmiņu ainas vilkās līdzi visu dzīvi un neļāva man justies patiesi tīrai un laimīgai. Ja es nebūtu piedevusi šiem cilvēkiem, tad tie būtu kā griesti manām attiecībām ar Dievu, tādēļ es pieņēmu lēmumu un ar asarām acīs skaļi piedevu viņiem. Kad gāju atpakaļ no aizlūgšanas uz savu vietu, jutu neizsakāmu brīvību un mieru, visu laiku smaidīju. Zināju, ka šis sākums ir pat vēl labāks, kā biju cerējusi!
Otra lieta, ar kuru vērsos pie Dieva pēc palīdzības, bija velna meli. Viņš man jau agri sāka stāstīt, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, ka esmu citādāka nekā pārējie, savādāka un neglīta. Man ir bijuši neskaitāmi kompleksi attiecībā uz savu izskatu, un ja arī man pašas spēkiem izdevās tikt vaļā no viena, tad pieci bija vietā. Patiesībā, biju nogurusi domāt, ka kaut kas man ir par lielu, kaut kas par mazu vai kaut kas vispār dīvains. Es atmaskoju šos melus Dieva priekšā un saņēmu apstiprinājumu no sava Debesu Tēva, ka esmu Viņa mīļā, skaistā meitiņa. Sajutu Dieva mīlestību un mana sirds tika pilnībā dziedināta.
Nākamā lieta, kas mani mocīja, bija miega gars. Tas izpaudās kā trausls miegs. Man bija grūti aizmigt un grūti pamosties. Es slikti jutos, jo pusi dienas nespēju normāli darboties. Bet Dievs bija ļoti tiešs šajā lietā. Viņš man atbildēja: „Ieva, celies ātrāk, pavadi laiku kopā ar Mani, laikus ej gulēt un viss būs kārtībā.” Tagad esmu pieņēmusi lēmumu savu laiku ar Dievu padarīt kvalitatīvāku un disciplinētāku.
Braucu uz inkaunteru arī lūgt Dievam aizsardzību. Pēdējā laikā jutu, ka biju to pazaudējusi. Pēkšņi visiem tuvākajiem cilvēkiem bija viedokļi par mani un manu dzīvi, un viņi nekautrējās to izteikt, protams, arī par manu ticību un draudzi. Divos mēnešos pirms inkauntera saņēmu tik daudz uzbrukumu, kā nekad vēl. Lai arī biju ar Dievu un lūdzu Viņu, jutos neaizsargāta, man sagādāja grūtības jebkāda tikšanās ar cilvēkiem, kur nu vēl evaņģelizācija! Nāca virsū bailes un trūka spēka turēties pretī pasaules ietekmei. To visu vēl paspilgtināja fakts, ka es ļoti jūtu ļaunos garus cilvēkos – man uzreiz sāk ātrāk sisties sirds, ir grūti padomāt un parunāt. Aizbraucot mājās no inkauntera, palielināju laiku, ko pavadu kopā ar Dievu, lasot Bībeli, lūdzot, apliecinot Rakstu vietas. Katru dienu arvien vairāk sāku just spēku pieplūdumu. Pazuda trauksme un bailes no cilvēkiem. Dievs man deva spēku liecināt par to, ko esmu saņēmusi inkaunterā, savai ģimenei, kā arī satikos ar draudzeni un pastāstīju par tām pārmaiņām, kuras Dievs dara manī un manā dzīvē. Šobrīd jūtos tā, it kā varētu kalnus gāzt, ko arī darīšu, kalpojot Viņam!
Un beidzamā lieta, ar kuru braucu pie Dieva, bija notikums no manas bērnības, kas pavadīja mani visu dzīvi un nedeva mieru. Es pati mēģināju to izskaidrot, bet nespēju, tādēļ jautāju to Dievam. Būdama maza, piedzīvoju gara atdalīšanos no ķermeņa, kad tas pacēlās un straujā tempā laidās uz augšu. Atceros, kā redzēju savu ķermeni stāvam uz zemes, bet pati laidos arvien augstāk un augstāk. Jutos brīva un laimīga. Un tad es kritu atpakaļ, izjūtot bailes un sāpes. Tā ar mani notika vairākas reizes. Dievs man atbildēja caur Savu Vārdu un caur mācītāju. Bībelē ir aprakstīta tāda „aizraušana garā” jeb „paraušana”, un tas jau iepriekš ir noticis ar cilvēkiem, un tas nav nekas slikts, jo, kā mācītājs teica, caur šo atgadījumu es jau kā maza meitene guvu apstiprinājumu tam, cik garu pasaule ir reāla. Es pati to saistu ar savu dzīves ceļu un nokļūšanu draudzē „Kristus Pasaulei”, kā arī Jēzus pavēli „Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas”, un apzinos, ka Dievs jau no paša sākuma bija paredzējis, ka būšu ar Viņu un kalpošu Viņam, ko arī tagad daru. Es esmu savas zemes vēstures veidotāja!
Ieva Našeniece
