Cik vien sevi atceros, esmu jau kopš bērnības kopā ar mammu gājis uz baznīcu. 
Bet pašu Dievu iepazinis nebiju. Dzīvoju kā ikviens cilvēks, kurš Dievu nepazīst. Jau salīdzinoši agri sāku lietot alkoholu, smēķēt, esmu divkārt pieķerts zādzībās un par to tiesāts.
Vienmēr sevi esmu uzskatījis par ļoti stipru cilvēku un Dievam nepievērsu uzmanību. Tikai pašos smagākajos un bezcerīgākajos brīžos esmu aizdomājies par Viņu un lūdzis palīdzību. Bet, tiklīdz problēmas bija atrisinājušās, es atkal domāju, ka Dievs man nav nepieciešams.
Kļūstot vecākam, kļuvu rāmāks un prātīgāks. Apprecējos, pārcēlos uz dzīvi Rīgā. Mums piedzima meitiņa. Strādāju algotu darbu un mana ikdiena gāja pēc ierastas rutīnas. Darbs – māja, māja – darbs. Alkohola lietošana un smēķēšana bija kā vienīgā izprieca, brīvā laika pavadīšana. Svētdienās es devos ar sāpošu galvu uz draudzi. Noklausījos sprediķi un dzīvoju tālāk kā parasti. Kad jautāja, kā man iet, atbildēju, ka labi, taču tā nebija pareizā atbilde.
Reiz mani uzaicināja uz draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumu. Katra svētruna mani uzrunāja tieši. Tā vien likās, ka mācītājs to sludina īpaši man! Šeit es satiku cilvēkus, kas savas problēmas risina, nevis no tām bēg. Iepazinos ar cilvēkiem, kas pazīst Dievu. Redzēju viņu dzīves un viņu raksturus un sapratu, ka arī pats varu kļūt tāds pats.
Pirmo reizi pats nepiespiesti sāku lasīt Bībeli un pats lūdzu par savu dzīvi. Mana dzīve radikāli izmainījās. Es vairs nelietoju alkoholu, nesmēķēju un nevēlos to darīt. Esmu piedzīvojis lūgšanu spēku un saņēmis fizisku dziedināšanu. Dievs mani ir dziedinājis no daudzām veselības problēmām. Lūdzot Dievu, arvien ieraugu Viņa klātbūtni. Jēzus man ir padomdevējs un draugs, kurš nekad nepieviļ. Mans uzdevums ir tikai ieklausīsies un drošu prātu iet uz priekšu Viņa norādītajā virzienā.
Ja pat man piederētu liela nauda un visi pasaules labumi, bez Dieva tam nav nekādas nozīmes. Man patīk šajā draudzē. Šeit es kalpoju pie skaņu pults un vadu mājas grupu.
Edgars Paņins
