Mācītājs iesāk 4. jūnija līderu sapulci, atgādinot rakstu vietu, kura šogad ir mūsu draudzes devīze:
Tu būsi par svētību! 1. Mozus 12:2
„Tu būsi par svētību” ir šā gada draudzes devīze. Protams, mēs būsim par svētību ne tikai šogad, bet visu savu mūžu, taču šī gada pirmajam sprediķim bija tieši šāds nosaukums. Drīz būs apritējis pusgads, un jautājums ir, cik daudz mēs esam spējuši būt par svētību citiem? Cik mēs esam strādājuši, lai sasniegtu šo mērķi? Cik daudz šogad ir paveikts?
Rezultāts jeb panākumi ir mērāmi no ikdienas padarītā darba. Ir ļoti viegli ticēt, ka es šogad būšu par svētību, bet ko es esmu izdarījis šodien un vakar, lai tāds būtu? Mūsu draudzes izpratnē būt par svētību nozīmē vest cilvēkus pie Dieva un nostiprināt caur visiem draudzes cilvēka garīgās izaugsmes etapiem: AIZSNIEGT, NOSTIPRINĀT, APMĀCĪT un IZSŪTĪT.
Cik daudz ir šogad izmainītas dzīves un ietekmēti cilvēki caur tevi? Cik daudz ir pacelti jauni līderi? Ja mēs paskatāmies savās dzīvēs, tad kāds ir rezultāts? Man šķiet, ka mums gribētos labāku rezultātu. Mēs gribētu būt vairāk par svētību, nekā esam tagad.
Iepriekšējā dievkalpojumā bija aizlūgšanas un es lūdzu par kalpotāju vajadzībām. Vairāki kalpotāji lūdza aizlūgt, lai viņi ir auglīgi. Viņiem ir apnicis strādāt un lūgt, lai cilvēki atgrieztos, bet neredzēt rezultātu padarītajam.
Kad cilvēki neatgriežas pie Dieva, mums jāsāk pārdomāt kādēļ tā notiek. Mēs sākam domāt vai ar draudzi, mācītāju un līderiem viss ir kārtībā, vai mācītājs mums sludina patiesus principus kā būt auglīgiem. Taču varbūt vaina ir meklējama tevī nevis citur? Varbūt ar tavu sirdi un prātu kaut kas nav kārtībā?
Mēs varam minēt daudz dažādus iemeslus, kādēļ mūsu dzīvēs ir neauglība. Es tev parādīšu atbildi Bībelē. Es tevi vēlos šodien uzmundrināt – Ja tu šodien tici jeb pieņem lēmumus, plāno un strādā, lai vestu cilvēkus pie Dieva, tad sekos rezultāts.
Tātad, ja tu tici un tava ticība izpaužas arī darbībā, tad tu būsi par svētību. Varbūt tu šodien vai jau ilgāku laiku neredzi rezultātu savai ticībai. Varbūt tu nekad neesi pievedis nevienu cilvēku Jēzum. Draugs, ja tu turpināsi ticēt, tad tu būsi par svētību un piedzīvosi auglību savā dzīvē.
Protams, mums visiem ir vairāk vai mazāk personīgas izmaiņas pie rakstura, ģimenes un finansēm. Taču izaugsmei ir jābūt ne tikai mūsu dzīvēs, bet arī, caur mums, citu cilvēku dzīvēs. Kad tas nenotiek, mēs varam teikt, ka esam neauglīgi. Taču, kad laulāts pāris ieņem bērniņu, vai viņu var redzēt? Mazo bērniņu vēl neredz, bet māmiņa ir stāvoklī. Kad tu esi pieņēmis lēmumu būt par svētību, tu esi stāvoklī! (mācītājs smaida) Varbūt tev un cilvēkiem no malas liekas, ka tu esi neauglīgs, bet, ja tu tici, tu esi auglīgs. Dzirdi? Tu būsi par svētību!
Šis princips attiecas uz visām dzīves sfērām. Piemēram, mašīnu būvē no konveijera noripo automašīna un ieripo salonos. Taču pirms tam šī mašīna tiek salikta, skrūvīti pēc skrūvītes. Sākumā mašīnas dizains dzimst cilvēku prātos un sapņos, un pēc tam tas viss paradās reālā konstrukcijā. Vai vienā dienā šīs mašīnas tiek konstruētas un izlaistas? Vai tas ir noticis bez neveiksmēm, problēmām, kritieniem un bankrotiem? Bez izgāšanas un sāpēm? Šeit runa iet par elementārām dzelzs kastēm. Vēl jo vairāk, vai tas, ko mēs darām Dieva Valstībai, būs bez kritieniem un sāpēm?
Vai bērni nāk pasaulē bez sāpēm un viņu audzināšana nav sāpīga? Arī uzaudzināt bērnu nevar bez cenas maksāšanas, sāpēm un grūtībām. Būt par svētību nozīmē arī ciest sāpes un grūtības, lai būtu augļi. Būt par svētību nozīmē arī ciest maksāt cenu. Mums nākas dažkārt piedzīvot cilvēku neizpratni un atstumšanu.
Kad mēs izlemjam kalpot Dievam, cilvēki, bieži vien tuvākie cilvēki, vēršas pret mums. Viņi sāk jaukties tavā ģimenē un sūdz tevi tiesā ar nolūku attiesāt tev tavus bērnus.
Mums ir vairāki gadījumi, kad draudzes cilvēki tiek iesūdzēti bāriņtiesā un apgabaltiesā. Šādās situācijās bieži runa ir par bērniem. Tātad, nav iespējams laist pasaulē pilnvērtīgus bērnus bez grūtībām, sāpēm un cīņas. Āmen! Būt par svētību nozīmē cīnīties. Ja tu tiešām tici un strādā pie cilvēku glābšanas, bet šodien neizdodas nevienu izglābt, tad tas nozīmē, ka Dievs tev ir sagatavojis ko īpašu, Viņš grib tevi lietot īpašā veidā.
Tieši lielie apsolījumi no Dieva, šķiet, ir cilvēciski neiespējami. Tavā tuvumā ir cilvēki, kurus tev liekas neiespējami glābt. Cilvēciski tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas ir iespējamas. Var būt mūsu kalpošanā neauglības periodi, bet tu esi stāvoklī. Var būt, ka tu strādā, tici, apciemo, tu dari visu, ko vari darīt, tas ir laiks kamēr tu esi stāvoklī. Draugs, Dievs tev ir paredzējis ko īpašu. Varbūt tavā ģimenē ir iestājusies krīze, tāds neauglības periods, kad nekas nemainās un gribas nolaist rokas. Draugs, ja tu tici un strādā, būs pārvērtības. Es nezinu, cik ilgi var būt šis neauglības periods, taču, ja tu tici, būs augļi. Ja runa ir par finansēm, reizēm mēs nonākam finansiālās grūtības. Un tu domā, neauglība, Dievs nesvētī. Tu dod desmito tiesu, ziedojumus, tu strādā, bet tev nepietiek. Var būt šādi periodi mūsu dzīvēs. Pāvils saka, ka viņš var dzīvot gan nabadzībā, gan pārpilnībā. Taču, ja tu tici, tu redzēsi augļus.
Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni. 2.Mozus 23:25
Tātad Dievs svētī mūsu finanses tad, kad mēs kalpojam Viņam. Draudzē ir piecas prioritātes: Dievs, es, ģimene, kalpošana, darbs. D. H. Mills apgalvo, ka nesaprot, no kurienes mācītāji ir ņēmuši šīs piecas prioritātes. Viņaprāt, pirmais ir Dievs, otrais kalpošana, trešais ģimene. Ģimene ir pēc kalpošanas. Kā tad tā? Viņš pamato to rakstos – „Kas neienīst savu tēvu un māti, nevar būt mans māceklis”. Es gan palieku pie mūsu piecām prioritātēm, bet nemanipulēsim ar tām. Ne pirmā, ne otrā, ne trešā, ne piektā prioritāte nav šķirama no kalpošanas. Ticēt Dievam nozīmē kalpot Dievam un cilvēkiem.
Došu piemēru tam, kā izšķirt prioritātes: Ja man jābrauc uz trīs gadu ilgu misiju Āfrikā un ģimenei jāpaliek mājās, tad es nebraukšu, jo tik lielā laika periodā sieva mani aizmirsīs. Taču, ja misija ilgst trīs mēnešus, tad kādēļ gan ģimene nevarētu nest šādu upuri kalpošanas labad? Nemanipulēsim ar prioritātēm, jo visas šīs prioritātes ir prioritātes, bet attiecīgos gadījumos ģimene ir jāliek priekšā kalpošanai un otrādi. Kāpēc? Kā jau tikko skaidroju ir atšķirība starp trim mēnešiem vai trim gadiem.
Atgriežamies pie iepriekš minētās rakstu vietas:
Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības.2.Mozus 23:25
Kad tu būsi dziedināts? Kad kalposi Dievam un piepildīsi Dieva vajadzību. Kāda ir Dieva vajadzība? Glābt cilvēkus. Un viņš ir izredzējis mūs, lai piepildītu šo vajadzību.
Tālāk lasām:
Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu. 2.Mozus 23:26
Ja tu kalpo Dievam, tu nevari palikt neauglīgs. Vai tu zini, ka Vecajā Derībā bija liels kauns laulātajam pārim palikt bez bērniem, jo Israēla vairošanās notika caur bioloģisko vairošanos. Taču šodien Dievs ir mūs aicinājis vairoties caur Garu un dzemdēt garīgus bērnus.
Savas briesmas Es sūtīšu tev pa priekšu un sacelšu izbailes ikvienā tautā, pie kurām tu nāksi, un visiem taviem ienaidniekiem Es likšu bēgt. 2.Mozus 23:27
Ja tu kalposi Dievam, tad Dievs liks bēgt visiem taviem ienaidniekiem.
Caur tālāk minētajam rakstu vietām Dievs man sniedza atklāsmi par to, ka neauglība ir priekšvēstnesis īpašai auglībai.
Bet Sāraja bija neauglīga, tai nebija bērnu. 1.Mozus 11:30
Dievs izveda Ābrahāmu no kaldeju Ūras ar mērķi caur viņu vairot ticīgos cilvēkus kā zvaigznes debesīs un smiltis jūrmalā. Šī vairošanās, pirmkārt, bija plānota caur bioloģisko vairošanos. Dievs aicināja Ābrahāmu, lai bioloģiski vairotu ticīgos cilvēkus caur viņu, bet deva viņam sievu, kurai nevar būt bērni. Ko Ābrahāms darīja? Viņš gāja ticībā un kalpoja Dievam. Taču Ābrahāms pieļāva kļūdu, jo nevarēja sagaidīt un, ar sievu apspriežoties, devās pie kalpones Hagares, lai radītu pēcnācēju. Tā rezultātā viņam piedzima dēls Ismaēls, no kura ir cēlies Islāms. Šobrīd mēs cīnāmies ar musulmaņiem visā pasaulē.
Kad nenotiek tā kā tu gribētu, tu sāc pārdomāt, kā mērķi sasniegt savādāk, saviem spēkiem un tas var radīt lielu postu. Draugi, cik daudz nepatikšanas mēs esam jau sagādājuši? Cik daudz Ismaēliem tu kalpo, kuri negrasās mainīties, tā vietā, lai uztaisītu sarakstu ar pilnīgi jauniem cilvēkiem un kalpotu viņiem? Cik daudz dīvainu cilvēku ir tev blakus, kuriem tu tici, ka viņi būs glābti, bet kuri bojā tev nervus, prātu un dzīvi, bet tu turpini ar viņiem darboties. Draugs, ir vajadzīgs jauns saraksts ar cilvēkiem, kuriem tu, iespējams, neesi ticies pat gadiem. Lūk, tie ir cilvēki, kurus apciemot un par kuru vajadzībām lūgt, lai tās piepildās.
Tātad Sāra bija neauglīga, bet viņu Dievs vairoja īpašā veidā, jo Sāra ir ticīgo māte.
Un Ābrāmam bija deviņdesmit deviņi gadi. 1.Mozus 17:1
Ābrahāms ir sasniedzis jau deviņdesmit deviņu gadu vecumu. Viņam ir dēls Ismaēls un neauglīgā Sāra, bet Dieva apsolījums, ka Tas viņu vairos vēl nav piepildījies. Taču Dievs joprojām saka:
… Un es tevi vairodams vairošu. … Jo par daudzu tautu tēvu Es esmu tevi nolicis. 1. Mozus 17:2;5
Ābrahāms jau sen ir aizmirsis par seksuālām attiecībām. Sārai jau sen visas sieviešu norises bija beigušās. Taču Dievs joprojām saka: „Tu būsi par svētību daudzām tautām vairošanās notiks caur tavu un Sāras pēcnācēju nevis caur Ismaēlu”.
Es tevi darīšu ļoti auglīgu un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tevis. 1. Mozus 17:6
Tu vari sevi iedomāties 99 gadu vecu? Vai vari iedomāties, ka Dievs pie tevis, šajā vecumā, atnāktu un teiktu, ka darīs tevi ļoti auglīgu? Tu esi jau krietni gados, bet turklāt Dievs saka, ka viņš tevi darīs ne vien auglīgu, bet ļoti auglīgu. Dievs apsola, ka daudzi ķēniņi celsies no tevis. Turklāt Sārajai tiek dots jauns vārds:
Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: “Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraja, bet Sāra lai ir viņas vārds. Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un tautu ķēniņi celsies no tās. Un Ābrahāms nometās uz sava vaiga, pasmējās un domāja savā sirdī: kā tad simts gadus vecam vēl var bērni būt, un kā Sāra, kurai ir deviņdesmit gadu, varētu vēl dzemdēt? 1.Mozus 17:15-17
Mūsu vidū nav neviena šāda gada gājuma cilvēka, bet, vai tu vari iedomāties sevi un savu laulāto šādā vecumā. Dzemdības šādā vecumā izraisītu vispasaules sensāciju un tas tiktu rādīts visos ziņu kanālos. Par to rakstītu visur un vēl brauktu skatīties. Ābrahāms pasmējās un teica Dievam:
Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: “Ka tik Ismaēls Tavā priekšā paliktu pie dzīvības.” 1. Mozus 17:18
Ābrahāms pilnībā netic. Viņš zina, ka ir vecs un arī Sāra to apzinās. Viņa tāpat ķiķināja un teica: „Lai es vēl iedegtos pret savu vīru?”
Un Dievs sacīja: “Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņa vārdu: Īzāks, un Es celšu Savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa. 1.Mozus 17:19
Bet Tas Kungs Sāru uzlūkoja, kā Viņš to bija teicis; un Tas Kungs darīja Sārai, kā Viņš bija pavēstījis. Un Sāra tapa grūta un dzemdēja dēlu, Ābrahāmam vecam esot, laikā, kādu Dievs iepriekš viņam bija pateicis. Un Ābrahāms nosauca savu dēlu, kas viņam bija piedzimis, ko Sāra viņam dzemdēja, par Īzāku. Un Ābrahāms apgraizīja savu dēlu Īzāku astoņu dienu vecumā, kā Dievs to viņam bija pavēlējis. Bet Ābrahāms bija simts gadu vecs, kad Īzāks, viņa dēls, tam piedzima. 1.Mozus 21:1-5
Tātad Ābrahāmam un Sārai bija seksuāls kontakts un Sāra dzemdēja dēlu Izāku. Cilvēcīgi raugoties uz šo situāciju, varbūtība, ka Sāra, kura vēl bija neauglīga, šajā vecumā varētu dzemdēt dēlu bija smieklīga. Taču Dievam visas lietas ir iespējamas. Ja tu tici un kalpo Dievam un, ja tev šodien ir neauglības periods, Dievs ir sagatavojis tev pārdabisku svētību. Turklāt tas vēl nav viss.
Un Īzāks savas sievas dēļ stipri pielūdza Dievu, jo tā bija neauglīga, un Dievs ļāvās pielūgties, un viņa sieva Rebeka kļuva grūta.1.Mozus 25:21
Īzāks ir Ābrahāma dēls, kurš ir izaudzis un pārmantojis tēva vairošanās svētību būt par draudzes tēvu. Taču Īzāka sieva Rebeka, gluži kā Ābrahāma sieva Sāra, bija neauglīga. Dievs ļāvās pielūgties, un Rebekai piedzima dēls Jēkabs. Esi dzirdējis par Jēkabu? Vēlāk Dievs mainīja viņa vārdu Israēls. Klausies tālāk.
Un Tas Kungs redzēja, ka Lea tika nicināta; tad Viņš atvēra tās klēpi, bet Rahēle bija neauglīga. 1.Mozus 29:31
Jēkabs gatavojās precēties un izvēlējās sev līgavu Rahēli. Jēkabu apkrāpa un rezultātā viņš ieguva divas sievas Rahēli un Lea.
Biezi vien, kad tu sāc kalpot cilvēkiem un atver savu mājas grupu, velns tev iesmērē nepareizos cilvēkus, kuri tev rada tādu postu, ka tev zūd vēlme kalpot uz trīs gadiem. Tu sāc kalpot cilvēkiem, kuri atnākuši no citas draudzes, bet visbiežāk šie cilvēki ir buntinieki, kas ir radījuši galvassāpes saviem iepriekšējiem vadītājiem un tagad to rada arī tev.
Tu kalpo šādiem nesakarīgiem cilvēkiem cerībā, ka viņi mainīsies, bet viņi ne vien paši nemainās, bet sāk arī tevi nelabvēlīgi iespaidot.
Tātad Jēkabs ieguva sev par sievu Rahēli, bet tā bija neauglīga. Saproti – Sāra bija neauglīga, Rebeka bija neauglīga, un Rahēle bija neauglīga un visas trīs tās ir mūsu ticības mātes. Un tieši caur viņām tiek dzemdēti apsolījuma dēli. Tieši neauglīgajai Rahēlei Dievs atvēra klēpi īstajā laikā un viņa dzemdēja Jāzepu. Tieši Jāzepu pārdeva verdzībā un tieši Jāzeps ieveda Israēla tautu Ēģiptē, lai Israēls izdzīvotu. Dievs pieminēja Rahēli.
Tad Dievs pieminēja Rahēli un paklausīja viņu, atverot tās klēpi. 1.Mozus 30:22
Rahēle lūdza Dievu, lai varētu būt auglīga un Dievs viņu uzklausīja. Arī iepriekš mēs lasījām par Īzāka sievu Rebeku. Īzāks sievas dēļ stipri pielūdza Dievu, lai tā kļūtu auglīga un Dievs uzklausīja. Ir nepieciešama karsta lūgšana un darbs. Arī lūgšana ir darbs, taču papildus tam mums ir jāiet pie cilvēkiem un jākalpo viņiem. Ne vienmēr viss izdodas tā kā vajadzētu, vai kā mēs to vēlētos, bet mēs to darām. Visas šīs mātes bija neauglīgas. Tātad var būt neauglības periods mūsu dzīvēs, bet tas nozīmē, ka caur tevi Dievs darīs ko īpašu. Tas notiks, ja tu tici kā Ābrahāms, Īzāks, Jēkabs un Sāra. Tu jau dzirdēji kāda bija viņu ticība. Viņi vienkārši gāja paskatījās un paklausīja Dievam. Ja tu tici kā viņi, tad Dievs tevi vairos.
Dievs sacīja Saviem mācekļiem: „Palieciet jūs Jeruzālemē, kamēr jūs saņemsiet spēku no augšienes”. Es ticu, ka mēs saņemam svaidījumu un svētību savā dzīvē tad, kad paliekam savā ģimenē, savā vietā mājas grupā un draudzē.
Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” Apustuļu darbi 1:8
Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā. Mateja 28:19
Parunāsim par lūgšanu. Kā piedzima lielais Dieva pravietis Samuēls? To mēs varam izlasīt 1. Samuēla grāmatā 1.nodaļā. Elkanam bija sieva Anna, kura bija neauglīga un viņa gāja templī un karsti lūdza Dievu. Viņa tik dedzīgi lūdza, ka priesteris templī uzskatīja viņu par piedzērušos. Viņš piegāja pie Annas un teica: „Sieva, kad reiz no tevis atstāsies tas dzēruma skurbums”. Anna atbildēja: „Lai mans kungs tā nedomā, es karsti lūdzu Dievu, jo gribu dēlu un, ja Dievs man dos dēlu, tad es viņu novēlēšu kalpošanai templī”. Priesteris teica: „Labi. Būs tev dēls”. Un Anna gāja mājās pie vīra un viņai piedzima Samuēls.
Lai glābtu cilvēkus un būtu par svētību citiem ir nepieciešama karsta vēlēšanās glābt cilvēkus.
Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja. 1. Samuēla 1:10
Vai tu esi raudājis par neglābtiem cilvēkiem? Anna gauži raudāja, jo gribēja būt auglīga.
Es, kopā ar sievu, pēdējā laikā apmeklēju draudzes mājas grupas. Kādā no šīm mājas grupas sapulcēm bija kāda meitene, kura raudāja par neglābtu meiteni un šī meitene, par kuru tika raudāts un lūgts, pēc tam atnāca. Ir jābūt iekšējai vēlmei un sāpei par neglābtiem cilvēkiem, lai būtu auglīgs.
Es nesaku, ka es ļoti labi pazīstu šis sāpes par visiem neglābtajiem. Vai ir viegli mīlēt neticīgus cilvēkus, kad viņi mūs ienīst un sauc par sektantiem? Dieva Vārds saka: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Man nav nepārtrauktas sāpes par neglābtiem cilvēkiem, bet es vēlos būt auglīgs un reizēm mani pārņem iekšējas sāpes par šiem cilvēkiem.
Nesen lasīju ziņu par Ziemeļkoreju un Dievs mani aizskāra, es sāku raudāt. Tās ir tās sāpes par ko es iepriekš runāju. Ir Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja. Dienvidkoreja ir brīva valsts. Tur ir ticības brīvība un atmoda. Gan šī valsts, gan draudzes šajā valstī plaukst un zeļ. Otrā pusē, Ziemeļkorejā valda komunisms. Ziemeļkorejā ticīgos tur katorgās, spīdzina un nogalina. Diviem britu žurnālistiem uzdodoties par uzņēmējiem ir izdevies slepeni iekļūt komunistiskajā Ziemeļkorejā. Tātad robežas tur ir ciet. Daudzi no mums ir dzīvojuši Padomju Savienībā, taču Ziemeļkorejā ir daudz ļaunāk nekā Padomju Savienībā.
Žurnālisti norāda, ka ir pārsteigti par redzēto. Cilvēki Ziemeļkorejā līdzinās zombjiem. Viņi nesmaida un gluži kā pēc komandas histēriski sāk raudāt, ja tiek pieminēts mirušais valsts līderis. Ārvalstniekus īpaši uzmana slepenie dienesti, elektrību dzīvokļos atslēdz vienpadsmitos vakarā. Vietējie ir šokā uzzinot, ka Maikls Džeksons ir miris. Uzreiz aiz robežas gar kādas upes malām slejas sešstāvu mājas. No kaimiņos esošās Ķīnas tās izskatījās kā jaukas daudzdzīvokļu mājas, taču tuvākā to apskatē atklājās, ka tās ir tikai butaforija. Ēkas ir bez logiem un neapdzīvotas. Izrādās aizsaulē aizgājušais valsts līderis Kims Čenirs ēkas cēlis ar mērķi, lai skatoties pāri robežai šķistu, ka ziemeļkorejieši dzīvo pārticīgi, bet patiesībā daudzos Ziemeļkorejas reģionos valda bads. Bez tukšajām butaforijām pierobežā atrodas tikai sargtorņi, no kuriem divdesmit četras stundas diennaktī robežu vēro bruņoti karavīri, gatavi nošaut ikvienu, kurš centīsies bēgt pāri robežai. Šī tauta ir cietumā. Pierobežas ielas ir pelēkas. Tajās nav ne vēsts no restorāniem, veikaliem vai jeb kādām citām komerciestādēm. Cilvēki nesmaida un blenž zemē.
Tālāk braucot, skatam paveras tikai pelēkas, nolaista skata valdības ēkas. Cilvēki uz ielām bieži valkā nozīmītes ar mirušā līdera Kima Čenira vai viņa dēla Kima Čenona attēliem. Neviens uz ielas nesmaida, cilvēki pārvietojas ļoti lēni. Lielākā daļa cilvēku pārvietojas pa vienam, tādā kā zombiju stāvoklī, blenžot zemē. Uz aptuveni 320 km attālo galvaspilsētu Phenjanu žurnālisti nokļūst ar 1940. gadā ražotu vilcienu. Braucot ar vilcienu, viņi redz dubļainus rīsa laukus, kuros strādā cilvēki, līdz ceļiem stāvot ūdenī. Lai gan visi pacēluši galvas skatās uz vilcienu, uz žurnālistu mājieniem neviens neatbild. Katrā pilsētā vai ciematā, lai cik mazs tas būtu, redzamas milzīgas krāsainas mozaīkas vai pieminekļi, kuros attēloti bijušie valsts līderi vai tagadējais.
Viesnīcā brīdina, numuros visu noklausās. Jau pirms ierašanās viesnīcā abi tika brīdināti, ka katru vārdu ieraksta. Nevienam no viesnīcas sešiem liftiem nav pogas, kas ļautu nokļūt piektajā stāvā. Personāls saka, ka tur mitinās viesnīcas darbinieki, tomēr žurnālisti secina acīmredzot, piektajā stāvā strādā valdības aģenti, kuru uzdevums ir noklausīties ārvalstu viesnīcas istabās runāto. Televīzijā ir viens kanāls, kurā rāda tikai propagandu. Katrā viesnīcas istabā ir televizors, bet nerāda neko izklaidējošu. Ēterā tikai viens kanāls, kurā no rīta līdz vakaram tiek raidīta režīma propaganda. Piemēram, stundām ilgi video, kurā vērojamas militārās parādes. Redzams pašreizējais valsts līderis Kims Čenons. Galvaspilsētas ielās, cilvēki joprojām noteiktā laikā pulcējas, lai izrādītu sēras par decembrī mirušā Kima nāvi. Izskanot viņa vārdam, cilvēki visi kā viens sāk raudāt. Jāraud un viss. Neraudāsi, jāmirst. Pēc gidu ieteikuma, žurnālisti pie metāla pieminekļa līderiem ierodas ar plastmasas puķu pušķiem. Ikdienu tur nāk tūkstošiem cilvēku, pārsvarā skolnieki.
Žurnālisti vaicāja gidiem, kuri vadā viņus pa bibliotēku, ko viņi domā par Ameriku un viens no gidiem kā pēc komandas sāk saukt: „Nost ar ASV!”. Bibliotēkas mūzikas telpā gids žurnālistiem ar lepnumu izrāda vairākus kompaktdiskus. Viens no tiem ir „The Beatles”. Visi klātesošie apgalvo, ka zina „Beatles” un viņu mūziku. Jautāti, vai viņi ir dzirdējuši par Džonu Lenonu, Ringo Stāru, Polu Makartniju vai Džordžu Harisonu, viņi ir neizpratnē un šādus vārdus nezina. Viņi bija pārsteigti par Maikla Džeksona nāvi. Vienīgā ārvalstu zvaigzne, ko viņi vēl zināja, bija Maikls Džeksons un bija šokēti, uzzinot, ka viņš ir miris.
Tikmēr Phenjanas metro ir viens no greznākajiem pasaulē. Kamēr miljoniem ziemeļkorejiešu mirst badā, dzīvo ar „rīsu un kartupeļu diētu” no palīdzības pakām, galvaspilsētas iedzīvotāji pienākošos vilcienus var gaidīt zem zelta un kristāla lustrām izrotātiem griestiem.
Metro sienas, kā jau valstī ierasts, dekorētas ar bijušo un esošo līderu attēliem un propagandas materiāliem. Publiski apgalvots, ka divām galvaspilsētas metro līnijām esot 17 pieturas, taču patiesībā darbojoties tikai trīs pieturas. „Greznāko metro pasaulē” var atļauties tikai partijas biedri. Cirkulē baumas, ka retajās reizēs, kad pilsētā atļauta ārvalstu preses ierašanās, metro stacijas tiekot piepildītas ar aktieriem, jo parastie iedzīvotāji braucienu ar metro nevar atļauties. Ikdienā to izmantot tikai Komunistiskās partijas biedri. Par sastrēgumiem viņiem nav jāuztraucas, jo automašīnas šejienieši atļauties nevar. Auto pieder tikai mazāk par vienu procentu valsts iedzīvotāju. Taču pa pilsētu un citu apdzīvotu vietu ielām braukā zilas valdības automašīnas, no kurām ik pa brīdim pa skaļruņiem izskan: „Strādā cītīgāk!”
Lūk, šādu rakstu izlasīju un Dievs mani aizskāra. Kā cilvēki dzīvo un kādā stāvoklī viņi ir? Tā ir vesela valsts cietumā. Kādā stāvoklī atrodas cilvēki tepat Latvijā? Kā zombē latviešus. Kā cilvēki izturas pret Dievu? Kā viņi izturas, kad dzird par Dievu? Sekta, sekta, sekta!
Draugs, pat šeit draudzē eju paspiest roku cilvēkam, kurš vēl nesen bija normāls cilvēks, bet skatos sejā un redzu – zombijs. Cilvēkam ir trāpījuši meli, uz kuriem viņš ir uzķēries. Cilvēks paliek pelēks. Tu padomā, kas notiek šī cilvēka iekšienē, ja jau pat seja paliek pelēka. Un Jēzus teica arī tiem, kas vajāja viņu, „Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko dara”. Lai viņi vajā, lai runā pret draudzi un laiž savu propagandu, viņi nezina ko dara. Mēs mīlam Dievu un mīlam viņus. Viņi ir tādā pašā cietumā kā šie ziemeļkorejieši. Dzirdot par ASV, cilvēki, gluži kā ziemeļkorejieši, sauca uz komandu „nost ar ASV!”, tāpat cilvēki, dzirdot par Dievu, gluži kā pēc komandas sauc „Nost ar Dievu”.
Mācītājs noslēdz līderu sapulci ar lūgšanu:
„Debesu Tēvs, dod mums redzēt cilvēku stāvokli cauri ārējam veidolam. Arī cauri tam, ko viņi sauc, apgalvo, ko nīst un kā viņi uzbrūk. Lai mēs cauri visam ieraugam viņu patieso stāvokli. Lai mēs lūdzam tā kā lūdza Anna, Sāra, Rebeka un Rahēle. Lai mēs lūdzam, ka mēs vēlamies būt auglīgi un būt par svētību citiem. Tēvs, mums visiem, ieskaitot mani, ir šobrīd neauglības periods. Es tev pateicos par šo vārdu, ka tas ir priekšvēstnesis jeb starpposms uz lielu auglību un īpašu svētību. Es slavēju Tevi par to Debesu Tēvs. Jēzus Vārdā, Āmen.”
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Marija Graudiņa.
