Kristaps apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei” jau aptuveni pusotru gadu. 
Šajā laikā viņš ir trīs reizes bijis trīs reizes draudzes rīkotajos inkaunteros. Arī šoreiz Kristaps devās uz turieni ar konkrētu mērķi, lai saņemtu atbrīvošanu no dažādām sava rakstura problēmām.
„Pirmkārt, es braucu, lai iegūtu atbrīvošanu no nepiedošanas cilvēkiem. Tie bija manas ģimenes piederīgie un mani draugi, ar kuriem ikdienā jākontaktējas. Satiekot vai sarunājoties ar šiem cilvēkiem, mani uzreiz pārņēma dusmas un riebums, kas varēja nepāriet visas turpmākas dienas garumā. Sākumā es nevarēju saprast, kas tam visam ir par cēloni. Pārdomājot šīs situācijas, sāku apjaust, ka pamatā ir nepiedošana par kādreiz starp mums notikušiem konfliktiem.
Kad inkaunterā kalpotāji par mani aizlūdza Dievu, manī ienāca neaprakstāms miers. Visas dusmas un negatīvās domas bija pazudušas no manas dvēseles, un tad arī sapratu, ka esmu brīvs un varu piedot visiem.
Otrkārt, ieguvu brīvību no lepnības gara, kas jau ilgu laiku apgrūtināja un kontrolēja manu uzvedību un lēmumus. Es pārdzīvoju, ja, kaut ko darot, nevarēju būt pirmais un pats labākais. Biju pieņēmis, ka ir darbi zem mana goda, ko nekādā gadījumā nevēlējos veikt, piemēram, darbā nekad neslaucīju grīdu. Tāpat man bija kauns rokā nest Maximas maisiņu. Lai iznestu miskasti, man vajadzēja speciāli pārģērbties normālās drēbēs, jo savādāk nespēju iziet no mājas. Šis gars arī apgrūtināja manu kalpošanu, jo lepnības dēļ bija neērti runāt ar cilvēkiem par Dievu. Biedēja fakts, ka skaidri nezināju, kā manu stāstīto uztvers un ko padomās šis cilvēks par mani. Tā bija ar ļoti daudzām lietām.
Tagad zinu, ka Dievs ir devis man brīvību no šī gara. Ir izmainījusies mana attieksme pret sevi pašu un pret līdzcilvēkiem. Piemēram, ejot pa ielu es varu nekomentēt ar nicinājumu cilvēkus, kas izskatās kaut kā citādāk, savādāk nekā man tas ir pieņemts. Esmu apņēmības pilns paturēt šo brīvību un izskaust visus vecos, Dievam netīkamos paradumus no savas attieksmes, rīcības un dzīves kopumā.”
Evelīna Silarāja.
