Janeta Liepājniece draudzē „Kristus pasaulei” ir jau gandrīz gadu un visu šo laiku
arī aktīvi darbojas līdzi visās draudzes aktivitātēs un pasākumos. Janeta ir dizainere, un draudzes logo G12, plakāti, kā arī daudzu bukletu un „Brīnumu avīzes” noformējums tapis, tieši pateicoties viņai. Nu jau pāris mēnešus Janeta vada arī pati savu mājas grupu. Sekos saruna ar viņu:

Pastāsti par sevi, savu ceļu pie Dieva un uz draudzi “Kristus pasaulei”

Draudzē „Kristus Pasaulei” esmu kopš 2009. gada 2. augusta, kad tiku uzaicināta uz neformālo pasākumu. Toreiz to uztvēru kā vienkāršu padraudzēšanos ar kristiešiem. Pati tajā laikā biju luterāņu draudzē, bet patiesas kristiešu sadraudzības manā ikdienā nebija. Jau ļoti drīz es iesaistījos draudzes ikdienā, regulāri apmeklējot dievkalpojumus un mājas grupas sapulces. Jau nākamajā dienā pēc neformālā pasākuma sāku celties no rīta, lai lūgtu Dievu. Tūlīt pat man arī bija pirmais 7 dienu gavēnis, lai gan pirms tam nekad neko tādu nebiju darījusi. Dievs mani ieveda šajā draudzē ļoti strauji. Pavisam drīz radās iespēja piedalīties draudzes logo, banera un avīzes veidošanā.

Pirmo reizi Dievu es sastapu apmēram pirms astoņpadsmit gadiem, kad gāju iesvētes mācībā luterāņu baznīcā. Piedzīvoju Dievu, kad mans mazais dēliņš bija ļoti slims, un es lūdzu, lai viņš top vesels. Dievs mani uzklausīja, un tas notika diezgan pārdabiskā veidā. Šo piedzīvojumu es gan drīz aizmirsu un atkritu no Dieva. Kad manā dzīvē apmēram pirms desmit gadiem atkal bija ļoti grūts brīdis, es vēlreiz Viņu piesaucu un Viņš atkal izdarīja pārdabisko – piecēla mani no fiziskā un garīgā sabrukuma. Tad es atcerējos, ka esmu kristīta luterāne. Sāku apmeklēt luterāņu draudzi, kur pabiju apmēram sešus gadus. Pagāja laiks un es nedaudz vīlos savā draudzē. Visu laiku kaut kas pietrūka. Lūdzu Dievu, ka gribu kaut ko vairāk, sastapt Viņu pašu. Tad „pilnīgi nejauši” sastapu Evu un tā nonācu draudzē „Kristus Pasaulei”. Es gribētu teikt, ka šurp mani atveda Dievs, pēc pašas lūguma. Beidzot esmu draudzē, kuru varu nosaukt par savu. Paldies draudzei un paldies manai vadītājai Evai.

Kā tu saprati, ka tev jāvada mājas grupa un kāds bija tavs ceļš uz to?

Grupu sāku vadīt pilnīgi negaidīti, cenšoties visā paklausīt savai vadītājai Evai. Sākotnēji bijām ieplānojušas, ka līdz gada beigām man būs sava grupiņa. Tam arī gatavojos. Marta vidū Eva dalīja savu atvērto grupu, kurai sākotnēji bija paredzēts cits vadītājs. Taču ļoti negaidīti izveidojās situācija, ka šis sagatavotais vadītājs savus pienākumus neuzņēmās. Eva lūdza Dievu un saņēma apstiprinājumu, ka grupa tomēr ir jādala un ka tās vadīšana jāuzņemas man. Tas tika saskaņots ar mācītāju. Es saņēmu visu savu drosmi, lūdzu Dievu, lai man palīdz, jo manā grupā ir kristieši, kuri ir draudzē daudz ilgāk par mani. Tāpēc jutos drusku neērti, ka esmu ieņēmusi kāda cita vietu. Tātad, es esmu krīzes situācijas rezultātā iecelta vadītāja, kā to mācījāmies līderu skolā.

Kas jums notiek mājas grupā patlaban un kādi ir plāni nākotnei?

 

Sadalot Evas atvērto mājas grupu, es kļuvu par vadītāju 7 cilvēkiem, kuri jau bija man mīļi un kļuvuši par draugiem. Tagad mans plāns ir kļūt par labu vadītāju, lai ar laiku varētu veiksmīgi piepildīt mūsu draudzei atklāto vīziju – piepildīt grupu līdz 12 cilvēkiem, uzcelt 12 vadītājus, kuri tālāk veidos savas mājas grupiņas un cels savus cilvēkus par mācekļu veidotājiem.

Mūsu mājas grupiņa pulcējas Pārdaugavā, Vēja ielā 1, katru trešdienu pulksten 19.