Šodien mēs turpināsim tēmu „Aicinājuma anatomija”.
Pirms dievkalpojuma mums kā parasti bija darba sapulce, un šodien es sapulcē pajautāju līderiem, kā viņiem grupiņās iet ar aicinājumu. Par aicinājumu ir bijušas jau četras tēmas, ieskaitot sprediķi līderu sapulcē. Vai caur šiem sprediķiem ir kādas izmaiņas? Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas. Vai tavā mājas grupiņā no šī dzirdētā vārda ir kādas izmaiņas? Daži līderi teica, ka ir izmaiņas, un ir cilvēki, kuri ir atvēruši jaunas grupas. Ir cilvēki, kuri ir iedegušies; viņi nekad nav gājuši un sludinājuši, bet tagad iet un sludina. Ticība nāk no dzirdēšanas. Protams, es to nevaru teikt par visiem, jo daži līderi izteicās, bet daži klusēja. Svarīgi ir tas, kāda ir augsne, lai Dieva vārds, kas ir sēkla, krīt labā augsnē. Jēzus mums stāsta līdzību par sējēju, kurš izgāja sēt. Viena no sēklām krita ceļmalā, kur putni nāca un to apēda. Nākošā sēkla krita uz akmenāja un izdīga, bet tai nebija zemes, tāpēc tā neizlaida saknes un nokalta. Trešā sēkla krita starp ērkšķiem un uzdīga, bet ērkšķi jeb pasaules rūpes un bagātība to nomāca. Ceturtais augsnes veids bija laba zeme, un sēkla krita labā zemē, uzauga un nesa augļus – 30, 60 un 100-kārtīgus augļus. Ir ļoti svarīgi, kāda ir augsne jeb tava sirds. Kad tu lasi Dieva vārdu vai dzirdi mācītāja sprediķi – tā ir sēkla. No tā, kā tu to pieņem, ir atkarīgs tas, vai tu nesīsi vai nenesīsi augļus. Ja ir runa par aicinājumu, tad ir pareizi turpināt šo tēmu tik ilgi, kamēr tavā sirdī sāk dīgt šī vārda sēklas. Kad tu esi apguvis Bībeles pamatus un esi vairāk vai mazāk iemācījies dzīvot Dieva gribā, tad nekas cits vairs nepaliek, kā tikai aicinājums. Lai tu varētu turpināt augt un nest augļus, nav cita varianta, kā iet aicinājumā. Jēzus saka, lai tu seko Viņam un Viņš tevi darīs par cilvēku zvejnieku. Mūsu galvenā dzīves jēga ir mīlēt Dievu – personiskās attiecībās ar Dievu, slavā un pielūgsmē. Otrkārt, mūsu dzīves jēga ir mīlēt cilvēkus jeb savu tuvāko kā sevi pašu. Mīlestība augstākajā līmenī nozīmē cilvēkus vest pie Dieva, aprūpējot viņus, lai viņi stipri stāv Dievā un aiziet līdz galam. Lai nāk Dieva valstība un Viņa prāts notiek – tāds ir kristiešu galvenais uzdevums. Aicinājums!

Šodien runāsim par Dāvidu, Salamanu (Dāvida dēlu), Jehu un Jeremiju. Visām šīm personām atkārtojas vienas un tās pašas īpašības. Viņu aicinājumā var redzēt vienu un to pašu. Kad mēs redzam, kā Dievs aicināja šos cilvēkus un kā viņi atsaucās Dieva aicinājumam, mēs to varam attiecināt uz sevi. Kā tevi Dievs aicina? Vai tu atsaucies aicinājumam? Vai tu ej Dieva gribā un aicinājumā? Vai precīzi uz tevi Dievs runā? Kādā veidā tas notiek? Vai tu esi aicināts vai neesi aicināts? Daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu. Izredzētie cilvēki ir tie, kuri ir atsaukušies aicinājumam. Tā ir ļoti vienkārša aritmētika. Visi ir aicināti, bet maz ir to, kuri atsaucas. Ja mēs neatsaucamies aicinājumam, tad agri vai vēlu mēs lēnām sākam zaudēt enerģiju. Nav vairs jēgas ne par ko lūgt, nav jēgas kaut kam dzīvot, un mēs sākam dzīvot tādā šaurā pasaulītē. Pāvils teica, ka mums jau sen vajadzēja būt tiem, kuri māca, bet daudzi no mums arvien ir tie, kuri jāmāca un kuriem joprojām vajag pienu; rēķinot pēc gadiem kopā ar Dievu, mums jau sen ir vajadzīga cieta barība. Mēs neesam kādā ezotērikas pulciņā, kurā cilvēki iet dziļumos vai sēž jogas pozā, iedziļinoties sevī. Mums nav mērķis tikai dziļāk un dziļāk iedziļināties sevī. Kristietībā iet dziļāk nozīmē iet pie cilvēkiem; kad mēs beidzot saprotam, ka nav tikai „es”. Ja mēs iepazīstam Dievu, mēs iepazīstam sevi, bet, ja mēs nesākam kalpot cilvēkiem, tad mūsu izaugsmes process apstājas.

Dāvids

Dāvids ir viena no centrālajām personām Bībelē.

„Un Tas Kungs sacīja uz Samuēlu: “Cik ilgi tu būsi noskumis par Saulu, ka Es esmu to atmetis, lai viņš vairs ilgāk nebūtu ķēniņš pār Israēlu? Pildi savu ragu ar eļļu un sataisies ceļam. Es tevi sūtīšu pie Isaja, šī bētlemieša, jo no viņa dēliem Es esmu izraudzījis Sev ķēniņu.” Bet Samuēls sacīja: “Kā es varu iet? Tiklīdz Sauls to dzirdēs, tā viņš mani nogalinās!” Tad Tas Kungs sacīja: “Ņem sev līdzi jaunu teli no liellopiem un saki: es esmu nācis nest kaujamo upuri Tam Kungam. Un ielūdz arī Isaju upura mielastā, tad Es tev darīšu zināmu, kas tev būs jādara, jo tev būs jāsvaida tas, kuru Es tev norādīšu.” Un Samuēls tā darīja, kā Tas Kungs bija viņam sacījis, un nogāja uz Bētlemi. Tad viņam pretī nāca pilsētas vecaji, aiz bailēm trīcēdami un jautādami: “Vai tu nāc miera nolūkā?” Un viņš atbildēja: “Miera labad gan! Es esmu atnācis, lai Tam Kungam nestu kaujamo upuri; šķīstieties un piedalieties kopā ar mani kaujamā upura mielastā.” Un viņš svētīja Isaju un viņa dēlus un ielūdza viņus upura mielastā. Un notika, kad viņi bija atnākuši, tad viņš uzlūkoja Ēliābu un domāja: tiešām, šis gan būs tas, kas Tā Kunga priekšā ir Viņa svaidītais. Bet Tas Kungs sacīja Samuēlam: “Neskaties uz viņa ārējo izskatu, nedz uz viņa garumu, nedz uz viņa augumu: viņu Es neesmu izraudzījis, jo Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi.” Tad Isajs pieaicināja Abinadabu un lika tam iet Samuēla priekšā; bet viņš sacīja: “Arī viņu Tas Kungs nav izredzējis.” Tad Isajs lika Šamam nākt priekšā. Bet viņš sacīja: “Arī viņu Tas Kungs nav izredzējis.” Un tā Isajs izveda Samuēla priekšā savus septiņus dēlus, bet Samuēls sacīja: “No šiem Tas Kungs nevienu nav izredzējis.” Tad Samuēls jautāja Isajam: “Vai visi jaunekļi še bijuši?” Un viņš sacīja: “Vēl ir atlicis tikai pats jaunākais, bet tas ir avju gans.” Tad Samuēls sacīja Isajam: “Nosūti un liec viņu atvest šurp; mēs neapsēdīsimies, iekāms viņš nebūs atnācis.” Tad viņš nosūtīja un lika to atvest. Un tas bija iesārtiem vaigiem, skaistām acīm un labu izskatu. Tad Tas Kungs sacīja: “Celies! Svaidi to, jo tas ir viņš!” Tad Samuēls ņēma savu eļļas ragu, un viņš to svaidīja viņa brāļu vidū. Un, sākot no šīs dienas, Tā Kunga Gars nāca ar spēku pār Dāvidu un palika arī turpmāk viņā. Un Samuēls cēlās un aizgāja uz Rāmu.” (1. Samuēla 16:1-13)

Pirmais, ko es redzu šajā stāstā par Dāvidu un vēlos, lai tu arī to ieraudzītu, – Samuēls baidījās iet un svaidīt par ķēniņu Dāvidu, jo bija jau kāds cits svaidītais, un tas bija Sauls. Ja viņš atklāti ietu svaidīt par ķēniņu citu, tad Sauls draudētu viņu nogalināt. Samuēls bija tas, kurš svaidīja Saulu, un pēc tam Sauls bija tas, kurš vēlējās nogalināt savu mācītāju. Dievs teica, ka Viņš ir atmetis Saulu, un jautāja, cik ilgi Samuēls vēl būs noskumis par Saulu. Vai atceries stāstu par Saulu un Dāvidu? Mēs iepriekšējā reizē par to runājām. Dievs svaidīja Saulu par pirmo Izraēla ķēniņu, taču jau pirmajiem norādījumiem, kurus deva Samuēls, Dieva pārstāvis, Sauls nepaklausīja. Šīs nepaklausības dēļ viņš sacēlās, pats sev cēla pieminekļus, sāka vajāt Samuēlu, pat vēlāk nogalināja Dieva priesterus un kļuva par Dieva pretinieku. Bībele saka, ka Dievs bija Saulu atstājis, tāpēc Samuēlam bija droši jāiet un jāsvaida Dāvids par ķēniņu. Joprojām Sauls bija ķēniņš, tomēr Dievs bija viņu atstājis. Ja tu jau ilgāku laiku esi draudzē un mājas grupiņā, tu esi pamanījis dažādas problēmas grupās un arī visā draudzē. Tu droši vien esi pamanījis arī to, ka līderi dažkārt ir nepastāvīgi, atdziest, pārstāj kalpot, un ir arī konflikti. Ja tu neesi vadītājs un tev vēl nav pieredzes, tad tu nezini, ko nozīmē tas, ka tavā grupā ir cilvēks, kurš pret tevi saceļas. Tu vēl nezini, kā tas ir, kad tu no labas sirds kalpo cilvēkiem, dari visu pēc Dieva prāta, bet atrodās kāds, kurš runā pretī, tevi noniecina, aprunā, sakūda citus draudzes cilvēkus, noskaņo pret tevi vai noskaņo pret mācītāju. Šādi cilvēki bieži vien sēž pēdējās rindās, uztaisa savas sektiņas, rāda skābu seju un aprunā. Es nesaku to, ka visi tie, kuri sēž pēdējās rindās, ir ar skābu seju, bet šādi cilvēki noteikti aiziet uz pēdējām rindām. Es esmu redzējis arī tādus cilvēkus, kuri no pirmajām rindām pārceļas uz pēdējām rindām. Es domāju, kāpēc? Cilvēks pats zina, ko ir ēdis. Viņš ir aprunājis, slikti izturējies pret savu vadītāju, sabojājis attiecības un nejūtas cienīgs mācītāja un citu cilvēku priekšā. Es nesaku to par visiem, kuri sēž aizmugurē. Varbūt tu pirmo reizi esi atnācis uz dievkalpojumu un kautrējies sēdēt tuvāk. Es arī varētu nosēsties aizmugurē. Ja es ietu ciemos uz kādu draudzi, es mierīgi nosēstos aizmugurē. Kāpēc? Jo tā ir rakstīts Bībelē: sēdi aizmugurē, un, ja pie tevis atnāk un paaicina priekšā, tad ej priekšā, bet ja nē, tad arī labi. No aizmugures var ļoti labi redzēt, kas notiek draudzē.

Samuēls bija satraukts un noskumis par to, ka viņš jau bija svaidījis un iecēlis Saulu par ķēniņu. Vai draudzē ir kāds vadītājs, kurš ir pacēlis kādu citu vadītāju? Daži tādi ir. Pārējiem tas viss vēl ir priekšā. Nav nekā svarīgāka, kā pacelt vadītājus, līderus. Tas, ka tu vadi mājas grupiņu, vēl ir nieks salīdzinājumā ar jaunu līderu pacelšanu, kuri turpinās darbu pēc tevis. Ir tikai viens veids, kā Debesu valstība vairojas – caur vadītājiem, caur līderiem. Kad es esmu pacēlis kādu līderi, bet viņš sāk šķībi skatīties un bubināt, tad es esmu noskumis. Samuēls arī bija noskumis. Varbūt tu arī esi noskumis par kāda cilvēka attieksmi pret tevi? Varbūt tu esi noskumis par kādu savu izvēli? Piemēram, kā tu esi apprecējies. Draudzē tu esi iecelts kādā kalpošanā, kalpo grupiņā, varbūt tu esi mājas grupiņas vadītāja palīgs. Vai esi deleģējis cilvēkam kādu pienākumu grupiņā? Tādu jau ir vairāk. Mēs mācāmies deleģēt jeb iesaistīt cilvēkus kalpošanā pašu cilvēku labā un lai draudze funkcionētu pēc Dieva prāta. Piemēram, tu mājas grupiņā gatavoji cienastu, un tagad tu esi izaudzis un pārej citā etapā, sākot grupiņā gatavot slavēšanu. Bet vadītājs tev saka, ka tu vēl nevari sākt vadīt slavēšanu, kamēr savā vietā neesi atstājis cienasta gatavotāju. Cilvēki mēdz vienkārši piečakarēt. Vai tev tā ir bijis? Tas ir normāli, un mēs katrs tam ejam cauri. Mēs esam noskumuši, kad cilvēki mēdz tā rīkoties. Tam var būt dažādas sekas. Ja tu esi laicīgā darba vietā, tad tevi vienkārši atlaiž no darba. Tā kā draudzē nemaksā algu, te var būt tikai viena motivācija – kalpot Dievam un cilvēkiem, pat ja cilvēki mēdz tevi skumdināt.

Dievs prasīja Samuēlam, cik ilgi viņš būs noskumis par Saulu. Tu zini, cik cilvēki mani ir piečakarējuši? Kādi to joprojām dara. Tikai visas tās lietas, kuras viņi mēģina darīt, Dievs vienmēr vērš man par labu. Tu zini, cik cilvēkiem uz mani ir nepiedošana? Mūsu draudzes uzbūve (G12) ir laba, un tai ir ļoti grūti kaut ko nodarīt vai izjaukt. Kad draudze ir apdraudēta, tu esi noskumis? Kad tavi tuvākie cilvēki sāk pret tevi slikti izturēties, tu esi noskumis? Ja tava sapņu pils pēkšņi ir apdraudēta, vai tu esi noskumis? Ja tu savu tuvāko apbērē, vai tu esi noskumis? Samuēlam Dievs prasīja, cik ilgi viņš vēl būs noskumis. Tas bija tāpēc, lai Samuēls ietu un svaidītu Dāvidu par ķēniņu. Dievs deva, un Dievs arī ņēma. Jēzus saka: „Lai mirušie apglabā savus mirušos, bet tu ej un sludini Dieva valstību.” Tad, kad tu esi kādu iecēlis vai deleģējis, esi uz kādu paļāvies un pieķēries viņam un nenotiek tā, kā vajadzētu notikt, neskumsti, jo Dievs stāv pār to visu. Ja cilvēks sacēlās, tad ne jau pret tevi viņš sacēlās, bet pret Dievu viņš sacēlās. Dievs bija Saulu atmetis. Dievs atmet, un Dievs arī ieceļ, un nav neaizvietojamu cilvēku. Samuēls bija noskumis, bet Dievs teica, lai viņš iet un svaida Dāvidu par ķēniņu. Ja cilvēkam sāk tecēt jumtiņš, tad tās ir viņa paša attiecības ar Dievu. Tu tik un tā skumsi, bet Dievs uzmundrināja Samuēlu, un tāpat Viņš uzmundrinās arī tevi. Šodien Dievs uzmundrina tevi! Dievs saka, ka Viņš ir viņu atmetis, bet tu ej un meklē citu vai arī runā ar šo cilvēku tik ilgi, kamēr viņš atjēdzas. Ja viņš neatjēdzas, tad tu neko nevari palīdzēt, jo Dievs viņu ir atmetis.

Mēs katrs vairāk vai mazāk cilvēkiem stāstām par Dievu. Cik daudz cilvēkiem tu esi stāstījis par Dievu, bet viņi tevi ir atšuvuši? Pārsvarā visiem tā ir bijis. Kāda ir sajūta? Īpaši tajās reizēs, kad pirmo reizi esi saņēmies aiziet pie cilvēka pastāstīt par Dievu. Kad mēs aicinām cilvēkus pie Kristus, viņi apsola atnākt un neatnāk. Ej pie cita cilvēka, pie nākamā. Statistika rāda, ja tu uzaicināsi piecpadsmit cilvēkus, pieci varbūt atnāks un varbūt viens paliks. Neesi noskumis. Dievs Samuēlam teica, lai viņš nav noskumis, bet iet un svaida Dāvidu par ķēniņu. Samuēlam bija konflikts ar Saulu jeb, pareizāk būtu teikt, Saulam bija konflikts ar Samuēlu. Kāpēc Sauls tika atmests? Kāpēc ķēniņu Saulu Dievs atmeta? Es pateikšu nopietnu lietu, ko daudzi negrib saprast – Dievs atmeta Saulu tāpēc, ka Saulam bija konflikts ar Dieva cilvēku. Ne tikai tāpēc, ka viņš nepaklausīja. Viņš nepaklausīja Dievam CAUR Samuēlu. Tāpēc, ka viņiem bija konflikts, Samuēls baidījās iet un svaidīt Dāvidu, baidoties par to, ka Sauls viņu nogalinās. Domāju, ka tas bija ļoti reāls konflikts. Lūk, kāpēc Sauls zaudēja visu, ieskaitot savu dzīvību. Tāpēc aicinājumā mums ir ļoti svarīgi palikt uzticamiem saviem vadītājiem. Lai kāds vadītājs arī nebūtu, ja viņš ir ielikts konkrētā postenī, tad mums jāskatās uz viņu kā uz cilvēku no Dieva. Ja ir kādas redzamas problēmas vai konflikts, tad nāc pie mācītāja un to izrunā. Parasti mājas grupiņas maiņa cilvēkiem nepalīdz, tikai ļoti retos gadījumos palīdz, jo vienmēr, kad cilvēks nav apmierināts ar savu vadītāju, problēma ir pašā cilvēkā. Viņš aiziet uz citu grupiņu, un tur pēc kāda laika atkārtojas tas pats. Tāpēc labāk mums ir iemācīties uzreiz paklausīt tiem cilvēkiem, kuri no Dieva ir ielikti mūsu dzīvē.

Samuēls devās uz Bētlēmi pie Isaja, kuram bija septiņi dēli. Samuēls lūdza tēvu atvest savus dēlus viņa priekšā, jo zināja, ka Dievs viņam norādīs, kuru dēlu svaidīt par ķēniņu. Kad viņš redzēja vecāko dēlu, Samuēls pie sevis domāja, ka tas ir viņš, ķēniņš. Kad es iedziļinos Dieva vārdā, tad problēmu redzu arī Samuēlā. Kā viņš izvēlējās ķēniņu Saulu? Sauls bija galvas tiesu pārāks un izskatīgāks par citiem, bet viņam bija mazvērtība, kurai sekoja sacelšanās pret Dievu un Samuēlu. Arī šajā gadījumā Samuēls skatījās uz vecāko dēlu – izskatīgs, spēcīgs, nobriedis, – ka tāds būtu labs ķēniņš. Bet Dievs viņam teica, lai viņš neskatās uz ārējo izskatu, jo Tas Kungs uzlūko sirdi. Kad mēs skatāmies uz cilvēkiem, tad domājam, ka redzam, kuri ir aicināti, kuri ies kalpošanā, kuri būs mācītāji. Viens ir tas, ko cilvēks redz, bet Dievs redz sirdi. Vai tu zini, kā var redzēt, kas cilvēka sirdī? Pēc viņa darbiem. To, kas cilvēka sirdī, var redzēt pēc viņa darbiem, pēc dažādām niansēm. Arī bez tā visa, ko mēs varam redzēt, Dievs skatās sirdi. Dievs skatās tavā sirdī! Dievs zina, ka tu vari atsaukties aicinājumam. Tu pats par sevi vari domāt slikti. Tu pats vari domāt sirdī, ka neesi dzirdējis Dievu, būt mazvērtīgs savās acīs, tomēr Dievs redz tavu sirdi. Dievs neskatās uz taviem ārējiem parametriem.

Zināji, ka lielākā daļa miljonāru ir caurkrituši studenti, neveiksminieki, kuriem ir bijusi stipra vīzija un mērķi? Daudzi cilvēki, kuri nav pabeiguši savas skolas un koledžas, ir pacēlušies. Tā tas notiek pasaulē, bet tu esi draudzē, perfektā Dieva svaidītā vidē, tu esi labā mācībā, Dieva klātbūtnē, tev ir mācītājs, līderi un atbalsts. Lai šādā vidē nepaceltos, ir jābūt ļoti aprobežotam. Tu esi aicināts, un Dievs redz tavu sirdi. Tu esi aicināts, un tu pacelsies! Tu darīsi lielus darbus, jo tu esi aicināts lieliem darbiem. Bet visi lielie darbi sākas ar maziem darbiem. Nav svarīgs potenciālā cilvēka ārējais izskats vai tas, ko tu domā par viņu, bet svarīgi ir tas, kas ir viņa sirdī. Nav ieteicams ilgi mocīties par to, ka kāds tevi ir pievīlis. Tu zini, no kurienes ir cēlies feminisms? Kādi cilvēki nolēma, ka viņi vairs nekad neveidos attiecības, nekad vairs neprecēsies un nav domāti ģimenes dzīvei. Patiesībā tie ir sarūgtināti cilvēki ar nepiedošanām, kuri uzskata, ja vīrietis vai sieviete viņu ir piekrāpis, tad tā viņi domā par visiem un pārstāj cīnīties. Ja tu esi vadītājs un pacel, piemēram, piecus līderus, un no tiem divi trīs tevi piekrāpj un pieviļ, un tu pārstāj to darīt, Dievs saka, cik ilgi tu skumsi, ej tālāk. Ir tikai viens pilnīgi uzticams – Dievs! Dievs redzēja Dāvida sirdi. Kad visi dēli bija atnākuši pie Samuēla, bet neviens no viņiem nebija aicinātais, viņš prasīja tēvam, vai nav vēl kāds dēls. Bija, bet tas bija avju gans. Samuēls prasīja, lai viņu atved. Atveda Dāvidu, kurš bija zēns sārtiem vaigiem, laba izskata, bet jauns. Tu domā, ka vecāki cilvēki obligāti ir īstie? Ne tikai, arī jaunieši. Tajos vecākajos dzīves pieredze ir tā iesēdusies, ka ir grūti kaut ko mainīt. Dāvids bija jauneklis, un tieši viņu Dievs izvēlējās, jo Viņš redzēja viņa sirdi. Nav svarīgs tavs vecums, tev ir daudz vai maz gadu, tu esi aicināts. Dievs redz tavu sirdi, ja tava sirds ir atvērta aicinājumam, ja tu esi gatavs iet. Samuēls izlēja eļļu uz Dāvida galvas, jo Dievs bija teicis, ka tas ir viņš. Spēks ienāca un palika Dāvidā tajā brīdī, kad viņu svaidīja. Tā bija Dāvida aicināšana. Dievs skatās uz sirdi, nevis uz ārējiem parametriem.

Dievs pateica Samuēlam svaidīt Dāvidu. Kāpēc Dievs nevarēja to pateikt pašam Dāvidam? Bet Dievs pateica Samuēlam, lai viņu svaida. Tāpēc, ka lielākais svaida mazāko. Ja tev kaut ko Dievs ir teicis, tad tas ir jāredz arī mācītājam, un viņš tevi ieceļ un svaida par vadītāju. Draudzē ir teokrātija, draudzē nav demokrātijas, šeit neko neievēl. Draudzē nav iespējama demokrātija. Neviens Isaja ģimenē nevarēja iedomāties, pat Samuēls nevarēja, ka Dāvids būs ķēniņš. Tu pats pat nevari iedomāties, ka tu vadīsi mājas grupiņas. Nav svarīgi, kāda ir tava pagātne, Dievs skatās tavā sirdī, uz tavām vēlmēm. Ir svarīgi, ka mums katram ir cilvēki, par kuriem mēs rūpējamies. Mēs varbūt visi nespējam pacelt vadītājus vai atvērt daudzas grupiņas, bet mēs visi spējam vienu, divus, trīs cilvēkus aprūpēt un palīdzēt to darīt. Tu iedomāties nevari, ka tu vari! Tāpat Samuēls un Dāvida tēvs iedomāties nevarēja, ka tieši Dāvids ir aicināts. Mēs esam aicināti. Pār Dāvidu nonāca svaidījums; Svētais Gars nāca tajā brīdī, kad Samuēls izlēja eļļu uz viņa galvu. Kad uz Dāvidu izlēja eļļu, Svētais Gars nāca uz viņu un palika, ka viņš pat Goliātus pieveica. Mēs pieņemam Svēto Garu, pieņemam svaidījumu. Ja tev rokas uzlika, ja tevi svaidīja, tad tev tas viss ir. Tu pieņem un sāc rīkoties! Šajā Rakstu vietā nav rakstīts, ka Dāvids sāka kratīties no Svētā Gara, bet, iespējams, tas arī tā bija.

Salamans

„Bet tad Dievs uz mani sacīja: tev nebūs celt namu Manam Vārdam, jo tu esi karavīrs un esi izlējis asinis! Nu Tas Kungs, Israēla Dievs, mani ir izredzējis no visas manas dzimtas, lai es būtu ķēniņš pār Israēlu uz mūžīgiem laikiem, jo Viņš Jūdu ir izraudzījis par vadoni un Jūdas ciltī manu dzimtu, un no mana tēva dēliem Viņam bija labs prāts uz mani, lai celtu mani par ķēniņu pār visu Israēlu. Bet no visiem maniem dēliem – jo Tas Kungs ir man devis daudz dēlu – Viņš ir izredzējis manu dēlu Salamanu, lai tas sēdētu Tā Kunga valdības tronī pār Israēlu. Un Viņš uz mani sacīja: tavs dēls Salamans lai uzceļ Manu namu un Manus pagalmus, jo Es esmu viņu izredzējis Sev par dēlu, un Es būšu viņam par tēvu. Un Es nostiprināšu viņa ķēniņa valsts varu uz mūžīgiem laikiem, ja vien viņš pastāvīgi turēs un darīs Manas pavēles un Manas tiesas, kā līdz šai dienai. Un nu tagad, visam Israēlam, Tā Kunga draudzei redzot un mūsu Dievam dzirdot, uzklausiet: turiet un pildiet visas Tā Kunga, jūsu Dieva, pavēles, lai jūs iemantotu šo labo zemi un paturētu to par īpašumu saviem bērniem pēc jums uz mūžīgiem laikiem! Bet tu, mans dēls Salaman, atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar visu sirdi un labu prātu, jo Tas Kungs ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina visas sirdsprāta tieksmes; ja vien tu Viņu meklēsi, tad Viņš tevi atradīs, bet, ja tu Viņu atstāsi, tad Viņš tevi atmetīs uz mūžīgiem laikiem. Redzi nu, kad Tas Kungs tevi ir izraudzījis, lai tu Viņam uzceltu namu par svētu vietu, – tad esi stiprs un dari to!” Un Dāvids nodeva savam dēlam Salamanam Tempļa priekštelpas un paša nama paraugus un dārgumu krātuvju, augštelpu un iekštelpu, tāpat arī salīdzināšanas telpas paraugus, un visus paraugus, kas viņam bija prātā par Tā Kunga nama pagalmiem un telpām ap to, par Dieva nama dārgumu krātuvēm un svēto mantu krātuvēm, un par priesteru un levītu nodaļām, par visu kalpošanas darbu Tā Kunga namā un par visiem rīkiem kalpošanai Tā Kunga namā, un par zeltu – tā svars katram traukam, ko lieto kalpošanā, un par sudraba traukiem – tā svars katram traukam, ko lieto kalpošanā, arī par visu zelta lukturu un to eļļas lukturīšu svaru, cik sver ikviens lukturis un ikviens tā eļļas lukturītis; un arī par sudraba lukturiem, cik sver ikviens lukturis un ikviens tā eļļas lukturītis, pēc tā, kā katrs lukturis lietojams. Viņš noteica zelta svaru skatāmās maizes galdiem, ikvienam galdam, un arī sudraba svaru sudraba galdiem. Un viņš noteica tīrā zelta svaru gaļas dakšām un slakāmiem kausiem, krūzēm; un zelta svaru platajām galda bļodām, ikkatrai bļodai savu svaru; un sudraba bļodām – ikkatrai savu svaru. Arī kvēpināmo upuru altārim viņš noteica kausētā zelta svaru; un paraugu ratiem ar zelta ķerubiem, kas, izpletuši savus spārnus, nosedza Tā Kunga derības šķirstu. “Tas viss ir rakstos, no Tā Kunga rokas; Viņš man deva saprast visus darbus pēc šiem paraugiem,” – tā sacīja Dāvids. Un tad Dāvids sacīja savam dēlam Salamanam: “Esi stiprs un drošs, un dari to! Nebīsties un nebaiļojies! Jo Dievs, Tas Kungs, mans Dievs, būs ar tevi; Viņš tevi nepametīs, un Viņš tevi neatstās, kamēr tu nebūsi pabeidzis visus Tā Kunga nama celšanas darbus. Un redzi, še ir priesteru un levītu nodaļas, lai kalpotu Dieva namā, un kopā ar tevi visos darbos būs vīri, kas ir gudri un prasmīgi jebkurā darbā, un arī vadoņi un visi ļaudis, kas gatavi izpildīt tavas pavēles!” (1. Laiku grāmata 28:3-21)

Dāvida dēls Salamans. Dāvids saka, ka Dievs norādīja viņam, ka Salamans būs ķēniņš Dāvida vietā. Salamans mantoja troni. Nekur Bībelē es neredzu, ka Salamans īpaši būtu rāvies pēc varas, pēc svaidījuma, viņš to vienkārši mantoja. Aicinājumu var mantot! Tas notiek ļoti vienkārši. Tu esi mājas grupiņā un tev ir savs vadītājs, un grupiņa izaug tik liela, ka tai jādalās uz pusēm, un tad vadītājs saka kādam cilvēkam, ka viņš vadīs šo otru grupiņu. Dāvidam bija daudz sievu un daudz dēlu, bet tieši Salamanu viņš izvēlējās. Kāpēc? Jo viņš runāja ar Dievu, un Dievs viņam to norādīja. Ir svarīgas tevis paša personiskās attiecības ar Dievu. Ir svarīgi pašam piepildīties ar Dieva vārdu, lai izprastu Dieva gribu. Ir svarīgi ieklausīties mācītāja sprediķos, kas skaidro Bībeli. Mans uzdevums nav nevienam neko pavēlēt, neko norādīt un likt darīt. Mans uzdevums ir skaidrot Dieva gribu, Dieva vārdu.

Tātad Salamans kļuva par ķēniņu Salamana vietā. Dievs teica Dāvidam, bet Dāvids teica Salamanam. Mēs tagad mācāmies Bībeli, Bībeles principus, kā cilvēks pārņem vadīšanu, kā cilvēks tiek iecelts amatā, kā viņš tiek svaidīts, kā viņš iet aicinājumā. Tēvs pasaka dēlam, ka viņš būs viņa vietā. Tēvam pasaka Dievs, bet tēvs pasaka dēlam. Pēc tam, kad Salamans jau bija ķēniņš, viņš iesvētīšanas dienā upurēja neskaitāmi daudz upuru. Dievs atnāca pie viņa sapnī un jautāja, ko viņš vēlās. Vispirms cilvēks viņu ielika tajā vietā, bet pēc tam, kad viņš jau bija vadītājs, tad Dievs pats ar viņu runāja. Dievs jautāja, ko viņš vēlās. Salamans atbildēja, ka tā tauta, kuru Dievs viņam bija devis vadīt, ir ārkārtīgi liela, un viņam ir vajadzīga gudrība, lai viņš būtu labs līderis un varētu izpildīt to aicinājumu, kuru Dievs viņam bija devis. Viņš neprasīja zeltu, sievietes, varu vai veselību, bet būt labs līderis. Dievs apsveica Salamanu par šādu lūgumu, un tāpēc, ka viņš prasīja gudrību būt līderim, Dievs viņam deva tādu gudrību, kāda nav bijusi nevienam līdz viņam un nebūs vairs nevienam. Arī visu pārējo, ko Salamans nelūdza, Dievs viņam deva. Zelts un sudrabs un visas lietas ir līderībā. Visas lietas ir aicinājumā! Jēzus saka, lai vispirms dzenamies pēc Debesu valstības, tad pārējās lietas tiks pieliktas. Dievs teica par Salamanu, ka viņš uzcels Viņam namu, jo Viņš viņu ir izredzējis Sev par dēlu un Viņš būs viņam par Tēvu. Dievs solīja nostiprināt Salamana ķēniņa valsts varu uz mūžīgiem laikiem, ja vien viņš pastāvīgi turēs un darīs Dieva pavēles.

Dievam katram aicinātajam ir nosacījums, ka viņš turpina iet aicinājumā un turpina meklēt Dievu. Tas ir pats svarīgākais, bet Salamans to aizmirsa savu daudzo sievu dēļ. Viņš ņēma svešzemju sievas, kas absolūti nebija patīkami Dievam. Dievs to pieļāva, bet šīs sievas bija elku pielūdzējas. Salamans pats vēlāk sāka pielūgt dievus, kurus pielūdza svešzemju princeses. Viņa lielākais grēks nebija daudzās sievas, bet ka viņš atstāja pašu Dievu. Dieva vietā viņš sāka pielūgt elkus. Tajā dienā, kad tu pārtrauksi praktizēt personiskas attiecības ar Dievu, tu sāksi atdzist un pieķerties elkiem. Tajā dienā, kad tu sāksi šķidri apmeklēt dievkalpojumus, sāksies tavs lejupceļš. Tajā dienā, kad tu pārstāsi apmeklēt grupiņu, tu sāksi iet atpakaļ tajā virzienā, no kurienes tu esi atnācis. Bībele saka, ka tiem, kuri iepazinuši šos labumus, ko Dievs dod, un atkrīt, top vēl briesmīgāk nekā pirms tam, un tas nemaz nenotiek vienā dienā. Velns pie cilvēka nedarbojas vienu dienu, bet mēnešiem, pat gadiem, soli pa solim. Šobrīd pasaulē globālisti plāno otro pandēmijas vilni, trešo pandēmijas vilni, ceturto, piekto. Viņi mūs pieradina pie maskām, bez skābekļa, elpot savas siekalas un savu izelpu. Viņi plāno ieslēgt mūs dzīvoklī, dzīvot bez svaiga gaisa, bez pieskārieniem un draudzības, kontaktiem ar cilvēkiem. Lai tu esi pilnībā bez imunitātes un jebkurš vīruss var tevi nogalināt. Tiek veidota pelēkā masa, kura neko nesaprot. Padomā, kas šodien notiek pasaulē! Uz novembri tiek plānots nākamais pandēmijas vilnis. Jēzus Vārdā, lai šie plāni izgāžas! Mēs rudenī (septembrī un oktobrī) esam ieplānojuši evaņģelizācijas dievkalpojumus visās Latvijas pilsētās un ciematos. Taisīsim vaļā jaunas draudzes un mājas grupas, kamēr vēl var, jo mēs nezinām, kas būs nākotnē. Taču es zinu, ka Jēzus nāks otrreiz, un tad visi neģēļi dabūs pēc nopelniem, bet mēs spriedīsim tiesu pār tautām. Man ir klusa cerība, ka Latvijā globālistu plāni neizdosies.

Velns pieradina lēnām. Var domāt, kas tad tur, Salamans apprecēja svešzemju sievas, kas tur liels, ka dažus elkus pielūdza. Pagāja gadi, velns pie Salamana strādāja soli pa solim, līdz mēs Bībelē varam lasīt Salamana depresīvo grāmatu, kurā viņš ir nekāds, atstājis savu Dievu un pievērsies elkiem. Tāpat būs ar tevi, ja tu atstāsi savas lūgšanas, mājas grupiņu, aicinājumu, draudzi, varbūt ne vienā dienā, bet pēc gadiem tu būsi tur, kur tu nebiji plānojis būt. Un tas nenozīmē, ka tu būsi nabags vai tavā dzīvē nenotiks labas lietas, bet tavā dzīvē nebūs Svētais Gars. Salamans ir rakstījis: kad tu skaties uz bezdievjiem un vēro, cik labi viņiem iet, tu vari kļūt greizsirdīgs un dusmīgs, jo tu dzīvo ar Dievu, kalpo Viņam, bet tev var neiet tik labi. Bezdievji nereti dzīvo baudās un grēkos, viņiem nauda ir un viss notiek. Bet Dievs skatās sirdi, jo, ko tas dod, ka tu iemanto visas pasaules bagātības, bet zaudē savu dvēseli. Kāpēc cilvēki bez Dieva dzenās pēc bagātības un baudām? Viņi tajās meklē mierinājumu, prieku, komfortu, bet komforts nesākas no ārpuses, bet no iekšpuses. Ja iekšpusē tu esi komfortā (miers, prieks, mīlestība), tad tev nav vajadzīgas ārējas lietas, tev var būt nauda un mantas, bet tās nebūs tavs dievs, tās dos kādu prieku un palīdzēs, bet nebūs galvenais. Ja cilvēkam nav iekšējs miers, viņš gribēs aizmirsties. Pasaulīgs cilvēks ne viemēr ir nelaimīgs, arī kristieši var būt nelaimīgi, gan viņiem, gan mums ir dažādi periodi, bet mums ir Dievs. Mēs esam tie, kuri ir cieši nolēmuši iet līdz galam, un neviens mūs neizšaubīs.

Salamanam bija noteikums turēties pie Dieva. Viņš uzcēla templi Dievam, bet viņš neaizgāja aicinājumā. Mums katram ir jābūt uzmanīgam, ja esam aicināti iet aicinājumā, jo mums ir jāpaliek aicinājumā un jācīnās par aicinājumu. Dievs lika Salamanam ievēlēties vēlēšanos, tas notika pēc tam, kad Salamans bija pienesis milzīgu skaitu upurus. Ja tu vēlies dzirdēt no Dieva, vispirms pienes upurus. Ja tu gribi Dieva vadību, vispirms pienes upurus. Kāpēc lai Dievs tevi vadītu, ja tev nav nekāda mērķa? Kāpēc lai Dievs tev atklātos kādā īpašā veidā un kaut ko teiktu, ja tu neesi Viņam neko upurējis? Tas nenozīmē upurēt tikai kādu naudas summu, tas nozīmē visu tavu dzīvi. Sāc maksāt savu cenu par savu dzīvi Kristū. Protams, tas arī ir kāds ziedojums, desmitā tiesa, tas viss skaitās, arī nauda, jo tā ir mūsu dzīves daļa. Kāpēc divus gadus pēc kārtas notika Tautas lūgšanu sapulce? Šāda mēroga lūgšanas, kuras mēs kā draudze organizējām, bija ļoti finansiāli ietilpīgas, un tādas parasti notiek reizi divos līdz piecos gados. Kāpēc kaut kas tāds bija iespējams? Mācītājs savā lūgšanu kambarī saņēma to no Dieva, un saņēma to nepārprotamā veidā. Tas nav bieži, kad Dievs kaut ko konkrēti pasaka, bet ir tādas reizes, kad konkrēti, skaidri un gaiši saka: “Ej pie mācītājiem, ej pie bīskapiem un aicini viņus,” datums un mēnesis vēl tika dots! Es darīju visu, ko man Dievs teica, un viss notika! Tieši kā Salamanam, kad viņš bija upurējis un gājis Dieva gribā. Tāpēc, ja tu redzi, ka cilvēks ir tikko nācis pie Dieva un stāsta lielo Dieva gribu un savas vīzijas, un kā ir jābūt visam draudzē, ko Dievs viņam ir teicis, tās ir muļķības. Ar cilvēkiem, kuri iet Dieva gribā un nes upurus, Dievs runā. Pārējie izdomā, ka Dievs ar viņiem runā, taču tas nav Dievs, bet gan viņu miesa un paša iedomas, un dažādi velni. Vispirms ir upuris. Sāc iet Dieva gribā un pienest upurus.

Jehus

Tu esi lasījis Bībelē par Jezebeli un Ahabu? Tie bija ļoti ļauni ķēniņi. Jezebele vajāja Dieva praviešus, arī Eliju, un darīja šausmu lietas, zemē valdīja totāla netaisnība. Dievs kā parasti runāja uz pravieti, un pravietis runāja tālāk.

“Bet pravietis Elīsa ataicināja kādu no praviešu mācekļiem un tam sacīja: “Apjoz savus gurnus un ņem savā rokā šo eļļas trauku, un ej uz Ramotu Gileādā. Tad ņem eļļas trauku, izlej pār viņu un iezied viņa galvu, un saki: tā saka Tas Kungs: Es tevi svaidu par ķēniņu pār Israēlu! Pēc tam atver durvis un bēdz, bet nevilcinies!”” (2. Ķēniņu grāmata 9:1-3)

Elīsa pavēlēja, lai māceklis paziņo Jehum, lai viņš tiek galā ar Ahabu un Jezebeli. Elīsa bija pravietis, kuram tas būtu jādara, bet viņš savā vietā sūtīja palīgu. Tu aicinājumu vari saņemt arī caur manu palīgu. Ja tu neklausi manu palīgu, tu neklausi mācītāju. Ja tu buntojies pret grupiņas vadītāju, tu buntojies pret mācītāju, un, ja tu buntojies pret mācītāju, tu buntojies pret Dievu. Ļoti vienkārša aritmētika. Es pieņemu, ka reizēm vadītājs arī var būt neriktīgs un pats izraisījis konfliktu, bet jebkurā gadījumā var nākt pie manis un visu izrunāt. Draudzē nav bezierunu paklausības, viss ir izrunājams un risināms. Kalpošanā ir ielikts konkrēts atslēgas cilvēks, mācītājs viņu ir deleģējis. Elīsa negāja pats, viņš sūtīja savu palīgu. Šis puisis gāja, atrada Jehu, kurš kopā ar karapulka vadoņiem stāvēja pie kartes un plānoja uzbrukumu.

“Tā šis jauneklis, šis pravieša puisis, nāca uz Ramotu Gileādā. Kad viņš iegāja, redzi, tur pašreiz bija karaspēka virsnieki sapulcējušies. Un viņš teica: “Man tev kas sakāms, virsniek!” Kad Jehus jautāja: “Kuram no mums?” – viņš atbildēja: “Tev, virsniek!” Tad Jehus piecēlās un iegāja namā, un tas izlēja eļļu uz viņa galvu un tam sacīja: “Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es tevi svaidu par ķēniņu pār Tā Kunga tautu, pār Israēlu.” (2. Ķēniņu grāmata 9:4-6)

Tad Elīsas palīgs metās bēgt.

“Kad Jehus izgāja pie sava kunga kalpiem, tad tie viņam jautāja: “Vai viss kārtībā? Kāpēc šis trakais ir pie tevis nācis?” Un viņš tiem atbildēja: “Jūs jau pazīstat šo vīru un viņa valodu.” Bet tie sauca: “Tie ir aplami apgalvojumi! Pasaki taču mums!” Tad viņš sacīja: “Tā un tā viņš man teica un sacīja: tā saka Tas Kungs: Es tevi svaidu par ķēniņu pār Israēlu!” Tad tie visi steidzās, ņēma ikviens savu apģērba gabalu un paklāja zem viņa uz trepju pakāpieniem, un tie pūta taures un sauca: “Jehus ir ķēniņš!”” (2. Ķēniņa grāmata 9:11-13)

Jehus steidzās sēsties ratos un darīja to, uz ko viņu Dievs bija aicinājis. Jehus bija tāds jātnieks, kad viņš tuvojās ķēniņa namam, kuru viņš gribēja iznīcināt, jau pēc jāšanas veida viņi atpazina, ka tas ir Jehus. Tas nozīmē, ka Jehum bija īpašs jāšanas veids. Jehum bija pārgalvīgs, karsts braukšanas veids. Lūk, kas man patīk viņā. Viņš saņēma pavēli no Dieva, kāpa savos ratos un sastapa kādu savu draugu, un aicināja sev līdzi. Notika valsts apvērsums un Jehus iznīcināja ķēniņa Ahaba sekotājus.

“Kad viņš no turienes aizgāja, tad viņš sastapa Jonadabu, Rehaba dēlu, kurš nāca pretī un sveicināja, bet viņš tam jautāja: “Vai tava sirds ir taisna pret manu sirdi kā mana sirds pret tavu sirdi?” Kad Jonadabs atbildēja: “Tā ir!” – tad Jehus sacīja: “Ja tas tā patiesi ir, tad dod man savu roku!” Un tas deva viņam savu roku, un Jehus lika viņam iekāpt pie sevis ratos. Un viņš sacīja: “Nāc kopā ar mani un raugies, cik es karsti degu par To Kungu!” Un tā viņi abi brauca Jehus kara ratos.” (2. Ķēniņu grāmata 10:15-16)

Tā viņi abi brauca Jehus ratos, un nevienam nebija glābiņa no viņa, vai tas bija ķēniņš, vai jūds, vai Jezebele, kura izkrāsojusies sagaidīja Jehu. Viņa tika izmesta pa logu, un tika nodibināta jauna kārtība.

“Un Jehus sapulcināja itin visu tautu un tiem sacīja: “Ahabs Baalam ir kalpojis mazliet, bet Jehus tam kalpos daudz vairāk. Un tāpēc tagad saaiciniet visus Baala praviešus un visus viņa kalpus, un visus viņa priesterus pie manis, lai neviens neatraujas, jo man ir jāupurē Baalam liels kaujamais upuris; tas, kurš iztrūks, nepaliks dzīvs!” Bet Jehus to darīja ar viltību, lai Baala kalpus izdeldētu. Tad Jehus pavēlēja: “Sasauciet svētku sapulci Baalam!” Un tie to sasauca. Tad Jehus izsūtīja vēstnešus pa visu Israēlu, un visi Baala kalpi ieradās, un neiztrūka neviena, kas nebūtu nācis; un tie devās Baala namā, un Baala nams bija stāvgrūdām pilns no viena gala līdz otram.” (2. Ķēniņu grāmata 10:18-21)

Kad visi tika saaicināti, durvis tika aizvērtas un visi tika nokauti. Tāds bija Jehus. Lūk, kādēļ mani šis cilvēks simpatizē, viņam bija viens taisnais, tikai uz priekšu. “Nāc un skaties, kā es degu par To Kungu!” Draugs, ja tu dedz par To Kungu, sniedz roku cilvēkiem, un velnam no jums nebūs nekāda glābiņa. Lai nāk Tavs prāts un notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes! Dedz par To Kungu!

Jeremija

“Pār mani nāca Tā Kunga vārds, kas man sacīja: “Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām.” Tad es atbildēju: “Ak, Kungs, mans Dievs, redzi, es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!” Bet Tas Kungs man sacīja: “Nesaki: es esmu jauns, – jo tev jāiet visur, kurp Es tevi sūtīšu, un jārunā viss, ko Es tev pavēlēšu. Nebīsties no viņiem, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!” saka Tas Kungs. Un tad Tas Kungs izstiepa Savu roku, aizskāra manu muti un sacīja: “Redzi, Es lieku Savus vārdus tavā mutē. Es šodien tevi ieceļu pār tautām un pār ķēniņu valstīm – izplēst ar visām saknēm un izraut, sagraut un izpostīt, tad uzcelt un dēstīt.”” (Jeremijas grāmata 1:4-10)

Jeremija tika aicināts, pirms viņš vēl bija piedzimis. Mēs esam redzējuši Dieva vārdā daudz un dažādus veidus, kā Viņš aicina. Ir cilvēki, par kuriem, vēl pirms viņu piedzimšanas, Dievs zina, ka viņi izpildīs Viņa gribu. Draugs, tāds bija arī Pāvils. Kad Pāvils sastapās ar Dievu, Dievs viņam teica: “Es tev rādīšu, cik daudz tev Mana Vārda dēļ būs jācieš.” Dievs satvēra viņu, un viņš nespēja tam pretoties. Jeremiju un Pāvilu Dievs satvēra, un es Bībelē redzu, ka ir cilvēki, kuriem vienkārši ir jānāk, un viņi būs jebkurā gadījumā. Antikrists atnāks, tā ir rakstīts, un arī Jēzus nāks otro reizi, un mēs kopā ar Viņu valdīsim. Ir notikumi, kuri noteikti notiks, un cilvēki, kuri noteikti atnāks, un viens no tādiem bija Jeremija. Jeremija teica: “Es neprotu runāt!” Tāpat teica arī Sauls, Mozus un Gideons, ka viņi kaut ko nevar, neprot, bet Dievs stingri pateica, ka tik un tā būs jāiet. Tāpat arī Jeremijam, viņš māk vai nemāk runāt, bija jāiet un jārunā. Šī pieeja ir ļoti laba. Es tev saku, draugs, kad Dievs tevi sūtīs, tu darīsi visu, ko Dievs no tevis grib. Dievs tevi ir satvēris. Ja godīgi, tos, kurus Dievs ir satvēris, var redzēt, spirinies kā gribi, Dievs ir satvēris un viss. Citus tā nesatver. Es nezinu, kādēļ tas ir tā. Pagājušajā svētdienā es prasīju draudzes māsai: “Kā tu zini, ka Dievs tevi ir aicinājis?” Viņa atbildēja: “Kalpo vai mirsti!” Tāda ir viņas filozofija. Man ir tieši tāda pati filozofija, un tas nav tikai galvā, bet arī sirdī; vai nu es kalpoju, vai mirstu, man tas 100% ir dzīvības vai nāves jautājums. Tie cilvēku, kuri ir satverti, atsaukušies aicinājumam, iepazinuši Viņa aicinājumu un iet Viņa aicinājumā, sāk apzināties to – vai nu iet uz priekšu, vai atpakaļ. Ir tikai divi ceļi, Debesis vai elle. Kad Jeremija gāja, Dievs viņam deva spēju runāt un kalpot. Dievs dod tajā brīdī, kad tu sāc kalpot. Daudziem aicinātajiem atslēgas vārdi bija: “Es būšu ar tevi.” Kad Dievs būs ar tevi? Tad, kad tu iesi aicinājumā.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Aicinājuma anatomija. 4. daļa” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija