Dieva vadība caur divpadsmit

Es šodien runāšu par vīziju. Iepriekšējās svētrunas tēma bija “Vīzijas spēks”.
Šodien iesim nedaudz dziļāk, ne tikai vispārīgi vīzijā, bet tieši G12 – Dieva vadībā caur divpadsmit. G12 ir daudzes „Kristus Pasaulei” logo. Simbols apkārt zemeslodei nozīmē, ka Dievs caur 12 grib glābt pasauli, izmainīt to, lai nāktu Viņa valstība. Ir svarīgi saprast mehānismu, kā darbojas Dievs. Mums ir svarīgi saprast mehānismu, sistēmu, stratēģiju un savu vietu tajā. Reizēm cilvēki, arī kristieši, izceļas ar tumsonību. Es piekrītu pasaulīgiem viedokļiem par tumsonīgajiem viduslaikiem, bet, diemžēl, viduslaiki arī tagad šur tur ir manāmi draudzē, kur baidās no sistēmas, stratēģijas un plānošanas. Tāpēc mēs ieskatīsimies Bībelē un kopīgi atradīsim, vai Dievam ir sistēma vai nav. Kā Dievs darbojas? Plānveidīgi vai spontāni? Kā Dievs grib, lai draudze būtu uzbūvēta? Kā celt draudzi? Vai tas ir mūsu paša ziņā vai tas ir spontāns notikums? Vai Svētais Gars pats cels draudzi? Vai tomēr mums ir jāceļ draudze? Vai izmaiņas domāšanā, raksturā un sirdī ir tikai Dieva darbs un Svētā Gara darbs? Vai mums ir jāgaida, ka reiz tas notiks, vai tomēr tas ir kaut kas, kas mums pašiem ir jāplāno un pie kā ir jāstrādā? Ieskatīsimies Bībelē un noskaidrosim to.

Noskaidrosim arī to, vai G12 ir Bībelē. Reiz kāds mācītājs man teica, ka viņš Bībelē neredz G12. Personīgi es Bībelē redzu G12. Ir jābūt aklam, lai neredzētu, ka Jēzum bija 12 mācekļi. Mateja evaņģēlija 28. nodaļā ir rakstīts: „Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” Iet un darīt par mācekļiem – tā bija pavēle divpadsmit Jēzus mācekļiem. Viņš uzdeva viņiem darīt to, ko darīja Viņš – gatavot mācekļus. Bībeles centrā ir 12 Izraēla ciltis. Dievs radīja debesis un zemi. Dieva radīja to, ka zemeslode kustās attiecībā pret citiem debess ķermeņiem. Dievs radīja gaismu. Pirmkārt, Viņš pats ir gaisma. Dienā ir 12 stundas un naktī ir 12 stundas. Diennaktī ir 24 stundas. Dievs radīja gadalaikus. Laiks tiek mērīts gados, un gadā ir 12 mēneši. Mēs redzam, ka Dievs pārvalda pasauli caur 12 stundām dienā, caur 12 stundām naktī, caur 12 mēnešiem gadā, caur 12 Izraēla ciltīm, caur 12 mācekļiem. Par jauno Jeruzālemi ir rakstīts: „Nāc, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu.” Tur ir runa par jauno Jeruzālemi, par jauno pilsētu, par Debesu pilsētu, kas simbolizē draudzi, un tās pamatā ir 12 akmeņi, 12 vārti ar 12 eņģeļiem, pilsēta ir celta kuba formā, 12x12x12.

“Tad atnāca viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi kausi, pildīti ar septiņām pēdējām mocībām, runāja ar mani un sacīja: “Nāc, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu.” Viņš mani aiznesa garā uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva. Tā bija dievišķā godībā; tās spožums bija kā visdārgākā akmens spožums, kā kristāldzidrs jaspids. Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem divpadsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti divpadsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi; trīs vārti uz austrumiem, trīs uz ziemeļiem, trīs uz dienvidiem un trīs uz rietumiem. Pilsētas mūrim pamatā bija divpadsmit akmeņi un uz tiem rakstīti divpadsmit vārdi. Jēra divpadsmit apustuļu vārdi. Tam, kas ar mani runāja, bija mērkoks, zelta niedre, pilsētas, tās vārtu un mūra mērīšanai. Pilsēta celta četrstūrī, tikpat gara, cik plata. Viņš mērīja pilsētu ar niedri. Tur bija ap divpadsmit tūkstoš stadiju. Tās garums, platums un augstums bija vienādi. Tad viņš mērīja tās mūri: simts četrdesmit četras olektis, pēc cilvēku mēra, kas ir eņģeļa mērs. Tās mūris bija celts no jaspida, un pilsēta bija no tīra zelta, līdzīga skaidram stiklam. Pilsētas mūra pamati bija rotāti ar dažādiem dārgakmeņiem. Pirmais pamatakmens bija jaspids, otrs safīrs, trešais halcedons, ceturtais smaragds, piektais sardoniks, sestais sardijs, septītais hrizolīts, astotais berils, devītais topāzs, desmitais hrisoprass, vienpadsmitais hiacints, divpadsmitais ametists. Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles, katri vārti bija darināti no vienas pašas pērles; un pilsētas iela bija tīrais zelts kā caurspīdīgs stikls. Tempļa es tur neredzēju. Jo viņas templis ir Kungs Dievs Visuvaldītājs un Jērs. Pilsētai saules un mēness gaismas nevajag, jo Dieva spožums to apgaismo, un viņas gaisma ir Jērs. Tautas staigās viņas gaismā, un visas zemes ķēniņi nesīs turp savu greznumu. Viņas vārtus dienā nekad neaizslēgs, jo nakts tur nav. Viņā sanesīs tautu greznumus un dārgumus. Nemūžam tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā.” (Atklāsmes grāmata 21:9-27)

Apzīmogoto skaits minēts 144 000, visur pa 12. Kad Dāvids izveidoja kalpošanu templī, levītu kalpošana tika sadalīta pa 12. Mēs visur Bībelē redzam ciparu 12. Vai mēs kā draudze ticam skaitļu mistikai? Nē, mēs neticam skaitļu mistikai, bet skaitlis 12 Bībelē parādās apbrīnojami bieži. Vai tas nozīmē, ja nebūs 12, tad tas būs slikti? Nē, jo nav svarīgs 12, 10 vai 5, svarīgs ir pats princips. Galu galā, ja Dievam patīk 12, tad kāpēc ne 12? Ja Viņš izvēlējās 12 mācekļus, tad arī mēs Viņam gribam līdzināties. Kāpēc arī mums par ideālu, par savas dzīves jēgu nenolikt sagatavot 12 mācekļus? Tad, kad Jēzus bija sagatavojis Savus mācekļus un jau taisījās iet pie krusta, Viņš teica: „Tēvs, Esmu pabeidzis to darbu, ko Tu Man esi uzticējis darīt.” Viņš vēl nebija nomiris pie krusta. Ja tu domā, ka viss darbs, kas Jēzum bija jāizdara, bija nomirt pie krusta, tad tas neatbilst Bībelei. Pirms Viņš nomira pie krusta, Viņš pabeidza to darbu, ko Tēvs bija uzticējis, Viņš sagatavoja 12 mācekļus. Viņš droši varēja iet un nomirt pie krusta un augšāmcelties. Viņš droši zināja, ka ir 12 cilvēki, kuros Viņš bija ielējis visu Sevi, un viņi turpinās darīt to, ko darīja Viņš. Cilvēku, kurš ir satvēris vīziju, cilvēku, kurš ir Dieva plānā un dara Viņa gribu, nekas neapturēs! Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo tu esi vīzijā, jo tavs darbs virs zemes vēl nav pabeigts. Tad, kad tas būs pabeigts, tu pats varēsi nolemt, ka ej pie Tēva. Vairākas reizes Jēzum draudēja briesmas, Viņu centās nogalināt, tika sanesti akmeņi, lai Viņu nomētātu, un evaņģēlijos mēs redzam, ka pret Viņu tika plānots uzbrukums, bet ir rakstīts, ka Viņš mierīgi, ar paceltu galvu izgāja cauri pūlim un izvairījās no visām briesmām, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi, jo Savus mācekļus Viņš vēl nebija sagatavojis. Tad, kad Viņš viņus bija sagatavojis, tad viss bija piepildīts, Viņš visu bija izdarījis. Tad Viņš varēja izdarīt pašu svarīgāko – nomirt pie krusta par visiem pasaules grēkiem un augšāmcelties, un ieņemt vietu pie Tēva labās rokas. Bībele saka, ka mēs valdīsim kopā ar Viņu, mēs tiesāsim 12 Izraēla ciltis, un runa ir par jauno Jeruzālemi, par jauno draudzi, kas ir Jaunās Derības draudze.

„Bet Lābans sacīja viņam: “Kaut es būtu atradis labvēlību tavās acīs; no zīmēm esmu nopratis, ka Tas Kungs mani ir svētījis tevis dēļ.” Un viņš sacīja: “Prasi man savu algu, un es to došu.” Un tas sacīja viņam: “Tu zini, kā es tev esmu kalpojis un kā tavs ganāmpulks pieaudzis manā laikā. Jo maz tev bija, pirms es atnācu, bet tas pieauga vairumā, un Tas Kungs tevi svētījis manu soļu dēļ. Bet tagad – kad lai es sāku gādāt arī par savu namu?” (1. Mozus 30:27-30)

Ābrahāms, Jēkabs un Īzaks bija mūsu ticības tēvi un vīzijas nesēji. Jēkabs, atšķirībā no sava brāļa Ēzava, vīziju vērtēja augstāk. Viņš nonāca pie radiem, pie kuriem tēvs viņu sūtīja, lai ņemtu sev sievu. Viņš dabūja strādāt gan par vienu sievu, gan par otru sievu, jo pirmo sievu viņam “iesmērēja”. Pēc tam, kad viņš bija nostrādājis, viņš gribēja savu algu. Te ir minēts fakts, ka viņa darba devējs Lābans sacīja Jēkabam: „No zīmēm esmu nopratis, ka Tas Kungs mani ir svētījis tevis dēļ.” Jēkabs atnāca, lai apprecētu viņa meitu. Viņš viņu piekrāpa, jo tās meitas vietā, ko viņš mīlēja un bija izvēlējies, kāzu naktī ieveda citu, jo viņiem tā nebija pieņemts, ka jaunāko meitu izprecina pirmo. Viņš dabūja ņemt divas sievas. Par vienu Jēkabs nostrādāja daudzus gadus, par otru nostrādāja daudzus gadus. Viņa sievas tēvs viņu vēroja, jo, pirms Jēkabs atnāca pie viņa kā kalps, viņam nebija tādu svētību. Atnāca Jēkabs, un viņam bija svētība. Tevis dēļ kāds cits var tikt svētīts, tāpēc ka tu esi Dieva vīzijā.

Ar ko atšķīrās Jēkabs? Ar to, ka viņš, atšķirībā no sava brāļa Ēzava, maksāja cenu, lai paņemtu brāļa pirmdzimtību, lai mantotu vīziju, redzējumu. Tāpat kā viņa tēvam, Dievs Jēkabam parādīja, ka darīs viņu par tēvu daudzām tautām, un tās būs tik daudz kā zvaigznes, kā putekļi, kā smiltis, ko nevar saskaitīt. Runa ir par cilvēkiem, kas ir uzticami Dievam! Viņam bija vīzija. Lābans saprata, ka Dievs viņu ir svētījis. Arī tev, visticamāk, viss ir pieaudzis, tu esi kļuvis turīgāks, tu dzīvo drošībā, ienaidnieks tevi šajā laikā nav apdraudējis, un tas ir mācītāja dēļ, jo man ir vīzija no Dieva, un, kamēr es eju Dieva vīzijā, visas vietas, kur es eju, tiek svētītas. Visur, kur es lieku savu kāju pēdas, aug rozes. Tas ir cilvēks ar vīziju. Tas nav tukšs cilvēks, tas nav cilvēks, kurš atsēž draudzē pāris stundas, tas nav cilvēks, kurš vienkārši atrādās draudzē, kurš pieder pie draudzes saraksta, bet tas ir cilvēks, kurš ir reālā vīzijā, un nevis kaut kādā, bet tajā vīzijā, kas ir Dieva vārdā. Nevis savā vīzijā, bet Dieva vīzijā. Ne savā vīzijā, ne savos mērķos, savās iedomās, savos tēlos, savās vajadzībās, bet, pirmkārt, Dieva vīzijā. Mēs izdomājam katrs savas vīzijas, bet kas ir Dieva vīzija? Cik aizdomīgi ir tie notikumi, kad cilvēki apgalvo, ka Dievs ar viņiem runā. Mums nav jāgaida īpašas balsis un pamudinājumi, bet mums ir jāatver Dieva vārds un jāiepazīst, kāda ir Dieva vīzija. Kāda ir tā vīzija, redzējums, kurā mums ir jāiet? Mums nav jāizdomā sava vīzija. Mums ir jāiet Kristus vīzijā! Mums nevajag citu vīziju, bet mums vajag Jēzus vīziju. G12 – Dieva vadība jeb pārvaldība caur 12. Pasaulē gan diennakts, gan gads satur 12. Tieši tāpat caur 12 mācekļiem tiek celta draudze. Mums nav nekas jāizdomā. Mums jādara kā ķīniešiem, kuri ņem kā paraugu kādus Eiropas vai pasaules sasniegumus un vienkārši tos kopē, un ar laiku rada savas sistēmas un savus saniegumus. Tas ir pareizi, to mums Bībele arī māca. Draugs, ja tu esi vīzijā, tad eņģeļi tevi uz rokām nesīs un tava kāja nepiedursies pie akmens, tu samīsi jaunās lauvas un čūskas. Jēzus saka: „Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu, Es viņu celšu godā un rādīšu Savu pestīšanu.” Tas ir tādēļ, ka ir vīzija. Citi saka, ka viņi nejūt vīziju. Tev nekas nav jājūt, tev jāpaklausa Bībelei un jāieklausās, ko mācītājs māca, un jāpieņem, un jāiet vīzijā. Kamēr tu esi vīzijā, īpašā veidā Dievs ir ar tevi!

Vakar bija īpaša diena. Piekritīsi, ka 2020. gads ir īpašs gads? Ir ļoti daudz dīvainu notikumu, kas nemaz nav tik labi notikumi, tajā pašā laikā notiek arī daudzas labas lietas. Kamēr citur Eiropā vēl joprojām nenotiek dievkalpojumi, mums tie notiek. Kamēr citur Eiropā cilvēki staigā “gāzmaskās”, mēs mierīgi elpojam svaigu gaisu. Tāds dīvains gads, un šajā gadā, kad faktiski draudzes ir aizskrūvētas, pieskrūvētas un nobremzētas, mēs augam. Šis ir tāds īpašs gads, un šajā gadā ir tādas īpašas dienas. Vakardiena bija īpaša diena, bija īpašs rīts, diena un nakts. Tu pamanīji, ka vakar bija īpaša nakts, uz ceļiem bija daudz nobrauktu dzīvnieku? Varbūt tu naktīs nekur nebrauc? Varbūt tikai mēs braucam evaņģelizācijās, un vēl divos trijos naktī braucam pa lielceļiem, un pa ceļam aizķeram kādu alni, briedi, pa ceļam norakstām kādas mašīnas un vēl labi, ka paši esam dzīvi. Vakar bija īpaša nakts, un to apliecināja arī Ātrās palīdzības dienests, uz kuru zvanīja mūsu draugi, kuri bija cietuši avārijā. Viņiem tā arī pateica, ka viņiem ir paveicies, jo uz ceļiem ir ļoti daudz dzīvnieku, un viņiem ir ļoti daudz izsaukumu. Sestdiena sākās vakar, pulksten piecos no rīta. Šajā dienā bija evaņģelizācijas dievkalpojumi, un personīgi man bija jābūt Aizputē, Priekulē un Liepājā. Manai sievai bija trīs vietas Latgalē, un vēl papildus vairāki mūsu komandas cilvēki kalpoja dažādās Latvijas vietās. Bija agrs rīts, piecos cēlos un sešos izbraucu, jo desmitos bija pirmais dievkalpojums Aizputē. Braucot automašīnas riepa jeb disks neizturēja slodzi un uzsprāga, dzirdēju troksni un iedegās lampiņa, kas paziņoja, ka viena riepa ir tukša. Samazināju ātrumu, kādu gabalu vēl pabraucu, bet, izkāpjot ārā, redzēju, ka riepa tukša. Manai automašīnai nav paredzēts rezerves ritenis, ir paredzēts braukt neko nemainot. Sēdēju un domāju, ko darīt. Ierakstīju Google ‘SOS riepas’. Izmeta konkrētu firmu, zvanīju, teica, ka atbraukšot un nomainīšot uz vietas. Riepas ir jānomaina, bet riepu servisi vēl ciet, jo riepa vēl ir jānopērk, un vēl īsto izmēru vajag atrast. Zvanīju sievai, lai brauc ar savu mašīnu, es tad braukšu ar viņas un viņa paliks un gaidīs autoservisu. Viņa atbrauca, palika uz ceļa ar mašīnu, un es aizbraucu tālāk uz Aizputi. Viņa no tās vietas tika prom tikai četros dienā, tas nozīmē, ka divus savus dievkalpojumus viņa palaida garām, tur nokalpoja citi cilvēki, un uz pēdējo viņa aizbrauca tikai tad, kad jau dievkalpojums bija beidzies. Bija labi aizbraukt, vismaz redzēja to vietu, cilvēkus, padraudzējās. Interesanti, ka, meklējot riepas, vienā vietā tieši bija vajadzīgās riepas (platas, ar specifisku izmēru), bet tieši šodien viņiem bija uzkāries dators un nevarēja noliktavā atrast riepas. Tieši todien nestrādāja sistēma. Kaut kādas riepas tika dabūtas, viņi atbrauca, riepa bija vesela, bet disks bija salocīts, tā nu viņi ņēma nost riepu, veda uz Rīgu taisnot disku, veda atpakaļ, uzlika riepu, un pulksten četros dienā varēja braukt. Man laicīgi bija jātiek uz Aizputi, jau stunda bija iekavēta. Apmēram minūti nokavēju, lai es būtu priekšā armijas kolonnai, bet tā kā vajadzīgā minūte pa ceļam kaut kur pazuda, mēs nonācām tieši armijas tanku kolonnas beigās. Tur brauca policijas mašīnas ar sarkaniem bākuguņiem, – tā no Rīgas līdz Saldum es braucu uz 70, un es jau tā biju stundu iekavējis. Armijas kolonna Saldū iebrauca benzīntankā, un es beidzot varēju braukt. Aizputē dievkalpojumu sāka vēlāk, pavilka garumā slavēšanu. Es piebraucu tieši tad, kad beidzās slavēšana, ienācu iekšā un sāku sludināt Dieva vārdu. Draugs, tas vēl nav viss. Tajā pašā dienā, tajā pašā laikā vietējās draudzes vadītājam, kurš organizē Liepājas, Aizputes un Priekules dievkalpojumus, arī saplīsa mašīna. Un tas vēl nav viss.

Bija brīnišķīgi dievkalpojumi, cilvēki pieņēma Jēzu kā savu Glābēju, viss bija ļoti labi, bet atpakaļceļā mūsu komandas cilvēku mašīnai priekšā izskrēja briedis un tā tika sasista. Uz asfalta varēja redzēt pamatīgas bremzēšanas svītras. Paldies Dievam, ka visi, kas bija mašīnā, ir tikuši cauri ar zilumiem uz kājām un sasistu plecu, jo izšāvās visi gaisa spilveni. Mašīna jau ir aizvesta uz izgāztuvi. Pa ceļam redzēju vairākas avārijas, bija daudz notriektu dzīvnieku, tā bija īpaša nakts. Arī manas mašīnas priekšā skraidīja stirnas, lapsas un kaķi. Ja kaķi naktī skraida pa ceļiem, tad zini, ka būs arī citi dzīvnieki, jo visi aktivizējas. Tāda ir mūsu jaunā Eiropa, kur izskatās, ka dzīvnieki ir pat svarīgāki par cilvēkiem; tos pietiekamā daudzumā neizšauj, drīz pat lāči pa ceļiem skraidīs. Viss ir aizsargājams, “zaļš”. Neskatoties uz visu, es esmu ļoti gandarīts par vakardienu, cilvēki pieņēma Jēzu. Kaut gan manai mašīnai sprāga riepa, esmu dzirdējis, ka šādos gadījumos mašīnas arī nobrauc no ceļa, paliek pliks disks. Nekas tāds nenotika, visu salaboja un nomainīja. Mūsu cilvēkiem mašīnu aizveda uz svalku, bet viņi gan jau tiks pie jaunas mašīnas. Viņi piecieta kādu zilumiņu un izbīli. Mašīna apstājās, viss beidzās labi, jo Dievs ir apsolījis, ka eņģeļi mūs nesīs uz rokām. Kad jau viss bija garām, viņu aizmugurē sēdošais pasažieris atjēdzies sāka saukt: “Jēzu, Jēzu!” Vajadzēja pirms tam lūgt Jēzu. Mēs ar sievu arī reiz ar mašīnu lidojām grāvī, un man tas lidojums šķita kā palēninātā filmā. Es labi atceros, ka skanēja kristīgā mūzika un sieva tieši pirms kritiena sauca: “Jēzu, palīdzi mums!” Mašīna ielidoja grāvī, bija klusums un skanēja mūzika. Bet Dievs ir ārpus laika, un Viņš var atbildēt uz lūgšanu arī pirms tam. Māsa, kas bija mašīnā, teica, ka nožēlot grēkus nebija laika. Pēc tam pusi no pasažieriem es vedu mājās. Interesanta diena, interesanta nakts, dažādi starpgadījumi, kuri visi prasīja nervus un nedaudz uzsita adrenalīnu, bet visi ir sveiki un veseli. Lai arī ko velns bija ieplānojis, Dievs vienmēr visu vērš par labu.

“Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.” (1. Jāņa 5:5)

Kurš tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls? Tas, kurš ir vīzijā. Kamēr tu esi vīzijā, nekādi starpgadījumi tevi neapturēs, tu būsi sveiks un vesels.

“Bet Lābans sacīja viņam: “Kaut es būtu atradis labvēlību tavās acīs; no zīmēm esmu nopratis, ka Tas Kungs mani ir svētījis tevis dēļ.” “Jo maz tev bija, pirms es atnācu, bet tas pieauga vairumā, un Tas Kungs tevi svētījis manu soļu dēļ. Bet tagad – kad lai es sāku gādāt arī par savu namu?”” (1. Mozus 30:27,30)

Ja tu esi kopā un palīdzi cilvēkiem, kuri iet vīzijā, tu esi drošībā. Apbrīnojami. Es arī šad tad varu pabubināt un kļūt diezgan negatīvs. Vakar bija īstā diena bubināt, negatīvi izteikties, ka mēs atkal kavējam, bet pasažieri, kas bija manā mašīnā, var apliecināt, ka es vispār nebubināju. Es priecājos par to, kas bija sasniegts, viss bija labi, jo varēja būt sliktāk, bijām dievkalpojumos, bija brīnišķīga diena un brīnišķīga nakts ar starpgadījumiem un piedzīvojumiem. Esmu pārliecināts, ka Dievs mūs īpašā veidā sargā, jo es un tu – mēs esam vīzijā. Es domāju, ka tos, kuri iet vīzijā, arī ceļojumos Dievs sargā. Tos, kuri ir vīzijā, nevis savā, bet Dieva vīzijā. Dieva vīzija atrodama Bībelē.

“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa evaņģēlijs 3:16)

Tēvreizē mēs lūdzam:

“Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja evaņģēlijs 6:10)

Dievam ir plāns, vīzija, redzējums. Viņš ir mīlestība un ļoti mīl cilvēkus. Viņš ir izplānojis, lai katrs cilvēks tiktu izglābts, atgrieztos harmonijā ar Dievu, lai katrs iegūtu mieru ar Dievu un lai šeit virs zemes vairotos un augtu Viņam uzticami cilvēki, lai draudzes augtu un ietu plašumā, lai Dievs caur Savu draudzi tā varētu ietekmēt tautas un valstis, lai šeit iestātos Viņa valstība. Vai Jēzus tiešām atnāca haotiski, cerot, ka kaut kā paveiksies aiziet nomirt pie krusta un augšāmcelties? Nē, Bībelē ir teikts, kad kāda sieviete nāca pie Jēzus un lūdza pēc dziedināšanas, Viņš atteica:

“Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.” (Mateja evaņģēlijs 15:24)

Tomēr tālāk mēs lasām:

“Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja evaņģēlijs 28:19)

Dieva plāns bija aizsniegt visas tautas, Viņš solīja Ābrahāmam, ka visas tautas caur viņu tiks svētītas. Tomēr šajā gadījumā Jēzus saka, ka neies pie citām tautām un neapkalpos tās. Jēzum bija prioritātes un plāns, kādā veidā glābt pasauli. Viņa plāns bija sagatavot divpadsmit ebreju cilts piederīgos un caur viņiem glābt visas pasaules tautas. Dievam ir konkrēts plāns, konkrēta vīzija un konkrēta stratēģija. Mums nav jāizdomā savs, bet gan jāņem par paraugu Viņa veids, kā Viņš to dara. Kā gan Viņš to dara?

“Tu vadīji Savu tautu kā avis ar Mozus un Ārona rokām.” (Psalms 77:21)

Dievs vada Savu tautu un piepilda Savu vīziju caur cilvēkiem.

“Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet, kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi.” (Salamana pamācības 11:14)

Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, kur ir krietna vadība, tur tauta zeļ un plaukst. Dievs ir izvēlējies Savu vīziju – glābt pasauli, nodibināt šeit Dievam patīkamu valsti. Daudziem tā šķiet utopija, tomēr man tas šķiet reāli, jo precedenti vēsturē mums māca, ka atsevišķos reģionos, vietās ir noticis garīgs, ekonomisks un sociāls uzplaukums, pateicoties Dieva darbam caur draudzi. Arī mūsu valsts ir tiešs draudzes darbības rezultāts. Arī mūsu situācija šodien, salīdzinājumā ar citām valstīm, ir Dieva darbs caur draudzi. Lai glābtu šo pazudušo pasauli, Dievs domāja: “Es to varu izdarīt caur Sev uzticamiem cilvēkiem. Jo vairāk Man uzticamu cilvēku, jo vairāk Mana valstība iet plašumā.” Viņš izvēlējās vienu cilvēku, vārdā Ābrāms, un teica:

“Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja.” (1. Mozus 15:5)

Dieva plāns bija, ka caur Ābrahāmu dzims Īzaks, caur Īzaku dzims divpadsmit Izraēla ciltstēvi. Tajā laikā vecākie dēli mantoja tēva namu un vīziju, un caur šiem ciltstēviem Dievam bija plāns uzcelt draudzi, valsti, Izraēlu. Kad atnāca Jēzus Kristus, Viņš izvēlējās divpadsmit mācekļus, lai šādā veidā svētītu visas pasaules tautas. Tātad Dievs piepilda Savu vīziju caur cilvēku rokām un nodod to viņiem. Vispirms Dievs Savu vīziju iedeva Ābrāmam, pēc tam Īzakam, tad Jēkabam un tā tā tika mantota līdz mūsu dienām. Draudzē ir kaut kāda kārtība un sistēma, tāpat kā valstī ir zināma sistēma un kārtība. Lai valsts spētu funkcionēt, ir dažādas institūcijas, plānošanas, sistēmas un vadītāji, kas ielikti pār šīm sistēmām. Tas tiek kompjūterizēts, viss kļūst arvien interesantāk un sarežģītāk, bet arī vieglāk. Valsts nespēj funkcionēt bez noteiktas plānošanas un sistēmas. Tāpat arī draudze nespēj funkcionēt un pastāvēt bez noteiktas sistēmas. Sistēmas ir dažādas, piemēram, policijas, ugunsdzēsības, izglītības sistēmas utt. Ir ministri, valdība, stratēģijas un plāni, tiek iesaistītas finanses no mūsu nodokļiem, un viss notiek. Tāpat arī draudzē. Kalpošanās ir dažādas sistēmas. Slavēšanas grupā ir izveidota sava konkrēta sistēma, kā viņi to dara. Ir grafiki, kad notiek mēģinājumi, kad kurš dzied un spēlē utt. Dejotājiem un filmēšanas komandai arī ir sava sistēma. Dievkalpojumu laiki ir noteikti, arī aizlūgšanu dievkalpojumu norisē un plānošanā ir noteikta sistēma, tāpat arī kārtības kalpošanā. Te nav “kā pagadīsies”. Ja notiek problēma, te viss ir sakārtots un ir zināms, kas par ko atbild. Valstī, organizācijās, skolās, izglītības iestādēs – visur ir kaut kāda sistēma.

Ir kāda sistēma, kas ir pāri visām, tā ir ideāla sistēma. Tā ir pāri visām sistēmām, kas ir valstī, pāri visām, kas ir organizācijās, skolās vai citur, pāri visām sistēmām, kas ir draudzē, ir viena pati svarīgākā sistēma: Dieva vadība caur divpadsmit. Lai kādas nebūtu kalpošanas draudzē, vissvarīgākais, pēc kā tiekties, ir tas, ka tu sagatavo savus divpadsmit mācekļus, ka tu pieved Dievam tik daudz cilvēku, ka tu izvēlies mācekļus, kuri darīs to pašu, ko dari tu, to pašu, ko darīja Jēzus Kristus, un ideālais skaits ir divpadsmit. Tas nenozīmē, ka tev jābūt tieši divpadsmit mācekļiem. Varbūt tev būs viens, varbūt neviens, varbūt tu tikai kādam palīdzēsi, varbūt tev būs pieci mācekļi. Augstākā vīzija ir, lai katrs no šiem mācekļiem pats vairo grupiņas un paceļ savus mācekļus. Vai ir skaidrs, kas ir Dieva vadība caur divpadsmit? Tas ir divpadsmit un divpadsmit, un divpadsmit. Bībele runā par skaitli 144 000, kas ir apzīmogoto skaits. Jānim bija vīzija, ka izglābtie cilvēki būs 144 tūkstoši. Kas tie ir? Tie ir 12×12. 1. Laiku grāmatā, 25. nodaļā redzam, ka tika iedibināta levītu, līderu kalpošana templī un tika sadalīta pa divpadsmit.

“Un viņu skaits kopā ar viņu brāļiem, kas bija mācīti dziedāt Tam Kungam, – viņu visu bija divi simti astoņdesmit astoņi.” (1. Laiku 25:7)

Kas ir 288? Tas ir 2×144. Tātad divas maiņas, katrā pa 144. Tur ir rakstīts:

“Un pirmā meslu zīme krita Asafa labā Jāzepam; otrā Gedaljam kopā ar viņa brāļiem un viņa dēliem, viņu kopā bija divpadsmit; trešā Zakuram ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; ceturtā Jicrijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; piektā Netanjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; sestā Bukijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; septītā Ješareēlam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; astotā Jesajam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; devītā Matanjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; desmitā Šimejam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; vienpadsmitā Usiēlam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; divpadsmitā Hašabjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; trīspadsmitā Šubaēlam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; četrpadsmitā Matitjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; piecpadsmitā Jeremotam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; sešpadsmitā Hananjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; septiņpadsmitā Jošbekašam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;astoņpadsmitā Hananijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; deviņpadsmitā Malotijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; divdesmitā Ēliatam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; divdesmit pirmā Hotīram ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; divdesmit otrā Gidaltijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; divdesmit trešā Mehaziotam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit; divdesmit ceturtā Romamti-Ēzeram ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit.” (1. Laiku 25:9-31)

Templis ir Jaunās Derības draudzes paraugs. Dieva klātbūtnes vieta ir draudze. Vecās Derības Dieva klātbūtnes vieta bija templis, un templī viss bija sakārtots grupās pa divpadsmit. Pati svētākā vieta, pats centrs ir divpadsmit. Nevis pats cipars divpadsmit, bet māceklība. Pašam svētākajam mūsu dzīvē, mūsu vīzijā ir jābūt mācekļu pacelšanai. Ar visu, kas mēs esam, ar visu, ko mēs darām, ar finansēm, ar jebko, ar visām savām pūlēm mums jātiecas pacelt mācekļus, kas turpinās darbu nevis ārpus draudzes, bet draudzē. Bībele saka, ka visi ticīgie turējās kopā ar apustuļiem. Neatsēdi draudzē, bet turies kopā, ej vienā solī un esi vienā vīzijā ar draudzi. Kamēr tu esi vienā laiviņā ar Jēzu, draugs, tu esi drošībā, tev ir pārdabiska Dieva aizsardzība un svētība. Pat nelojāliem cilvēkiem, kā Ričards Erī mums mācīja, mūsu dēļ var būt svētība. Tava ģimene, māja, dzērājs, kas tev blakus dzīvo, kaimiņš blakus dzīvoklī var būt svētīts tikai tāpēc, ka tu tur dzīvo, zināmā mērā, protams. Kamēr viņš ir dzīvs, viņam joprojām ir iespēja nākt pie Dieva. Lābans tika svētīts Jēkaba dēļ. Jēkabs nebija perfekts cilvēks, bet tika svētīts tādēļ, ka bija pieņēmis Dieva vīziju, ka viņš vairosies, nesīs vīziju tālāk un mēs būsim tik daudz kā smiltis jūras malā, kā zvaigznes pie debesīm. Vīzijā ir spēks. Mums nav jāizdomā kaut kas savs, bet jāskatās, kāda uzbūve bija templī, kāda draudzes uzbūve minēta Bībelē, un jādara tieši tas pats. Viss ir ļoti vienkārši. Jēzus izvēlējās divpadsmit mācekļus.

Tu ej no nama uz namu, no cilvēka pie cilvēka, tu klauvē pie viņu sirdīm, runā, kalpo, mīli, līdz tev apkārt ir cilvēku grupa, ar kuriem tu atver mājas grupiņu. Tad tu lūdz par viņiem, līdz šie cilvēki paši satver vīziju un atver mājas grupiņu. Tā ir Dieva vadība caur divpadsmit. No tā mūs pazīs, ka Dieva mīlestība ir mūsu starpā. Vīzijas mērķis nav pati sistēma. Mēs nekalpojam sistēmai, tā tikai mums palīdz, lai mēs organizēti varētu celt Dieva valstību un iet Dieva gribā, lai mēs nebūtu dunduki. Vārds ‘sistēma’ daudzus biedē, bet pasaulē ir sistēmas un velnam ir sistēmas. Kā tu domā, vai pret sistēmu var cīnīties ar rungām un lomikiem? Vai zini, kas uzvar? Jebkādi Robini Hudi, jebkādas sacelšanās tiek apspiestas. Faktiski nav tādu gadījumu, kad tauta uzvar. Ja tauta sastāv tikai no neizglītotiem cilvēkiem, ja viņu vidū nav cilvēki ar ietekmi, tāda paša līmeņa politiķi kā pasaulē, tad šo tautu mierīgi apmuļķo, apstulbo, dezinformē un saliek visus pa krātiņiem. Tā beidzas sacelšanās. Visur, kur cilvēki ir kaut ko vērā ņemamu izdarījuši, ir bijuši iesaistīti armija ģenerāļi, cilvēki no varas, jo tauta no apakšas nevar uzvarēt izglītotos. Nekad! Krieviski ir teiciens: против системы не попрешь (tu nevari pretoties sistēmai). Mafijas cilvēki zina, ka viņi nedrīkst nogalināt policistus, nav labi tā darīt. Viņi var nogalināt savējos vai kādus citus, bet ne sistēmas pārstāvjus. Ko nozīmē uzstāties pret sistēmu? Tā tevi samals. Tas nozīmē uzstāties pret visu valsti, visiem cilvēkiem. Vai maza cilvēku grupa var visu valsti pieveikt? Draudzi, kurā ir sistēma, nevar pieveikt. Ja draudzē nav sistēmas, nav vīzijas, stratēģijas, tad tā ir pieveicama. Ja tu taisi biznesu un tev nav sistēmas, tavs bizness drīz izbeigsies. Ja tu neattīsties, neredzi un nedomā tālāk, ja neattīsti sistēmu, kā viss darbosies, tad viss drīz beigsies un tu būsi parasts amatnieks, kurš var nopelnīt tikai tik daudz, cik pats izdara. Arī padomju laikā komunistiem bija visādi plāni, piemēram, piecgades plāni, kurus gan neviens nevarēja piepildīt.

Esi drošs, ka tu esi sistēmā, un radi ap sevi tādas sistēmas, kādas Dievs mums māca. Draugs, Jēzus atnāca un izveidoja sistēmu, Viņš no pirksta to neizzīda, Viņš skatījās, kā Dāvidam bija templī, kā bija Dieva klātbūtnes vietā, visur pa 12. Viņam bija daudz mācekļu, daudzi Viņam sekoja, bet Viņš vienu nakti aizgāja palūgt Dievu un izvēlējās no viņiem 12. Augšistabā, kad visi bija sanākuši kopā pēc Jēzus augšāmcelšanās, bija ap 120 cilvēku. Bet Pēteris piecēlās un runāja, un vēl ir rakstīts, ka Jūda bija aizgājis bojā pakaroties, un vajadzēja kādu Jūdas vietā. No kā viņi izvēlējās? No tiem, kuri visu laiku bija gājuši kopā ar viņiem. Bija daudz mācekļu, un mācekļi aicināja citus mācekļus. Jēzus mācekļi pārvaldīja citus mācekļus. Tas nebija kaut kas spontāns, tā bija konkrēta kārtība un sistēma. Draugs, ja Dievs ir šajā sistēmā, tad šī sistēma ir stabila un neuzvarama. Mūsu draudzi nevar iznīcināt! Šī draudze turpināsies līdz dienai, kad nāks Jēzus. Es un tu, mēs jau sen būsim Debesīs un slavēsim Dievu kopā ar eņģeļiem, bet šī draudze turpinās darboties, jo ir ielikti pamati – konkrēta mācība, veids, kas darbojas. Šis veids ir ņemts no Bībeles, Dieva vadība caur 12. Draugs, sapņo, sapņo par saviem mācekļiem, par savu mājas grupiņu, sapņo par to, ja tev pašam nav mājas grupiņa, tad palīdzi kādam, kurš to vada. Tu vari arī kalpot ar finansēm, lai palīdzētu visā šajā sistēmā ieliet līdzekļus, lai mēs varētu strādāt. Dari visu, ko tu vari, un tā, kā tu vari! Ja tu neesi ļoti bagāts, tad Dieva svētība tik un tā ir uz tevis tikai tāpēc, ka tu piedalies Dieva vīzijā. Es uzskatu, ka pat pasaulīgi un neticīgi cilvēki, kuri piedalās un atbalsta draudzes darbu, var tikt Dieva svētīti; Debesīs viņi nenonāks, tas ir lāsts, bet jebkurā gadījumā viņiem būs īpaša Dieva palīdzība.

Kad Jēzu Ģetzemanes dārzā arestēja, Pāvils izvilka zobenu un cirta augstā priestera kalpam, un nocirta viņam ausi. Jēzus viņam sacīja, lai liek nost zobenu.

“Jeb vai tu domā, ka Es nevarētu lūgt Savu Tēvu un Viņš Man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?” (Mateja evaņģēlijs 26:53)

Romiešu leģionā bija aptuveni 5000 apmācītu karavīru. Debesu valstībā eņģeļi mērās leģionos. Armijā arī visa struktūra bija sakārtota pa 12, bija dažādas pārvaldības, bet pašā centrā bija 12. Nolasīšu Rakstu vietu, kurā Dievs rāda Jānim, kāda būs jaunā draudze.

“Tā bija dievišķā godībā; tās spožums bija kā visdārgākā akmens spožums, kā kristāldzidrs jaspids. Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem divpadsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti divpadsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi.” (Atklāsmes grāmata 21:11-12)

Uz kā ir būvēts draudzes oamats? Uz divpadsmit Izraēlas ciltīm, jo no turienes nāca visa sistēma un arī pirmie mācekļi.

“Pilsētas mūrim pamatā bija divpadsmit akmeņi un uz tiem rakstīti divpadsmit vārdi. Jēra divpadsmit apustuļu vārdi. Tam, kas ar mani runāja, bija mērkoks, zelta niedre, pilsētas, tās vārtu un mūra mērīšanai. Pilsēta celta četrstūrī, tikpat gara, cik plata. Viņš mērīja pilsētu ar niedri. Tur bija ap divpadsmit tūkstoš stadiju. Tās garums, platums un augstums bija vienādi.” (Atklāsmes grāmata 21:14-16)

Draudzes pamatā ir 12 apustuļi un tālāk mācekļi, kurus viņi veidoja. Tika mērīts mūris, pati pilsēta bija tikpat gara cik plata, tur bija 12 000 stadiju. Citi zīmē, kādas būs tās Debesis, citi zīmē kubu, bet nebūs nekāds kubs, draugs, tie ir cilvēki. Jeruzāleme ir cilvēki, nevis celtnes. Rīga nav celtnes, bet rīdzinieki. Mēs piemirstam, ka ēkas un telpas mēs ceļam kā skudras skudru pūžņus, taču tie esam mēs, kas tur dzīvojam. Tā ir mūsu zeme, mēs te dzīvojam. Piemēram, liepājnieki ir īpaši. Viņiem ir lieliska pilsēta, bet ne jau pati pilsēta, bet liepājnieki, kuri ceļ šo pilsētu. Mēs braucām ne jau uz pilsētu, bet pie cilvēkiem, un es tā arī viņiem teicu, ka atbraucu pie viņiem. Skaista pilsēta, bet kas to cēla? Tas ir viņu roku darbs. Es viņus vērtēju pēc tā, kā viņi ceļ savu pilsētu, es to redzu. Draudzi kāds ceļ, bet ne jau kā ēku, mēs tajā vienkārši dzīvojam, sanākam kopā un rūpējamies par to, bet draudze ir cilvēki.

“Pilsētas mūra pamati bija rotāti ar dažādiem dārgakmeņiem. Pirmais pamatakmens bija jaspids, otrs safīrs, trešais halcedons, ceturtais smaragds, piektais sardoniks, sestais sardijs, septītais hrizolīts, astotais berils, devītais topāzs, desmitais hrisoprass, vienpadsmitais hiacints, divpadsmitais ametists. Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles, katri vārti bija darināti no vienas pašas pērles; un pilsētas iela bija tīrais zelts kā caurspīdīgs stikls. Tempļa es tur neredzēju. Jo viņas templis ir Kungs Dievs Visuvaldītājs un Jērs. Pilsētai saules un mēness gaismas nevajag, jo Dieva spožums to apgaismo, un viņas gaisma ir Jērs. Tautas staigās viņas gaismā, un visas zemes ķēniņi nesīs turp savu greznumu. Viņas vārtus dienā nekad neaizslēgs, jo nakts tur nav. Viņā sanesīs tautu greznumus un dārgumus. Nemūžam tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā.” (Atklāsmes grāmata 21:19-27)

Draugs, Jērs ir centrā, un draudze ir tas, kas atspoguļo Viņu. Lūk, jaunā Jeruzāleme nav nekāds kubs un ielas, bet cilvēki. Vecajā Derībā priesteri nēsāja krūšu nozīmi, uz kuras bija 12 dārgakmeņi, un katrs akmenis simbolizēja kādu no 12 Izraēla ciltīm. Augstais priesteris nesa cilvēkus savā sirdī. Mēs visi, kas esam uzņēmušies kalpošanu, visi, kuri piedalās evaņģelizācijās, visi, kas vada grupiņas un palīdz tās vadīt, esam tie, kas nes šos dārgakmeņus savā sirdī. Un es nesu jūs savā sirdī. Jūs esat īpaši, izredzēti un dārgi Dievam. Mēs esam Dieva sirdī, un Dievs tā ir iekārtojis draudzi, ka Viņš ieliek kādu cilvēku konkrētā vietā un nes tevi Savā sirdī. Tā kā māte nes zem savas sirds bērniņu, pēc tam, kad tas ir ticis ieņemts, tieši tāpat tu un es nesam savā sirdī cilvēkus. Dievs nes mūs, un mēs nesam cilvēkus. Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Tu esi Dieva sistēmas pašā centrā, un tā nav nekādas ēkas. Ir cilvēki, kurus mēs nesam savā sirdī. Ir Dievs, kas nes mūs Savā sirdī, un mēs, kuri Dieva mīlestībā nesam cilvēkus savā sirdī. Pirmkārt, sirdī, un tie ir dārgakmeņi. Katrs cilvēks ir īpaši vērtīgs un ar kaut ko atšķirīgs, nav divu vienādu cilvēku. Pat dvīņi nav vienādi. Esmu redzējis dvīņus, kuri nepārtraukti kaujās un vispār nav vienādi. Pēc izskata jā, bet raksturā pilnīgi dažādi. Visi cilvēki atšķiras, un katrs ir unikāls Dievam, bet mums ir kopīga vīzija, un tas mūs dara līdzīgus un vieno. Lai nāk Dieva valstība! Tu gribi svētītu Latviju? Tā ir mūsu vīzija. Kā minimums Latvija un caur Latviju visas pasaules tautas. Kas man ir pats dārgākais? Attiecības ar Dievu un draudze. Viss ir ļoti vienkārši, vīzija ir cilvēki, daudz glābtu cilvēku, kas nav izdarāms un iespējams bez sakārtotas sistēmas, pēc Bībeles parauga, kurā mēs katrs ieņemam savu vietu. Kad Otrā pasaules kara laikā Čērčils nevarēja Anglijā noturēt ogļračus šahtās, jo tie rāvās uz fronti karot, viņš atbrauca pie viņiem un teica savu runu, un savā runā viņš uzzīmēja uzvaras ainu, lūk, tur lidotāji, sauszemes un jūras spēki soļo cauri uzvaras arkai, un tad ogļrači ar melnām sejām soļo ar viņiem kopā un saka: “Mēs piegādājām jums ogles!” Čērčils palīdzēja ogļracim ieraudzīt savu uzdevumu, svarīgumu, savu vietu karā, lai aizstāvētu savu zemi. Katram no mums ir sava vieta, ar melnu muti, baltu muti, kāda starpība. Tam mēs dzīvojam, un pārējās lietas, draugs, Dievs tev pieliks.

“Un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas.” (1. Korintiešiem 1:28 )

Es pasaulē biju zems un nicināts un arī tagad neuzskatu sevi par kaut ko īpašu, bet Dievs mani ir izredzējis, un, ja esmu satvēris un eju Viņa vīzijā, es kļūstu īpašs cilvēks. Ja tu satver Viņa vīziju un ej Viņa vīzijā, tu kļūsti ļoti īpašs un svarīgs cilvēks, tev velns sāks pievērst pastiprinātu uzmanību, bet Dievs tev visas lietas vērsīs tikai par labu. Tu iziesi no grūtībām vēl labāks cilvēks nekā biji iepriekš, un iesi vēl augstāk un tālāk.

Kā rodas vīzija? Tu vienkārši pieņem to no Dieva vārda. Tad tu ieraugi esošās lietas, vai tā ir valsts, vai ģimene, kāda kalpošana, bizness vai kāds cits konkrēts virziens, un redzi, ka tur nav viss kārtībā, tur ir jābūt citādāk. Ja tu Bībeli nelasi, tu nemaz nevari redzēt, kādai ir jābūt kārtībai, tu to nevari zināt. Tāpēc viss sākas ar Dieva iepazīšanu, tu sāc lasīt Bībeli, apmeklēt draudzi, lūdz Dievu un pēkšņi sāc saprast, ka tavā dzīvē nav viss kārtībā. Kāpēc nav kārtībā? Tu sāc redzēt, kādai ir jābūt pilnvērtīgai dzīvei. Kāpēc tu sāc redzēt? Jo tu ieraugi to Dieva vārdā, tu iepazīsti Dievu un Viņa principus, tu redzi, kā visam ir jābūt. Ja tu nezini, kā ir jābūt, tu tāpat vari zināt, ka kaut kas nav kārtībā, jo neiet tā, kā vajag. Problēma problēmas galā, kur pats fakts nav risināms, tu nezini, kas par lietu, neredzi risinājumu. Bet tas ir solis uz vīziju, bet vīzija nav vienkārši redzēt, ka kaut kas nav kārtībā, bet redzēt, kā to sakārtot. Mēs redzam, ka Latvijā viss ir ideāli? Ir labi, bet nav ideāli. Mēs redzam, ka var būt labāk. Tiklīdz mēs to redzam, tā ir vīzija. Mums ir jāapzinās un jāredz lietas Dieva gaismā, kā visam ir jābūt, kādai ir jābūt draudzei. Es katrā evaņģelizācijā, kurā mēs braucam, ar lepnumu saku, ka mēs esam vienīgā grupu draudze Latvijā, mums ir 120 grupas. Ir draudzes, kuras darbojas ar grupām, bet mums pamatā ir attiecības ar cilvēkiem. Bez grupām tas nav iespējams, ja nu vienīgi kāda mini draudze. Es kādā brīdī sāku redzēt Dieva vārdā, kādai ir jābūt draudzei, kāda ir draudzes jēga. Ne tas, ka mācītājs tikai no kanceles sludina, bet gan attiecības ar cilvēkiem.

“Un viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu.” (Apustuļu darbi 5:42)

Ir skaidri rakstīts, ka ticīgie turējās kopā. Viņi bija vienoti mērķī un vīzijā. Tad, kad es Bībelē ieraudzīju to, kādai ir jābūt draudzei, es sāku to apliecināt, domāt, lasīt attiecīgu literatūru, runāt ar attiecīgiem cilvēkiem, līdz manī izkristalizējās tas, kā to visu izdarīt un uzcelt. Mēs sākām pie tā strādāt. Ja mēs nespējam ieraudzīt vīziju, ja nespējam redzēt to, kā tam visam ir jābūt, tad nekas arī nebūs. Ja tu nespēj to redzēt, tad nespēj arī realizēt; tu vari realizēt tikai to, ko tu redzi. Vai tu redzi, kādai ir jābūt Latvijai? Vai redzi, kādai ir jābūt tavai dzīvei? Kādai ir jābūt tavai mājas grupiņai? Kā to izdarīt? Ja tu nezini, kā to izdarīt, tad kā tu to izdarīsi? Kā ir jāpelna nauda? Kādai ir jābūt tavas naudas pelnīšanas metodei? Ja tu to nezini, neplāno, tad kāds cits ieplānos tevi. Klausies, mums ir jāsapņo, mums ir jāredz, kādai ir jābūt draudzei, Latvijai, jāredz, kādiem pašiem jābūt, mums ir jāredz arī savas telpas. Mums daudz kas ir jāsaredz, arī vienotība starp draudzēm, Latvija bez kovida.

Notikums dažas dienas atpakaļ. Pāris dienas es jutu sevī neapmierinātību, kas auga spēkā. Es sāku bubināt, ka man nepatīk tas, man nepatīk šitas. Mēs pārvācāmies uz Līgatni, un joprojām pagrabā viss ir aizkrauts pilns ar mantām. Tur viss bija caurumains, liku izplēst sienas, domāju, ka tās sataisīšu. Tur nav vietas nekam, neko nevar atrast. Tad mani kaitināja mana darbistaba, kas joprojām visa ir kastēs, viesistaba ir piecu soļu attālumā, bet tur pat nav patīkami apsēsties un televizoru paskatīties, visur kaudzes ar mantām. Līdz šim kaut kā to visu pacietu, bet tas velkas garumā. Kļuvu ļoti neapmierināts, vienu dienu pabubināju tā kārtīgi. Iekšēji es sapratu, ka man vienkārši jāredz, kā tam visam ir jābūt. Jā, gribās visu uzreiz, bet, diemžēl, visu uzreiz nevar sakārtot. Tad es apsēdos un vairākas stundas sēdēju un domāju, un sāku redzēt, kā visam jābūt, un tā radās plāns. Izdomāju, ka no sākuma man ir jādodas nopirkt parastus plauktus un jāsaliek tos pagrabā līdz pat pašiem griestiem, tad tās mantas, kuras atrodas vidū, ir jāsaliek pa plauktiem, un man būs tukšs vidus, un tad no dzīvokļa nevajadzīgās lietas es salikšu pagraba vidū. Kad mēs taisījām remontu, pagrabā bija nesmuki dēļi, lai nebūtu spraugas, un vecs paklājs. Es liku noņemt paklāju un noplēst dēļus nost, palika tikai dēļi ar spraugām. Domāju uztaisīt to visu skaistāk, bet, diemžēl, viss kā palika, tā palika. Krāmēju mantas, kuras vēl bija kaķi sačurājuši. Viss tas bardaks un kaķi vēl! Viss ārā metams. Braucu uz būvmateriālu veikalu pēc kartona plāksnēm, aizsitu visus caurumus ciet, skatījos, vai no kaimiņiem netiek vēl kāds kaķis iekšā. Īsāk sakot, man parādījās vīzija, kādai ir jābūt manai darbistabai un viesistabai. Man parādījās vīzija, kādam ir jābūt pagrabam, nu viss ik dienas ir procesā, un man jau tagad ir laba sajūta. Un tā ir mūsu dzīvē, – ja tavā dzīvē nav Dieva redzējuma, tad tev agri vai vēlu sāks rasties diskomforts. Ja tu neredzēsi Dieva vārdā, kā to visu kārtot, tu arī nevarēsi to sakārtot. Tā ir arī pasaulīgiem cilvēkiem, viņi sāk dzert, narkotikas lietot, darīt dažādas nejēdzības un dzīvo depresijā, jo viņi zina, ka kaut kas nav kārtībā, bet nezina kas, un atbilde ir Jēzus Kristus. Jēzus Kristus nes draudzi ar vīziju, stratēģiju un sistēmu. Draudzes centrā ir Dievs un Viņa mīlestība, mīlestība uz Viņu un starp cilvēkiem. Lai Dievs tevi svētī!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Dieva vadība caur divpadsmit” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija