Sāksim sprediķi jeb mācību, tēma – “Casus belli”. 
Es zinu, ka daudziem tā ir kā Morzes ābece, un pat šajā jomā strādājoši cilvēki var nezināt, ko nozīmē ‘casus belli’. Es pats nezināju, ko tas nozīmē, bet izpētīju. Kas ir casus belli? Tas ir vēsturisks un juridisks termins. ‘Casus’ no latīņu valodas nozīmē ‘iemesls’. ‘Belli’ no latīņu valodas nozīmē ‘karš’. Kopā šie divi vārdi nozīmē ‘iemesls karam’. No kurienes nāk šis termins? Tas nāk no Romas impērijas laikiem, no Romas tiesībām. Viens no mūsdienu jurisprudences pamatiem ir romiešu tiesības; mūsdienu likumi nav izdomāti vienas nedēļas laikā. Nē, tiem ir simtiem gadu veci pamati. ‘Casus belli’ Romas impērijā bija juridisks termins. Mēs zinām, ka Romas impērija nebija miermīlīga. Tā izplatījās un pastāvēja uz vergu darbu, tā bija vergu valsts, kurā cilvēki tika dalīti vergos un brīvajos, neromiešos un romiešos. Romiešiem bija tiesības, citiem tādu nebija. Citiem bija sava līmeņa tiesības jeb tiesībiņas. Mēs lasām Bībelē par Pāvilu, kurš jautāja virsniekam, vai viņam ir atļauts sist romieti, ar to domājot sevi pašu. Pat šim romiešu virsniekam nebija romiešu pilsonības. Kad Pāvils pateica, ka ir romietis, tūlīt visas darbības pret viņu tika izbeigtas, viņš tiesas priekšā tika vests kā romietis, ar savām tiesībām. Casus belli bija veids, kā Romas impērija izplatījās, iekarojot citas zemes un pakļaujot citas tautas. Tā bija milzīga impērija. Šīs impērijas paliekas dažādās sfērās pasaulē joprojām ir redzamas un darbojas. Kad varai ir nepieciešamība iekarot un okupēt kārtējo valsti, svešu teritoriju, kaimiņu zemi, tam ir vajadzīgs juridisks, legāls iemesls. Pretējā gadījumā iekarotājiem nav sabiedrības atbalsta. Ja agresoram nav legāla, cilvēkiem saprotama iemesla sākt karadarbību, tad viņiem nav sabiedrības atbalsta. Ja agresoram nav savas valsts, starptautiska atbalsta, tas var sastapties ar militāru pretreakciju un nerealizēt savus plānus.
Pasaules vēsturē mēs redzam – kad kāda valsts, vara vai cilvēku grupa savu interešu vadīti vēlās iegūt svešas valsts teritoriju, tā vienmēr lieto casus belli. Viņi atrod legālu iemeslu karam, un tas tiek publiski dokumentēts, publiski pasniegts, tiek sasaukta preses konference, žurnālisti un visa pasaule uzzina, kāpēc tiek veikta militāra iejaukšanās. Vienmēr casus belli tiek veidots tāds, kas cilvēkiem ir saprotams un viņu acīs izraisa iecietību, sapratni un pat apziņu, ka tas ir pareizi darīts. Tātad casus belli ir legāls iemesls karam, un tas var nebūt legāls, tas var nebūt patiesais iemesls karam, bet tas ir tas, ko pasniedz sabiedrībai. Citiem vārdiem varētu teikt, ka casus belli ir kara jeb agresijas legalizācija. Piemēram, 1941. gadā japāņi bombardēja ostas pilsētu Pērlhārboru, ASV. Tas pēc tam kļuva par legālu iemeslu, lai Amerikas Savienotās Valstis pieteiktu karu Japānai un visām Ass valstīm (Vācija, Itālija, Japāna). Ass valstis bija tās valstis, kas bija Hitlera sabiedrotās, un tas patiešām bija legāls iemesls. Šis Japānas uzbrukums nebija kaut kāds inscinējums, tas bija reāls uzbrukums, un tas amerikāņiem bija legāls iemesls, lai dotos šaut japāņus un visus, kas atbalsta fašistu režīmu. Viņi zināja, ka cīnās par cilvēktiesībām, viņi cīnās par brīvību, cīnās pret agresoru.
Ir liela atšķirība starp to, vai cilvēks cīnās tāpēc, ka ir iesaukts armijā un piespiests karot, vai viņš cīnās zinot, par ko viņš cīnās. Drīz būs 11. un 18. novembris. 18. novembrī mēs svinam neatkarīgas Latvijas valsts pasludināšanu. 11. novembris apzīmē to, ka latviešiem ar savām asinīm nācās aizstāvēt savu brīvību. Paldies Dievam, ka viņi šo uzvaru izcīnīja. Īsumā šos notikumus var redzēt filmā „Rīgas sargi”. Šajā filmā izskan arī vārdi casus belli, ko saka ģenerālis Golcs Bermontam: „Mums ir vajadzīgs legāls iemesls, lai ienāktu Latvijas teritorijā un to sadalītu.” Kādas cūcības viņi šeit strādāja, tas visiem ir zināms. Latvijas jaunizveidotās valsts pilsoņi spēja samaksāt cenu un padzīt okupantus no savas valsts. Vai ir atšķirība starp cilvēku, kurš cīnās par savu valsti, kuram ir legāls, attaisnojošs iemesls, un tādu cilvēku, kuram nav tāda iemesla, viņš vienkārši ir piespiests? Ir ļoti liela atšķirība. Vai tu esi redzējis filmu “Troja”? Tā ir viena no spēcīgākajām filmām. Tajā atainotie notikumi ir reāli, vēsturiski. Par Trojas zirgu māca skolās. Vai tev vēstures stundā skolā mācīja par Trojas zirgu? Mana vēstures skolotāja man mācīja par Trojas zirgu, es sēdēju klasē un ar atplestu muti klausījos, gan par romiešiem, gan par grieķiem. Tā bija vienīgā stunda, kur mani nebija jāspiež mācīties, un tā bija vienīgā stunda, kur es tvēru katru vārdu. Tā bija vienīgā stunda, kur man nevajadzēja mācīties, man pietika ar to, ko es dzirdēju klasē, lai dabūtu sekmīgas atzīmes. Kādā reizē, man par pārsteigumu, sekmīga atzīme nesekoja, es patiešām biju slikti klausījies, un tas skolotājai maksāja stikloto logu. Smejoties, man bija casus belli, man bija iemesls, jo skolotāja bija ielikusi divnieku.
Ar to, ko es šobrīd runāju, es gribu veicāt mūsu domāšanu, lai mēs spējam pētīt, iedziļināties vēsturē un saprast šodienas notikumus, jo, kas pēta vēsturi, tas zinās nākotni. Tas ir arī bībelisks termins. Salamans saka: “Kas ir bijis, tas atkal būs.” Ja tu pēti vēsturi, tu pārzini procesus, tu zini, kā pasaule virzās, un tu labi vari izprast, kas notiek šodien. Pirmkārt, ja tev par palīgu ir Dieva vārds, tad tu esi viens no gudrākajiem cilvēkiem pasaulē. Filmā “Troja” ir patiesi atspoguļoti tā laika notikumi. Kas notika? Bija Spartas ķēniņš un Trojas ķēniņš. Trojas ķēniņa dēls, princis Pariss nolaupīja Spartas ķēniņa daiļo sievu Helēnu, kura tiešām esot bijusi ļoti skaista. Šis fakts, ka Spartas ķēniņš tika Trojas ķēniņa apvainots, bija casus belli. Tas bija iemesls karam, visiem saprotams un līdzi jūtams. Vēsturnieki gan uzskata, ka tā bija tikai konflikta redzamā puse, kas arī filmā tika skaisti pasniegta, kad mīlestības vārdā divas tautas izlēja asinis, tik daudzas mātes palika bez dēliem. Mīlestības vārdā? Tā bija prinča iegriba, viņš nolaupīja skaisto meiteni, un vai tiešām šie divi ietekmīgie ķēniņi sāktu karu sievietes dēļ? Vai tiešām ķēniņam bija svarīga viņa? Vēsturnieki uzskata, ka tā bija rūpīgi izplānota operācija, ka pats Spartas ķēniņš bija noorganizējis savas sievas nolaupīšanu. Ja nepastāv reāls un īsts casus belli, kā Pērlhārboras gadījumā, tad casus belli tiek safabricēts. Vēsturiski casus belli visbiežāk neattiecas uz patieso kara iemeslu, bet gan uz nepatiesu jeb safabricētu iemeslu, līdzīgi kā Spartas un Trojas kara gadījumā. Spartas ķēniņam bija intereses Trojas zemē, tāpēc bija jāatrod iemesls karam.
Vai tev patīk vēsture? Varbūt tu domā, ka ienīsti vēsturi. Mūsu pašu vēsture ir nozagta. To izdarīja PSRS režīms, kamēr bija PSRS okupācija, un visus tos gadus tika kropļota mūsu vēsture. Ko tajā laikā mācīja skolā? Mācīja: Slava PSRS, slava atbrīvotājiem, – mums mācīja citu vēsturi, safabricētu vēsturi, kas savā ziņā ir kā casus belli. Kāds vienmēr būs ieinteresēts mums nozagt vēsturi, jo tauta, kas zina savu vēsturi, ir stipra. Tauta, kas nezina savu vēsturi, nepārzina procesus, kas notiek sabiedrībā šodien, ir dezinformēta un neitralizēta. Jēzus saka: „Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:32) Ne tikai Dieva vārda patiesība, bet arī patiesība par to, kas notiek šobrīd, dara brīvu. Patiesība dara brīvu!
Vai zini Serbiju? Tā ir tāda pati valsts kā Latvija, kuru neviens nezina, bet serbus zina vairāk, jo viņi ir vairāk izcēlušies. Nesen es caurbraucot biju Serbijā. Tur saprot krievu valodu, es tur biju kā savējais. Viņi mīl Krieviju, viņiem ir ciešas saites ar Krieviju. Viņiem pat karogs ir līdzīgs. 1914. gadā kāds serbu vīrs nogalināja Austroungārijas erchercogu Franci Ferdinandu, un tam sekoja ultimāts. Vēsturiski klīst baumas, ka tas bija franču specdienestu noorganizēts. Tā laika pasaule sadalījās tajos, kas atbalsta serbus un kas neatbalsta. Pats konflikts bija vienkāršs, tā iemesls it kā bija erchercogs Ferdinands, kurš piederēja pie serbu kaujinieku grupas “Mlada Bosna” (“Jaunā Bosnija”). Pēc šī atentāta Serbijai tika uzstādīts ultimāts ar trim punktiem. Citi saka, ka šie punkti tika izpildīti uzreiz, mīļā miera labad, jo visa valsts nevar uzņemties atbildību par vienu trako, kurš nogalināja Austrijas erchercogu. Citi saka, ka Serbija izpildīja tikai divus punktus, jo pārējos nepaspēja. Casus belli arī romiešu praksē bija saistīts ar ultimātu, kurš nav izpildāms. Viņi uzstādīja ultimātu, ko nevar izpildīt, un iedeva tādu laika termiņu, kurā to nevar izpildīt. Man šķiet, ka šajā gadījumā viņiem iedeva astoņas stundas. Tos trīs punktus viņi izpildīja, bet karš tik un tā sākās. Bet katram vēsturniekam, katram interesentam šodien ir zināms, ka Pirmā pasaules kara iemesls bija erchercoga slepkavība. Lūk, legāls iemesls karam jeb casus belli. Vienā pusē nostājās Krievija, otrā pusē nostājas Vācija, un sākās Pirmais pasaules karš, kas paņēma miljoniem, miljoniem dzīvību.
Par nākamo notikumu es izstāstīšu tāpēc, lai tu varētu domāt līdzi un ielikt šo notikumu mūsdienu notikumu mozaīkā. 1933. gads, Vācija, Hitlers tiecas pēc varas. Viņa partija ir ietekmīga, ir gaidāmas vēlēšanas, un tās var izšķirt ļoti daudz, joprojām pie varas ir prezidents Hindenburgs. Bija jānotiek vēlēšanām, bet Hitleram nebūt viss nav tik spoži un labi, lai viņš caur šīm vēlēšanām iegūtu pilnīgu 100% varu. Viņa plānā ir likums par tautas un valsts aizsardzību pret tautas nodevējiem (lasi – tavai aizsardzībai). Saliec to kopā ar mūsdienu notikumiem, kas tiek bīdīts “tavai aizsardzībai”, “tautas aizsardzībai”. Tātad Hitlers un viņa partija Vācijā šķiroja cilvēkus – nodevējos un uzticamajos. Viņš vēlējās pieņemt likumu, lai varētu iegūt autoratīvu varu. Gadījās labs iemesls. Komunistu partijai tajā laikā bija ļoti liela ietekme, un tie bija niknākie nacionālsociālistu ienaidnieki. Viņi konfliktēja, jo pārstāvēja divas dažādas varas. Padomā, kā viss notiek šodien. Bija kāds nīderlandiešu komunists Marinus van der Lubbe; vēsturnieki un kādi fakti liecina par to, ka viņš īsti nebija prātā vesels, iespējams, izbijis komunists. Tieši šis cilvēks pirms vēlēšanām izdomāja aizdedzināt Reihstāgu, Vācijas parlamenta ēku. Marinus van der Lubbe nebija normāls, viņš jau pirms tam bāros lielījās ar to, ka nodedzināšot Reihstāgu. Vācijas specdienesti to jau laikus bija uzzinājuši. Izmeklēšanas pēc kara liecina, ka paši vācu slependienesta darbinieki palīdzēja šim cilvēkam izliet benzīnu un aizdedzināt Reihstāgu, tas dega, taču ātri tika nodzēsts un nenodega. Tūlīt aktivizējās Hitlers un viņa līdzgaitnieki, šim cilvēkam ātri piesprieda nāvessodu un nocirta galvu. Rezultātā tika pieņemts tautas un valsts aizsardzības likums. Reihstāga notikums tika uzpūsts, pasludinot, ka valsts ir briesmās, tauta ir briesmās, un tika pieprasīts esošajām varām pieņemt šo likumu, un tas tika pieņemts. Tas bija likums, kas ierobežo pulcēšanās brīvību. Tas atcēla personas neaizskaramību un cilvēka tiesības uz mantu.
Salīdzinājumam – pēc tam, kad ASV sabruka dvīņu torņi, tika pieņemti pretterorisma likumi, kas savu ietekmi atstāja arī uz Latviju. Es zinu gadījumu, kad ar pretterorisma likumu vērsās pret cilvēku, kuram kontā parādījās nepierādāmi 50 eiro. Ļoti labi atceros, ka lidostās bija izlikti paziņojumi ar dīvainām, bārdainu veču bildēm un ziņa, ka meklē teroristus. Man tas ļoti atgādina šo laiku. Reihstāga dedzināšana notika 27. februārī, un jau 13. martā tika izveidota Gebelsa propagandas ministrija. 20. martā tika izveidota pirmā koncentrācijas nometne Dahavā (Dachau). Kā tas viss tika izdarīts? Manipulējot ar masām tika atrasts legāls iemesls, ka Vācija ir briesmās, jo komunisti nāk. Nesen draudzes mājas lapā es ieliku dienas citātu par šo tēmu. Jo ilgāk es dzīvoju, jo vairāk redzu un saprotu to, ka ne jau hitlerveidīgi vai staļinveidīgi cilvēki vien ir vainīgi pie tautas nelaimēm, bet arī pati tauta, kas atļauj manipulēt ar savām smadzenēm, klusē un neko nedara. Lai ļaunums vairotos, pietiek ar to, ka labi cilvēki neko nedara. Tieši tie, kuri var darīt, bet neko nedara, ir vainojami pie nelaimēm. Vai ļaunums varētu vairoties, ja tauta pateiktu NĒ? Vai tiešām tie cilvēki neredzēja, kas viņus sagaida? Mēs katru dienu redzam ziņās, ka ir izveidots medijs, kurš to vien dara, kā apkaro visu, kas ir “sazvērestības teorijas” un ir pretrunā ar viņu globālajām nostādnēm. Ja Facebook parādās kāda veselīga liecība, raksts, viņi to apkaro un nosauc par sazvērestības teoriju. Arī Hitlera laikā, kad ebrejiem lika piešūt pie apģērba dzeltenu zvaigzni, tad patiesību, kuru teica tie, kuri saprata, kāpēc tas notiek, nosauca par konspirācijas teoriju. Kad jau gaisā varēja just, ka miljoniem cilvēku tiek dedzināti, daudzi ebreji joprojām ticēja, ka viņus ved uz vietām, kur būs labāka dzīve, ka viņus vienkārši izolē, pārved, izsūta uz labāku vietu. Tomēr galu galā ar vilcienu viņi nonāca Osvencimā, Aušvicas koncentrācijas nometnē un arī citās vietās un dzīvi beidza vienkārši bedrē. Tos, kuri domāja citādāk, sauca par konsprācijas teoriju piekritējiem. Tā nacistiem bija likumīgs casus belli. Pirms pieņemt šādus likumus, ir vajadzīgs casus belli, ko panāk, manipulējot ar masām, noskaņojot sabiedrību vēlamā virzienā, lai cilvēki paši prasa to, ko viņi grib panākt.
Nesen es iegāju kādā veikalā. Pārdevēja uzreiz aizgāja aiz letes, tai priekšā bija stikls, blakus stāvēja maska, un viņa tūlīt uzlika vizieri. Mēs uzsākām sarunu. Kad viņa saprata manu domāšanas veidu un uzskatus, viņa teica: “Ar šiem skeptiķiem uzmanīgi. Tu pats nezini, ka vari būt Covid nēsātājs. Man ir tik un tik gadi, un es baidos nomirt.” Es satiku cilvēku, kurš nevis pieklājības pēc, ne tāpēc, ka vadītājs prasa, ne sabiedrības labuma dēļ, bet baiļu dēļ bija vairākās maskās. Šāds cilvēks darīs jebko un apkaros jebkuru, lai pasargātu savu dzīvību no neesošām briesmām. Casus belli, legāls iemesls. Viņa teica, ka parastā maska viņai bija jau no marta. Tad kļuva grūti elpot, un viņa iegādājās vizieri. Kad neviena nav veikalā, tad viņa ieiet blakus telpā, kur ir ultravioletā lampa, kas iznīcina baciļus. Tātad, parastā maska, vizieris, stikls un ultravioletā lampa. Es šo cilvēku saprotu, viņai ir bail. Visus, kas domā citādāk, viņa sauc par skeptiķiem, bīstamiem, un nav tālu no tā, ka beigu beigās par iznīcināmiem cilvēkiem. Tā notika ar ebrejiem. Sākumā viņi vienkārši bija slikti un vainojami visās nelaimēs, bet beigās iznīcināmi. Vai es tev palīdzu domāt? Varbūt kādam rodas jautājums: “Kāpēc tu, mācītāj, nevari Dieva vārdu sludināt?” Es varu un reizēm sludinu tik daudz, ka tu nespēj izsekot līdzi, bet šodien mums ir vēstures stunda. Ejam tālāk!
Kā tika noorganizēts Otrais pasaules karš? Hitlers bija ļoti liels meistars ar casus belli. Reāls karš sākās ar Vācijas iebrukumu Polijā. Kā sākās iebrukums Polijā? Hitlers ar savu komandu paņēma cilvēkus no cietumiem, pārģērba viņus poļu armijas formās, daļu atstāja pilsoņu apģērbā un kopā ar specdienestiem (SS, gestapo) noorganizēja uzbrukumu vācu radio stacijai. Viņi uzbruka savējiem. Bija ieplānoti uzrukumi arī 39 vācu robežpunktiem. Tas tika izdarīts. Šī ir vēsturiski pārbaudāma informācija. Viņi uzbruka Gleivicas radiostacijai un cilvēkus, kas bija paņemti no cietumiem šī uzbrukuma veikšanai, SS tūlīt nošāva. Liecinieku nebija un bija casus belli. Uzreiz tika sapulcināti žurnālisti un norādīts virziens, kas jāziņo masām un starptautiskajai sabiedrībai. Otrais pasaules karš varēja iet plašumā tikai tāpēc, ka pārējās pasaules valstis neko nedarīja, laikus neapstādināja Vāciju. Vēlāk, kad Hitlers jau bija pieņēmies “svarā”, viņu apstādināt bija ļoti grūti. Beigās viņu gan apturēja, bet par ļoti augstu cenu. Sākumā to varēja izdarīt vieglāk. Šādi cilvēki, kuri meklē casus belli un savu egoistisku mērķu vārdā piesmej tautas, agri vai vēlu atbildēs tiesas un Dieva priekšā. Es esmu bijis Osvencimas nāves nometnē, kur redzēju karātavas, kurās pēc kara tika pakārts Osvencimas nāves nometnes komendants. Atveda viņu tur, kur viņš slepkavoja miljonus, un pār viņu nāca taisnīgs sods. Es domāju, ka viņš ir laimīgs, ka viņu pakāra, jo kā gan viņš varētu dzīvot ar apziņu, ko ir izdarījis. Viņš bija viens no daudziem, kas ticēja casus belli, ticēja oficiālajai versijai, ko iebaroja tautai, viens no daudziem, kurš ticēja, ka ebrejs nav cilvēks, ka krievs, čigāns nav cilvēks, ka homoseksuālists nav cilvēks. Hitlers iznīcināja arī homoseksuālus cilvēkus.
Bieži vien kristīgo draudzi apvaino par to, ka tā diskriminē homoseksuāļus. Tā nav, mēs mīlam visus cilvēkus, mēs turamies pie Bībeles principiem un pieņemam visus. Kādu laiku draudzi apmeklēja Olga, bet patiesībā viņš bija Oļegs. Olga ar uzkrāsotiem nagiem. Viņš gribēja iet sieviešu tualetē, un es nezināju, ko darīt. Saģērbusies kā sieviete viņa šiverēja pa abām tualetēm. Es, radikālas draudze mācītājs, ar viņu sarokojos, sarunājos, es viņu mīlēju. Es pat ļāvu iet, kurā tualetē viņš grib. Biju tolerants. Bet vai es tobrīd biju tolerants pret tevi? Tajā situācijā es īsti nevarēju saprast, ko darīt. Pie manis nāca kārtībnieki un teica, ka viņš ilgi darbojas pa sieviešu tualeti, kārtojas, krāsojas. Mēs mīlam Oļegu un Olgu, lai viņš dzīvo kā grib, bet paši mēs tā nedarīsim un cilvēkiem mācīsim, ka tas nav labākais veids kā dzīvot. Tas nav labākais paraugs mūsu valstī, kas jau ir zem kritiskā punkta dzimstības ziņā.
Vai tev patīk vēsture? Zināsi vēsturi, zināsi nākotni. Likums par tautas aizsardzību un dažādi ierobežojumi Vācijā bija spēkā līdz 1945. gada 8. maijam, kad Vācija atzina savu kapitulāciju. Cilvēki beidzot varēja iziet ielās, pulcēties, domāt, būt brīvi. Visi casus belli līdzskrējēji staigāja nokārtām galvām. Kad krievu karavīri iegāja Vācijā, notika masveida izvarošanas. Izvaroja visas, neviens neprasīja, vai viņa ticēju casus belli. Esmu bijis Vācijā un saticis cilvēkus, kuri ir dzimuši šādā veidā. Mēs esam kristieši savā zemē. Nesen viens mācītājs teica: “Kamēr tu rūpējies tikai par savu kajīti, kapteinis ved visu kuģi noteiktā virzienā, tajā virzienā, kurā viņš grib.” Vai tiešām mums nav jārunā ar kapteini, jārunā patiesība par kapteini? Kurp tu mūs ved? Vācijas iebrukuma iemesls Polijā bija poļu agresija pret Vāciju. Iedomājies, poļi tajā laikā bez maz vai ar rungām iebruka Vācijā? Viņiem nebija atbilstoša bruņojuma, tāds, kāds bija vāciešiem. Visām pasaules organizācijā tika paziņots, ka Polija iebruka Vācijā un viņiem bija legāls iemesls sākt karu. Tādēļ tik viegli Hitlers varēja darboties tālāk. Pavisam nesen Ukrainā sākās karš un faktiski tas turpinās vēl šodien. Oficiālais iemesls, casus belli sabiedrības un pasaules priekšā bija tas, ka tur apspiež krievvalodīgos. Viņi grib savu republiku. Tā bija specdienestu ilgstoši plānota operācija, tajā arī, diemžēl, tika iesaistīti cietumnieki, kurus izlaida no cietuma, iedeva alkoholu un narkotikas, lai viņi iet un demolē. Tas viss tika filmēts, fiksēts un pasniegts sabiedrībai. Vēlāk varēja vērot, kā Krievijas seperātisti apšaudīja mierīgos ciematus ar mīnmetējiem un pasniedza sabiedrībai, ka to dara paši ukraiņu nacionālisti. Tādā veidā viņi piesaistīja cilvēkus sev, lai visi pieķeras viņiem. Šobrīd Azerbaidžānā un Armēnijā notiek karš. Abas puses saka, ka otra puse ir uzbrukusi. Katrs grib casus belli, legālo iemeslu. Agresors saka: “Viņi pirmie sāka.” Šī metode ir veca kā pasaule. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā dzīvoja Romas valdnieks vārdā Nerons. Šur tur viņu dēvē par nedaudz slimu cilvēku. Viņam gribējās redzēt, kā deg Roma, un uzcelt savu jauno projektu. Vai viņš pats aizdedzināja vai tomēr nē, nav zināms, bet Roma dega. Romas degšanā apvainoja ebrejus, kristiešus. Romu speciāli aizdedzināja, lai vainotu kristiešus, vai arī izmantoja to kā pēkšņi radušos iespēju apvainot kristiešus? Lai nu kā bija, bet pēc tam visā Romas impērijā kristieši tika vajāti, iznīcināti. Romas imperators viņus ietina pakulās, salmos, lika stabu galos un dedzināja kā lāpas, baroja plēsīgiem zvēriem utt. Kā vārdā kristieši tika vajāti? Neronam bija savas intereses. Kristieši bija viņa sāncenši, tie, kas runāja patiesību, apdraudēja viņa imperatora dievišķo varu. Kā legālu iemeslu viņš izmantoja to, ka kristieši aizdedzināja Romu. Kas nogalināja kristiešus? Tie paši cilvēki, kuri dzīvoja viņiem līdzās, kuri ieņēma kādus amatus, kuri dzīvoja kaimiņos. Vai tev tas nedaudz neatgādina šo laiku? Vai mums tiešām jāgaida, līdz šie likumi tiks pieņemti arī pie mums? Vai mums jāsamierinās? “Dievs tā ir lēmis, tā tam jābūt, Dievs taču teica, ka būs vajāšanas.” Bet, ja Dievs tā ir teicis, vai mums ir jāgaida, jāpieņem un jāpieļauj vajāšanas, vai Dievs nav licis iet un sludināt patiesību, pirmām kārtām evaņģēliju? Jēzus ir teicis:
Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. (Jāņa 1. vēstule 5:5)
Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt.” (5. Mozus 28:13)
Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij. (Psalms 91:10)
Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. (Psalms 91:7)
“Pār taviem mūriem, Jeruzāleme, Es iecēlu sargus, tie necietīs klusu ne dienu, ne nakti.” Jūs, kam jādomā par To Kungu, neliecieties mierā. (Jesajas grāmata 62:6)
Bet, ja sargs redz zobenu nākam un nepūš tauri un nebrīdina tautu, tā ka zobens nāk un nokauj kādu no tiem, tad tas mirst gan savu grēku dēļ, bet viņa asinis Es atprasīšu no sarga rokas. (Ecehiēla grāmata 33:6)
Runā vai rīkojies! Vai mēs nesaprotam, ka esam ne tikai kristieši, bet arī mūsu tautas daļa? Kur vedīs kapteinis, tur arī mēs dosimies. Mūsu rokās ir mainīt situāciju. Vai mums to izdosies vai ne, tas nav zināms, bet mēs varam droši zināt, ka, ja mēs savā laikā būsim izdarījuši visu no savas puses, tad mums būs tīra sirdsapziņa, kad dosimies pie sava Tēva uz Debesīm. Pastāv tāda lieta kā sirdsapziņa. Es publicēju postu par Gunāru Astru. Rīgā ir viņa vārdā nosaukta iela. Viņš ir padomju laiku latviešu disidents, kurš nebija samierināms ar pastāvošo okupācijas iekārtu. Viņš necīnījās ar ieročiem rokās, viņš cīnījās nevardarbīgi. Kad pirmo reizi Astru arestēja, viņam piesprieda 15 gadus cietumsodu plus vēl piecus gadus nometinājumā. Par ko? Par to, ka viņš klausījās radio “Amerikas balss”, kaut ko citu nekā to, ko piedāvāja oficiālā vara. Viņa dzimšanas diena ir 22. oktobrī, tāpēc īpaši ieinteresējos par viņu. Par viņu ir uzņemta filma, kurā Astru sauc par sirdsapziņas cietumnieku. Viņš turpināja dzīvot tā, kā liek viņa sirdsapziņa. Kaut cietumā, bet ar tīru sirdsapziņu. Viņš nesagaidīja atmodu, nomira Ļeņingradas kara hospitālī ļoti mīklainos apstākļos, ļoti īsu brīdi pirms Latvija atguva neatkarību. Pateicoties šādiem cilvēkiem mums ir valsts. Es neko nezinu par viņa ticību vai neticību Dievam, es zinu par viņa sirdsapziņu un nostāju. Nesamierināms. Mēs sitīsim tos utainos arvien, arvien, pēc tam tos zili pelēkos arvien, arvien. Vai tā nav dziesma, kuru dziedāja mūsu tautā? Par ko šajā dziesmā ir runa? Par vienu svešu varu, par otru svešu varu – visus ārā no mūsu zemes! Kāds varbūt domā: “Mācītāj, vai tu esi kļuvis nacionālists?” Es esmu nacionālists, savas tautas, zemes patriots, bet, pirmkārt, esmu Dieva kalps. Nacionālās intereses pēc tam, vispirms Dieva intereses. Dieva vārds saka, ka katrai tautai Dievs nolicis savas robežas, iedevis savu valodu un savu vietu, kur dzīvot.
Piemēram, divi cilvēki dzīvo laulībā, un viens pieķer otru laulības pārkāpšanā. Tas, kurš pieķēra, vēlas šķirties. Bībele taču saka: “Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.” (Mateja evaņģēlijs 5:32) Paskatīsimies sīkāk, varbūt tev vienkārši ir apnicis tas otrs cilvēks un tev ir iepaticies cits cilvēks. Un nu tev beidzot atnāca lielā iespēja, ir casus belli, cilvēku acīs būsi “tīrs”. Es nezinu, kā tur būs cilvēku acīs, bet kā būs Dieva acīs un tavā sirdsapziņā? Mēs meklējam legālus iemeslus, lai labi izskatītos cilvēku acīs. Mēs varam turpināt daudz runāt par to visu. Kāda šobrīd ir situācija valstī un vai ir pandēmija? Kas patreiz ir Covid-19? Casus belli, legāls iemesls, kas tiek pasniegts sabiedrībai, bet mums taču ir acis un ausis, mēs redzam un dzirdam, kas patiesībā notiek apkārt. Ir grūti pretoties šai milzīgajai informācijas gūzmai. Tu domā, ka visi cilvēki tam tic un akli seko? Nē, bet viņi staigā maskās un ievēro noteikumus. Mēs taču draudzē arī ievērojam noteikumus. Mēs visi esam zem tā. Bet jautājums ir par to, kas sekos tālāk? Tiek gatavota sazvērestība pret Dievu un draudzi.
Apmēram 2003. gadā Vācijā bija ļoti liela vasarsvētku draudžu konference, un sapulcē pie Brandenburgas vārtiem kāds vietējais mācītājs-pravietis sludināja: “Ir gaidāmas vajāšanas.” Cik gadi ir pagājuši? Ir gaidāmas kristiešu vajāšanas. Tad Latvijā par to nekas vēl īpaši neliecināja, tagad gan liecina. Šis vārds sāk piepildīties, un nevis tāpēc, ka tas ir pravietisks vārds un tam tā būs būt, bet viņš to teica pēc tā, ko novēroja tā laika Vācijā. Tajā laikā Vācijā pie varas bija homoseksuāls mērs. To šis mācītājs publiski arī pateica. Kā šodien iet Vācijā un Francijā, mēs visi labi zinām, un mums vēl iet samērā labi. Latvija ir palikusi kā viens no pēdējiem kristīgo vērtību cietokšņiem, viena no pēdējām vietām Eiropā, kur joprojām Satversmē ir ierakstītas laulības starp vīrieti un sievieti. Pat kovids šeit īsti negrib pieķerties. Ir jāsafabricē, lai vispār būtu kāds cipars. Ir jātestē neskaitāms daudzums cilvēku, lai kaut ko uzrādītu. Jāraksta veciem, simtgadīgiem cilvēkiem, kuri ir miruši no citām kaitēm, nāves iemests – Covid-19. Kaut kā jādabū uz augšu statistika un sabiedrībā jāpasniedz. Cik daudz cilvēku šajā laikā nesaņem medicīnisko palīdzību, cik mirst no vēža, no alkoholisma, pašnāvībām, arī no gripas? Kā to vispār var neredzēt? Kā to var nepamanīt? Ir taču casus belli un mēs ticam oficiālajai versijai, un mums ir legālas tiesības apkarot savu līdzcilvēku.
Strasbūrā ir Eiropas Savienības Parlamenta ēka. Strasbūra ir oficiālais Eiropas Parlamenta sēdeklis, kurā katru gadu notiek 12 plenārsēdes (katra plenārsēde ilgst trīsarpus dienas). Strasbūrā atrodas arī Eiropas Padome (Council of Europe), Eiropas Cilvēktiesību tiesa (European Court of Human Rights), kā arī militārais Eirokorpuss (Eurocorps). Eiropas valdība ir izvietota pa vidu starp Vāciju un Franciju. Tas arī bija aptuveni 2003. gads, kad kāds pravietis Zviedrijā pravietoja: “Es redzu Vāciju, Franciju, kas soļo formās, iekarot Eiropu, bet ieroču vietā viņiem ir zīmuļi, papīri, mapes un cirkuļi.” Toreiz viņš ļoti labi izskaidroja, kas ir gaidāms nākotnē, ko vēlās šīs valstis, tas ir globāli. Ir pagājis laiks, 17 gadi, un mēs to redzam. Ja man prasītu, vai Trešais pasaules karš būs, es teiktu, ka Trešais pasaules karš ir jau sācies. Tieši tāpat kā Hitlera laikos, to var novērst pašā saknē. Es domāju, ka vēl var novērst. Lūgšanu sapulcē es minēju Rakstu vietu, ka tas visiem kļūs redzams un viņi netiks tālāk uz priekšu. Vai viņi tiks vai netiks tālāk uz priekšu, var redzēt ieejot veikalā un paskatoties uz cilvēkiem, ko viņi dara. ES Parlamenta ēka tika uzcelta pēc Bābeles torņa parauga. Turpat ir atrodama arī skulptūra “Eiropas nolaupīšana”, kurā attēlota sieviete uz vērša, tas ir no sengrieķu mitoloģijas. Katram, kurš ir šajā valdības sistēmā, nav noslēpums, ko nozīmē nepabeigtā Bābeles torņa simbols. Bābeles tornis simbolizē cilvēku apvienošanu pret Dievu. Vecajā Derībā mēs lasām notikumu, ka Noa pēcteči nolēma celt torni, kas sniegsies debesīs, un visa pasaule runās vienā valodā. Taču Dievam nepatika šī ideja un Viņš sajauca un izklīdināja visas valodas. Ko simbolizē Eiropas sēdeklis jeb tornis? Tā būtība un mērķis ir apvienot tautas pret Dievu, augstāk par Dievu, virs Dieva. Dziļi tā būtībā ir sātanisms. Ne visi to izpratīs. Lūk, uz visa šī fona un vēstures faktiem, ko es šodien minēju, tev ir viela pārdomām.
Es došu tev arī cerību – viss ir tavās rokās!
Redzi, Es jūs sūtu kā avis vilku starpā; tāpēc esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži. (Mateja evaņģēlijs 10:16)
Vai kristiešiem jāiet politikā? Tur jau ir tā problēma, ka kristiešu lielākā daļa tic, ka Dievs pats “klās man galdu maniem ienaidniekiem redzot”. Interesanti, kā tad Dievs klāj galdu? Vai mājās tev Dievs uzklāj galdu? Mēs paši klājam sev galdu Dieva vārdā. Mēs paši esam savas valsts nākotnes un laimes kalēji. Mēs paši esam savas dzīves nākotnes kalēji. Labi, noslēgumā došu tev cerību. Un es tev saku, ka sazverestības izgāzīsies. Šobrīd notiek attaisnojumu meklēšana visās sfērās. Es vakar uzzināju, ka mediji atkal gatavo pret mums rakstu, jo kāds bijušais draudzes loceklis publiski ir izteicis negatīvu komentāru un ar viņu sazinājās mediji, lai iegūtu negatīvu viedokli par mūsu draudzi. Viņi neprasa ne man, ne tev, bet atrod kādu, kurš ir negatīvs. Tiek veidots casus belli sazvērestībai pret Dievu, draudzi un cilvēci. Viņi ļoti labi zina un ir izzondējuši, kur tas suns ir aprakts. Un tas suns ir aprakts “Dievs, svētī Latviju!”, Latvijas draudzē! Latvijas draudze spēj nākt kopā un lūgt Dievu, pastāvēt par kristīgām vērtībām, spēj runāt uz valdību, parakstus savākt. Pretinieki no jauna un jauna cenšas mainīt mūsu Satversmi, bet nespēj gūt pārsvaru. Tagad atkal tiek cilāts dzīvesbiedra likums. Zini filmu “Tille un Suņu vīrs”? Filmā pie Billes uz mājām atnāca sociālā darbiniece no bāriņtiesas, Tille, maza meitenīte, bija viena pati mājās. Viņa atnāca, klauvēja pie loga, meitenīte bija palīdusi zem galda. “Vai kāds ir mājās?” “Nē! Jā!” “Tad ir vai nav kāds mājās?” “Nē! Jā!” Uzmanies no šādiem cilvēkiem politiķiem, kuri saka nē un jā, kuriem nav konkrēta nostādne, nav savs virziens, ir tikai izdabāšana masām, lai saglabātu savu popularitāti. Skaties uz tiem, kuri stāv uz pamata. Labāk ir tie, kuri atklāti pauž savu nostāju un turās vienā virzienā nekā tie, kuri ieņem pozīciju, rūpējoties par savām ērtībām. Kas notiek ar Latviju? Vai tā nav jau pārdota?
Šai dienai man nebija sagatavots nekas cits kā tikai tas, ko es runāju. Es gribēju runāt par bailēm un drosmi, bet nav iekšā, mēs visi esam drosmīgi, mums to nevajag. Šobrīd mani nodarbina šīs lietas, sazvērestība pret Dievu un cilvēci. Es saku, ka sazvērestība izgāzīsies.
Savas valdīšanas otrajā gadā Nebukadnēcars redzēja nozīmīgu sapni, kas viņu tā satrauca, ka viņš uzmodās no miega. (Daniēla grāmata 2:1)
Reiz Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, redzēja sapni. Viņš sasauca visus gudros un prasīja: “Kurš pateiks, ko es sapņoju un iztulkos manu sapni, tas dabūs lielas bagātības. Ja nepateiksiet, ko es sapņoju, visiem būs galva nost.” “Ķēniņ, tu par daudz prasi!” Ķēniņš izdeva pavēli visus noslepkavot. Dieva vīrs Daniēls uzzināja par šo lēmumu, viņš kopā ar draugiem lūdza Dievu, un Dievs viņam atklāja ķēniņa sapni un tā nozīmi. Viņš gāja pie ķēniņa un izskaidroja viņa sapni. Šādā veidā viņš izglāba pārējos zinātniekus un izglāba arī savu dzīvību. Sapnis bija tik spilgts, ka Bābeles ķēniņš bija gatavs iznīcināt visus savus zinātniekus, ja viņi neatbildēs, ko viņš redzēja. Daniēlam Dievs atklāja gan pašu sapni, gan tā nozīmi.
“Tev, ak, ķēniņ, bija parādība – tu redzēji lielu tēlu, tas bija varen liels un stāvēja priekšā ārkārtīgā spožumā; tā izskats bija briesmīgs. Šī tēla galva bija no tīra zelta, tā krūtis un rokas no sudraba, tā vēders un gurni no vara. Tēla stilbi bija no dzelzs, un tā kājas pa daļai no dzelzs un pa daļai no māla. Tev ar visu uzmanību tēlā noraugoties, pēkšņi no kalna bez kādas cilvēku roku palīdzības atraisījās akmens un gāzās lejup; tas ķēra tēla dzelzs un māla kājas un sašķaidīja tās. Līdz ar to sašķīda smalkās druskās arī tēla vara, sudraba un zelta daļas; tās izputēja kā pelavas vasarā uz klona, vējš tās aiznesa, tā ka no tām nekā vairs nepalika. Bet akmens, kas satrieca tēlu, kļuva par lielu kalnu, kas piepildīja visu zemi. Tāds ir sapnis. Tagad mēs dosim ķēniņam sapņa izskaidrojumu: tu, ak, ķēniņ, tu ķēniņu ķēniņ, tev debesu Dievs ir devis spēju valdīt, varu, spēku un godu, tavā rokā Viņš nodevis cilvēkus visur, kur vien cilvēki dzīvo, kur ir zvēri laukā un putni apakš debess; Viņš tevi iecēlis tiem visiem par valdnieku, tu esi tā zelta galva. Pēc tevis nāks cita valsts, kas būs vājāka par tavējo, un tad celsies vēl trešā valsts, no vara, tā valdīs pār visu zemi. Tad nāks ceturtā valsts, cieta kā dzelzs. Un, kā dzelzs satriec un sagrauj visu, tā šī satrieks un sagraus visas pārējās. Tu redzēji, ka tēlam bija kājas un kāju pirksti pa daļai no māla, pa daļai no dzelzs, un tas norāda uz to, ka šī valsts būs savā būtībā nevienāda veidojuma valsts: tai piemitīs kaut kas no dzelzs stipruma, jo tu redzēji dzelzi, kas maisīta ar māliem.” (Daniēla grāmata 2:31-41)
Zelta galva bija Bābeles ķēniņš, sudraba daļas nozīmēja Persijas-Mēdijas impēriju. Pēc tam seko varš jeb bronza, un tā ir Aleksandra Lielā impērija, tad seko dzelzs kājas kopā ar māliem – tā ir Romas impērija, visas šīs impērijas ir bijušas un pagājušas, bet Romas impērija joprojām eksistē. Tā iepriekšējā formātā ir izjukusi, bet tās likumi vēl pastāv. Kā tu domā, kāpēc savienojums bija no māla un dzelzs? Tie abi nav pat savienojami. Daniēls skaidro, ka nāks akmens (draudze) un satrieks tēlu, un tas piepildīs visu zemi (Dieva valstība). Impērijas nomainīs cita citu, bet šī ir pēdējā impērija, Roma, kuras paliekas mēs vēl joprojām vērojam pasaulē un arī Eiropas Savienībā. Kā tu domā, kāpēc notiek breksits? Dievs to sen jau ir pateicis, ka tas ir nesavienojams, nebūs Eiropas Savienības. Tu jau laikus vari nodrošināties ar to, ka pēc kāda laika būs jādomā citādāk. Tev būs jāatcerās, kā tu rīkojies šajos laikos. Ne Napoleonam, ne Hitleram nav izdevies apvienot Eiropu. Hitlers ir teicis, ka Anglija ir kā kauls rīklē, un vienmēr kaut kas notiek un nevar savienot. Viņi ceļ Bābeles torni līdz debesīm, bet nevar pabeigt, jo Dievs to nepieļauj. Kāpēc? Skaties, kāpēc:
“Bet, ka tu redzēji kāju pirkstus pa daļai no dzelzs un pa daļai no māla esam, tas norāda, ka šī valsts būs pa daļai stipra, pa daļai tomēr tieksies arī sadrupt. Un, ka tu redzēji, ka dzelzs bija maisīta ar mālu, tas norāda, ka abu daļu cilvēki sadzīvē un laulības noslēdzot gan saskaras cits ar citu, bet neviena daļa nesaraujami nesavienojas ar otru, tieši tā kā dzelzs nesavienojas ar mālu. Bet šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kura pastāvēs nesagrauta mūžīgi un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi. Tādēļ tu arī redzēji, ka akmens bez cilvēku palīdzības novēlās no kalna un satrieca dzelzi, varu, mālu, sudrabu un zeltu. Lielais Dievs ķēniņam parādīja, kas notiks nākotnē. Šis sapnis ir tiešām zīmīgs, un patiess ir tā izskaidrojums.” (Daniēla grāmata 2:42-45)
Kāda cita Valsts celsies un tā būs stiprāka par visām šīm impērijām, un tā ir Draudze!
Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. (Mateja evaņģēlijs 16:18 )
Uz tevis Dievs cels Savu valsti! Lai kāds neiztulkotu ārpus konteksta un nepateiktu, ka mēs sevi uzskatām par vienīgajiem, ideālajiem un pareizajiem, draugs, šeit ir runa par visu pasaules Draudzi. Arī par Eiropas draudzi, Latvijas draudzi, par visām un dažādām konfesijām. Kā šobrīd strādā casus belli un tiek manipulēts ar cilvēku prātiem? Nesen parādījās ziņa, ka Romas pāvests atzīst viendzimuma laulības. Pat kristieši sāka dalīties ar šo ziņu. Atturies no tādām lietām, tā var būt propaganda! Es nevaru pilnībā atbildēt, ko šis vīrs teica un ko viņš ar to domāja, bet mums ir oficiāls Latvijas katoļu baznīcas skaidrojums. Viņi ir izrāvuši informāciju no kaut kādas filmas, kuru pat nekur šobrīd nevar noskatīties, un pasniedz to kā oficiālu versiju, bet tā nav Vatikāna oficiālā versija. Neviens Vatikānā to nevar atļauties pateikt, tad būtu šķelšanās. Es tiešām nezinu, kā domā Romas pāvests, cerams, ka viss ir kārtībā. Tie ir meli un propaganda. Viņi lieto zemiskas un jebkādas metodes, lai mazinātu draudzes nozīmi cilvēku acīs, – vecmodīga, nekam nederīga, nekas. Bet Dieva vārds saka, ka visas šīs bronzas galvas un kājas tiks satriektas. Ne jau tieši Eiropas Savienības laikā, tur ir rakstīts, ka visu ķēniņu laikā celsies Valstība. Un šī Valstība pastāvēs mūžīgi. Tu piederi Debesu valstībai.
“Bet šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kura pastāvēs nesagrauta mūžīgi un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.” (Daniēla grāmata 2:44)
Mēs pastāvēsim mūžīgi, un uzvara pieder mums. Tas bija tas, ar ko es gribēju likt tev domāt, likt pašam studēt, pašam lasīt, pārdomāt un lūgt, izdarīt secinājumus, rīkoties pēc Dieva prāta, sirdsapziņas un situācijas. Kad tu šo dzīvi nodzīvosi un iesi pie Tēva Debesīs, tu zināsi, ka savā laikā esi izdarījis visu. Un nevajag pārdzīvot par to visu, ko tu neesi izdarījis, tādas dīvainas lietas notiek mūsu psihē. Draugs, dari ko vari šodien, nepārspīlē, ej pareizajā virzienā, kā sirdsapziņa tev liek. Salīdzini ar Dieva vārdu savu sirdsapziņu un ej pareizajā virzienā un dzīvo ar mieru.
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Casus belli – likumīgs iemesls karam” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
