Tas, ko es runāšu, ir domāts visiem latviešiem. 
Sakot vārdu ‘latvieši’, es nedomāju tikai tos cilvēkus, kuri precīzi var pierādīt savu izcelsmi, bet katru, kurš Latviju uzskata par savām mājām, un kas arī ir viņa mājas. Krievu valodā parasti lieto divus vārdus – ‘латыши’, kas tulkojumā nozīmē ‘latvieši’, un ‘латвийцы’, kas apzīmē latviešus, kuri pieder konkrētajai tautai. Arī es vēršos pie latviešiem, ar to domājot ikvienu, kurš Latviju uzskata par savām mājām un kuram Latvija ir mājas. Atveram savas ausi un acis! Tas, ko es runāšu, būs ļoti dramatiski, ļoti precīzi, trāpīgi un nesaudzīgi. Domāju, ka var nogurt, piegriezties un apnikt nerunāt patiesību. Pat psihologs tev dos padomu, ka nav labi turēt sevī. Un es negribu turēt sevī, es gribu runāt! Šodien pēc pirmā dievkalpojuma man kāds teica: “Nu, mācītāj, tu esi drosmīgs.” Es atbildēju: “Man tas sagādā prieku.” Pateikt lietas un nosaukt tās īstajos vārdos man sagādā prieku, un tas cilvēkiem atver acis. Bībelē ir rakstīts: “Jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība jūs darīs brīvus.” Es nevarētu par sevi teikt, ka man ir apnicis klusēt, jo es neklusēju, bet es varu runāt tavā un citu vārdā. Vai tev nav apnicis klusēt? Vai tev nav apnicis ar saliektu muguru, aizvērtām ausīm un acīm eksistēt, klusēt, piekrist, atļaut sevi paverdzināt, ar sevi izrīkoties, atņemt, pielikt vai noteikt to, ko tev būs un ko nebūs domāt un kā tev būs vai nebūs rīkoties? Vai tev nav tas apnicis? Vai jums, ārsti, policisti, ministri un deputāti, nav apnicis izlikties? Es nerunāju par katru cilveku, bet tiem, kuri klusēdami vai apzināti veicina dažādus negatīvus procesus valstī – vai jums nav apnicis izlikties? Un ko saka tava sirdsapziņa?
Šīs svētrunas tēma ir “Latvijas nolaupīšana?” Nosaukuma galā ir jautājuma zīme, jo pēdējais vārds pieder Dievam. Pagājušajā svētdienā svētrunas tēma bija “Cerība”. Sazvanījos ar savas komandas cilvēkiem un vienam no viņiem jautāju: “Kā tu jūties?” Šis cilvēks man atbildēja: “Pēc iepriekšējās svētrunas ir labāk”. Es viņam atbildēju: “Klausies, tas bija labs sprediķis, bet viss ir slikti, viss ir ļoti slikti un viss ir sliktāk, nekā tu vari iedomāties.” Es gan nezinu, kā šis cilvēks tagad jūtas, bet es saku patiesību, to, ko es domāju. Es vēlos runāt to, par ko esmu pārliecināts. Lūk, ko saka Dieva vārds:
Jo manai mutei jārunā patiesība, un manām lūpām jāienīst viss bezdievīgais. (Salamana pamācības 8:7)
“Mutei ir jārunā patiesība.” Viens no baušļiem skan šādi: “Tev nebūs nepatiesu liecību dot.” Tev nebūs melot! Salamans saka: “Mūsu mutei ir jārunā patiesība un mūsu lūpām jāienīst viss bezdievīgais.” Ar lūpām ienīst bezdievīgo nozīmē velnam noraut masku un noraut maskas velna pakalpiņiem, runājot patiesību. Āmen!
Patiesības paudēja mute pastāv mūžīgi, bet nepatiesa valoda nepaliek ilgi. (Salamana pamācības 12:19)
Ar mūžīgo dzīvību un mūžību ir saistīts tas, ka tu runā patiesību, un ar pazušanu ir saistīts tas, ka tu slēp patiesību vai runā melus. Tas, kā tu runā, ko tu slēp, paud vai nepaud, norāda uz tavu piederību. Kam tu piederi – Kristum vai pasaulei? Kristum vai sātanam? Kam tu piederi – gaismai vai tumsai? Tāpēc tie ir ne tikai Bībeles vārdi, bet arī manas sirds vārdi: es vēlos un tas man sagādā prieku – runāt patiesību!
“Eiropas nolaupīšana” ir skulptūras, kas uzstādītas dažādās pasaules malās. Pasaulē apskatāmas arī dažādas gleznas un zīmējumi, un to mākslinieki ir iedvesmojušies no sengrieķu mīta par Eiropas nolaupīšanu. Kāpēc svētrunas nosaukums ir “Latvijas nolaupīšana”? Tāpēc, ka Latvija ietilpst Eiropā. Ko un kā var nolaupīt? Par to mēs runāsim turpinājumā. Es atklāšu tev no Dieva vārda un parādīšu to, kas patiesībā šobrīd notiek Latvijā, Eiropā un visā pasaulē un kāda tajā visā ir mūsu loma, un vai mums ir kāda cerība. Uz jautājumu, vai mums ir cerība, es atbildēju jau pašā sākumā svētrunas nosaukumā “Latvijas nolaupīšana?” Nosaukums ir ar jautājuma zīmi, kas nozīmē, ka pēdējais vārds pieder Dievam un veselīgi domājošiem, dievbijīgiem cilvēkiem, kuri respektē Dieva gribu un Bībeles principus. Kas ir šīs skulptūras un par ko vēsta sengrieķu mīts par Eiropas nolaupīšanu? Šis mīts vēsta par Eiropas izcelšanos. Tas stāsta par kādu ļoti skaistu feniķiešu princesi Eiropu, kura ar draudzenēm jūrmalā draiskojās. Pēkšņi Zevs, pārvērties par vērsi ar zelta spalvu un ādu un pusmēness ragiem, iekāroja Eiropu un nolēma viņu savaldzināt. Viņš nogūlās blakus Eiropas kājām, mīļš, labs un pievilcīgs. Vērsis, it kā spēlējoties, aicināja Eiropu uzkāpt sev mugurā. Viņa pakļāvās, uzkāpa vērša mugurā, un tajā brīdī Zevs pielēca kājās un peldus aiznesa princesi pāri jūrai uz Krētu. Es domāju, ka daudzi no jums ir bijuši šajā Grieķijas salā. Viņš ieguva Eiropu praktiski ar varu, sākumā savaldzinot, bet pēc tam izdarot pie viņas varas darbus. Vēlos atgādināt vai tiem, kuri nezina, atklāt, ka Francijā, Strasbūrā ir Eiropas parlaments un tā ēka. Šis parlaments ir celts pēc nepabeigta Bābeles torņa parauga. Bābeles tornis bībeliski simbolizē cilvēku sātanisku sacelšanos pret Dievu. Bābelē Dievs sajauca cilvēku valodas un neļāva pabeigt veidot vispasaules kontroli un impēriju, kas bija politiski, ekonomiski un reliģiski vienota un kurā nebija vietas Dievam. Viņi teica: “Mēs celsim torni, kas sniegsies debesīs.” Eiropas parlamenta ēka atrodas Francijas teritorijā, un pie šīs celtnes atrodas skulptūra “Eiropas nolaupīšana”. Tomēr tas vēl nav viss. Arī Beļģijas teritorijā ir Eiropas valdības nams. Šiem namiem ir dažādas funkcijas un dažādas atrašanās vietas. Tajos tiek pieņemti dažādi svarīgi lēmumi, notiek parlamenta sēdes utt. Arī Beļģijā, Briselē atrodas skulptūra “Eiropas nolaupīšana”. Tātad, kādi cilvēki, kuri veido Eiropas valdību, neslēpj savus mērķus. Tie var būt pat cilvēki, kas stāv zem šīs valdības, un to var dēvēt par globālu eliti, ēnu valdību. Viņi neslēpj savus mērķus – nolaupīt Eiropu. Tas ir parādīts simbolikā, pat viņu celtnēs. Varētu jautāt: “Kā var nolaupīt to, kas tev jau pieder, ja tu esi eiropietis?” Draugs, ir valsts valstī, piemēram, Cosa Nostra, astoņkājis, kurš iesniedzas visur ar korumpētu ierēdņu un valsts pārstāvju palīzību. Tā ir valsts valstī, kas funkcionē. Tieši tāpat nav grūti saprast, ka pastāv arī globāla elite. Tiem, kam ir ļoti grūti ar saprašanu, būs ļoti grūti saprast arī citas elementāras lietas, saprast, ka viss nav tik skaisti kā izskatās un reizēm viss ir daudz citādāk, nekā izskatās. Kā var nolaupīt? Lūk, tas ir tāds pats jautājums kā tas, kam ir parādā Amerikas Savienotās Valstis. Var atrast informāciju par to, ka viņiem ir parāds. Kam? Tas nozīmē – valsts valstī. Ir cilvēku grupa, kas vēlas nolaupīt Eiropu. Šodien globālie procesi pasaulē ir vērojami arvien asāk. Ir redzams, ka ne tikai Eiropu vēlas nolaupīt, bet pasauli. Par sātanu ir teikts, ka viņš ir zaglis, melis un melu tēvs.
Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība. (Jāņa evaņģēlijs 10:10)
Jēzus saka: “Es esmu nācis, lai jums būtu dzīvība un pārpilnība.” Dzīvība un pārpilnība. No sen-sen-seniem, aizvēsturiskiem laikiem, kopš pasaules un cilvēka radīšanas, sākot ar Ādamu, Ābelu, Kainu un Setu, var izsekot un redzēt, ka pasaule dalās divu veidu cilvēku grupās: viena grupa ir tie, kas respektē Dieva gribu, ir ļoti cieši pieķērušies Dievam vai kaut minimāli atbalsta kristīgas un bībeliskas vērtības, bet otra grupa ir tie, kas ir uzurpatori jeb sātana piekritēji. Ne visi sevi tā dēvē, taču viņi pārstāv tieši šīs personas, sātana principus. Šīs ir divas karojošas puses. Bībelē ir atklāts, ka sātans zaudēs, viņu gaida sakāve, un tajā pašā laikā sātans zina, ka viņam atlicis maz laika, un viņš cenšas iegūt pasaules virsvaldību. Pat Jēzum viņš nekaunējās izteikt piedāvājumu: “Ja Tu, ceļos mezdamies manā priekšā, mani pielūgsi, es Tev dāvāšu visas zemes un valstis.” Sātans pat Jēzum nekaunējās piedāvāt varu pār zemēm, kas patiešām arī bija viņa varā. Tāpat arī Latvijā un daudzās citās valstīs ir dažādu grupu cilvēki. Šādas grupas atrodas ne tikai kaut kur dzīvoklī, mājā vai pilsētā, bet globāli politikā un valdībā. Tāpat kā ir globāla politika, ir arī globāla valdība. Tāpat tas ir arī Latvijas valdošajā elitē un tāpat arī draudzēs. Nesen Facebook es dalījos ar ierakstu, kurā bija rakstīts, ka bijušais pāvesta nuncijs (diplomāts, vēstnieks, sūtnis) Karlo Maria Vigano sūtīja vēstuli ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurā atmasko ne tikai globālistus, bet arī situāciju Vatikānā. Tā ir gara vēstule, kuru raksta augsta mēroga garīdznieks. Viņš apgalvo, ka pat Vatikānā pastāv ēnu valdība. Pat tur tā ir. Pāvesta izteicieni, kurus mēs nesen varējām lasīt medijos, nav bez pamata. Draugs, nav dūmu bez uguns. Pat baznīcā iefiltrējas globālisma jeb sātanisma piekrtitēji, un viņiem īpaši interesē tāda milzīga baznīca kā katoļu baznīca, kas ir valsts valstī. Vatikāns ir megavalsts, kaut fiziski ir maza teritorija Itālijā, Romā. Viņu ietekme visā pasaulē ir milzīga. Ja globālā uzurpatoru grupa vēlas pakļaut, kontrolēt, iegūt tiesības uz cilvēku brīvību, samazināt iedzīvotāju skaitu vai sazin ko vēl, tad viņiem savu darbu nākas veikt arī baznīcās.
Atgriezīsimies pie Eiropas nolaupīšanas, skulptūrām, Eiropas parlamenta ēkas un pie tā, ka mēs atrodamies Eiropā. Draugs, šodien ir svētku dievkalpojums un ne velti šeit ir izkārts Latvijas valsts karogs. Latvijas valsts karoga krāsas ir asins krāsas. Latvija Jēzus asinīs šķīstīta baltāka par sniegu! Pagājušajā nedēļā un nākamajā nedēļā mēs svinam divus nozīmīgus notikumus. Stāstīšu par šiem notikumiem hronoloģiski. Pirmais notikumis risinājās 1918. gada 18. novembrī, kad tika proklamēta Latvijas valsts. Otrs notikums ir Lāčplēša diena jeb 11. novembris, kad 1919. gadā savu jaundibināto Latvijas valsti mūsu senčiem nācās aizstāvēt ar savām asinīm. Cīņā devās arī astoņdesmit gadus veci vīri un pat sievietes. Krita ļoti daudzi, taču mēs pastāvējām un guvām uzvaru vienlaicīgi gan pār Golcu, gan Bermontu. Bermonts pārstāvēja Krieviju, bet Golcs – rietumus, konkrēti Vāciju. Mēs vienlaicīgi sakāvām divus naidīgus okupācijas karaspēkus, kuri vēlējās nolaupīt mūsu brīvību. 18. novembris ir brīvības pasludināšanas diena, bet 11. novembris ir brīvības pastāvēšanas diena jeb diena, kad mēs stājāmies pretī tiem, kas vēlējās nolaupīt mūsu valsti, brīvību, identitāti un ticību. Lai saprastu vairāk detaļu, mēs šodien parunāsim par Latvijas vēsturi. Lai tu varētu izprast, kas notiek šodien, tev ir jāizprot Latvijas vēsture. Latvijas vēsturē mums nav daudz iepriecinošu momentu, taču tādi ir. Mums ir momenti, kad mēs esam apliecinājuši savu brīvību, cīnījušies par savu brīvību un pastāvējuši par to, un ir momenti, kad esam to zaudējuši.
Vispirms parunāsim par Latvijas teritoriju tūkstoš gadus atpakaļ. Pat vēl senākos laikos iesniedzoties, zinām, ka šo teritoriju apdzīvoja konkrētas cilvēku grupas. Mēs tos apzīmējam par baltiem un lībiešiem, un tie kopā veido Latvijas tautu šodien. Bet viss nav tik skaisti kā izskatās. Kad pirmā tūkstošgade mūsu ērā bija pagājusi, Latviju apciemoja tā saucamie kristīgie krustneši, ar viltu, varu un spēku uzbrūkot baltiem un lībiešiem. Šīs cīņas notika pakāpeniski un ilga daudzu gadu garumā. Baltu un lībiešu ciltis tika pārvērstas par cilvēkiem bez valsts un tautības apziņas. Šīs ciltis tika pārvērstas par vergiem, un tā tas turpinājās daudzus simtus gadu. Latvietis bija vergs jeb baurs, kurš piederēja vācu baroniem, vēlāk nāca Krievijas impērija un starpposmos arī Zviedrija, Polija un dažādi citi iekarotāji, kuri, tāpat kā Zevs Eiropu, iekāroja Latviju. Laikam Latvija ir ļoti skaista! Laikam mēs esam ļoti iekārojami! Šī mazā teritorija un cilvēku grupa, kas saucas latvieši, ir ļoti iekārojama globālistiem un rietumu un austrumu imperiālistiem. Latvieši ilgi neapzinājās sevi kā tautu. Latvijas valsts neeksistēja daudzus simtus gadu. Arī pirms tam šīs mazās ķēniņu valstiņas, kas atradās Latvijas teritorijā, īsti nevar nosaukt par valsti. Latvijai kā valstij impulsu rasties deva pats Dievs. Vēsturnieks Gundars Ceipe savā grāmatā “Dieva tautas dzimšana. Latvieši” raksta, ka latvieši ir tauta ar zilām acīm (šo nevajag uztvert tieši), kuru acīs vēl šodien var pamanīt dievišķu atblāzmu. Tā ir tauta, kas piedzīvojusi dievišķu atmodu, dievišķu iejaukšanos savā eksistencē.
Tad Saksijā grāfs Nikolauss Cincendorfs deva patvērumu evaņģēliskajiem kristiešiem. Viņš izveidoja pilsētu Hernhūti savos īpašumos. Tas bija 18. gadsimts. Kas tie bija par kristiešiem? Tie bija Jana Husa pēcteči, viņa sekotāji. Janu Husu par viņa ticību evaņģēlijam sadedzināja uz sārta tā laika reliģiskie līderi (šodienas Čehijas teritorijā). Notika husītu kari, protestanti pret katoļiem. Cincendorfa īpašumos bija spēcīga un liela evaņģēliska draudze, tāda pati kā mūsu draudze. Viņi sūtīja misionārus pa pasauli, un dažus no tiem izsūtīja arī uz Latviju. Kā saka vēsturnieki, pirmo reizi mēs saņēmām kaut ko labu no Vācijas puses. Šie cilvēki mācīja Bībeli un pat iemācījās mūsu valodu. Hernhūtiešu kustība un brāļu draudzes turpinājās 18.-19. gadsimtā. Tajā laikā latviešu zemnieki bija piesaistīti savai muižai un zemei, viņi nepārvietojās. Tas atgādina šodienu, kad tiek ierobežota mūsu pārvietošanās, domas un vārda brīvība. Lūk, tādā situācijā dzīvoja latvieši. Grāfiene Elizabete fon Hallarte, kas dzīvoja Valmiermuižā, bija piētisma (protestantisma novirziens) un brāļu draudžu piekritēja. Hallarte savos īpašumos uzņēma brāļus hernhūtiešus un nodibināja Latvijā pirmo skolotāju semināru. Latvijas skolas kā tādas nāk tiešā ceļā no Dieva, tiešā ceļā no dzīvas draudzes. Šie hernhūtiešu brāļi izgāja pa visu Latvijas teritoriju. Tajā laikā Latvija nebija tāda, kāda tā ir šodien. Tolaik pastāvēja Livonija, dažādi formējumi utt. Igaunija, Tartu, Tērbata u.c. pilsētas arī bija daļa no Livonijas, un tur vēlāk mācījās mūsu dižprāti. Izcēlās garīga atmoda. Latviešu zemnieki sāka mācīties rakstīt un kļuva turīgi. Viņi sāka staigāt no viena barona īpašumiem uz cita barona īpašumiem. Zemnieki cēla sev saiešanas namus, kur pulcēties. Tiek lēsts, ka visā šajā teritorijā – Vidzeme plus Igaunija – bija ap simts tūkstošiem draudzes locekļu, un nevis papīros, bet realitātē. Valmierā, Jēra kalnā, bija draudze, skaitliski lielāka nekā Valmierā bija iedzīvotāji. Straupē un vēl citās atsevišķās vietās vēl tagad var sajust un redzēt kaut kādu atblāzmu no godības, kas kādreiz tur bijusi. Krogi tukšojās, izglītības līmenis Latvijas teritorijā caur šo kustību bija augstāks nekā Francijā, piemēram, lasītprasme Latvijā bija augstāka. Francūži ar savu revolūciju neko labāku izdomāt nevarēja, kā nocirst galvu savam karalim. Tā visa rezultātā latvieši sevi sāka apzināties kā tautu, kā latviešus. Pacēlās pirmā inteliģence, un, galu galā, 1918. gada 18. novembrī šie cilvēki sanāca kopā Rīgā, Teātra namā pie Vanšu tilta, un proklamēja, apliecināja, pasludināja un ieplānoja mūsu valsti. Viņi izveidoja Satversmi, kas garantēja katra cilvēka brīvību un neaizskaramību.
Taču pēc neilga laika nāca Eiropas un Latvijas nolaupītāji, šie zevi, kas tik ļoti kāroja pēc mūsu Latvijas. Mums nācās pastāvēt. 11. novembris jeb Lāčplēša diena ir diena, kad tika sakauta Bermonta un Golca armija. Šī diena tiek atzīmēta kā uzvaras diena. Kad mēs apliecinām sevi brīvus, pēc tam par to ir jāpastāv. Ejam tālāk Latvijas vēsturē. Latvijas neatkarība nepastāvēja ilgi, tikai nedaudz vairāk kā divdesmit gadus. 1940. gadā Latviju pārstaigāja vīri kirzas zābakos. Slepkavības, iznīcināšana, cenzūra, meli, dažādu tiesību ierobežošana, izvešana uz Sibīriju, sarkanais terors Latvijā. Pēc tam mainījās varas. Ienāca hitleriskās Vācijas vara, pēc tam atkal Padomju vara, latvieši piecdesmit gadus dzīvoja zem svešas varas, domāja to, ko viņiem lika domāt, un darīja to, ko viņiem lika darīt, ar saliektām mugurām. Draugs, tās ir lietas, par kurām jāraud, un mēs esam pieraduši liekt muguras, mēs esam pieraduši domāt tā, kā mums liek domāt, bet, draugs, Bībele saka, ka mums ir jārunā patiesība! Patiesības paudēja mute pastāvēs mūžīgi. Bībele saka: “Ko Dēls darīs brīvu, tas patiesi būs brīvs.” Garīga atmoda nes izmaiņas cilvēka un cilvēku grupu dzīvēs, valsts mērogā un pasaules mērogā. Velns ir zaglis un melu tēvs. Vienmēr būs cilvēki, kuri centīsies nolaupīt tavu brīvību, tie ir cilvēki, kuri uzurpējas, rīko sazvērestības, melo, kā Zevs iekāroja Eiropu viņi iekāro svešu, kas viņiem nepieder, kas ierobežo cilvēku brīvības. Draugs, tie nav cilvēki, kas kalpo Dievam. Tie ir cilvēki, kas kalpo sātanam. Šie divi spēki pasaulē būs tik ilgi, kamēr Jēzus nāks otrreiz, tik ilgi, kamēr Jēzus nodibinās Savu 1000 gadu valstību, ko Hitlers mēģināja nodibināt, pats sevi liekot Dieva vietā. Trešais tūkstošgades reihs, kurā cilvēkiem nebija tiesību, kurā bija kastas, kur miljoniem cilvēku tika ierobežoti un iznīcināti nacionālās piederības vai partijas piederības dēļ, izlaisti cauri skurstenim, kārti un spīdzināti. Mūsu Latvijas meži ir pilni ar noslepkavotu cilvēku līķiem. Pēc 50 gadiem situācija Padomju Savienībā izveidojās tāda, ka sākās demokrātiskas kustības un Gorbačovs atcēla cenzūru, bija tā saucamā perestroika. Paldies Dievam, ka latviešos šo 50 gadu laikā joprojām bija dzīva brīvības apziņa. Bija cilvēku grupas, kas joprojām apzinājās, ka viss nav tā, kā izskatās, ka viss nav tā, kā mums stāsta televīzijā, ka viss nav tā, kā mums cenšas uzspiest.
1990. gada 4. maijā es atrados padomju armijā un dienēju svešā zemē, 10 000 kilometrus no Latvijas. Es liecu savu muguru un atdevu savus jaunības spēkus komunistu varas nostiprināšanai pasaulē, kaut gan es tam neticēju. Līdzīgi kā tagad, kad tu izpildi kādus noteikumus, jo tev draud sods, bet tu tam netici. Bet ļoti nožēlojami ir skatīties uz cilvēkiem, kuri tam tic, kuri paši iznīcina savu tautu. Nekad nav iespējams okupēt un pakļaut tautu, ja tauta pati to neatbalsta, ja tautā nav piektās kolonnas. Ļoti grūti ir pārvaldīt un pakļaut tautu, kas pretojas. 4. maijā tika deklarēta Latvijas atkārtota neatkarība – Latvijas valsts. 1991. gadā gan janvāra barikādēs, gan vēlāk augusta pučā latviešiem nācās pastāvēt. Bija antidemokrāti jeb, es varētu teikt, kārtējie nolaupītāji, jo vējš pūta no PSRS. Pati Krievija bija sadalījusies divās daļās. Tur bija Jeļcins, tur bija Gorbačovs, tur bija dažādi bijušie partijas darbinieki, kuri negribēja atdot varu un cīnījās par to, lai komunisma režīms šeit saglabātos. 1991. gada vasarā pēc barikādēm, kad viss šeit jau gāja uz labo pusi, es atceros momentu, kad es izmetu visus savus dokumentus, kas liecināja, ka esmu dienējis padomju armijā. Es nekādā gadījumā nebiju tas, kurš ticēja tam, kas notiek. Un tomēr es zināju, kas notiek. Es biju pārlasījis Latvijas vēsturi, nevis to, ko mācīja padomju skolā. Es interesējos par vēsturi un sapratu, kas notiek. Pēkšņi TV ekrāns nodzisa un viss mainījās. Augusta pučs. Kas notika? Mēs bijām nodibinājuši atkārtotu Latvijas neatkarību, taču bijušie slepeno dienestu darbinieki, augstu stāvoši ģenerāļi un Padomju Savienības bruņoto spēku virsnieki izveidoja Valsts Ārkārtas Stāvokļa Komiteju. Vai tev tas kaut ko neatgādina? Viņi iebruka Latvijā un centās nolaupīt mūsu valsti, nolaupīt mūsu brīvību. Viņiem pieslējās citi vietējie nodevēji un sazvērnieki. Tie, kuri bija par Latvijas valsti, ātri mainīja savu kažoku. Ir dažādas cilvēku grupas. Ir tie, kas maina savu kažoku atkarībā no apstākļiem. Ir tie, kas paliek līdz galam vienā vai otrā pusē. Viņi ieņēma televīzijas torni, uzlika cenzūru, bet Salaspilī turpināja raidīt Latvijas Radio, tas bija tāds kā Amerikas balss padomju laikā, brīvības balss. Paldies Dievam, ka joprojām arī šodien skan PATIESĪBA!
Ārkārtas Situācijas Komitejas pirmie objekti, kurus viņi ieņēma, bija visi mediji. Kāpēc? Tas ir viens no vissvarīgākajiem dezinformācijas ieročiem – apturēt patiesības plūsmu. Bet Dieva vārds mums saka – PATIESĪBA DARĪS BRĪVUS, un tev būs runāt patiesību. Un, draugs, es šodien runāju patiesību, tā ir mūsu vēsture. Notika apvērsums un sazvērestība ne tikai Latvijā, bet visā PSRS. Maskavā jau stāvēja tanki pie valdības mājas. Interesanti, ka valdības mājā bija gan vieni, gan otri grupējumi. Tas bija tas laiks, kad prezidents Boriss Jeļcins iznāca no sava kabineta, uzkāpa uz tanka un pierunāja tankus pāriet brīvības pusē, un tanki pagrieza stobru prom no valdības mājas. Arī mēs pretojāmies, tūkstošiem cilvēku izgāja ielās. Tanki un bruņumašīnas bija Doma laukumā. Šāva, terorizēja un demolēja dažādas sabiedriskās organizācijas ēkas. Bija arī upuri; tieši 1991. gada pučā nogalināja vienu cilvēku, bet barikādēs vairāk, un Lietuvā ar tankiem sabrauca cilvēkus. Kad Lietuvā ar tankiem sabrauca cilvēkus, krievi Maskavā uztaisīja demonstrāciju un iestājās par mums. Iedomājies? Viss nav tā, kā mums te stāsta. Mums krievi nav ienaidnieki, velns ir ienaidnieks, jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret tumsas valdībām un varām šīs pasaules telpā. Protams, bieži cīņa ir arī pret cilvēkiem, bet ne tādā veidā, kādā varbūt kādi vēlās, bet tādā, kā Bībele to pieļauj.
Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. (Efeziešiem 6:12)
Šis apvērsums izgāzās Maskavā un arī Latvijā, pateicoties cilvēkiem, kuri izgāja uz ielām. Zini, barikādes vēl pat nebija nojauktas, viss beidzās ar to, ka mums lojāli bruņoti spēki, kas bija mūsu pusē, ieņēma Augstākās Padomes ēku un atņēma visus tos punktus, ko omonieši, šis svešas zemes karaspēks, bija ieņēmis Latvijā. Kādi OMON vienību virsnieki saņēma cietumsodu, tie, kuri bija atbildīgi par slepkavībām, par varas uzurpēšanu, par sazvērestību pret Latvijas valsti. Es uzskatu, ka arī šodien tiem cilvēkiem, kuri skrien līdzi nodevējiem, tiem cilvēkiem, kuri ierobežo un cenšas nolaupīt mūsu brīvību un mūsu valsti, derētu papētīt mūsu vēsturi, jo tajā ir momenti, kad vainīgie saņem sodu. Ir laiks padomāt, vai tomēr nevajag griezt kažoku uz otru pusi. Es domāju, ka viņi šodien tā nedomā, bet var pienākt brīdis, kad par to būs jāpadomā un jāieņem pareizā puse, gaismas puse, ko pārstāv Dievs un tās cilvēku grupas, kas pārstāv Dieva principus. Un nebūt visi no viņiem ir tie, kas ir dziļi ticīgi, bet viņi ir veselīgi domājoši, brīvi cilvēki.
Mēs savilkām paralēles ar statuju “Eiropas nolaupīšana” un Eiropas Parlamenta ēku un mūsu vēsturi. Mēs saprotam, kas ir laupītājs un kā viņš darbojās. Un to, ka pēdējais vārds tomēr ir Dievam. Šad tad Latvijas vēsturē ir arī gaiši momenti. Mēs esam pastāvējuši par savu valsti. Bet ir pagājis laiks – 30 gadi. Atkal tāds interesants cipars. Tie 30 gadi tādi liktenīgi. Jau ļoti ilgu laiku mūsu valstī mēs esam baudījuši reliģijas brīvību, dažādas brīvības: brīvību taisīt savu biznesu, brīvību strādāt, brīvību, ka tu pats sēj, pļauj un ēd. Bet visu šo laiku laupītājs nav gulējis. Visus šos gadus viņš ir sistemātiski strādājis. Eiropas Parlamenta ēka, kas ir Bābeles torņa izskatā, un Eiropas skulptūras nav celtas vakar. Tās tika uzceltas vēl pirms Latvija iestājās Eiropas Savienībā, un Eiropas nolaupīšanas plāns jau sen bija sācies. Mēs atceramies Latvijas zelta laikus: kredīti, kredīti, ņem, ņem! Zelta vērsis pie tavām kājām! Bet pēc tam nāca laiks, kad bija jāatdod kredīti. Valdības mainās, ievēlētie deputāti, kas balsoja par to visu, mainās un ne par ko vairs neatbild. Bet man un tev ir jāatdod parādi, kurus vispār vairs nevar atdot. Šobrīd tiek iznīcināti pēdējie mazie uzņēmēji un uzņēmējdarbība vispār kā tāda tiek apturēta un ierobežota, un tas tiek mērķtiecīgi darīts gan lauksaimniecībā, gan visur Latvijā jau ilgus gadus. No kā tad mēs vispār varam atdot kredītus? Mūsu vidū, draugs, ir nodevēji. Tie, kuri Latvijas himnu dzied līdzi tikai pieklājības pēc, jo viņu sirdis ir netīras un sirdsapziņa ir aptraipīta. Viņi ir nodevuši savu valsti un savu tautu. Un es nerunāju tikai par globālo eliti, es runāju par mums pašiem, saviem tautiešiem, kas skrien līdzi un piekrīt visam.
Es šodien braucu automašīnā uz draudzi, un aiz manis brauca fordiņš. Pie stūres sēdēja kāds vīrietis. Viņš bija viens pats mašīnā un maskā. Es nesaprotu, kāpēc vienam pašam jāsēž mašīnā maskā? Un ne jau kaut kādā stilīgā, bet parastajā medicīniskajā maskā, kādu pie mums var saņemt grāmatu galdā, lai nesaņemtu sodu. Cik tālu mēs paši esam noveduši savus cilvēkus, cik tālu mēs esam iebiedējuši, nohipnotizējuši, ka cilvēks pat mašīnā velk masku? Kad es savās mājās sēžu virtuvē pie galda un ēdu brokastis, es redzu ieliņu. Tur ir smuks skats, tāds mazs veikaliņš, un uz to veikaliņu šad tad kāds arī aiziet. Es skatos, ka vecs onkulītis, reāli tuvu simts gadiem, knapi iet no kalniņa lejā. No kalna nokāpis viņš nāca uz veikaliņu, un uz sejas tāda saņurcīta maska. Es nezinu, cik reizes mazgāta un vai vispār mazgāta. Viņš saka: “Knapi varu paelpot.” Smiltiņas viņam jau birst, bet viņš ir maskā. Nav prasības vilkt masku, viņš netiek apdraudēts svaigā gaisā. Manā dzīves vietā ir tik svaigs gaiss, kas es ne reizi neesmu apaukstējies vai ar kaut ko saslimis. Mēs dzīvojam pie upes, apkārt ir meži, egles un tālāk sanatorija. Padomju laikā tur tika ierīkota bumbu patversme PSRS Latvijas elitei, vesela pilsēta zem sanatorijas. Tur pat atomsprādziena gadījumā vilnis iet pāri tai vietai. Cik labā vietā es dzīvoju! Es laicīgi notinos no globalizētās Rīgas.
Šis ir ļoti labs sprediķis, bet odziņa vēl ir priekšā. Es nezinu, kā tagad ir, jo viss mainās, bet kādreiz Amerikas tiesās lika roku uz Bībeles un zvērēja. Zvērēja runāt tikai taisnību, taisnību un vēlreiz taisnību. Man nevajag zvērēt, man pietiek, ka mans jā ir jā un nē ir nē. Man pietiek ar to, ko Dieva vārds saka, ka taisnības paudēja mutei ir mūžības vērtība, bet tas, kas ražo melus, iznīks. Mans pienākums ir runāt patiesību.
Patiesības paudēja mute pastāv mūžīgi, bet nepatiesa valoda nepaliek ilgi. (Salamana pamācības 12:19)
Šobrīd pasaulē notiek globāla sazvērestība ar mērķi pakļaut cilvēku prātus un ne tikai prātus totālai kontrolei. Izskatās, ka globālā elite jeb ēnu valdība ir metusi cīņā visus ieročus, kādi vien viņiem ir pieejami. Un par to liecina arī ASV prezidenta vēlēšanas. Varbūt kādam šķiet, kas tad mums, Tramps ir tur, Baidens ir tur, kāda starpība, gan vienam ir plusi un mīnusi, gan otram ir plusi un mīnusi, kā tas ietekmēs Latviju? Draugs, ASV prezidenta vēlēšanas ietekmēs pasauli vistiešākajā nozīmē. Šobrīd notiek karš – cīņa starp labo un ļauno. Šobrīd tiek demonstrēti spēku samēri, cik daudz spēka ir gaismas cilvēkiem un cik daudz spēka ir palicis globālistiem, sātana pakalpiņiem un līdzskrējējiem. Draugs, no tā, ko ievēlēs, būs atkarīgi turpmākie procesi pasaulē. Un ievēlēts ir Tramps. Es nelasu un neskatos tikai “Panorāmu” vai tikai demokrātu medijus, es sekoju visam līdzi un redzu, ka ir notikusi neredzēta apmēra vēlēšanu falsifikācija, neredzētu apmēru afēra. Vari papētīt visas tās lietas. Būs tiesāšanās. Kad tiks pasludināts Amerikas prezidents, cik ilgi un kā tas viss tur turpināsies, un kā šie procesi ies uz priekšu, to Dievs vien zina. Draugs, vakar tikai Vašingtonā vien Trampa atbalstam pret vēlēšanu viltošanu sapulcējās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, plus vēl citās dažādās lielās pilsētās. Medijos droši vien mums stāstīs par dažiem simtiem vai tūkstošiem. Kopš 1960. gada ASV nekad nav pulcējušās tādas cilvēku masas. Tas norāda uz to, ka ir cilvēki, kuri joprojām domā, ir cilvēki, kuri negrib pieļaut pasaules nolaupīšanu, kuri pastāv par kristīgām vērtībām. Es ieslēdzu tiešraidi, bet mūsu mediji vispār par to nerunā, varbūt kaut kas parādīsies, bet ļoti minimāli. Mūsu medijiem viss tiek mērīts simtos un desmitos. Es redzēju, kā stundām ilgi cilvēki nāca un nāca, tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku, un viņi sauca: “ASV, ASV! Jēzus, Jēzus, aleluja!” Tur mācītāji sludināja. Tas bija kaut kas tāds, es skatījos līdz vēlam vakaram, mani tas iedvesmoja. Ir cilvēki, kuri mīl Dievu, ir cilvēki, kuri mīl brīvību, ir tādi, kuri nepieļaus Eiropas nolaupīšanu!
Kā var apgalvot, ka ASV vēlēšanām nav nekādas nozīmes Latvijā? Kāpēc Latvijas mediji, pirms Tramps nāca pie varas, padarīja viņu par apsmieklu? Neviena laba ziņa nebija par viņu, vai tiešām viņā nebija nekā laba? Tramps atbalsta ģimenes vērtības, bet Baidens atbalsta LGBT vērtības. Baidens grib panākt, lai 8 gadu vecumā bērniem var mainīt dzimumu bez vecāku piekrišanas. Lūk, kādas lietas viņi grib panākt! Viņi grib legalizēt smagās narkotikas, lūk, ko viņi grib! Viņi grib turpināt kovida ierobežojumus, kas turpinās jau devīto mēnesi. Kurš var domāt un joprojām ticēt, ka drīz tas viss paies, viss būs baigi forši, viss būs skaisti, viss tūlīt pazudīs, vakcīnu izdomās!? Paklausies normālos mediķos, – ne pret gripu ir normāla vakcīna, ne pret kovidu var būt normāla vakcīna! Es nezinu, kādas vakcīnas viņi tagad iepērk. Es nezinu, kur viņi tērē manu nodokļu naudu, kādām vakcīnām, piespiedu kārtā. Vācijā jau ceļ 60 punktus, kur vakcinēs cilvēkus. Tur nebūs vajadzīga ģimenes ārsta izziņa, nebūs svarīgas blaknes un tā tālāk, tevi vienkārši grib vakcinēt kā lopu. Cilvēki, atveriet acis, vai vēlēšanas neietekmēs Latviju? Nē, šīs vēlēšanas nosaka gandrīz visu! Tās parādīs, kurā virzienā turpmāk dosies pasaule, kāds ir spēku samērs. Dievs, svētī Ameriku, Dievs, svētī Donaldu Trampu! Dievs, svētī Amerikas mācītājus un draudzes, Dievs, svētī visus politiķus!
Ir pienākuši laiki, kad man vairs nav, kur normāli iegūt ziņas. Man ir jāmeklē dažādi blogeri, kas runā no notikuma vietas, filmē un rāda, lai es redzētu, kas patiesībā notiek. Man vajag, lūk, šādus cilvēkus. Kam lai tic? Tikai tam, ko tu vari redzēt. Es zinu, ka tālbraucēji šoferi, kas braukā pa visu Ameriku, saka, ka uz vēlēšanām pie mājām pārsvarā visur bija izlikta Trampa simbolika. Vēlēšanās ir nozagtas vairāk nekā divi miljoni balsis. Dators pārskaitīja balsis par Trampu par balsīm par Baidenu. Tas notiek tik milzīgos apmēros! Tramps pats saka: “Nav jau svarīgi, kuri vēlēs, bet ir svarīgi, lai ir godīgas vēlēšanas.” Ir svarīgi, lai cilvēkiem joprojām ir kaut elementāras tiesības godīgi izvēlēties savu prezidentu. Ja demokrāti ir vairākumā, tad nav problēmu, tad mēs esam zaudējuši. Mēs neesam pildījuši savu uzdevumu, mēs neesam sludinājuši, mēs neesam strādājuši. Tad lai viņi ir un valda, bet, ja tas tā nav, ir jātriumfē patiesībai. Lūk, patiesība, draugs. Pasaules globāla nolaupīšana, Eiropas nolaupīšana un Latvijas nolaupīšana ar jautājuma zīmi, jo cerība mirst pēdējā. Un par cerību mēs beigās vēl parunāsim. Ja kādam šķiet, ka šobrīd viss ir tik ļauni un slikti, vakardienas daudzmiljonu mītiņš pierāda to, ka viss nav tik slikti. Bet vispār viss ir ļoti slikti, draugs. Pasaulē notiek tādas lietas, kas ir ļoti sliktas lietas. Bet pašās beigās būs cerība. Vairāk nekā divi miljoni cilvēku Vašingtonā! Padomā, kas tas ir par ciparu! Kas notiek Latvijā? Ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs notiek vārda un domas brīvības nolaupīšana.
Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un, kas nekautrīgi stāsta saltus melus, neizbēgs sodam. (Salamana pamācības 19:5)
Es runāju par medijiem, kas ir iesaistīti pasaules nolaupīšanā, ka Gebelss un Hitlers kapā otrādi apgrieztos, redzot to propagandas un melu mašīnu, kas ir palaista. Sociālie tīkli, Youtube, Facebook pilnībā ir globālās elites rīcībā. Facebook vadītāju Marku Cukerbergu iesūdzēja tiesā sieviete, kurai FB ir trīs miljoni sekotāju, jo viņa ir populāra sabiedriska darbiniece. Viņas vārds ir Kadence. Par to nekur nebūs rakstīts, un tomēr tas ir fakts. Šobrīd viņa vāc naudu tiesas procesam. Par ko viņa iesūdz? Par brīvības ierobežošanu. Facebook bloķē pat paša Trampa ierakstus Twitter, Facebook. Viņi raksta, ka faktu čekers ir pārbaudījis, un tā neesot patiesība, un Tramps melo. Pat Fox News, kas faktiski ir republikāņu raidstacija, vēlēšanu laikā iestājās pret Trampu. Tu zināji, ka Trampa uzrunu pēc vēlēšanām, kad viņš sāka runāt par vēlēšanu viltošanu, mediji pārtrauca translēt?! Tas neatgādina puča laiku, kad tika ieņemti galvenie informācijas centri, lai paustu dezinformāciju? Tā priekšā Gebelss un Hitlers ir nekas, viņi ir pārspēti. Es pats personīgi Facebook ieliku divus postus, neko īpašu, tikai par to, ka mirušie balsoja par ASV prezidentu, un tas ir fakts. Kāpēc lai es neticētu Amerikas prezidentam, republikānim, kurš ir par kristīgām vērtībām, kāpēc lai es neticētu tam, ko viņš saka? Kāpēc lai neticētu tam, ko es redzu, ka zilā vēlēšanu līkne strauji mainīja virzienu, un ir skaidri redzams, ka ar furgoniem pieveda viltotus biļetenus un vienkārši piebēra klāt? Tur notika tāda viltošana, ka republikāņus pat nelaida tuvumā, lai viņi pārbaudītu balsošanas vietas. ASV uzcēla žogus, lai viņi netiktu klāt un neredzētu, ko viņi dara. Bet propaganda dara savu un visu pasniedz pilnīgi citādi. Es ieliku divus postus, tie nemaz nebija tik populāri, ar kādiem 200 like un maksimums kādiem 100 share. Abus manus postus izčekoja, un par tiem abiem Delfi uztaisīja divus atsevišķus rakstus, ka tā neesot patiesība. Vienā postā es rakstīju, ka Tramps ir teicis, ka būs daudzmiljonu mītiņš. Bija! Bet viņi raksta: “Neatbilst patiesībai, neatbilst patiesībai.” Viņi pat nezina, ko paši raksta, kaut ko sadzejo. Lai tie faktu pārbaudītāji atrod normālu, godīgu darbu. Bet tu padomā, kāda mašīna tiek iedarbināta. Es pat neesmu tik populārs kā Gobzems, es nezinu, varbūt arī esmu, bet Facebook noteikti nē. Gobzemu ļoti daudzi skatās un laiko, man nav tik daudz, bet manus postus čeko un izmaina, un pēc tam raksta. Mans raksts tiek nobloķēts, un pēc tam tas parādās Delfos ar visu manu bildi. Slava Dievam! Nu, tikai tas posts tur tiek apstrīdēts, bet tik un tā tur viss ir. Vai tas kaut ko neatgādina?
Kad amerikāņu bokseris Džo Freizers nobalsoja par Baidenu, man patika, ka viens no mūsējiem bija piekomentējis: “Nu, vispār baigi daudz miroņu balso par Baidenu.” Zini, kā komentāros iet – visi strīdās, noliek, notiek vārda, domas un brīvības nolaupīšana, informācijas cenzēšana un uzspiešana. Viņi grib noteikt, kā mums domāt un kā mums rīkoties. Tā ir elementāra cilvēku tiesību nolaupīšana. Vai tiešām mēs ļausim sevi aplaupīt? Covid-19 ir viens no vairākiem tūkstošiem citu vīrusu paveidu, un varbūt kāds teiks, ka tā nav patiesība, tas atšķirās. Nu, skaidrs, tāpat kā cilvēki nav vienādi, arī vīrusi nav vienādi, bet vīruss paliek vīruss. Tas ne ar ko īpašu neatšķiras no citiem vīrusiem. Un tomēr Covid-19 ir globālās elites ‘casus belli’ – likumīgs iemesls mūsu tiesību ierobežošanai. Kovida pandēmijas dēļ pat Amerikas prezidenta vēlēšanas notika pa pastu, un tur no falsifikācijas vienkārši neizbēgt.
Normāli žurnālisti, kuriem vēl ir veselais saprāts, šo politisko virzienu, kurā dodas pasaule, dēvē par sociālismu. Atceries Padomju Sociālistisko Republiku Savienību? Kas tagad būs? Eiropas sociālistisko republiku savienība? Tu esi redzējis sociālismu darbībā? Paskaties filmu “Padomju stāsts” ar līķu kaudzēm. Šoreiz tā nav tikai viena valsts, kas izvērš sociālismu, tā ir valsts valstī. Lai par to visu runātu, vajadzētu savākt daudz, daudz, daudz informācijas un pierādījumu. Mums tam visam nav laika. Mums Latvijā notiek Satversmes nolaupīšana. Un tajā ir ar melniem burtiem uz balta rakstīts, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti. Un tas tik ļoti nepatīk liberāļiem un globālistiem, kas rūpējas par izvirtību un visu to, kas neatbilst Dieva vārdam un veselajam saprātam. Satversmes tiesa tikko, dažas dienas atpakaļ, atļāva geju pāriem piešķirt bērna pabalstu. Tad kāpēc mums ir vajadzīga Satversme? Kāpēc mēs ievēlam ministrus? Ar ko viņi nodarbojas? Kā intereses viņi pārstāv? Vai viņi tiešām pārstāv tautas intereses vai arī globālās elites intereses? Vai viņi nav tie, kuri ar sālsmaizi sagaida uzurpatorus, nodod savus tautiešus un kuriem sirdsapziņa ar kauna zīmi iezīmēta? Nav iespējams izvarot valsti, ja izvarotājam nav atbalstītāju konkrētajā vietā, ja tur nav sava kangara.
Notiek mazo, vidējo un vispār normālo cilvēku uzņēmumu iznīcināšana. Ja kādi vēl izdzīvoja pirmo pandēmijas vilni, tad otro viņi nepārdzīvos. Cilvēki izdarīs pašnāvības šajā tumsas laikā, kas tagad nāk. Pavasarī viss kļuva gaišāks, spīdēja saule un cilvēki gāja ārā. Kur tagad cilvēki ies? Vienīgais veids, kā saglabāt savu cilvēcisko seju, vienīgais veids, kā pasargāt sevi no sistēmas, lai nebūtu jāizpilda visas muļķīgās prasības, kuras tev nākotnē uzliks, ir būt pašnodarbinātam, lai tev ir pašam savs bizness. Bet tas nav globālistu interesēs, tas nav ēnu valdības interesēs. Viņu plāni ir citi – sadalīt sociālismu kastās. Iespējams, samazināt cilvēku skaitu virs zemes, iespējams, jo es to nevaru pierādīt, bet par to var atrast daudz informācijas. Viss norāda uz to, ka šobrīd viss tiek globalizēts. Lielie uzņēmumi saņem atbalstus, visi mazie tiek iznīcināti. Nekādas patstāvības. Bet Dievs tev dos gudrību veidot savu uzņēmumu, veidot savus pakalpojumus, veidot savu biznesu. LMT šobrīd ir 5G ieviesējs Latvijā. 5G ir saistīts ar militārismu, un tas nav nekāds noslēpums, palasi ziņas. Ādažu bāzē notiek izmēģinājumi karavīriem ar 5G palīdzību. Starojums Rīgā ar neatkarīgiem mērītājiem 100 reizes pārsniedz normu. Un tu nekur savu taisnību nevarēsi dabūt. Vai nav viss slikti? Nē, mums nav slikti. Ar tevi ir Dievs, tev ir draudze, tev ir patiesība un tev ir bruņas, gaismas bruņas. Tu esi gaismas bruņinieks, tu esi krustnesis, bet ne melnais, bet baltais bruņinieks. Tev ir sava Saules kauja jāizcīna. Sava brīvība jāpatur. Un laupītāji ir jāpatriec! Es būšu tā iedvesmojis, ka es nezinu, ko gaidīt no dažiem no jums. Simt septiņdesmit eiro nodoklis no tā, ko mazais pašnodarbinātais vēl nav nopelnījis. Tā ir klaja ņirgāšanās un iznīcināšana – biznesu iznīcināšana, mākslas iznīcināšana, mūziķu iznīcināšana, kultūras pasākumu apturēšana, svētku nolaupīšana. Mums nolaupīja Kristus augšāmcelšanās svētkus, mums plāno nolaupīt Kristus dzimšanas svētkus, mums nolaupīja 11. novembri, Latvijas brīvības svētkus, mums nolaupīs 18. novembri, Valsts svētkus. Mums nolaupa boksa mačus ar Mairi Briedi, mums nolaupa mačus ar Rīgas “Dinamo”, kuriem galīgi neveicas. Tāpēc arī neveicas, jo skatītāju nav. Mums nolaupa Jaunā gada svinības. Bībelē ir rakstīts par svētkiem:
Pēc tam Mozus un Ārons gāja pie faraona un sacīja: “Tas Kungs, Israēla Dievs, saka tā: atlaid Manu tautu, ka tie Man sarīko svētkus tuksnesī.” (2. Mozus grāmata 5:1)
Šī diena lai ir jums piemiņas diena; to svinēt kā svētkus Tam Kungam – tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm. (2. Mozus grāmata 12:14)
Svētki Dieva acīs un pat psihologu vārdiem ir nepieciešamība, tāpat kā ēst. Svētki nevar būt online. Svētki nav svētki fakta pēc. Svētki ir svētki tad, kad cilvēki sanāk kopā svinēt. Bet mūsu prezidents uztājas televīzijā un saka: “Nu, mēs jau esam tādi kā alu cilvēki. Nu, ziniet, mums ir katram pašam sava ala.” Un viņš runāja tā, kā daudzi iepriekš bija runājuši, it kā nekas nebūtu noticis. “Mēs katrs savā alā. Nu, nav jau tā, ka mēs katrs tikai savā alā, kaut kur ārā arī izejam. Bet, nu, ziniet, mēs jau varam alā tagad izmantot laiku un padomāt par to, ko nebija laiks izdomāt, kad mēs nebijām alā. Tad nu būsim tādi filozofi,” viņš teica. Būsim filozofi, būsim tajās alās un domāsim, ko mēs kādreiz nevarējām izdomāt! Un pirms tam mūsu premjerministrs uz Lieldienām teica: ”Krāsosim un rādīsim viens otram savas olas.” Svētki internetā nav svētki. Svētki ir garīgi un emocionāli nepieciešami katram cilvēkam. Bez svētkiem būs pašnāvību vilnis, bez svētkiem būs pašnāvību jūra, bankroti, depresija un slimības, kas netiek ārstētas. Ar kuru galu domā cilvēki augšā? Viņi noved tautu. Viņi nav tie, kas aizstāv tautas intereses. Es nerunāju par visiem deputātiem un par visiem cilvēkiem, arī tur ir cilvēki, kas joprojām domā, kas nav nodevuši savu tautu un savus cilvēkus. Un tomēr brīžiem, kad skatos Saeimas balsojumu, es piekrītu bijušajai deputātei, kas nolika savu mandātu: “Tie deputāti Saeimā, kas tur tajās maskās sēž, vai viņi ir dumji vai izliekās?” Ir tādi deputāti kā Aldis Gobzems un Jūlija Stepaņenko, lai Dievs viņus svētī! Ir cilvēki, kuri nav pazaudējuši sirdsapziņu.
Vai mums nav jābūt tiem, kuri stāv sardzē kā sargi uz mūriem par savu zemi un par savu tautu? Un, pirmkārt, mums ir jārunā patiesība. Jā, Bībele mums māca lūgt par valdībām un varām un būt paklausīgiem valdībām un varām, bet tajā pašā laikā Bībele mums saka, ka Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkam. Pirmais Izraēla ķēniņš Sauls nebija dievbijīgs. Un pravietis Samuēls, kas pārstāvēja draudzes un bija mācītājs, nāca pie Saula un teica: “Klausies, tu vairs ilgāk nevari būt ķēniņš. Dievs ir izredzējis kādu citu, kurš ir labāks par tevi.” Un es saku: “Dievs ir izredzējis citus, kuri būs labāki par jums.” Jā, Bībele saka, ka mums ir jārūpējas par savas tautas labklājību tajā vietā, kādās robežās mēs dzīvojam. Bet kā mēs varam rūpēties par tautas labklājību, ja mēs nerūpējamies par to, lai tie cilvēki, kuri ir augšā, ir dievbijīgi un kā minimums turās pie elementārām morāles normām, lai tiešām pārstāvētu tautas intereses, nevis globālās intereses? Tu zini, ka viens no Noa dēliem tika nolādēts? Tur bija Šems, Jafets un Hams (Kānaāna tēvs). Un tēvs teica: “Kānaāns lai ir nolādēts, un lai tu esi sava brāļa vergs.” Un, ja es skatos uz šodienas valdību, kas tad mums vispār ir vēl savs? Man tas atgādina vergu vergus, kuriem vispār pašiem nav savu domu, kuri akli izpilda dažādas instrukcijas, kuri visur salikuši Eiropas karogu blakus Latvijas karogam. Un visu mūsu ceļu būvē piedalās Eiropa. Ko Eiropa ir palīdzējusi šeit celt? Tikai ar saviem ierobežojumiem iznīcinājusi mūsu lauksaimniecību un mūsu uzņēmumus. Un es nesaku, ka Eiropa ir vainīga – mēs esam vainīgi. Dievs bija devis mums laiku uzņemties atbildību savas brīvības ietvaros, taču jau kādu laiku cilpa ap mūsu kaklu savelkās. Pirms dažiem gadiem es sludināju par vēršiem. Ja mēs kā draudze normāli nevienojamies, tad vērši tiks sadalīti. Un šobrīd mācītāji paši izdzenā un izklīdina savas avis. Un tie vērši tiešām tiek sadalīti, un viņi paši vēl priecājās, ka Latvijā viss ir kārtībā. Nekas nav kārtībā! Viss ir ļoti slikti.
Ko Dievs saka organizāciju vadītājiem, valsts vadītājiem, ikvienam, kurš ieņem augstu amatu, jebkuram mācītājam vai priesterim, kurš vada draudzes? Ko Dievs saka tiem, kas skrien līdzi globālistiem un sociālistiem, kas paši savu tautu ieved kangara lomā un kastrē? Ko Dievs saka viņiem?
“Bēdas tiem ganiem, kas Manas ganības avis ļauj nomaitāt un tām izklīst!” saka Tas Kungs. (Jeremijas grāmata 23:1)
Tādēļ Tas Kungs, Israēla Dievs, tā noteicis par ganiem, kas gana manu tautu: “Jūs esat tie, kas izklīdinājāt Manas avis, tās izdzenājāt un nerūpējāties par tām; tādēļ Es jūs saukšu pie atbildības jūsu kopējās ļaunās rīcības dēļ!” saka Tas Kungs. “Bet Es pulcināšu Savas atlikušās avis no visām zemēm, kurās Es tās biju izkaisījis, un tās atvedīšu atpakaļ uz viņu ganībām, un tās būs auglīgas un vairosies. Tad Es iecelšu pār tām ganus, kas tās ganīs, ka tām nav ilgāk jābīstas un jāuztraucas un ka neviena nepazūd!” – tā saka Tas Kungs. (Jeremijas grāmata 23:2-4)
Lūk, ko saka Dievs, ko saka Bībele tiem, kas izmanto tautu, kas pakļaujas sociālisma pakaļskrējējiem. Lūk, ko saka Tas Kungs! Mēs varam saprast, ka ir dažādi sodi, ierobežojumi, kas ir nepamatoti, bet nevar saprast tos, kuri zinot, kas notiek, bez sirdsapziņas pārmetumiem turpina rīkoties tajā pašā garā un tajā pašā virzienā. Klausieties, jūs, latviešu tautas un brīvības zagļi, jūs, nodevēji, verdzinātāji, sociālisma līdzskrējēji, atcerieties, lai arī cik labi jums neveiktos šodien, latviešos turpinās dzīvot brīvības alkas, Dieva atziņa un ticība! Agri vai vēlu jūs kritīsiet un maksāsiet par savu nodarījumu šinī laikā vai nākamajā laikā.
“Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem.” (Atklāsmes grāmata 22:12)
Raugi, alga, atrauta strādniekiem, kas ir nopļāvuši jūsu laukus, brēc, un pļāvēju saucieni ir sasnieguši Tā Kunga Cebaota ausis. Jūs esat virs zemes dzīvojuši kārumā un baudās, jūs esat savas sirdis barojuši kaujamai dienai; jūs esat pazudinājuši un nokāvuši taisno: viņš jums nepretojās. Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu. Pacietieties arī jūs, stipriniet savas sirdis, jo Tā Kunga atnākšana ir tuvu. (Jēkaba vēstule 5:4-8 )
Un noslēgumā arī kāda cerības dzirksts. Mana uzrunas tēma bija ar jautājuma zīmi galā – Latvijas nolaupīšana? Ir cerība, un tev pavisam noteikti ir mūžīgās dzīvības cerība, lai vai kas. Un tomēr ir cerība šeit virs zemes. “Ja Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsiet brīvi,” saka Dieva vārds. Jaunpiedzimšanas brīnums izmainīja mani no iekšienes. Es, pilnīgi nederīgs cilvēks, vienā dienā tiku iekšēji izmainīts, pēc tam es sāku dzīvot pēc Dieva gribas, un man bija spēks tā dzīvot, un ap mani viss izmainījās. Kad ģimene piedzimst no augšienes un sāk dzīvot pēc Dieva gribas, tad ģimenē pašā un ģimenei apkārt veidojas Dieva svētība, brīvas sabiedrības pazīmes – emocionāls, garīgs, ekonomisks uzplaukums. Un tieši tāpat arī pilsētas un veselas valstis, ja tās sauc pēc Dieva, ja valsts atzīst Kristu kā Gābēju, tad valstij ir cerība. Un Amerika rāda, ka tur ir pietiekoši daudz cilvēku, kuri sauc uz Dievu. Arī Latvijā ir cilvēki, kuri sauc uz Dievu. Un ne tikai tie, kuri sauc uz Dievu, bet arī tie, kuri iestājas par ētiskām un morālām, kristīgām vērtībām. Tas ir vienīgais, kas vēl satur šo sabiedrību.
Jona iesāka staigāt pa pilsētu un paveica veselas dienas gājumu, viņš sludināja un teica: “Vēl tikai četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!” (Jonas grāmata 3:4)
Dievs to teica ar domu, ka Viņam bija žēl Ninives. Viņš gribēja viņiem dot laiku, lai tauta atgrieztos no saviem grēkiem. Bet Jona bija citās domās. Jona uzskatīja, ka glābšana ir tikai viņam un izraēliešiem. Un viņš uzņēma citu virzienu, nevis uz Ninivi, bet viņš iekāpa kuģī un devās uz Taršišu. Jūrā izcēlās vētra, vētra bija nepielūdzama, un jūrnieki taujāja Jonu: “Kas tu tāds esi, vai tikai tevis dēļ nav šī vētra?” Un Jona teica: “Es bēgu no Dieva, jā, manis dēļ. Iemetiet mani jūrā, un visa vētra beigsies.” Un viņu iemeta jūrā – vētra beidzās. Un tur rakstīts, ka viņu apēda liela zivs. Un zivs vēderā viņš sauca pēc Dieva, un zivs viņu izspļāva. Tad viņš beidzot nolēma doties uz Ninivi. Viņš gan nedomāja, ka Dievs apžēlosies, bet viņš izpildīja savu uzdevumu aiz bailēm, ka atkal nenokļūst kādā sliktā situācijā. Viņš izstaigāja visu Ninivi krustu šķērsu un sludināja: “Vēl tikai četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!” Un viņš ar prieku to teica. Es redzēju internetā, ka Vācijā vai Francijā, kur ir karantīna un ielas tukšas, viens cilvēks kā pravietis sludina to pašu, evaņģēliju. Viņš sludināja: “Jums visiem būs beigas.” Tad, kad cilvēki to dzirdēja, kad ķēniņš to dzirdēja, viņš izsludināja visā valstī gavēni, pat lopiem nedeva ēst. Un viņi gavēja un lūdzās, viņi pelnus uz galvas bēra. Lūdzās, lai Dievs apžēlojas par viņiem. Un tauta atgriezās no grēkiem. Dievs apžēlojās un Ninivi neizpostīja kā Sodomu un Gomoru. Un Jonam bija bēdas, viņš bija depresijā. Viņš iestādīja ricinus stādu, tas auga un sargāja viņu no saules, viņš uzcēla vai noīrēja būdiņu. Viņš teica: “Dievs, es taču teicu, ka tā būs.” Un tad pēkšņi tas stāds, kas bija izaudzis, nokalta. “Vai, mans stādiņš, mans puķupodiņš!” Un viņš noģība no karstuma un bēdām. Kad viņš nāca pie samaņas, Dievs teica: “Klausies, Jona, tev nav taisnība. Tev bija žēl to vienu kociņu, un Man lai nebūtu žēl tos nodevējus, tos kangarus, tos visus globālistus, visus tos negodprātīgos deputātus, visu to pakļāvīgo tautu, kuri tikai sēž savās alās? Tu domā, ka Man viņu nav žēl, tos nesakarīgos politiķus? Tu domā, ka Man nav žēl to tautu, kas sten, cieš un klausās melus “Panorāmā”? Man nav viņu žēl?”
Lai cik tu nebūtu stulbs, lai cik tu nebūtu korumpēts, lai cik tu nebūtu ļauns, lai ar kādām laupīšanām tu nenodarbotos šodien, lai kāds tu nebūtu sociālistu līdzskrējējs, viltotājs un cenzētājs, lai kāds tu nebūtu, piecās vai sešās maskās, lai kādās mašīnās, lai kāds tu nebūtu izskalots vai apskalots, Dievam tevis ir žēl un tev ir iespēja. Mums katram ir iespēja un mūsu valstij joprojām ir iespēja, ja mēs nāksim pie Kristus: ”Kristu, Tu esi Kungs un Tu esi Ķēniņš.” Un mums ir sava himna “Dievs, svētī Latviju”. Un mums šī himna ir no tēviem mantota, mūsu brāļu draudzes patriotiem. Baumaņu Kārlis ir sarakstījis himnas vārdus, un viņš nāk no brāļu draudžu aprindām. Dievs ir devis dzīvību mūsu valstij. Dievs mums ir devis savas valsts teritoriju. Es esmu valsts, tu esi valsts, mēs esam valsts. Mēs šeit esam un mēs šeit būsim, mēs šeit pastāvēsim un stāvēsim kā sargi uz mūriem par sevi, par savu ģimeni, par savu tautu.
Tas bija 2014. gadā, kad es sludināju no kanceles un teicu šādus vārdus: Kāds režisors, kas uzņēmis filmu par Aušvicas koncentrācijas nometni Osvencimā, Polijā, ko fašisti izmantoja, lai nogalinātu vismaz miljonu cilvēku – viņus indēja, galināja un ar viņiem eksperimentēja. Bēdīgi slavenais Mengels tur darbojās. Un, lūk, režisors teica šādus vārdus: “Nav nekāda Dieva, kas nāks palīgā, mums pašiem jānovērš ļaunums nākotnē.” Un tālāk ir mani vārdi, ko es teicu sešus gadus atpakaļ. Tieši tāpēc, ka šis režisors, producents, scenārists tā teica, bezdievības dēļ Vācijā viņiem būs jāpiedzīvo ļaunums.” Ir pagājuši seši gadi, un Vācijas tauta piedzīvo ļaunumu. Kaut arī tur šur tur pavīd tūkstoši, kas izgājuši uz ielām protestēt pret ierobežojumiem, tomēr viņi piedzīvo ļaunumu. Tāpēc, ka bez Dieva ļaunums nav kontrolējams. Lai cik labi būtu mūsu centieni pēc brīvības ar saviem spēkiem, tas vienmēr novedīs pie destruktīvas, totalitāras sistēmas. Tapēc katras valsts pamatos ir jābūt Dieva likumiem. Dievs svētī Latviju! Jēzus asinīs Latvija šķīstīta baltāka par sniegu!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Latvijas nolaupīšana?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
