Akmens plāksnes, zizlis un manna!

Laimīgu jums jauno gadu!
Varu jums pateikt, ka Facebook mani šodien nobloķēja, bet, laikam, pagaidām uz diennakti. Nobloķēja mani par 2000 eiro rakstu, jo tas ļoti labi aizgāja, bija jau kādi septiņi simti šeiri, komentāri pāri tūkstotim. Laikam tas ir valdības drošības apdraudējums. Bībele saka, lai mēs nebrīnāmies, ka pasaule mūs ienīst. Tas nav nekas jauns. Visas brīvības, kas ir cilvēkam, nāk no Dieva. Arī demokrātiska iekārta ir Dieva svētība un nāk no Dieva. Dievs radīja debesis, zemi, cilvēkus un deva tiem brīvu izvēli – tā ir demokrātija. Dievs ir demokrātijas autors. Kad pastāv brīvība un demokrātija, tad katrs pats izlemj, kā rīkoties attiecībā pret Dievu un cilvēkiem, – vai saukt melnu par baltu vai otrādi. Diemžēl demokrātijā ir arī savi lieli mīnusi, kad mazas cilvēku grupas to var izmantot manipulācijām. Maza cilvēku grupa organizēti strādājot var panākt to, ka visa sabiedrība tic viedoklim, ko ar dažādiem paņēmieniem šī grupa popularizē. Šodienas svētrunas tēma – „Akmens plāksnes, zizlis un manna”. Kas ir akmens plāksnes? Kas ir zizlis? Kas ir manna? Es jau pagājušā dievkalpojumā pieskāros šai tēmai.

Bet to vietu, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, izraudzīs vienā no jūsu cilšu novadiem, lai tur ieceltu Savu Vārdu un lai tas tur mājotu, to meklējiet un uz turieni ejiet. Un turp tad nonesiet savus dedzināmos upurus, savus kaujamos upurus, savas desmitās tiesas, savu roku cilājamos upurus, savus solījuma upurus, savus labprātības upurus un savus pirmdzimušo upurus no saviem liellopiem un no saviem sīklopiem. (5. Mozus grāmata 12:5-6)

Kad Dievs izveda Izraēla tautu no Ēģiptes zemes, tad Mozus kāpa kalnā, četrdesmit dienas un naktis pavadīja ar Dievu un no kalna nonesa akmens plāksnes, uz kurām ar Dieva roku bija rakstīti desmit baušļi. Tas bija draudzes jeb Izraēla centrā. Tā bija derība, kuras ietvaros Dievs no Savas puses apsola sargāt, svētīt, vairot, būt ar cilvēkiem, bet cilvēki no savas puses nolemj turēt desmit baušļus. Šie desmit baušļi jeb Dieva vārds tika novietots Izraēla centrālajā vietā, vissvētākajā vietā. Sākotnēji tika uzcelta Saiešanas telts, un tajā atradās Dieva šķirsts. Tas tika izgatavots pēc Dieva noteiktiem izmēriem. Šajā šķirstā atradās manna, zaļojošs Ārona zizlis un derības plāksnes.

Bija jau gan arī pirmajai (derībai) kalpošanas noteikumi un laicīga svētnīca, jo telts tika uzcelta – priekšējā, kurā bija svečturis un galds un skatāmās maizes; šī tiek saukta par svēto vietu. Bet aiz otra priekškara telts, kas tiek saukta par vissvētāko, kam zelta kvēpināmais altāris un visapkārt ar zeltu pārvilkts derības šķirsts, kurā bija zelta trauks ar mannu un zaļojošais Ārona zizlis, un derības plāksnes, pāri par to godības ķerubi, kas apēnoja salīdzināšanas vāku. (Ebrejiem 9:1-5)

Ar zeltu pārvilkts derības šķirsts atradās vissvētākajā vietā, kurā augstais priesteris iegāja vienreiz gadā, lai salīdzinātu tautas grēkus. Tā bija vieta, kur pat priesteris bijās ieiet, jo, ja viņš nebija izpildījis visus priekšnosacījumus, lai ieietu šajā vietā, tad viņš varēja arī nomirt. Mēs Bībelē varam lasīt, ka šādi gadījumi ir notikuši. Derības šķirstā, centrālajā vietā, bija zelta trauks ar mannu, zaļojošs Ārona zizlis un Derības plāksnes. Kad vēlāk tika uzcelts templis, tad tur vairs nebija zizlis un manna. Es nezinu kāpēc tā, bet akmens plāksnes gan tur saglabājās. Dieva vārds turpināja mājot centrālajā vietā.

Akmens plāksnes

Šīs akmens plāksnes ar desmit baušļiem nozīmē Dieva vārdu jeb personiskas attiecības ar Dievu. Zaļojošs Ārona zizlis nozīmē vadību. Kad Mozus izstiepa zizli pret jūru, jūra pāršķēlās. Ar zizli ganīja aitas un atgaiņāja plēsīgus dzīvniekus. Zizlis simbolizē līderību un komandu. Vissvētākajā vietā atradās pašas svarīgākās lietas. Akmens plāksnes + zizlis = manna jeb Dieva svētība un apsardzība. Ja mēs vēlamies, lai mums ir Dieva svētība, lai Dievs ir ar mums, tad mūsu dzīves centrā ir jābūt personiskām attiecībām ar Dievu un mums ir nepieciešams būt komandā (komandu sauc draudze). Komanda ir iespējama tikai tad, ja tur ir Mozus, Jozua utt. Draudze sastāv no Dieva ieceltām garīgām autoritātēm, tāpēc ir svarīgi viens par visiem un visi par vienu – komanda. Tu spēj uzvarēt un mēs spējam uzvarēt tikai tad, kad esam komandā.

Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? (1. Korintiešiem 3:16)

Pāvils saka, ka Jaunās Derības draudze, templis ar vissvētāko vietu ir tava sirds, tas esi tu un tā ir draudze. Ja Vecajā Derībā tās bija akmens plāksnes, zizlis un manna, tad mūsu gadījumā tā ir reāla Dieva svētība, Dieva apgādība, vadība un apsardzība, – tādā gadījumā, ja tu esi komandā un ja tu esi personiskās attiecībās ar Dievu. Laikam saprotamāk izteikties būtu grūti.

Manna

Tā bija pārtikas viela, ko Dievs pārdabiskā veidā sagādāja izraēliešiem tajā laikā, kad viņiem bija nepieciešams brīnums. Šis brīnums notika, izraēlieši gāja un savāca mannu no zemes, kas bija nosēdusies uz tās kā glazūra uz tortes. Viņiem pēc tam ar mannu bija par maz, viņi sagribēja gaļu. Kad viņi dabūja gaļu, viņi pārēdās un puse nomira, bet tas jau ir cits stāsts.

Kādu reizi ļaudis pie Viņa spiedās un klausījās Dieva vārdus, bet Viņš stāvēja pie Ģenecaretes ezera. Tad Viņš ieraudzīja divas laivas ezera malā stāvam, bet zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus. Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas piederēja Sīmanim, un lūdza nocelt mazliet no malas, un Viņš nosēdās un mācīja ļaudis no laivas. Un, beidzis runāt, Viņš sacīja uz Sīmani: “Dodies uz augšu un izmet savus tīklus.” Un Sīmanis atbildēja un Viņam sacīja: “Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es gribu tīklu izmest.” Un, to darījuši, tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa. (Lūkas evaņģēlijs 5:1-6)

Jēzus sludināja Dieva vārdu pie Ģenecaretes ezera. Tā bija vieta, kur Pēteris un Jēkabs zvejoja. Viņi bija zvejnieki, viņiem bija savs bizness. Viņiem bija reālas laivas, reāli tīkli, reāla komanda, viņi nodarbojās ar zvejniecību. Tur bija Pētera laiva un pats Pēteris. Jēzus lūdza Pēterim, lai viņš dod savu laivu, no kuras Viņš varētu nedaudz no krasta atstumties, lai cilvēki Viņam nedrūzmētos virsū un no turienes varētu sludināt. Pēteris deva Jēzum savu laivu, un Jēzus no laivas sludināja evaņģēliju, Dieva vārdu. Pēteris ar savu komandu visu nakti bija strādājuši, viņš bija profesionālis, jo saprata, kad ir zivis, kad nav zivis, kur tās ir un kur tās nav. Viņi visu nakti bija strādājuši, bet nenieka nebija dabūjuši. Viņš skaidri pateica, ka viņš kā profesionālis zina, ka šodien loms nav iespējams, bet uz Jēzus vārda Pēteris gribēja tīklus izmest. Jēzus norādīja konkrētu vietu augšā, kur izmest tīklus. Viņi devās uz konkrēto vietu un tīklus izmeta. Viņi saņēma tādu lomu, ka pat tīkli plīsa. Viņi sauca no blakus laivām palīdzēt, lai izvilktu tīklus. Vēlāk seko viena no slavenākajām Jēzus frāzēm: „Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”

Sakarā ar mannu es šo Rakstu vietu minu citā kontekstā. Vispirms Pēteris deva kaut ko no sevis Jēzum, lai izplatītu Dieva valstību. Dod kaut ko no sevis, lai evaņģēlijs ietu plašumā. Pēc tam, kad viņš iedeva kaut ko no sevis, Jēzus vadībā viņš ieguva milzīgu lomu. Mācība ir ļoti vienkārša – ja es vēlos mannā, ja es vēlos Dieva apsardzību un vadību, tad vispirms man ir kaut kas jādod no sevis Viņam. Vispirms man kaut kas jādod no sevis draudzei, lai mēs kopīgi varētu izplatīt Labo Vēsti, nest labo smaržu. Kad mēs dodam no sevis un piedalāmies – ar savu laiku, finansēm, saviem resursiem, sevi pašu Dievam, – tad attiecīgi Dievs var svētīt. Viņš ir Jehova Jire – Viņš gādā. Viņš ir tavs apgādnieks! Lai līdz dievkalpojumam tiktu, ir kaut kas jādod no sevis. Lai ar sev tuviem cilvēkiem sagaidītu jauno gadu, ir jāsamaksā 2000 eiro un katram dalībniekam pa 500 eiro. Tik man tikko izmaksāja Jēzus pavēle. Vēstulē ebrejiem ir rakstīts, lai mēs neatstājam savas sapulces. Jēzus vienmēr bija kopā ar Saviem mācekļiem. Visi tie gudrie teksti un kaunināšana, lai esam paklausīgi valdībām un varām, – draugi, Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem. Mēs runājām par akmens plāksnēm, tie ir desmit baušļi, un tie ir morālie likumi. Uz šo morālo likumu bāzes tiek veidota laicīgā likumdošana, Satversme. Ja laicīgā likumdošana neatbilst morālajiem baušļiem, tad tādi baušļi nav jāievēro. Dieva apgādība – akmens plāksnes, zizlis un manna.

Zizlis

Zizlis simbolizē vadību, līderību un komandu. Draudze nevar funkcionēt bez līderības, lai kā tas kādiem nepatiktu. Interesanti, ka to ļoti labi saprot pasaule. Arī šodien dažādos veidos cenšas novākt viedokļu līderus, kuri pauž pretēju viedokli tam, kas ir izdevīgi valdošajai elitei. Kādi panāk, ka konkrēti cilvēki tiek bloķēti Facebook. Es zinu, ka daudz cilvēku boikotēja prezidenta un arī premjera jaungada uzrunas. Zini, kurā vietā notika prezidenta uzruna? Neesmu 100% pārliecināts, bet izskatījās kā kopija tai vietai, kur es lūdzu Dievu, Amatas krastā. Varbūt tā ir cita ļoti līdzīga vieta, bet man izskatījās pēc tās vietas. Pašā runā es sadzirdēju par jauniem mērķiem un izaicinājumiem, kas būs pēc visa tā, kas šobrīd notiek. Viņš deva tādu kā cerību, bet starp rindiņām sadzirdēju, ka viņš runā par jaunu pasaules kārtību, kur viss būs citādāk, būs lieli izaicinājumi un lieli mērķi. Viņš teica, ka cilvēki grib būt sadzirdēti, un tā tas ir. Runa bija tāda, ka cilvēkiem jāļauj demokrātiski runāt, ka cilvēki vēlas būt sadzirdēti, ka viņi būtu jāuzklausa. To pašu līdzīgi teica arī premjers. Interesanti ir ar Aldi Gobzemu, viņš ir deputāts, opozīcijas pārstāvis. Opozīcija ir normāla parādība katrā valdībā. Viņš ir ievēlēts. Viņam bija paredzēts ētera laiks TV24, bet to pēdējā brīdī atcēla. Draugi, viņi nevēlas dzirdēt. Tas, ko viņi runāja, ir viens, bet, pēc darbiem spriežot, viņi nevēlas mūs dzirdēt. Viņi mūs uzskata par aitām un auniem, par dzīvniekiem.

Vecgada vakarā viesu namā policija ieradās piecas minūtes pēc manas ierašanās. Ne jau vietējā policija, bet kriminālpolicija no Rīgas, trīs vai četras ekipāžas. Aplenca viesu namu, lai sodītu vienpadsmit cilvēkus ar maksimālo sodu. Vienlaikus pa Rīgu staigāja cilvēks ar cirvi, nepakļāvās policijai, un viņš bija jānomierina ar elektrošoku, un viņam piesprieda 100 eiro sodu. Šāda sodu nesamērība norāda uz politisku izrēķināšanos. “Mēs gribam jūs dzirdēt.” Jūs negribat mūs dzirdēt. Pēc tam, kad man uzlika sodu, es Facebook ieliku postu ar vārdiem “komandanta suņi tika man kāt”. Cilvēki jau nav suņi, bet doma tāda, ka komandants uzrīda suņus tiem, kurus negrib dzirdēt. Tad komentāros sākās cīņas, daudzi dalījās, raksts kļuva ļoti populārs. Vai valdība tiešām grib mūs dzirdēt, ja mans profils tagad ir nobloķēts šī raksta dēļ? Kādēļ jūs mani bloķējat, ja gribat dzirdēt? Ne jau Facebook pats mani izdomāja bloķēt. Ir cilvēki, kuri seko visam līdzi un izlemj, ka Jencītis apdraud valsts drošību, bet Jencītis tikai pateica, kas patiesībā notika. Otrs raksts, kurā ir mans notikušā skaidrojums, nav izņemts. Pagaidām mans profils ir bloķēts tikai uz 24 stundām, tā ka drīz varēšu atkal kādu rakstu ielikt, jo Facebook ir tā vieta, kur šobrīd vislabāk var aizsniegt cilvēkus. Es silti iesaku pievienoties man Telegram vai manam blogam, jo varbūt drīz es vairs nebūšu Facebook.

Ārona zizlis, komanda un vadība. Gribu pastāstīt kādu interesantu lietu par internetu un to, cik svarīga ir komanda. Izraēls bija izvests no Ēģiptes zemes un cauri jūrai un tuksnesim bija ceļā uz apsolīto zemi. Viņiem pretī iznāca Amaleks, kas bija pret Izraēlu karojoša valsts, un pieteica karu. Mozus nosūtīja Jozua kā karaspēka virspavēlnieku, un iesākās cīņa. Mozus pats uzkāpa kalnā, no kurienes bija pārredzama visa kaujas darbība. Viņš paņēma rokās zizli un pacēla rokas. Kamēr rokas ar zizli bija paceltas, Izraēls guva uzvaru kaujā. Cīņa turpinājās vairākas stundas, Mozus nogura, nespēja vairs rokas noturēt, tās nolaidās, un Izraēls sāka zaudēt. Tiklīdz Mozus atkal pacēla rokas, Izraēls sāka gūt virsroku. Tika atrasts risinājums. Ārons un Hūrs, kuri bija tuvi Mozus palīgi, nolika akmeni, uzsēdināja viņu uz šī akmens un abi divi, katrs savā pusē, turēja Mozus rokas. Tas bija komandas darbs, un Amaleks tika sakauts. Mācība ir ļoti vienkārša: spēks ir tikai komandā! Tas, ka mēs spējam kaut ko mainīt, ir komandas darbs. Tas nav tikai mācītājs un tas neesi tikai tu, bet tie esam mēs kopā. Arī man kaut kad var būt grūti noturēt rokas, un šādos brīžos ir svarīgi, ka mani palīgi un draudze tur rokas. Mācītāja rokas ir ļoti svarīgas šajā jautājumā. Ja manas rokas būs paceltas, mēs uzvarēsim, ja manas rokas būs nolaistas, mēs zaudēsim. Apstākļi nav vienkārši.

Šajos laikos, par kuriem mēs nezinām, kad tie beigsies, kaut sirēnām skanot, kaut vai armijas apsardzībā, mums jāspēj turpināt slavēt un pielūgt Dievu, turpināt darīt to, ko liek mūsu sirdsapziņa, turpināt kalpot Dievam un vest cilvēkus pie Dieva. Ir svarīgi turēt vienam otra rokas, jums turēt mācītāja rokas un man jūsu rokas. Jūs esat draudze, es esmu draudze, mēs kopā esam draudze, un mēs esam Latvija. Naktī internetā ieliku informāciju, ka man uzlika nesamērīgu sodu. Nežēlojos, jo likuma burtu tomēr pārkāpu, pastāstīju, kā tas notika. Ja no Rīgas atbrauca dažas minūtes pēc tam, kad es ierados viesu namā, tā bija iepriekš plānota specoperācija. Kaut kā viņiem vajadzēja man tikt klāt. Jau kādu mēnesi atpakaļ biju saņēmis informāciju, ka draudzei grib uzlikt 5000 eiro sodu. Tagad ir 7000 eiro par visiem kopā. Es neturu neko pie sevis, visu saku, jo uzskatu, ka draudzei un cilvēkiem ir jāzina. Šis raksts ir izdzēsts un nav atrodams. Kāpēc? Tas bija kļuvis ļoti populārs, bet ne tikai tāpēc. Laikā, kad es to ieliku, visi Dieva lauvas laikam vēl gulēja, un zem raksta sāka rakstīt negatīvus komentārus. Daudzi priecājās, ka beidzot es esmu pieķerts, ka vajadzēja vēl vairāk sodīt. Sākās tādi teksti, ka komandantstunda mums vajadzīga līdz pavasarim u.c. Cilvēki tik tālu ir “aptrakuši” no negatīvās informācijas, ka paši līdz galam nesaprot, ko prasa.

Es jaungada naktī ieliku postu par statistiku. Bībele saka, ka cilvēka dzīves ilgums ir 70-80 gadi. Statistika vēsta, ka Latvijā vidējais dzīves ilgums ir 72,7 gadi, bet pasaulē 67,2 gadi. Pēc SPKC datiem bija ziņa par vēl 24 no Covid-19 mirušiem pacientiem aizvadītajā diennaktī. Divi cilvēki bijuši vecumā no 44 līdz 55 gadiem, deviņi vecumā no 60 līdz 70 gadiem, četri cilvēki bijuši vecumā no 70 līdz 80 gadiem, septiņi vecumā no 80 līdz 90 gadiem un divi vecumā no 90 līdz 95 gadiem. Kāpēc jāmelo un nevar pateikt normāli, ka cilvēki nomira no vecuma, un cik stulbam ir jābūt, lai tam ticētu? Šādas ziņas ir katru dienu. Pats tests nepierāda vīrusa klātbūtni cilvēka organismā. Svētkos mazāk testē, un mazāk ir saslimušo. Daudzi cilvēki raksta un stāsta, kā notiek testēšana. Darba kolektīvā piedāvā brīvprātīgi nodot testu. Ja vienam ir Covid-19 pozitīvs, tad tas vairs nav brīvprātīgi, visiem jānodod tests. Tā iet uz riņķi, īpaši jau mediķu vidū, un tiek taisīta statistika. Tas, kurš nomirst 90 gados, tam it kā ir kovids. Tā taisa statistiku, un uz tās pamata mūs soda, ja mēs kaut ko neievērojam. Iesaista pat armiju un zemessardzi. Mani fascinē tie cilvēki, kuri tam tic. Kaut gan viens man tuvs cilvēks teica: “Mācītāj, ja tu nebūtu, es arī ticētu.” Labi, ka ir mācītājs, kurš pasniedz faktus tā, ka katrs var tos izvērtēt un pats izdomāt. Vai ar šo statistiku nepietiek, vai vajag vēl ko pierādīt? Kad ielieku šādus postus, tad sākas komentāri: “Ko tu ņirgājies par cilvēkiem, cilvēks nomira!” Sāk troļļot, ka nav patiesība un neesot ņemts vērā daudz kas cits. Kad palasu šos komentārus, tad rodas jautājums: “Kurš ir stulbs? Vai tiešām es nepareizi kaut ko ieliku?”

Ieliku rakstu par Bilu Geitsu, un uzreiz bija komentārs, ka tā ir sagrozīta informācija, krieviski esot neprecīzs tulkojums. Nosūtīju vairākiem cilvēkiem, kuri labi pārzina angļu valodu, un saņēmu atbildi, ka nekas nav sagrozīts, viss ir pareizi. Bils Geitss saka, ja labi izdosies plāns ar vakcīnām, tad varēs par 10-15% samazināt iedzīvotāju skaitu. Viņš pats to saka, vairāki tulkotāji to pārbaudīja. Tas viss tiek pateikts tik gudri un filozofiski, ka rodas iespaids, ka viņš pats līdz galam nesaprot, ko runā. Ja ņem vērā visu pārējo, ko viņš dara, tad ir pilnīgi skaidrs, par ko viņš runā, proti, ka vakcinācija palīdzēs samazināt populāciju par 10-15%. Tomēr trollis ieraksta komentārā, ka tulkojums neatbilst oriģinālam. Varbūt arī kāds vārds neatbilst ļoti precīzi, bet būtība un saturs atbilst. Vēl par rakstu, ko ieliku par komandanta suņiem. Daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem. Orvela grāmatā “Dzīvnieku ferma” cūkām sargi arī bija suņi, un viņi bija represīvi. Manā rakstā gan nebija nekā aizvainojoša, bet zem raksta sākās negatīvi komentāri, “tā viņam vajag” utt. Mūsu lauvas laikam gulēja, un komentāros sāka veidoties negatīva vide. Es kaut ko mēģināju čiepstēt, bet viņi masveidā krita virsū. Tad es pamodināju dažus lauvas, tie sāka komentēt, un tikai vakarā ap astoņiem es savējiem varēju paziņot, ka komentāros ir balanss, ka ir normāli. Ieslēdzu filmu “Likteņa ironija”, 10 minūtes paskatījos un aizmigu. Lūk, kā notika.

Kāpēc es stāstu šo notikumu? Gribu atklāt kādu svarīgu lietu. Tas ir saistīts ar Rakstu vietu, kad palīgi turēja Mozus rokas. Interneta vide ir tā vide, uz kuru spiež globālā elite. Gan naudas norēķini, gan sarakstes – viss, viss tiek pārcelts ciparos. Ja viss ir pārcelts ciparos, tad tas, kurš to visu kontrolē, mierīgi cenzē, ko tu ēdīsi, kad ēdīsi, kur ēdīsi, kur tu gulēsi, kur negulēsi, kurš runās, kurš nerunās – visu cenzē, noslēdz, pieslēdz. Kurš pirks, kurš pārdos – viss var tikt kontrolēts. Lai to visu panāktu, vispirms ir jākontrolē informatīvā vide. Komentāru vide ir ļoti svarīga. Piemēram, Delfos pirms divām nedēļām ielika kādu propagandas rakstu par šī brīža situāciju valstī, bet komentāros apmēram 90% cilvēku bija kategoriski pret ierobežojumiem. Ieejot tagad Delfu komentāros, redzu, ka visi grib pagarināt komandantstundu. Man kaut kas neiet kopā, kā gan cilvēki tik pēkšņi mainīja savu viedokli? Domāju arī par savu rakstu – kāpēc daudzi ir tik negatīvi? Es uzzināju, ka pat mūsu zemessardzē strādā tāda kā psihologu komanda, kas troļļo jeb rada internetā vidi, viltus sabiedrības viedokli. Kā teica Gebelss un Hitlers: “Iedodiet mums masu medijus, un mēs padarīsim tautu par cūku baru.”

Es to paskaidrošu vienkārši. Tu izlasi manu rakstu, kur es saku patiesību. Es to redzēju, piedzīvoju, tā ir. Pēc tam tu skaties komentāros, ko cilvēki par to saka, un ieraugi: “O, visi domā citādāk. Es laikam ne tā sapratu. Domāšu tā, kā domā visi.” Tas viss darbojas un vienmēr ir darbojies. Cilvēki pēc tam pieņem tādus lēmumus, kādi ir izdevīgi meinstrīmam. Meinstrīms ir vadošais viedoklis, tas, ko grib valdība. Šim manam rakstam komentāri vien bija vairāk nekā tūkstotis, ļoti daudzi dalījās ar to, tāpēc tas kļuva bīstams un izņēma ārā. Komentāru vidē sākotnēji uzvarēja troļļi, bet tikai pēc tam, kad pieslēdzās draudze, tas viss izlīdzinājās. Tur nav tikai draudze, pozitīvus komentārus raksta un mani atbalsta arī cilvēki, kurus es nepazīstu. Piemēram, jau sen biju pamanījis Ilvaru Miču, lai Dievs viņu svētī. Es nezinu, no kurienes viņš ir un kas viņš ir. Uzrakstīju viņam paldies par atbalstu. Komentāros viņš vienmēr ir klāt un zinātniski, precīzi argumentē, un ne tikai Facebook, bet arī Delfos vai Tvnet, kad ir negatīvi komentāri par mani vai draudzi, viņš raksta garus “palagus”, ļoti gudrus un adekvātus. Domāju, ka viņam ir ļoti laba izglītība. Uz manu pateicību par atbalstu viņš atrakstīja: “Būs labi, mācītāj! Patiesību aizstāvēt ir bauda, kaifs un gods, un tas ir ļoti viegli. Tā ir mūsu profesija, jo Jēzus ir patiesība.” Bez aktīvas cīņas mēs zaudēsim. Mums jācīnās tā, kā cīnās radikālie kristieši ASV. Visi ir ap prezidentu. Un viens par visiem un visi par vienu. Visi, kas mīl brīvību un saprot Bībeles notikumus. Paldies katram, kas iestājās, komentēja un turēja manas rokas. Dieva lauvas, es jūs mīlu! Viens nav cīnītājs, viens nav karotājs. Arī tu viens neesi karotājs. Ja jūs ļausiet mācītāja rokām nolaisties, jūs zaudēsiet paši. Manām rokām ir jābūt paceltām. Un zizlim ir jābūt rokās. Lūdzu, palīdziet man to turēt.

Interneta vidē pret mums cenšas veidot viltus sabiedrības viedokli. Tie ir troļļi! Es domāju, ka daudzi no viņiem ir speciāli apmācīti cilvēki. Ja es ielieku kādu rakstu, viņi mēģina pirmie ielikt tur savus komentārus. Viņi rada nesaskaņas un šaubas cilvēkos. Citreiz aiziet pat līdz lamu vārdiem. Citi ir vienkārši brīvprātīgie, reizēm ir kāds greizsirdīgs vīrs. Kādai māsai, kas nāk mūsu draudzē un ir kalpošanā, vīrs mācītāju redz kā sāncensi. It kā mācītājs būtu Dievs. Lūk, tādi cilvēki var būt, kam vispār nepatīk draudze. Bet ir speciāli cilvēki, un tos sauc par troļļiem. Laikam, ka vislabāk viņus ir bloķēt. Citiem pat virsū uz profila ir zila lenta “uzticieties zinātnei un neizplatiet viltus ziņas”. Viņu profilos būs Latvijas Universitāte un visas humanitārās zinātnes. Tie ir skolās speciāli apmācīti cilvēki. Ne visi ir troļļi, kuriem maksā, citi ir vienkārši idejiskie, bet citi, iespējams, pat apmaksātie. Jo valdība maksā nenormālas naudas, lai caur medijiem pasniegtu savu viedokli, ko uzspiest sabiedrībai. Tāpēc komentāri netiek atstāti novārtā. Kā lai šajā vidē rada dievišķu vidi? Kurš to var izdarīt, draugi? Tikai mēs kopā! Ja mācītāja profilā notiek karš, tad Dieva lauvas pieslēdzas un cenšas, lai pie maniem rakstiem pirmie komentāri ir mūsējie. Un pie katra viņu komentāra ir trīs atspēkojumi. Ir gadījumi, kad tiešām ir jāpasūta tālāk. Tā gan nevajadzētu darīt, bet reizēm ir gadījumi, kad vajag to izdarīt.

Vai redzēji, kā Uhaņā, kovida dzimtenē, sagaidīja Jauno gadu? Pilsētā ir 11 miljoni iedzīvotāju. Tūkstošiem cilvēku kā siļķes mucā svinēja svētkus, ar maskām un bez. Tur vairs nav iepriekšējie noteikumi. Tiklīdz es ieliku internetā publikāciju, tā uzreiz parādījās tādi, kas kliedz, ka viņi arī tā grib. Nodomāju, ka, ja ieliek kaut ko labu, tad tagad viss būs labāk. Bet kādiem ir vienalga, labs vai slikts, jo, jebkura ziņa, kas grauj, ka viss ir labi un tiek nomelnota komandantstunda, mazinot tās nozīmi, ir viltus ziņa vai apkarojama ziņa. Tobrīd bija vēls vakars, kad ievietoju rakstu. Nodomāju, ka nu beidzot neviena nav un ierakstīju komentārā, kur tad visi nomelnotāji palikuši. Parādījās smaidiņi no cilvēkiem, viss asprātīgi. Pagāja divas minūtes, un kādi četri troļļi bija klāt. Un sāka bliezt, ka tā ir nepatiesa ziņa, ka Ķīnā ir cits kalendārs, tur svin citādāk. Es personīgi neko nezinu par Ķīnas kalendāru, tikai to, ka viņi svinēja šo Jauno gadu. Viņi visu laikam tur svin, bet to nekur neatspoguļo, un tikai pameklējot Google meklētājā, var atrast, kā sagaidīja jauno gadu dažādās valstīs. Uhaņā tas notika skaisti, ar diskotēku. Zini, kur vēl kruti sagaidīja? Kādā vietā Francijā bija ap diviem tūkstošiem reiveru. Vai tu zini, kas ir reivs? Tehno mūzikas pavadījumā ar gaismas efektiem piepilda zāli un visi tusē. Cepuri nost frančiem. Atbrauca visa vietējā policija un dabūja ar akmeņiem un mietiem, un viņi tā arī nespēja tusētājus izklīdināt, sākās bardaks, taču viņi novadīja visu savu reivu. Nu, protams, rīkotājiem uzlika sodu. Latvieši gan tādi nav. Palasi komentārus, pavisam nopietni, piemēram: “Ko tu te vispār ņirgājies, gribi lai atceļ karantīnu? Gribi, lai kovidu atceļ?” Grib mani nogrūst malā. Visi cilvēki vēlas, lai kovidu atceļ, bet komentāros kādi pastrādā un spēlē uz tiem cilvēkiem, kuri ir panikā, un viņi arī aizdegās un kļūst stulbi, raksta stulbības, un brīdī, kad ieeju komentāros, saprotu, ka tur tiešām vairs nav labi. Bet pēc tam vajag nomierināties un paskatīties uz manu rakstu vēlreiz. Tūkstotis simts komentāru, “patīk” kādam tūkstotim, un septiņi simti dalījušies. Un kas bija ziņā rakstīts? Tur bija rakstīts, ka ar mani notika politiska izrēķināšanās. Cilvēki ar to dalījās savos profilos. Komentāri ir viens, bet tas, ar ko cilvēki dalās un grib pateikt, ir otrs. Un arī pateica. Un arī tāpēc mani nobloķēja. Mūs nobloķēja! Lieciet manas ziņas savos profilos un izplatiet! Ņemiet no mana bloga ziņas un lieciet iekšā.

Par ko ir viss šis stāsts? Es nedaudz jūs iepazīstināju ar politiku, kā to taisa, kā apzināti veido sabiedrības viedokli. Arī komentāros to veido. Un kas būtu mums jādara? Mums ir jārunā komentāros. Mums ir jātur rokas augšā. Un paldies ikvienam, kas komentē, raksta un iestājas. Kā visiem pasaku paldies, gribās raudāt! Tāpēc arī mani aizkustina tādas filmas kā “Gladiators”, “Karalis Artūrs”, “Glābjot ierindnieku Raienu”. Mani aizkustina cilvēki, kas upurējas otra cilvēka labā. Mani aizkustina drosmīgi cilvēki, idejiski cilvēki, kas iet līdz galam un upurējas sava tuvākā labā. Ja jau man asaras nāk acīs, tas nozīmē, ka es jūsos redzu tos “gladiatorus”. Jūs taču arī riskējat ar savu reputāciju! Darbā pēc tam jūs var kaunināt un radīt ar pirkstu: “Fuj!” Vai ne? Ir cilvēki, kas ir draudzē, kalpo Dievam un cilvēkiem, un skaitās “teroristi”. Tie, kas 12. decembrī bija Krastmalā, tika policijas sazīmēti. Protams, ka šobrīd ir uzsāktas lietas. Un mūsējie tajā sarakstā ir pirmie. Tādos laikos mēs dzīvojam. Kad lasu komentārus, es domāju, vai kāds svētdien būs vēl draudzē. Es atnāku, un ir pilns. Malači, paldies! Nevis tāpēc, ka atnācāt, bet tāpēc, ka varam būt kopā. Un paldies, ka tu vispār domā! Komanda ir svarīga! Arī mācītāju atbalstīt ir ļoti svarīgi. Mājas grupas ir svarīgas! Draudzē ir svarīga pareizā hierarhija! Un tur neko nevar darīt. Mīlestība vienam pret otru ir ļoti svarīgi.

Tātad šķirstā bija manna, zizlis un akmens plāksnes. Un šīs plāksnes simbolizē personīgas attiecības ar Dievu.

“Bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.” (Apustuļu darbi 6:4)

Tas bija tad, kad apustuļi bija aizņemti ar tehniskām lietām draudzē, tādām kā atraitņu apkalpošana, kad neatlika vairs laika lūgšanām. Viņi iecēla diakonus, deleģēja savus pienākumus un teica, ka arī turpmāk vēlas kalpot ar lūgšanām un Dieva vārdu. Pati svarīgākā kalpošana ir lūgšanas un Dieva vārda lasīšana.

“Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs.” (Mateja evaņģēlijs 24:35)

Dieva vārdam ir jābūt centrālajā vietā tavā dzīvē. Personīgām attiecībām ir jābūt centrālajā vietā. Šajos laikos arī grupiņās nepieciešams pastiprināti lūgt! Starp citu, kamēr mēs dievkalpojuma laikā lūdzām mēlēs, es jutu, kā iznāk svaidījums no šīs vietas. Mums vajag lūgt! Nevajag aizmirst par lūgšanu. Mēs nevaram tikai runāt patiesību un aizmirst lūgšanu. Pamatā jābūt lūgšanai. Abi ir svarīgi. Jaunajā gadā ieplāno laiku lūgšanai, ja nepieciešams, izveido grafiku. Regulāri lūdz, lasi Dieva vārdu, pārdomā.

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. (Jāņa evaņģēlijs 1:1)

Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū. Un mēs skatījām Viņa godību, tādu kā Tēva vienpiedzimušo Dēlu, pilnu žēlastības un patiesības. Draugi, Jēzus ir dzīvības Vārds.

Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis. (Ebrejiem 4:12)

Dieva vārds ir dzīvs. Kad mēs klausāmies Dieva vārdu, lasām Dieva vārdu, pielietojam Dieva vārdu, tad dzīvojam.

Kornēlijs nāca un lūdza Jēzu, lai dziedina viņa kalpu, un Jēzus gribēja iet, bet Kornēlijs teica: “Nevajag nākt manā namā, es neapgrūtināšu tevi, Mācītāj! Jo arī es esmu tā kā tu padots augstākai varai. Kad es saku kalpam: ej, viņš iet. Kad es saku karavīram: nāc, viņš nāk. Kad es saku: dari to, viņš dara. Saki tikai vienu vārdu, un mans kalps būs vesels!” Un, kad Jēzus teica: “Ej, lai tev notiek pēc tavas ticības,” kalps tapa vesels tajā pašā brīdī. Dieva vārds ir dzīvs un dziedinošs. Jēzus Vārds ir dziedinošs. Tas dziedina tavu dvēseli un miesu.

Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. (Salamana pamācības 4:20,22)

Pēc Jēzus augšāmcelšanās divi mācekļi gāja pa ceļu, un pēkšņi Jēzus pie viņiem ieradās un viņi To neatpazina. Pēc tam Viņš nozuda, un viņi domāja, vai tas tiešām bija Jēzus. Bet viens teica, ka tas tiešām bija Jēzus! Viens no mācekļiem jautāja, vai otrs juta, kā Viņš runāja. Viņu sirdis dega! Kad Jēzus runā, mūsu sirdis deg. Kad mēs dzirdam Dieva vārdu, sirds no patiesības iedegās. Tā ir dzīvība mūsos!

Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja evaņģēlijs 4:4)

Tieši tāpat kā mums vajag dienišķo barību, tāpat arī Dieva vārdu, un no lūgšanas nav jāņem gavēnis. No miesīgām lietām var ņemt gavēni, bet ne no Vārda. Tā ir dienišķā barība katram. Un tā ir dzīvība arī tavai miesai.

Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt. (Lūkas evaņģēlijs 18:1)

Tu lasi evaņģēlijus un katrā evaņģēlijā redzi, ka jālūdz Dievs. Jēzus uzkāpa kalnā un lūdza, Jēzus iegāja dārzā un lūdza, Jēzus nošķīrās viens pats un pavadīja laiku ar savu Tēvu divvientulībā. Mēs to lasām Bībelē. Kad Jēzus bija lūdzis Dievu, Viņš pie mācekļiem nāca pa ūdens virsu. Tad, kad tu esi bijis personīgās attiecībās ar Dievu, tu ej virs problēmām. Mēs arī kā draudze ejam virs problēmām. Mūs vajā, mūs nicina, bet mēs staigājam virs problēmām un nesam gaismu. Nesam gaismu pat tiem cilvēkiem, kuri mūs ienīst. Jēzus saka, lai mīlam savus ienaidniekus. Pāvils bija Kristus un draudzes ienaidnieks. Bet kāds par viņu lūdza Dievu. Kādi lūdza par Pāvilu Dievu, kādi lādēja. Bet Pāvilam paveicās, viņš piedzima no augšienes. Viņš krasi izmainīja savus uzskatus, savu dzīves virzību. Un šobrīd tieši viņa vēstules dominē Jaunajā Derībā!

“Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību.” (Mateja evaņģēlijs 17:21)

Mācekļi nāca pie Jēzus un prasīja: “Kāpēc mēs nespējam izdzīt ļaunos garus, bet Tu spēj?” Jēzus tiem atbildēja, ka šī suga neiziet bez lūgšanas un gavēšanas palīdzības. Jo mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm, bet pret garīgām varām, pret velnu un viņa eņģeļiem. Mums vispirms ir jāgūst uzvaras garīgajā pasaulē. Un tad mēs gūsim uzvaras arī materiālajā pasaulē. Jo iesākumā ir Vārds. Bībelē teikts, ka iesākumā zeme bija neiztaisīta un tukša. Dievs teica, un viss tapa. Kad mēs ņemam Dieva vārdu, kas ir radošs un saka, lai top, tad arī top. Bet vajāšanas būs, un to saka Jēzus. Godīgi sakot, esmu lepns, ka mani nobloķēja Facebook. Viņi domā, ka man tagad ir kauns? Es esmu lepns! Kad apustuļus arestēja un aizliedza tiem sludināt, viņi teica, ka Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem. Viņus pārmācīja, taču viņi aizgāja priecīgi, ka cieš Kristus dēļ. Draugi, mums Dievs ir paredzējis trīs lietas, lai tās būtu katra kristieša dzīves centrā, un tās ir personīgas attiecības ar Dievu (lūgšana un vārds), Ārona zizlis, kas nozīmē strukturētu komandu un draudzi, un mannu jeb Dieva svētību. Es jūs mīlu, lai Dievs jūs ļoti svētī!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Akmens plāksnes, zizlis un manna” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija