Agritu jau kopš jaunības gadiem bija interesējusi garīgā pasaule un mistika. Viņa aizrāvās ar dažādām šausmu filmām, raidījumiem par ekstrasensiem, „Kriminal inform” un citiem. Interesanti bija līdz brīdim, kad šausmas ienāca Agritas pašas dzīvē – tumšā laikā uz ielas un naktīs istabā sievieti vajāja baisi tēli un atmiņu ainas no redzētā, kas neļāva mierīgi doties savās gaitās, nedz arī labi izgulēties. Šķita, ka tumsa un briesmas ir tepat blakus ik reizi, kad satumst. Izkļūt no baiļu varas Agritai palīdzēja lūgšanas un Bībeles studēšana, kas atklāja, ka Dieva griba ir dzīve drošībā un mierā.Agritu jau kopš jaunības gadiem bija interesējusi garīgā pasaule un mistika.

„Pirms daudziem gadiem sāku aizrauties ar šausmu filmu apmeklēšanu kino. Lai arī tas nebija lēti, vienmēr izmantoju izdevību redzēt kādu filmu. Briesmīgākajos momentos gan vēru ciet acis un neskatījos, taču vienmēr gribēju uzzināt, kā katrs stāsts beigsies. Kad šāda veida izklaide kļuva pieejama arī televīzijā, ar baudu vēroju dažādas dokumentālas pārraides par kriminālnoziedzniekiem, piemēram, Krievijas masu slepkavām. Viss, kas bija šausmīgs vai pārdabisks, man šķita īpaši interesants. Skatījos arī populārās „Ekstrasensu cīņas” un domāju, ka šie cilvēki, kam ir īpašas spējas, ir labie, jo palīdz cilvēkiem. Ļoti vēlējos viņiem līdzināties un pat noskumu, ka nevaru tā, kā ekstrasensi ielūkoties pagātnē,” stāsta Agrita.

„Taču līdz ar šo šausmu vērošanu un jušanu līdzi biju kļuvusi ļoti bailīga. Ja tumšā laikā man vajadzēja kaut kur doties, mani pārņēma šausmas. Baidījos no katra cilvēka uz ielas, īpaši vīriešiem, jo šķita, ka kāds no viņiem var būt noziedznieks, kas līdzinās TV pārraidēs redzētajiem. Katra ēna uz ielas man izlikās kā kadrs no kādas šausmu filmas. Tādos brīžos manas domas pārņēma iepriekš pa TV un kino redzētie tēli un ainas, kas, protams, iedvesa vēl lielākas bailes. Pat manas mājas pagalms man šķita ļoti bīstams un biedējošs. Es dzīvoju mājā, kur kaimiņi regulāri mēdza iedzert, tāpēc došanās turp mani vēl jo vairāk šausmināja, jo iztēlojos dažādus iespējamos veidos, kā cilvēki alkohola reibumā varētu man uzbrukt. Taču ar to bailes nebeidzās – mani mocīja arī bezmiegs – es regulāri pamodos naktīs laikā no vieniem līdz trijiem, un man šķita, ka jūtu kādas neredzamas personas klātbūtni savā istabā. Mēdzu lielās bailēs lūkoties tumsā, lai šo būtni saskatītu. Protams, es tur neko neredzēju, taču biedējošā sajūta man nelika mieru. Tādos brīžos es, līdzīgi kā šausmu filmu laikā, aizklāju acis un tikai pēc ilgāka laika atkal iemigu,” atceras Agrita.

Kāds Agritas paziņa, uzzinājis par sievietes grūtībām, ieteica viņai apmeklēt draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumus, sakot, ka tur varēs atrast risinājumu savām problēmām. Šī doma sievieti uzrunāja un viņa nolēma to apmeklēt. Jau pirmajā dievkalpojumā Agrita pieņēma Jēzu Kristu par savu Glābēju un nožēloja grēkus. Tā viņa sāka regulāri apmeklēt dievkalpojumus un tika uzaicināta arī uz mājas grupiņu, kas notika darba dienu vakaros. Tā kā bija jau rudens, Agrita mājās no grupiņas devās pa tumsu, baidoties no cilvēkiem un ēnām, tomēr tas viņai neliedza ierasties katrā mājas grupiņā arī gada tumšākajos mēnešos, jo viņa bija nolēmusi, ka vairāk par visu vēlas iepazīt Dievu. Sieviete bija sākusi pati lasīt Bībeli un meklēt Dievu katru dienu, lūdzot arī par to, lai varētu saņemt brīvību no bailēm, kas viņu vajāja jau vairākus gadus.

„Dievkalpojumos es dzirdēju Dieva vārdu par to, ka pastāv garīgā pasaule. Sāku aizdomāties, ka ļaunie gari nav tikai filmu tēli, bet eksistē arī realitātē un iedveš bailes caur TV raidījumiem, kas runā par tumsas pasauli un šausmām. Es pati biju izvēlējusies skatīties šādas pārraides un tāpēc nonācu baiļu varā, jo redzētie tēli turpināja „dzīvot” manās domās. Iepriekš to visu uzskatīju tikai par briesmīgām pasakām un nostāstiem, kas nav patiesība. Nolēmu atteikties no šādu filmu un pārraižu skatīšanās. Iepazīt Dievu, kurš ir labs un daudz spēcīgāks par ļaunajiem gariem, man šķita daudz interesantāk, nekā vērot pārraides par mistiku un slepkavībām. Es vairs negribēju līdzināties ekstrasensiem, kas atbildes meklē tumsas pasaulē un kas ir pret Bībeles principiem.

Bībelē 2. Vēstulē Timotejam 1:7 es izlasīju: „Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.” Tātad bailes nav no Dieva, bet man caur Jēzu Kristu pieder spēka gars. Ar šādu pārliecību es devos ārā no mājām tumšos vakaros. Ja arī, esot uz ielas, man uznāca bailes, es skaļi apliecināju šo Rakstu vietu. Ik dienas lūdzu Dievu un pamazām filmās un pārraidēs redzētie tēli sāka izgaist no manām domām. Tā vietā es pārdomāju dievkalpojumos dzirdēto un Bībelē lasīto par Dievu. Uz ielas pretim nākošie vīrieši vairs neatgādināja noziedzniekus vai slepkavas. Pēc dažām nedēļām pamanīju, ka baiļu vairs nav nemaz un varu droši nākt mājās no grupiņas, neraizējoties arī par iedzērušiem kaimiņiem.

Ar bailēm nakts laikā gan nācās pacīnīties nedaudz vairāk. Kad atkal ierastajā laikā pamodos un sajutu kāda klātbūtni savā istabā, es cēlos augšā un sāku lasīt Bībeli un lūgt Dievu. Tas mani ļoti nomierināja un varēju atkal iemigt. Zināju, ka mani sargā visvarenais Dievs un man nav iemesla baidīties. Es no sirds noticēju, ka šī Rakstu vieta no 1. Jāņa vēstules 5:5 attiecas uz mani personīgi: „Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.” Jēzus Vārdā pavēlēju tēlam pazust. Es ticu Dieva Dēlam un man pieder uzvara pār bailēm un bezmiegu! Pēc kāda laika es vairs nemodos nakts vidū, bet tā vietā droši gulēju līdz rītam. Nu pagājuši jau vairāki gadi, kopš neesmu baidījusies iet tumsā pa ielu un modusies naktī. Esmu iemācījusies paļauties uz Dievu ikvienā savā problēmā. Mums ir jācīnās ar lūgšanas un Rakstu vietu palīdzību, jo tie ir „garīgie ieroči”, kas uzvar ikvienu tumsas spēku. Tiešām, Dieva vārds Bībelē ir dzīvs un spēj atbrīvot no it visa, kas mums traucē. Iesaku ikvienam cilvēkam, lai arī kādas būtu viņa rūpes vai sāpes, saukt uz Dievu un apmeklēt draudzi, kur varam uzzināt un saprast patiesību, kas atklāta Dieva vārdā,” priecīgi saka Agrita.

Agritas Eberliņas liecību pierakstīja Laura Gruševa