Lūkas 24:1-6 Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles,
ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu. Tās gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada. Un, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies.
Atmodas konferences „Vīzija G12” pēdējā dievkalpojumā draudzē „Kristus pasaulei” sludināja tās mācītājs Mārcis Jencītis. „Jēzus ir augšāmcēlies! Viņš nav starp mirušajiem. Viņš ir dzīvs! Akmens no kapa ir novelts!” – sauc mācītājs. Liekas, kāpēc konferences noslēgumam ir izvēlēta šāda Lieldienu tēma?
„Jēzus nav mirušā draudzē, Jēzus ir dzīvā draudzē. Viņš ir to vidū, kuriem ir personiskas attiecības ar savu Tēvu caur Jēzu Kristu”, – paskaidro Mārcis Jencītis. Viņš stāsta, kā savā laikā viesojies Norvēģijā kādā kristiešu konferencē. Norvēģi bijuši šokēti, kad redzēja delegāciju no Latvijas, kura bija vislielākā, un to, ka ir vēl kristieši, kuri lūdz Dievu! „Vai izejot no mājas, tev nav bijusi tāda sajūta, ka esi kaut ko aizmirsis, kaut kas trūkst?” – jautā mācītājs. „Gluži tāda pati sajūta mums bija Norvēģijā. Un kad mēs sākām toreiz Dievu lūgt, atnāca tas, kas pietrūka. Atnāca tā Kunga Gars, Viņa spēks, Viņa godība. Atnāca zīmes un brīnumi. Norvēģi bija šokā! Līdzīgi kā farizejs Sauls, vēlāk Pāvils, skatījās uz pirmo kristiešu draudzi, Dieva godību, un nesaprata, kas notiek!”
„Katrā konfesijā ir kaut kas labs, kaut kas, ar ko viņi bagātina Kristus draudzi, kāds robs, ko viņi aizpilda. Tomēr gandrīz katra konfesija ir apstājusies pie savas mācības”, – saka mācītājs. „Bija laiks manā dzīvē, kad Jēzus man atklājās kā Dievs, Kurš piedod grēkus. Taču bija jāiet tālāk. Tad nāca laiks, kad Dievs man atklājās kā Tas, Kurš kristī ar Svēto Garu, Kurš dziedina, Kura Vārdā atkāpjas ļaunie gari, notiek zīmes un brīnumi. Es aizrāvos savā laikā ar to visu. Tas bija brīnišķīgs laiks. Un tomēr bija tāda sajūta, ka kaut kas pietrūkst! Šis iztrūkstošais posms bija mājas grupas un mācekļu veidošana. Mēs Bībelē lasām par Jēzu, Kurš piedod grēkus, Kurš dziedina un izdzen velnus. Bet mēs neesam ieraudzījuši to lielo patiesību, ka Jēzus triju gadu laikā sagatavoja 12 mācekļus!”
Jāņa 14:12 Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.
„Akmens no kapa ir novelts! Jēzus ir dzīvs visā pilnībā! Un mums draudzē šodien vajag visu kristietības spektru. Kā varavīksnei. Mozaīku visā pilnībā!” – saka mācītājs Mārcis Jencītis. „Daudzas draudzes un konfesijas reiz bija Atmodas priekšgalā, pilnas ar Svēto Garu. Bet viņi „uzkārās” uz savas mācības. Pagāja garām otrajam bauslim, ko mācīja Kungs: „Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu!” Kā tu vari mīlēt savu tuvāko, kā sevi pašu, ja tev nav personīgu attiecību ar viņu?”
Konferences pēdējā dievkalpojuma noslēgumā mācītāji Mārcis Jencītis ar savu sievu Gannu, kā arī Aleksandrs Kleningers no Vācijas aizlūdz par katru klātesošo. Lūgšanas ievelkas. Gandrīz ikviens piedzīvo spēcīgu Dieva pieskārienu un atjaunošanu savai ticībai un kalpošanai. „Ieliec savu dzīvi citos! Atmoda ir sākusies! Latvija vairs nekad nebūs tāda, kā agrāk!”
