Lielākajai daļai cilvēku veselība pasliktinās pamazām, taču reizēm slimības simptomi mēdz pārsteigt negaidīti. Pirms pieciem gadiem Aļesja piedzīvoja kādu nepatīkamu gadījumu, pēc kura viņas ikdiena pārvērtās. Jaunajai sievietei parādījās neparasti simptomi, kuri ilgstoši izraisīja sliktu pašsajūtu. Vēlāk tie periodiski atkārtojās un Aļesja saprata, ka viņai ir nopietnas veselības problēmas. Šķita, ka izejas nav, taču kādā dienā Aļesja iepazina Dievu un saprata, ka Viņš ir reāls, un var dziedināt no jebkuras slimības.

Aļesja stāsta: „Viss sākās pirms pieciem gadiem, kad aizbraucu ciemos pie paziņām. Tajā vakarā izdzēru diezgan daudz kapučīno, un vēlāk šķita, ka slikti palika tieši no tā. Pēkšņi man sāka strauji dauzīties sirds un kļuva karsti, taču pēc mirkļa parādījās arī dīvains uztraukums, un es sapratu, ka tas nav saistīts ar dzērienu. Šo uztraukuma iemeslu pati nesapratu un nevarēju izskaidrot. Sākumā domāju, ka kaut kas nav kārtībā ar sirdi. Šie simptomi turpinājās visu vakaru un vēl nākamajā dienā. Tā kā kļuva labāk, pie ārsta negāju, tomēr pēc kāda laika šī sliktā pašsajūta atkārtojās. Par savām lēkmēm nevienam nestāstīju – ne vecākiem, ne draugiem. Negribējās nevienu apgrūtināt ar savām problēmām.

Tā kā esmu deju skolotāja, man ir diezgan aktīvs darbs, kur nepārtraukti esmu kustībā, tāpēc ik gadu izeju pārbaudes, kuru laikā tiek paņemtas nepieciešamās analīzes un mērījumi, lai noskaidrotu veselības stāvokli. Pēc izmeklējumiem atklājās, ka visi rezultāti ir ļoti labi un nebija nekādu pazīmju par to, ka mana sirdsdarbība būtu traucēta. Tāpat arī analīzes bija ideālas. Tas man likās ļoti dīvaini. Nevarēju saprast, kā rīkoties tālāk, lai novērstu dīvainos simptomus, kas regulāri atkārtojās. Šī problēma man traucēja dzīvot normālu ikdienas dzīvi, jo nekad nevarēja zināt, kad man paliks slikti. Bija situācijas, kad satikos ar draugiem, lai jauki pavadītu laiku, un pēkšņi uznāca neizskaidrojamas bailes, kuru iemeslu pati nezināju. Sākumā domāju, ka varbūt kādam tuviniekam noticis kaut kas slikts, un es tādā veidā viņu sajūtu. Biju dzirdējusi mācības, kas šādi apgalvo, taču vēlāk sapratu, ka tās ir muļķības.  Reizēm likās, ka sirds varētu arī apstāties, jo tā sitās ļoti ātri. Bija bailes, ka tādās situācijās man nebūs blakus tuvs cilvēks, kurš varētu vajadzības gadījumā palīdzēt. Citreiz slikti palika transportā, man sākās panika un es uzreiz izkāpu, jo cerēju, ka svaigais gaiss palīdzēs, taču tā nebija. Parasti lēkmes ilga 15 – 20 minūtes, taču reizēm ir bijušas arī ilgākas, kad šķita, ka tūlīt noģībšu. Tādās situācijās jutos apjukusi, bija grūti koncentrēties, un es baidījos, ka varētu arī nomirt.

Es turpināju sadzīvot ar šīm lēkmēm. Nekādus medikamentus nelietoju, jo nezināju, kas man īsti kaiš. Tā kā veselības pārbaudes rezultāti bija normas robežās, tad risinājumu savai problēmai tobrīd neredzēju un biju nolēmusi ar to samierināties. Kādu dienu iepirkšanās centrā mani uzrunāja divas jaunas sievietes, kuras bija kristietes. Viņas pastāstīja man par Jēzu, un to, ka Viņš dziedina un atbrīvo no dažādām slimībām un problēmām. Mēs apmainījāmies ar kontaktiem un turpinājām komunicēt. Agrāk es ticēju Dievam, taču uz baznīcu negāju un nepieskaitīju sevi nevienai reliģijai, jo toreiz maldīgi uzskatīju, ka Dievs ir sastopams jebkurā vietā. Meitenes mani aicināja uz dievkalpojumu. Lai gan sākumā bija grūti spert šo soli, pēc kāda laika atnācu. Uzzināju tik daudz jauna! Sapratu, ka līdz šim tik tiešām nepazinu Dievu. Uzzināju, ka Dievs ir dzīvs un ka Viņš mani mīl.  Draudze man ļoti iepatikās, jo tur bija jauki cilvēki, caur kuriem piedzīvoju Dieva mīlestību. Es agrāk nevarēju iedomāties, ka kādu dienu ar aizrautību lasīšu Bībeli. Tā man šķita garlaicīga grāmata, taču, sākot veidot attiecības ar Dievu lūgšanā, es sāku saprast arī Bībeli. Katru reizi kad to lasīju, mani Dievs uzrunāja par konkrētām situācijām, kas būtu jāmaina. Sāku apzināties, ka Dievs ir reāls, jo Viņš atbild uz maniem jautājumiem caur Savu vārdu. Lasīt Bībeli ir tik forši, tas ir arī pārdabiski! Kad saņēmu atbildi caur Bībeli, es jutos laimīga! Šķita, ka nevis lasu, bet sarunājos ar pašu Dievu. Tagad regulāri veidoju savas personīgās attiecības ar Dievu katru dienu. Jo agrāk domāju, ka jālūdz tikai tad, kad ir slikti, bet tā nav.

Klausoties cilvēku liecības un parunājot ar savu mājas grupas vadītāju, es uzzināju, ka citiem cilvēkiem arī ir bijuši tādi simptomi kā man. Tie bija līdzīgi veģetatīvajai distonijai. Es nolēmu uzticēt šo problēmu Dievam un aizbraukt uz draudzes trīs dienu semināru jeb inkaunteru. Jo, kā uzzināju, daudzi cilvēki pēc aizlūgšanām saņem dziedināšanu, arī no veģetatīvās distonijas. Tā es nolēmu aizbraukt, jo ticēju un vēlējos, lai Dievs dziedina arī mani. Inkaunterā es piedzīvoju spēcīgu Dieva klātbūtni, un aizlūgšanas laikā asaras bira pašas no sevis. Es sapratu, ka tieku dziedināta. Atbraucot no inkauntera, man reizēm parādījās vecie simptomi, taču es apliecināju, ka Jēzus Vārdā esmu vesela, un tie patiešām vairs neatkārtojās. Savās lūgšanās es ticēju, ka slimība ir uzvarēta. Un līdz šim brīdim nekas vairs nav atkārtojies, es esmu pilnīgi dziedināta! Saprotu, ka tagad esmu laimīgs cilvēks. Man vairs nav jābaidās par to, ka var kļūt slikti, jebkāds uztraukums, sirds dauzīšanās, panikas lēkmes un karstuma viļņi ir prom! Es vairs nebaidos, ka varētu nomirt! Es dzīvoju mierīgi un paļaujos uz Dievu. Ikvienam iesaku ticēt, jo bez ticības, nekas nevar mainīties. Meklējiet Dievu, jo Viņam ir atbildes  jūsu problēmām!”

Aļesjas Kišinskas liecību pierakstīja Kristīne Krapāne