Anna ir jauna sieviete, kura kopā ar vīru audzina divus dzīvespriecīgus bērnus.
Draudzē „Kristus Pasaulei” viņa ir tikai dažus mēnešus, bet jau ir piedzīvojusi Dieva dziedinošo spēku un saņēmusi brīvību no veģetatīvās distonijas.
Tālāk turpina pati Anna: „Pagājušajā gadā biežās nesaskaņas ģimenē bija iemesls, kāpēc, manuprāt, parādījās veselības problēmas. Man sākās panikas lēkmes, kas izpaudās kā sāpes un žņaudzoša sajūta pakrūtē, plecu un sirds rajonā. Lēkmes laikā bija arī apgrūtināta elpošana un tas radīja vēl lielāku satraukumu, jo šķita, ka smoku nost un tūlīt nomiršu. Ieelpa bija sekla un parunāt vispār nebija iespējams. Sākotnēji lēkmes bija vieglākas un ilga piecas līdz desmit minūtes, tomēr pakāpeniski to ilgums pieauga. Lai gan tās atkārtojās reizi vienā vai divos mēnešos, to radītā negatīvā ietekme bija jūtama uz garīgo un fizisko stāvokli. Parasti nākamajā dienā pēc lēkmes jutos nogurusi, man bija zems asinsspiediens un slikta pašsajūta, kā arī parādījās bailes. Galvenokārt uztraucos, lai lēkmes nesākas brīdī, kad sēžu pie stūres, un mašīnā ir bērni. Tās bija bailes, kas pavadīja mani visu mēnesi līdz nākamajai lēkmei. Panika man bija arī lēkmes laikā, jo tad es neko nevarēju iesākt, nevarēju pat pagriezt galvu uz vienu vai otru pusi, biju kā paralizēta.”
Grūtības ģimenē veicināja Annu meklēt palīdzību. Jaunā sieviete soli pa solim atklāja to, kas viņai var palīdzēt – viņa pamazām sāka uzticēties Dievam. Tomēr slimība saasinājās, un lēkmes ar katru reizi bija arvien ilgākas, vasarā jau līdz četrām stundām. Anna apzinājās, ka tas ir nopietni un devās pie ārsta. Pēc dažādām pārbaudēm tika konstatēta sirds mitrālā vārstuļa nepietiekamība, kas spriedzes un stresa ietekmē ir veicinājusi veģetatīvās distonijas lēkmju attīstību. Šī slimība nav ārstējama, un lēkmes var mazināt, ievērojot saudzīgu režīmu – cenšoties neuztraukties, kā arī lietojot zāles. Bet Anna bija dzirdējusi, ka stiprie antidepresanti rada pieradumu, cilvēks kļūstot apātisks, un viņa izlēma tos nelietot.
„Ārsts teica, ka ar lēkmēm ir jāiemācās sadzīvot līdz pat vecumdienām. Tāpēc manā somiņā vienmēr bija Validol tabletes, lai gan tās man nepalīdzēja. Nespēju pieņemt domu, ka man ar to ir jāsadzīvo,” piebilst Anna.
„Es uzticīgi turējos pie Dieva. Tas bija pats ticības sākums, tādēļ īpaši nelūdzu, lai Dievs mani dziedina. Tomēr Viņš vēlējās atklāt savu spēku un mīlestību. Internetā atradu informāciju par draudzes „Kristus Pasaulei” rīkotajiem trīs dienu semināriem jeb inkaunteriem. Noskatoties vairākas liecības, izlēmu doties uz oktobrī rīkoto semināru, jo pēc dzirdētajām liecībām sapratu, ka tā ir vieta, kur mainīsies arī mana dzīve. Inkaunterā tika lūgts par dziedināšanu no veģetatīvās distonijas. Lūgšanas laikā fiziski es neko nesajutu, bet ticībā pieņēmu, ka caur Jēzus upuri esmu brīva no šīs slimības. Es saņēmu dziedināšanu un ticībā izmetu zāles, jo tās vairs nebūs vajadzīgas.”
Paļaujoties uz Dievu, Anna ir dziedināta no veģetatīvās distonijas. Panikas lēkmes ar sāpēm, žņaudzošajām sajūtām pakrūtē un apgrūtinātā elpošana vairs nav atkārtojušās. Viņas sirdī ir miers, un sieviete vairs nebaidās.
Anna smaidot piebilst: „Tagad Validolu somiņā vairs nenēsāju! Es zinu, ka Dievs ir ar mani, un esmu pasargāta. Kopš inkauntera regulāri apmeklēju draudzi, mājas grupiņu un katru dienu lasu Bībeli un lūdzu. Paldies Dievam, ka esmu Viņam svarīga! Novēlu ikvienam pateikt Jēzum „jā” un ieaicināt Viņu savā sirdī, jo Viņš mūs ļoti mīl. Meklē Dievu, lasi Bībeli, nāc uz draudzi un tu redzēsi, ka Viņš ir dzīvs un ka vari būt brīvs un dziedināts ikvienā savas dzīves jomā – arī veselībā!”
Annas Davidovičas liecību pierakstīja Pārsla Jankovska
