Šoreiz būs stāsts par Artu Mēnesi, Valmieras mājas grupas vadītāju.
Viņas ceļš pie Dieva draudzē „Kristus pasaulei” un arī uz kalpošanu, vadot grupu, noteikti būs pamācošs un stiprinošs daudziem.

Kā tu nokļuvi draudzē „Kristus Pasaulei”?

Piezvanīja māsīca no Ķekavas un pastāstīja, ka Mārcim notiek dievkalpojumi Valmierā. Biju jau viņu dzirdējusi runājam Kristīgajā radio un domāju, ka noteikti ietu, ja viņš kalpotu Valmierā. Tā nu 2008. gada aprīlī aizgāju uz viesnīcu „Wolmar” paklausīties. Tajā dienā sludināja Mārča sieva Ganna. Viņas teiktais mani stipri uzrunāja, pēc tam bija mans pārdomu brīdis. Nodomāju – jāaiziet vēlreiz! Tad arī Mārča sludinātais ļoti iespiedās sirdī.

Un kā ar mājas grupu?

Uz to vēl nebiju gatava iet, tāpēc pirmajā reizē aizsūtīju savu vīru. Tomēr Dievs apstiprināja, ka ir jāiet uz mājas grupu pie Noras. Mana pirmā kalpošana šajā draudzē bija bungu aizvešana uz dievkalpojumu. Šī atbildība man lika apmeklēt dievkalpojumus katru svētdienu. Pēc tam sākās Bībeles skola, kurā „ielecu” ātri. Pabeidzu arī pirmo Līderu skolu. Pēc pāris nedēļām pārņēmu Noras grupiņas vadīšanu. Tā nu 2009. gada marta beigās kļuvu par mājas grupas vadītāju. Nebiju par to īpaši domājusi, gatavojusies. Man šo kalpošanu iemeta kā kaķēnu klēpī.

Kāds ir tavs personīgais izaicinājums, vadot mājas grupu?

Es to nesauktu par izaicinājumu. Tas ir kaut kas tāls un dziļš, kam nav ne gala, ne malas. Mājas grupa ir risinājums cilvēku problēmām, kur katram var parādīt virzienu, pa kuru iet. Caur personīgo laiku ar Dievu man tiek atklāts, kā izlauzties no mājas grupas cilvēku problēmām. Bez lūgšanām šeit tiešām nekā nevar izdarīt! Es savu mājas grupu redzu kā avis, kas jānotur aplociņā. Ja kāda avs nomaldās, tā jāiet glābt.

Ko tev pašai ir devusi mājas grupas vadīšana?

Tas ir liels gandarījums, ka varu palīdzēt, ka cilvēki smaida un ir priecīgi. Protams, vienmēr jāmeklē, kas vēl jāizdara, lai viss izdotos. Esmu pārvarējusi bailes no vadīšanas, jūtos stipra, jo apzinos, kas es esmu Jēzū. Tas viss ir devis rūdījumu atpazīt cilvēkos vājos punktus, laicīgi noreaģēt un visu uztvert mierīgi. Jūtu, ka esmu spēcīgi izaugusi Dieva vārdā, zinu Rakstu vietas, ko parādīt attiecīgajās situācijās. Man patīk, ka man uzticas. Varu palīdzēt, taču uzticībai ir milzīga vērtība, tāpēc jāprot to nosargāt. Cenšos katra problēmu neielaist pārāk dziļi sevī, neizdzīvot. Jāmācās nedzīvot svešās problēmās, jo neviens cilvēks to ilgi nevar izturēt.

Ko tu ieteiktu topošajiem mājas grupu vadītājiem?

Iet uz to mērķtiecīgi, jau domās redzēt, kāda izskatīsies potenciālā mājas grupa. Tā ir īpaša Dieva svētība atvērt grupiņu un redzēt, kā tā izaug kā mazs bērns. Beigās būs izlaidums (smaida). Forši redzēt, kā Dievs dara, satur kopā. Miesiski tur neko nevar! Kad sākas grupiņas tikšanās, ir jāļauj negācijām palikt kaut kur prom, ārpusē. Sātans jau uzbrūk caur cilvēka vājo vietu. Man tā ir ģimene, kas visa ir izlūgta Dievam. Tomēr es stājos pretī sātanam ar smaidu, jo tieši tas jau viņam nepatīk! Viņš gribētu, lai visu laiku esam drūmi.

Paldies!

Mājas grupas sapulces notiek ceturtdienās pulksten 19.00 Artas mājās “Alejas” Rencēnu pagastā, Burtnieku novadā.