Vai tu esi dzirdējis par Jēzus Kristus upuri? Kā tu šodien vari reāli redzēt, kā plūst Jēzus asinis? Mums ir jāredz, kā tās darbojas pie cilvēkiem. Jēzus asinis plūst caur mums, kad mēs lūdzam, meklējam Dieva vaigu, ejam ar evaņģēlija vēsti pie cilvēkiem un vedam Dieva valstībā, palīdzam kļūt par spēcīgiem Kristus mācekļiem un palīdzam atgūt to brīvību, ko sātans nolaupījis. Lūk, tā plūst Kristus asinis. Šodienas tēma pavisam viennozīmīgi ir šodienai. Ir tādas reizes, kad es saņemu personīgu vārdu no Dieva jeb remu un no prieka lēkāju pa māju un pateicos Dievam par to. Bet reizēm ir tā, ka iekšēji nejūtu, ka būtu ko saņēmis, bet tā nav patiesība, jo es esmu saņēmis, tāpēc, ka esmu godīgi, disciplinēti lūdzis, esmu lasījis, studējis un meklējis.

Šīs svētrunas tēma ir atkārtota derība. Visa Bībele iedalās divās daļās – Vecā Derība un Jaunā Derība. Kas ir derība? Tas ir līgums starp cilvēku un Dievu. Protams, derība arī var būt starp cilvēkiem. Vecās derības laikā tas bija līgums starp Izraēlu un Dievu, un Dievs no Savas puses apsolīja viņus svētīt, vairot, dziedināt un celt. Viņš apsolīja visas tās svētības, ko Viņš gribēja dot cilvēkiem, bet cilvēks no savas puses apsolīja Dievam, ka viņš darīs to, ko vēlas Dievs – lūgs, slavēs, dzīvos pēc Dieva gribas. Dievs ir, Viņš vienmēr ir bijis un vienmēr būs, jo Dievs ir nemainīgs, mūžīgs, neizdibināms, lielisks un labs. Dievs nevar pievilt un lauzt līgumu – ja Viņš ko saka, tad tā ir. Tāda ir Dieva būtība, Viņš ir stabils. Tikai cilvēks var lauzt derību, ja viņš nerīkojas tā, kā derībā ir apsolījis. Ja viņš nemeklē Dieva vaigu, tuvumu, nelūdz, nepielūdz, neiet pie cilvēkiem, neevaņģelizē, netur desmit baušļus un nemaksā pilnu cenu, lai dzīvotu svētu dzīvi. Pārkāpjot derību cilvēks ieiet tajā zonā, kur Dievs vairs nevar apsargāt. Rezultātā svētību vietā atnāk lāsts. Vecajā Derībā derība tika slēgta caur Mozu. Kad cilvēki pildīja desmit baušļus, visus noteikumus, upurēja dzīvniekus, tad Dievs bija ar viņiem. Jaunā derība savukārt pastāv caur Jēzus asinīm, kad ikviens, kas tic uz Viņu, tiek izglābts. Tāda ir Jaunā derība – uz mūsu ticības pamata. Nevis uz labiem darbiem, bet uz ticības pamata.

Mana šodienas tēma ir atkārtota derība. Vispār, kas mums šodien būtu jāzina un jādzird, tā ir DEDZĪBA DIEVA LIETĀS! No kurienes rodas dedzība Dieva lietās? Tu reizēm pajautā precētiem cilvēkiem, kas jau ilgu laiku ir kopā, vai viņi mīl viens otru. Viņi parasti padomā, pirms atbild. Kad apprecējās, tad kaut kāda mīlestība bija, jo viņi tagad nevar atcerēties, vai mīlēja vai nemīlēja. Agape mīlestība ir saistīta ar lēmumu un gribu. Fileo mīlestība ir emocionālā mīlestība. Imants Ziedonis saka: „Bez mīlestības nedzīvojiet.” Šīs lietas ir svarīgas – agape un fileo mīlestība. Dažreiz cilvēki nevar saprast, kāpēc viņi vēl ir kopā. Ja laulība ir balstīta uz emocionālu mīlestību, tad tā ilgi nepastāvēs. Vairākumā gadījumu šāda laulība nevar ilgi pastāvēt, ja tā ir balstīta tikai uz emocionālu mīlestību, jo tur nav lēmums jeb derība. Noslēgt derību draudzes priekšā un dzimtsarakstu nodaļā vienam ar otru ir viens, bet otrs ir pildīt šo lēmumu. Jo parasti, kad cilvēki precas, viņiem ir emociju jūra, bet pēc tam emocijas kaut kur noplok. Ja nav lēmuma, tad šādas attiecības nevar ilgi pastāvēt. Ja nav derības, tad ar laiku tas, ko tu esi solījis, kaut kur izkūp vai izbālē. Atmiņas vispār izbālē. Man ir tādas lietas, ko es no pagātnes gribu atcerēties, bet vairs nevaru to izdarīt, ne atcerēties sejas, ne konkrēti to, ko es tajā brīdī jutu. Ja tur ir bijušas kādas īpašas sajūtas, mīlestība, tad grūti atcerēties, ka kaut kas tāds vispār ir bijis. Tāpat ir ar Dievu.

Mūsu draudzei šodien ir deviņu gadu jubileja. Daudzi cilvēki šeit ir jau no pirmās dienas. Iet laiks, un varbūt pirmā dedzība, mīlestība un emocijas noplok, sāk izzust domas, ka šī ir tava īstā draudze, īstās mājas, mācītājs, izplēnē aizrautība, ka kalposi, iesi un celsi mājas grupiņas, bet tādā gadījumā tavs lēmums ir bijis emocionāls. Iet gadi, un tev jau ir grūti atcerēties, kā tu juties pašā sākumā, kāpēc pieņēmi šādu lēmumu. Mēs sākam atslābt, jo nav šīs derības turpinājums jeb tu nepildi savu līgumu, savu daļu, savu solījumu, ko reiz devi. Tādēļ Dievs nevar pilnā mērā tevi svētīt. Lūk, kāpēc šodienas tēma ir atkārtota derība, jo atkārtotai derībai ir ļoti liela nozīme.

Ja tu lasi Dieva vārdu, tad tu vari redzēt, ka šad tad kāds Bībelē slēdz derības. Piemēram, ir piecas Mozus grāmatas. Tu zini, kā sauc piekto Mozus grāmatu? Tiešais nosaukums ir “Atkārtota derība”, atkārtota bauslība. Jau pirms tam Dievs bija devis bauslību, noslēdzis līgumu ar Izraēlu. Pēc laika Mozus Dieva vadībā atkal noslēdz līgumu. Kāpēc viņš tā rīkojās? Tāpēc, lai tauta neaizmirstu Dievu. Viņi vairāk nejuta un neredzēja īpašas svētības, jo viņi jau bija pieņēmuši to kā normu – ka tā ir apsolītā zeme, kur pienus un medus tek. Viss ir labi, ir līderis, ir aprūpe, darbs dabūts, bizness iesākts, klienti ir un viss notiek. Pēc gadiem tas viss jau sāk likties pašsaprotami. Tev izbālē pirmās atmiņas, bet, ja tu gribi iet līdz galam, tad paliek tikai derība. Stāvi uz tā līguma, ko tu esi teicis Dievam, uz tā, ko tu esi apsolījis. Viena no šādām derības reizēm bija, kad Jozua, Mozus māceklis, ieveda Izraēlu apsolītajā zemē. Jozua nodzīvoja simtu desmit gadus. Pirms viņš nomira, viņš jau zināja, ka tuvojas viņa laiks iet prom, un viņš saaicināja visus vecajus, visu tautu un līderus un slēdza atkārtotu derību. Tajā brīdī, kad viņš to darīja, nebija nekādas atkrišanas no Dieva, bija elementāras lietas – kūtrums, lielākās zemes daļas jau bija pakļautas, iekarotas, bija atlikušas septiņas ciltis, kurām bija jāiekaro sava zeme.

„Un Jozua sacīja Israēla bērniem:”C ik ilgi vēl jūs būsit tik kūtri, ka neejat iegūt īpašumā to zemi, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums ir piešķīris?” (Jozua 18:3)

Jau iekarošanas brīdī bija problēmas. Dievs bija apsolījis zemi un daļa jau bija iegūta. Bija jāiet tālāk. Tad Jozua izdarīja kādu interesantu lietu. Viņš teica: „Izsūtiet izlūkus, lai viņi izstaigā to zemi un uzraksta par šo zemi, uzzīmē šo zemi.” Viņi tā izdarīja – izstaigāja, uzrakstīja un uzzīmēja. Jozua sadalīja, viņi gāja un iekaroja to. Kāpēc Jozua lika izstaigāt un uzzīmēt zemi? Derība pastāvēja un viņu uzdevums bija iet un iekarot to, ko Dievs jau bija devis.

„Tad tie vīri cēlās un gāja, un Jozua gājējiem pavēlēja šo zemi attēlot rakstos un zīmējumā, sacīdams: “Ejiet, pārstaigājiet to zemi un to aprakstiet; pēc tam nāciet atpakaļ pie manis, tad es šeit, Šīlo, metīšu par jums meslus Tā Kunga priekšā.” (Jozua 18:8 )

Tev nepārtraukti savā priekšā ir jāredz vīzija un mērķi. Tie ir jāizstaigā domās. Grupiņas lūgšanās ir jālūdz par mērķiem, savās personiskajās lūgšanās ir jālūdz par saviem mērķiem un tas, ko tu gribi sasniegt, ir jāuzzīmē uz papīra. Jābūt skaidrai vīzijai – uz kurieni tu ej, ko tu gribi sasniegt, jābūt skaidriem mērķiem. Par to ir jālūdz, par to ir jādomā ,un tas, lūk, palīdz turēt derību ar Dievu. Tāpēc Jozua teica, ka vispirms šī zeme ir jāuzzīmē. Viņš atgādināja arī to, ko Dievs ir darījis caur Ābrahāmu un Mozu. Kā viņi bija gājuši, kā Dievs viņus bija svētījis. Viņš atgādināja arī to, ko Dievs bija teicis, kas notiks, ja viņi neies. Piektajā Mozus grāmatā divdesmit astotajā nodaļā ir lāsta vārdi, kas notiek, ja mēs apstājamies. Mēs aizmirstam Dieva derību un atkrītam. Jozua teica, ka tas viss notiks, tāpēc bija jāslēdz atkārtota derība. Visa tauta un visi līderi slēdza atkārtotu derību ar Dievu. Kalposim Tam Kungam!

Džons Maksvels stāsta par kādu gadījumu, kad viņš kopā ar komandu bija devies nedēļas ceļojumā. Viņi bija ļoti veiksmīgi pastrādājuši un pēc nedēļas darba ar lidmašīnu atgriezās mājās. Īsi pirms nosēšanās ASV, kad lidmašīnai tūlīt jau bija jāpieskaras skrejceliņam, sākās liels vējš, kaut kas kārtīgi nenostrādāja un lidmašīna nevis nosēdās, bet pacēlās atkal augšā. Lidmašīnas pasažieri sāka lūgt Dievu, bija klusums. Pilots kādu laiku riņķoja un pēc tam veiksmīgi nosēdās. Kad lidmašīna veiksmīgi bija nosēdusies, tad visi aplaudēja. Pēc šī notikuma viņš atrada pilotu un jautāja: „Kā jums tas izdevās? Kā jūs zinājāt, ka vajag pacelt lidmašīnu augšā un vēlreiz nosēsties? Kā jūs spējāt tik ātri pieņemt tādu lēmumu?” Pilots atbildēja: „Es šo lēmumu jau pieņēmu piecpadsmit gadus atpakaļ.” Saproti? Jau piecpadsmit gadus atpakaļ viņš zināja, viņš bija pieņēmis lēmumu par šādu konkrētu situāciju, – ja būs šāda situācija, tad viņš vēlreiz pacelsies augšā un pēc tam nolaidīsies. Viņš pat nepieņēma lēmumu konkrētā situācijā, jo lēmums jau bija pieņemts. Viņš darīja to, ko jau bija pieņēmis!

Lūk, kāpēc Jozua sūtīja izlūkus. Tas bija Jozua vadībā, kad viņi atkal kūtri gāja uz priekšu, jo vēl nebija pakļauta visa zeme. Izstaigājiet, uzzīmējiet, uzrakstiet, pieņemiet lēmumus tagad, derību noslēdziet tagad! Jums ir jāzina, kā rīkoties, kad būs konkrētas situācijas vai vajadzības. Lūk, ko nozīmē atkārtota derība. Vēlreiz atceries, ko tu esi solījis, vēlreiz apdomā, kā tu rīkosies un TURIES PIE LĒMUMA! Šis lēmums, laiku pa laikam, ir jāatsvaidzina.

Sestdienā es gatavoju sprediķi – lūdzu Dievu, slavēju un lasu Dieva vārdu. Lai uzrakstītu sprediķi, es Rakstu vietas ņemu no bibele.lv, nokopēju un lieku iekšā dokumentā, un rakstu klāt. Lai sagatavotu sprediķi, man ir vajadzīga šī bibele.lv. Vakar es gāju iekšā, un šī interneta vietne nestrādāja, un līdz ar to man nebija šīs Rakstu vietas. Šī ir viena no normālākajām Bībelēm internetā. Ko es darīju? Es sāku meklēt variantus un atradu maksas Bībeli. Man vajadzēja ielādēt programmu datorā un nopirkt latviešu Bībeli. Tagad Bībele man ir nevis tiešsaistē, bet manā datorā. Šai Bībelei ir ļoti daudz funkciju un tā ir ļoti ērta. Šis process man aizņēma pāris stundas. Es uzdevu sev jautājumu – kas notiktu, ja es būtu atlicis šo darbu uz rītdienu? Ja es būtu atlicis, tad es būtu ieberzies. Lūk, kāpēc Bībelei, kas ir manā datorā, bija tur jau jābūt iepriekš. Man bija jābūt gatavam. Tāpat ir ar derību – ja tu esi pieņēmis lēmumu un nolicis mērķus, tad tev tie ik pa laikam jāatsvaidzina, jālūdz par tiem, jādalās ar tiem un jāiet uz šiem mērķiem. Tad attiecīgās situācijās tev jau būs lēmumus, un tev nepastāvēs tāds jautājums – ko tagad darīt? Ja tu esi nolēmis, ka alkoholam nepieskarsies, tad tev nav problēmas ar to. Ja tev darbavietā uzdāvinās pudeli, tad tu tiešām tai nepieskarsies, tu pat nedomāsi par variantiem, un tas viss būs tik dabīgi un mierīgi, ka īsti to neviens nepamanīs. Bet, ja tev nav šī lēmuma, nav normālas derības vai tu to esi aizmirsis, tev nav stājas, un, kad ir izvēles situācija, tu sāc buksēt. Šie “vilki” redz, ka tu esi nepārliecināts, un izmanto tavu nepārliecinātību, un tad tev būs šmuce. Tu viņu acīs izskatīsies pēc ķēma, jo tev nav skaidras nostājas savos ētikas jautājumos, kurus tu esi pieņēmis. Tāpat tas pats princips attiecas arī uz dažādām citām situācijām, kurās tu zini savus principus un zini, kā tu rīkosies. Situācijās, kur jāmelo – es nemeloju. Kad es vēl strādāju celtniecībā (un arī kalpoju kā mācītājs), biju darbā kopā ar vecāku cilvēku, un viņš teica, lai es nesaku priekšniekam, ka viņš zog. Viņš man teica, kas man būtu priekšniekam jāsaka. Es pat neklusēju un teicu, ka es neteikšu tā, un pateicu priekšniekam, ka viņš ir zaglis. Kā viņš mani pēc tam lādēja! Bet man ir svarīgāk, lai man nav lāsti no Dieva puses. Ja cilvēks ir zaglis, es to neslēpšu, un, ja man jautās, es teikšu taisnību. Jo man ir mana nostāja un derība ar Dievu.

Divas lietas tagad ir ļoti populāras – kredīti un alkoholisko dzērienu outleti, un pēc tam tauta maksā par cietumu un slimnīcu uzturēšanu, lai ārstētu tos slimos alkoholiķus. Tu esi paņēmis kredītu, jo gribi kādu lietu, piemēram, to skaisto sarkano mašīnu, bet tavi finansiālie līdzekļi neļauj tev to iegādāties. Ja tu nevari trīs tādas mašīnas nopirkt, tad tu nevari arī vienu tādu pirkt. Mūsdienās ir ļoti populāri ātrie kredīti, tos reklamē visur. Kas notiek pēc tam, kad tu esi paņēmis kredītu, lai nopirktu mašīnu? Tu strādā vienā darbā, strādā otrā darbā, maksā kredītu, bet tai jaunajai mašīnai, ar kuru tu brauc, ar katru gadu krītas vērtība. Mašīna jau ir izbirusi, bet tu joprojām maksā kredītu. Gadiem ejot, tu jau sen sapņo par citu automašīnu, bet tev joprojām ir kredīts. Ko tu darīsi? Tu strādāsi, meklēsi variantus, lai ātrāk tiktu vaļā no parāda, bieži vien šādos gadījumos cilvēki brauc peļņā uz ārzemēm. Tāpat ir ar Dieva derību – ja tu patiesi esi slēdzis derību ar Dievu, tad tu strādāsi derības virzienā. Lūk, kāpēc nepārtraukti vajag atgādināt sev: “Man ir derība ar Dievu, ko esmu solījis Viņam, man ir konkrēti mērķi, konkrēts virziens, es domāju, zīmēju vīziju, es eju uz to.”

Personīgas attiecības ar Dievu. Ja tev ir lēmums uzturēt personīgas un regulāras attiecības ar Dievu, ja tu patiešām esi pieņēmis šādu lēmumu, tad tev tādas arī būs. Ja tu esi pieņēmis lēmumu, ka lūgšanu laikā neiesi internetā, tu nedarīsi neko citu, nedarīsi nekādas blakus lietas, tad tu turēsies pie tā. Lūgšanai ir jābūt atvēlētam īpašam laikam, tas ir laiks, ko tu pavadi divatā ar Dievu. Ja tu esi pieņēmis šādu lēmumu un regulāri atgādini sev par to, tad tev būs kvalitatīvs laiks ar Dievu. Viss sākas no lēmumu. Šī draudze, ko mēs redzam, un izmainītas dzīves – tas viss sākās no mana lēmuma, līderu lēmumiem un daudzu citu cilvēku lēmumiem. Pilnīgi viss ir lēmums, dzīve sastāv no lēmumu pieņemšanas. Tu darīsi pareizas lietas, tu iesi pareizā virzienā, ja tu regulāri atsvaidzināsi savu derību jeb lēmumu.

“Un tā Tas Kungs Israēlam deva visu to zemi, ko Viņš zvērēdams bija apsolījis dot viņu tēviem; un tie to iemantoja un apmetās tur.” (Jozua grāmata 21:43)

Israēls vispirms uzzīmēja, izstaigāja, iekaroja un tad apmetās tur, un Tas Kungs izpildīja visu, ko bija solījis. Tātad Dievs no savas puses vienmēr visu izpilda. Lūk, tā ir derība.

“Un netrūka neviena vārda no visiem labiem vārdiem, ko Tas Kungs uz Israēla namu bija runājis, – viss īstenojās, kā bija teikts.” (Jozua grāmata 21:45)

Draugs, ja tu turēsi derību, ja tu iesi tālāk, viss īstenosies, kā tu esi ieplānojis. Ieplānoji mājas grupiņu uzcelt? Viss īstenosies. Ieplānoji cilvēku pie Dieva pievest? Viss īstenosies. Ieplānoji savu biznesu atvērt, lai tas būtu veiksmīgs? Viss īstenosies. Ieplānoji rakstura izmaiņas? Tu tās arī sasniegsi. Visu, ko tu lūgsi, tu dabūsi, visu, ko mēs ticībā lūgsim, to mēs dabūsim. Dāvids saka: “Dievs uzklausa visas manas lūgšanas”.

“Viens vienīgs vīrs no jums vajā tūkstošus, jo tas ir Tas Kungs, jūsu Dievs, kas ar jums kopā ved karus, kā jau Viņš ir jums to darījis zināmu.” (Jozua grāmata 23:10)

“Ja jūs Tā Kunga, jūsu Dieva, derību pārkāpsit, kuru Viņš jums ir uzlicis, un ja jūs sekosit un kalposit citiem dieviem un nolieksities viņu priekšā, tad Tā Kunga dusmas iedegsies pret jums, un jūs jo drīzi iznīksit no šīs labās zemes, ko Viņš jums ir devis.”” (Jozua grāmata 23:16)

“Bet, ja jums nepatiks Tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit – vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet es un mans nams – mēs kalposim Tam Kungam.”” (Jozua grāmata 24:15)

Es par sevi varu teikt to pašu: “Es un mans nams, mēs kalposim Tam Kungam, man ir derība ar Viņu, kas var būt labāks, man ir tāds patvērums, bet tu pats izvelies, kādam dievam tu kalposi.”

Tallinas atmodas laikā, kuras aizsākums ir 1950. gadā, čekisti izdomāja tādu triku, jo viņu mērķis bija iznīcināt draudzes. Viņiem veiksmīgi tas arī izdevās. Krievijā un citās republikās aizslēdza draudzes, konfiscēja īpašumus un salika visus vienā baznīcā – baptistus, luterāņus, evaņģēliskos kristiešus, visus kopā – un novēroja viņus. Kas notika? Viņi sāka ēsties, draudzes izjuka uz neatgriešanos. Psihologi bija aprēķinājuši, ja viņus saliks kopā, viņi paši sevi iznīcinās. Viņi nolēma arī Tallinā iznīcināt draudzes, konfiscēja namus un visas draudzes salika Olevistes baznīcā. Tajā laikā Olevistes baznīcas tornis bija garākais pasaulē, aptuveni simtu divdesmit četrus metrus garš. Tā ir īpaša vieta Tallinā, ļoti veca baznīca, gandrīz tūkstoš gadu veca. Ja tu kādreiz brauc uz Tallinu, obligāti uzkāp šajā torni un ieej šajā baznīcā. Tur joprojām ir jūtams svaidījums. Kas notika? Tā vietā, lai savā starpā ēstos, šie atšķirīgo draudžu cilvēki vienojās un sāka rīkot dievkalpojumus. Tallinā izveidojās slavēšanas grupa, bet viņi nedrīkstēja evaņģelizēt, turklāt čekistu nams bija viņiem tieši blakus. Baznīca nemitīgi tika novērota, gan no iekšpuses, gan no ārpuses, bet čekisti nesagaidīja to, ko bija ieplānojuši. Baznīcā sāka spēlēt modernu mūziku, notika dievkalpojumi, cilvēki sāka nākt uz baznīcu kaut vai tikai tā iemesla dēļ, ka tajā laikā bija grūti dabūt mūzikas ierakstus. Tāpēc cilvēki nāca uz baznīcu mūzikas pēc, tāds bija arī baznīcas mērķis, viņi tādējādi evaņģelizēja. Tas izvērsās tik tālu, ka uz šo baznīcu pat no Krievijas sāka braukt cilvēki. Tuvojās 1980. gads, kad Tallinā bija jānotiek olimpiādei, bet cilvēki no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas sāka braukt uz šo baznīcu, lai piedzīvotu dzīvo Dievu, tur notika dziedināšanas, aizlūgšanas, slavēšana, līdzīgi kā mums. Sapulcēs sāka piedalīties liels cilvēku skaits, bija saskaitīti pat 1500 cilvēki vienā sapulcē. Bet sapulces notika tikai trīs reizes mēnesī. Cilvēku skaits, kuri nāca priekšā nožēlot grēkus, bija ap piecdesmit. Svarīgākā persona tur bija mācītājs Reins, es pats viņu dzīvē esmu redzējis un klausījies. Mācītājs Reins teica, ka patiesībā atmoda ir normāls augošas draudzes stāvoklis.

Kad notika olimpiāde, pilsētai bija jāuzņem ārzemju viesi, bet sapulču dēļ visa stacija bija pārpildīta ar cilvēkiem, un tas diez ko skaisti neizskatījās, tāpēc čekisti zvanīja mācītajam Reinam un jautāja, kāpēc viņš nelaiž cilvēkus baznīcā? Dievkalpojumi notika arī krievu valodā, daudz cilvēku bija sabraukuši no Krievijas, tāpēc čekisti pieņēma lēmumu aizliegt viņiem runāt krieviski. Sekas tam bija tādas, ka cilvēki pārstāja braukt no Krievijas, un beidzās viņu lielā atmoda. Draudze joprojām tur ir, Reins joprojām tur dzīvo, bet viņš saka tā: “Tas bija slikts lēmums.” Grāmatas autors, kurš apkopoja datus par šo atmodu, teica, ka būtu rīkojies tāpat – nerunātu krieviski. Bet Reins saka, ka tas nebija pareizs lēmums, vajadzēja turpināt sludināt krievu valodā. Un kā beidzās atmoda? Ar lēmumu. Atmoda neatnāk pati no sevis, bet ar lēmumu turēt derību, kas kā solījums ir dots Dievam.

Jebkura atmoda sākas un beidzas ar lēmumu. Es nevaru neko pārmest viņiem. Saka, ka tā esot bijis, man pašam ir grūti tam noticēt, bet saka, ka blakus baznīcai, tajā čekas mājā bija grīdā iebūvēta liela maļamā mašīna, kur varēja iemest cilvēku, kuru vienā mirklī samala un izlaida kanalizācijā. Tas, ka viņi kaut ko tādu varēja izdomāt, nav nekāds brīnums, bet vai tad nevarēja neko vienkāršāku izdomāt? Tolaik nebija problēmu arī nošaut un aprakt mežā. Tur notika slepkavības, bet blakus ēkā notika atmoda, protams, bija dažādi draudi no čekistu puses, bet tik un tā atmoda beidzās ar lēmumu. Attiecības sākas un beidzas ar lēmumiem. Bizness iet uz augšu vai uz leju saskaņā ar taviem lēmumiem. Tavs raksturs veidojas saskaņā ar taviem lēmumiem. Draudze aug pamatojoties tikai uz mūsu lēmumiem. Tava mājas grupiņa aug vai neaug tikai no taviem lēmumiem. Ja tev nav naudas, tas ir tavs lēmums. Ja tev nav nauda, tu esi pieņēmis lēmumu, ka tev nevajag naudu. Tava rīcība rāda to, ka tev nevajag naudu. Tu nedari tādas lietas, lai tev būtu šī nauda. Ja mājas grupiņā nenāk cilvēki, tad tas ir tavs lēmums, lai viņi nenāk. Mūsu draudzei visu laiku tiek sūtītas vēstules, tagad arī mums atnāca vēstule no Tieslietu ministrijas, ka bērniem ir nepieciešamas vecāku atļauja, ka viņi drīkst apmeklēt dievkalpojumu. Tajā vēstulē jau nekas īpašs nav un tās saturs mani nesatrauc, bet fakts ir tāds, ka vienmēr ir kaut kāds spiediens. Tie ir tavi lēmumi un no tiem izriet tas, kas notiek tālāk.

Kāds precēts pāris, kurš bija nodzīvojis kopā ļoti daudz gadu, nu jau bija sirmi, veci, un jaunie viņiem jautāja, kā viņiem izdevās tik ilgi nodzīvot laulībā. Un šis vecais vīrs teica, ka tad, kad viņš precējās, tad viņa tēvs uzdāvināja viņam pulksteni, kurā bija iegravēts: “Katru dienu pasaki kaut ko patīkamu Mērijai Lo.” Kas tas ir? Lēmums, kas ir uzzīmēts, iegravēts un izdarīts. Katru dienu tas vīram bija acu priekšā. Dievs ir ļoti labs. Ar laulības reģistrāciju nepietiek. Ir nepieciešams pieņemt lēmumu, kuru tu vienu reizi pieņem un visu mūžu turi.

“Tā Jozua tanī dienā slēdza derību ar tautu, deva Israēla bērniem likumus un tiesas Sihemā.” (Jozua grāmata 24:25)

“Un Israēls kalpoja Tam Kungam visu Jozuas dzīves laiku un arī, kamēr vēl dzīvi bija tie vecaji, kas Jozuu pārdzīvoja vēl ilgus gadus un zināja visus Tā Kunga darbus, ko Viņš Israēlam bija darījis.” (Jozua grāmata 24:31)

Tie cilvēki, kuri neatjaunoja derību, atkrita no Dieva. Kur ebreji ir šodien? Maza saujiņa Izraēlā, kas brīnumainā kārtā viņiem tika atdota. Piemēram, Latvijā vien nogalināja astoņdesmit tūkstošus ebreju (Rumbulas slaktiņš). Mežciemā atrodas milzīgi ebreju kapi. Toreiz nogalināja tūkstošiem ebreju, un tā tas notika visā pasaulē. Ebrejiem nav normālas dzīves. Ik pa laikam pret viņiem vēršas. Un kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka viņi pārkāpa derību ar Dievu. Viņi dzīvoja Dieva svētībās tik ilgi, kamēr viņi atcerējās savu derību un kamēr bija kāds, kas par to atgādina. Paldies Dievam par līderiem, mājas grupu vadītājiem, kuri atgādina par taviem pienākumiem un lēmumiem, kā arī zīmē tev acu priekšā mērķus un virzienus, pa kuriem iet, un vienmēr ir kopā ar tevi. Paldies Dievam par viņiem! Un nevajag stāstīt, ka šeit ir kaut kāda kontrole, kā dažreiz tas jau ir dzirdēts. Tavuprāt, cilvēks var tālu tikt bez garīgā vadītāja? Parunā ar cilvēkiem, kuri kaut kur iet bez garīgā vadītāja. Viņi vienkārši gvelž sviestu. Šiem cilvēkiem nav ne konkrētas mācības, ne mērķu, ne vīzijas. Šie cilvēki apgalvo, ka lūdz par atmodu, kura būs. Jautājums – kur šī atmoda būs? No kā tā radīsies? Atmoda nenāk pati no sevis. Un pat ja kāds kaut ko piedzīvos, tad kas būs tālāk? Dievam ir vajadzīga bāze, uz kuras darboties. Lūk, mūsu draudzē ir bāze – astoņdesmit līderi, kuri ir gatavi uzņemt savās mājas grupās cilvēkus. Šie līderi ir aprūpēti un aug. Es nesaku, ka tā visur ir, bet lielākoties tā tiešām notiek. Un tad cilvēki pēc tam domā, kāpēc agrāk tur bija tāda baznīca, bet tagad tikai parasta ēka, kurā ir tikai 3 cilvēki, un tie paši runā muļķības un nāk tikai tāpēc, ka ir pieradums, mācītājs runā kā pusaizmidzis un slavēšanā dzied 300 gadus vecas dziesmas. Es nesaprotu, kam ir vajadzīgas tik vecas dziesmas, tik veci korāļi? Mēs varētu pamēģināt kādu brīdi dziedāt korāļus, taču tad puse draudzes aizbēgtu. Protams, Dievu var slavēt arī ar korāļiem, taču kā ir ar cilvēkiem ārpus draudzes un mums pašiem? Mums visiem taču patīk mūsdienīga mūzika! Starp citu, Tallinas atmodā viss sākās ar normālu, mūsdienīgu mūziku. Mums ir visi priekšnosacījumi atmodai. Patiesībā, ne tikai nosacījumi – mums ir viss. Un pats svarīgākais – mums ir Jēzus!

Tātad derību turēja tikai tie, kuri bija kopā ar Jozua. Kāpēc Israēls atkrita no Dieva? Jozua noslēdza atkārtotu derību ar Dievu, bet tie, kuri nāca pēc viņa, to aizmirsa. Tāpēc es šodien aicinu tevi – atjauno savu derību ar Dievu!

Lūk, kristību noteikumi, kurus cilvēks apņemas pildīt, ja viņš kristās šajā draudzē. Pretējā gadījumā tu esi nodevējs. Vismaz sirds dziļumos es uzskatu, ka tā ir nodevība. Ja tu tiešām esi solījis un vēlāk solīto nepildi, tad tā ir nodevība, kura nes sekas. Jozua saka: ‘’Izvēlieties šodien svētību vai lāstu, bet es izvēlos svētību un kalpot Tam Kungam. Es un mans nams.’’ Un es vēlos atgādināt šos 15 kristību noteikumus. Ikviens, kurš kristās, tiek iepazīstināts ar tiem.

Cilvēki, kuri var kristīties:

1. Tie, kuri ir nostiprināti;

2. Virzās pa panākumu kāpnēm – nostiprināt, apmācīt, izsūtīt;

3. Ir izgājuši Bībeles skolu un turpina mācīties;

Tas nozīmē, ka tiklīdz draudzē ir kādi semināri, tu tos apmeklē. Tāpat arī lasi grāmatas un mācies Līderu skolā.

4. Regulāri apmeklē mājas grupas sapulces un dievkalpojumus;

Apmeklēt regulāri nozīmē neizlaist nevienu nedēļu.

5. Ir regulārs laiks lūgšanai un Bībeles lasīšanai;

Nevis kopā ar blakus nodarbēm, bet nopietns personīgais laiks divatā ar Dievu.

6. Ir uzticami un ievēro draudzes mācību;

7. Evaņģelizē, glābj pazudušos;

Vai tu piedalies mājas grupas neformālajos pasākumos un strādā tajos? Vai tu uz tiem ved cilvēkus? Ja nē, tad jau tagad tu esi pārkāpis Dieva derību un tam būs sekas, jo mīlēt savu tuvāko bez evaņģelizācijas nav iespējams.

8. Ir izgājuši inkaunteru;

9. Dzīvo svētu dzīvi;

Tas nozīmē, ka tu neslapsties pa visādiem kaktiem un nebučojies, un arī pornogrāfiju neskaties. Tu izvēlies vienu cilvēku un ar to arī precies, nevis ar vienu, tad otru un pēc tam vēl trešo. Tu nesmēķē, nelieto alkoholu, nelamājies, nezodz un neslepkavo.

10. Dod draudzē desmito tiesu un labprātīgos ziedojumus;

Tas nav obligāts pieprasījums, un tomēr tā ir draudzes dalībnieka derība ar Dievu. Ja mēs zinām Bībeli un Dieva gribu, tad mēs dodam gan desmito tiesu, gan labprātīgos ziedojumus.

11. Tu ievēro draudzes gavēņus;

Ja tu nevari nogavēt vienu dienu, tu jau tagad esi pārkāpis Dieva derību. Tas arī nozīmē to, ka tu neko nevari. Bez gavēšanas tu nevari tā vienkārši savaldīt savu miesu un negrēkot. Ja tu uz vienu dienu nevari savākt savu vēderu, tad arī neko citu tu nevari. Tiklīdz tev būs attiecīga iespēja, tu būsi grēkos. Tāpēc arī ir šis punkts.

12. Bērnus audzina pēc Dieva vārda principiem;

Kur ir tavi bērni? Ja tu esi dievkalpojumā, bet tavu bērnu šeit nav, tad tu esi pārkāpis derību. Tev vajag Dievu, bet taviem bērniem nē? Labāk lai viņus audzina pasaule – skola un pat geji? Es nepārspīlēju, tā arī notiek. Šī visa ir Dieva kārība, kuru pārkāpjot, mēs ieejam velna teritorijā.

13. Ir paklausīgi mācītājam un mājas grupas vadītājam;

14. Nestaigā pa citām draudzēm, neaizraujas ar to reklamēšanu;

Tas nozīmē to, ka gadījumā, ja, ieraugot sociālajos tīklos kādas citas draudzes pasākumu, tu obligāti gribi padot šo ziņu tālāk, tu esi pārkāpis derību tai kristībai, kuru esi slēdzis. Vai zini, kāpēc mēs nereklamējam citu draudžu pasākumus? Ne jau tāpēc, ka tās būtu sliktas draudzes, slikti pasākumi vai slikti mācītāji – nē, tā nav! Tas ir tāpēc, ka mums ir sava draudze. Piemēram, ja tu esi apprecējies, tu taču nestāstīsi visiem par to, cik laba ir tava kaimiņa sieva. Tu stāstīsi par savu sievu vai vīru. Tieši tāpat arī mēs nereklamējam citas draudzes. Īstenībā mums pat nav laika jaukties pa citām ģimenēm. Mēs esam visi viena ģimene, un tomēr Dieva griba ir dažādas konfesijas un dažādas draudzes. Ja mēs šādi putrotos, tas radītu šķelšanos, nesapratni un nevienotību, un tieši vienotības vārdā mums ir jābūt savā mācībā un savā draudzē. Tie, kuriem ir laiks kaut kur iet un klaiņot, nemaz patiesībā nav mūsu draudzē. Ja tu esi normāls mūsu draudzes dalībnieks, tev brīvam laikam vispār nevajadzētu būt. Šeit vienmēr visam pietiek laiks. Mums ir daudz kalpošanu, un arī pašiem grupiņas lietās ir jāiegulda daudz darba, lai tās augtu.

15. Vismaz 3 mēnešus regulāri apmeklē draudzi, dievkalpojumus, mājas grupiņas un atbilst draudzes dalībnieku noteikumiem.

Es aicinu tevi slēgt ar Dievu atkārtotu derību. Un arī ikdienā atgādināt sev, zīmēt, rakstīt un lūgt par to. Tāpat arī mājas grupiņās ir nepieciešams lūgt par mērķiem un vīzijas daļā par to runāt. Šīs ir ļoti svarīgas lietas – vīzija, mērķi un darbs. Es, tāpat kā Jozua, esmu izvēlējies iet Dieva aicinājumā līdz galam, celt draudzi, veidot mācekļus un personības, turēt savas personīgās attiecības ar Dievu, būt savā draudzē un augt. Vai tev ir lēmums būt savā draudzē un augt? Vai tu vari par savu draudzi teikt, ka tev šeit ir viss – mājas, draugi, ģimene? Es tā varu teikt. Patiesībā, es uzskatu, ka atstāt draudzi ir tas pats, kas aiziet no ģimenes. Es nesaku, ka nevar būt arī kādi īpaši gadījumi, piemēram, kad no vēsas, atdzisušas draudzes ir jāpāriet uz dzīvu draudzi, kur tiešām sludina evaņģēliju, bet, ja cilvēks grib pāriet no dzīvas draudzes uz vienkārši kādu tai līdzīgu, tad, manuprāt, tā ir nodevība un ģimenes atstāšana. Nav nekāda iemesla to vispār darīt. Ja tu draudzē esi ar kādu sastrīdējies, ko par to saka Bībele? Ir rakstīts: “Piedodiet, citādi Es jums nepiedošu.” Ja tev ar kādu ir izjukušas attiecības, tad tās šeit arī ir jārisina, nevis jāiet meklēt cita ģimene, kur ar laiku atkal ar kādu sastrīdēsies. Visas problēmas risini tur, kur tu atrodies. Cilvēku staigāšana pa draudzēm notiek visur un tur neko nevar izdarīt, bet var tikai censties to samazināt līdz minimumam. Es domāju tā – ja te ir tavas mājas un ģimene, un tomēr tu nolem atgriezties pasaulē vai kur citur, sirds tev būs šeit un neviens to neizdzēsīs. Tāpat ir ar mīlestību – tu vari precēties ar ko gribi, taču tu mīli tikai vienu. Ko, tavuprāt, tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka tu mīli tāpat kā es un ikviens šeit. Mēs mīlam Dievu un cits citu. Lūk, atkārtota derība – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Turi to acu priekšā un ej līdz galam!

Pastāstīšu tev kādu stāstu par sievieti, kura gāja līdz galam. Es to izlasīju grāmatā par Tallinas atmodu. Šo stāstu stāstīja mācītājs Reins Tallinas atmodas dievkalpojumā, un arī es vēlos to tev izstāstīt. Otrais cilvēks aiz Hitlera bija Gerings. Pēc tam, kad Hitlers izdarīja pašnāvību, Gerings tika arestēts. Viņu notiesāja Nirnbergas tiesa un piesprieda par viņa noziegumiem sodu – pakārt. Šis sods obligāti bija jāizpilda un nedrīkstēja pieļaut, ka viņš pats izdarīs pašnāvību, jo tam visam bija jānotiek publiski. Gerings bija savā kamerā un tika apsargāts. Viņam bija sieva Emija, kuru apsardze nelaida pie vīra. Pirms pašas pakāršanas apsardze atļāva sievai apciemot vīru un noskūpstīt viņu. Šī skūpsta laikā viņa caur muti nodeva Geringam kapsulu ar ciānkāliju. Kad viņa izgāja no cietuma, vīrs jau bija miris. Es domāju par šo viņa sievu – Emija mīlēja savu vīru, viņai bija lēmums, ar kuru viņa gāja līdz galam, riskējot ar savu dzīvību. Viņa izdarīja to, ko bija nolēmusi. Es nezinu, vai tas viss ir pierādīts, bet tāda versija pastāv, un to var tikai apbrīnot. Tā ir mīlestība līdz galam. Mēs esam pieņēmuši lēmumu būt kopā, mēs mīlam Dievu, viens otru, un mēs arī iesim līdz galam.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Atkārtota derība” pierakstīja Inguna Kazāka, Daila Lielbārde un Marta Līdeka, rediģēja Ieva Našeniece