konferences dievkalpojumā 23. oktobrī sāk mācītājs Mārcis Jencītis. „Dievs runāja ne tikai senos laikos ar Mozu un praviešiem, bet Viņš runā arī uz mums šodien. Mēs Latvijas draudzēs pārāk daudz darām visu ko, kas arī ir labs, bet kas tomēr ir otršķirīgs. Pašu galveno lielākā daļa kristiešu diemžēl palaiž garām. Dievs nevar darboties draudzēs, kuras nepilda Viņa augstāko gribu. Savukārt cilvēkus, kuri paklausa Dievam pilnībā, Viņš lieto. Dievs dara Savus darbus, dod brīnumus un atmodu tur, kur draudzes un kristieši pilda tā Kunga perfekto gribu. Vai tu gribi piedzīvot radikālas izmaiņas pie sevis, savas ģimenes, kalpošanas un draudzes? Vai tu vēlies redzēt radikālas izmaiņas Latvijā, Baltijā, Eiropā un pasaulē? Tad dari augstāko Dieva gribu. Tad arī Viņš darīs Savu prātu!” – saka mācītājs.
Kas tad ir šī augstākā Dieva griba?
Jēzus atbildēja: “Augstākais ir: klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs. Un tev būs To Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka. Otrs ir šis: tev būs mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu; cita lielāka baušļa par šiem nav.” Marka 12:29-31
Tātad: 1) Mīli Dievu no visas savas sirds, dvēseles, prāta un spēka, un 2) mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Nav cita augstāka baušļa.
Visam pārējam, ko mēs darām savā draudzē un ikdienā, ir jābūt pakārtotam šai augstākajai Dieva gribai. Ja tas nav pakārtots šiem diviem baušļiem, ja otršķirīgas lietas izvirzās pirmajā plānā un tām tiek veltīta galvenā uzmanība, tad visam, ko mēs darām, nav pilnīgi nekādas vērtības.
„Tas, ko es tagad saku, dažam var likties grūti saprotams, taču tas, ko es tagad saku, ir no Dieva sirds. Ja tu spēsi satvert un pielietot Dieva augstāko gribu, tu piedzīvosi svētību savā dzīvē! Tu piedzīvosi radikālas izmaiņas savā ģimenē un mājas grupā. Tu piedzīvosi atmodu Latvijā un aiz tās robežām,” – saka mācītājs. Pēc tam viņš dod trīs punktus, ko tad nozīmē īstenot Dieva augstāko gribu mūsu dzīvē.
1. Lūgšanu kambaris, laiks, ko mēs pavadām slepenībā, divvientulībā ar Dievu lūgšanā un lasot Bībeli. Istabā, virtuvē vai mežā. Kaut vai gultā ar segu pāri galvai. Pie tam šajā laikā mēs vispirms nākam pie Dieva kā pie Tēva. Vienkārši, lai būtu ar Viņu sadraudzībā un parunātos, nevis tikai ar savu garo vajadzību un prasību sarakstu. Mēs vispirms meklējam Viņa vaigu, nevis Viņa roku. Pēc tam, kad esam veltījuši visu uzmanību mūsu Kungam, esam slavējuši un pielūguši Viņu, mēs varam lūgt arī par mūsu un draudzes vajadzībām. To sauc par personīgām attiecībām ar Dievu. „Diemžēl lielākajai daļai mūsdienu kristiešu Latvijā nav personīgā laika ar Dievu”, – skumji konstatē mācītājs.
2. Pilnīga nodošanās. Ir cilvēki, kuri stundām lūdz Dievu un lasa Bībeli, bet kuru dzīvēs tā arī nav augļu. Viņi dzīvo depresijā un savos grēkos. Kāpēc gan tā? „Personīgas attiecības ar Dievu ietver sevī pilnīgu pakļaušanos Viņa gribai! Paklausību Viņa Vārdam ticībā,” – saka mācītājs. „Pirmais, ko es daru, kad pieceļos, es atveru šo Grāmatu un divas stundas iedziļinos Dieva Vārdā. Dievs ar mani runā. Pie tam es negaidu pārdabisku balsi no debesīm. Dieva vārds ir Viņa balss!”
3. Māceklība. Kristiešu vidū pieņemts daudz runāt par mīlestību. „Kā gan mēs iedomājamies sava tuvākā mīlestību?” – jautā mācītājs. „Uzrunāt kādu ar stulbu smaidu sejā: „Jēzus tevi mīl! Viņam ir plāns tavai dzīvei!?” Ļoti bieži šiem ielu evaņģēlistiem nav plāna pašiem savai dzīvei. Pat darbu nevar atrast! Kā tad mīlēt savu tuvāko? Kur man meklēt atbildi? Dieva Vārdā ir rakstīts, ka Jēzus mīlēja. Kā? Jēzus sludināja ļaužu masām, dziedināja, izdzina velnus… Tomēr visvairāk laika un mīlestības Viņš veltīja saviem divpadsmit mācekļiem. „Tā ir Dieva Vārdā pamatota atbilde, kā patiesi mīlēt savu tuvāko,” – saka mācītājs. „Kāpēc gan lielākajā daļā Latvijas draudžu nav mājas grupas? Kā mēs varam to neredzēt? Dieva augstākā griba ir, ka mēs esam mājas grupās, un tad, kad mums pašiem ir kalpots, kad paši esam dziedināti un atbrīvoti, arī mēs ikviens atveram savas mājas grupas un darām citus par mācekļiem un kalpojam viņiem! Tā ir Jēzus Lielā pavēle!”
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Jāņa 14:12
Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” Mateja 28:18-20
„Mūsu draudzē „Kristus pasaulei” māceklību sauc par G12”, – saka mācītājs. „Dievs vada caur divpadsmit. Ja Jēzus nebūtu sagatavojis savus 12 mācekļus, vai tu šodien būtu šeit? Elle un debesi ir reālas. Tāpat kā šī dzīve ir reāla. Bez tā, ka mēs darām pilnīgo Dieva gribu pēc šiem trijiem punktiem, nav iespējams, ka Dievs nāk un ceļ Savu valstību.”
Vai skaitlī 12 ir kāda mistika? Absolūti nē. Tomēr Dieva Vārdā noteikti skaitļi atkārtojas, kas liecina, ka tas Kungs strādā pēc strikta plāna, noteiktiem principiem. Radot šo pasauli, Viņš iekārtoja laika mehānismu. Gadā ir 12 mēneši, dienā 12 stundas, naktī arī ir 12 stundas. Jēkabam bija 12 dēli, kuri bija ciltstēvi 12 Izraēla ciltīm. Ķēniņa Dāvida laikā gan kalpošana Templī, gan valsts bruņotie spēki bija strukturēti pa divpadsmit. Dāvidam bija personīgas attiecības ar Dievu, viņš bija vīrs pēc Dieva sirds un šo struktūru saņēma lūgšanu kalnā. Vēlāk viņš to nodeva savam dēlam Salamanam. Arī Jēzus izraudzīja tieši 12 mācekļus. Ja kādam nepatīk skaitlis 12, viņš var kalpot pieciem vai desmit mācekļiem. Tomēr kāpēc gan nedarīt tieši tā, kā Jēzus darīja? Visbeidzot, Atklāsmes grāmatā mēs lasām, ka jaunajai Jeruzālemei ir divpadsmit vārti, uz kuriem sēž divpadsmit eņģeli. Pilsētas mūri celti uz divpadsmit apustuļu pamata. 12 reiz 12. Mūri – tie esam mēs. Tātad, Dievs pārvalda gan šo pasauli, gan debesis, gan Savu tautu caur divpadsmit. Viņš ceļ Savu draudzi uz 12 pamata. Dieva vadība caur divpadsmit.
„Mums ļoti patīk lielas evaņģelizācijas un dievkalpojumi”, – saka mācītājs. „Bet draudzes neaug! Reiz kādam teologam jautāju: „Kur ir tavi augļi?” Pēc šī jautājuma viņš vairs nevēlējās ar mani uzturēt kontaktu. Kad es nonāku pie vīzijas, pie mācekļu veidošanas un mājas grupām, tad mani vairs negrib ne dzirdēt, ne redzēt. Gudrie teologi un mācītie! Nekas jūsu draudzēs nenotiks, kamēr jūs nesatversiet vīziju G12!”
„Jēzus kalpoja Saviem divpadsmit mācekļiem. Es arī kalpoju saviem cilvēkiem grupā”, – turpina mācītājs Mārcis Jencītis. „Mani cilvēki kalpo katrs saviem cilvēkiem. To sauc par Dieva mīlestības sistēmu – vīziju G12”. „Manai meitai ir par maz, ka viņa mani redz tikai sestdienas dievkalpojumos. Viņai ir vajadzīgs personisks kontakts un sarunas, kopā pavadīts laiks. Ja tavas draudzes mācītājs no kanceles saka, ka tevi mīl, bet tev ar viņu nav iespējams pavadīt kopā laiku personīgi, atnākt ciemos vai aiziet uz kafejnīcu, tad viņš melo!” Mācītājs liek demonstrēt uz zāles sienas attēlu – apli, kura centrā ir cilvēciņš. Ap viņu apkārt ir divpadsmit cilvēku, un katrs no viņiem ved aiz sevis savus divpadsmit sekotājus. „Ieraugi tu sevi šī apļa vidū!” – sauc mācītājs. „Tie no jums, kuri satvers šo vārdu par mīlestību uz Dievu un cilvēkiem, tiks svētīti. Jums grupā būs vairāk cilvēku, nekā dažam labam tradicionālas draudzes mācītājam Latvijā!” Pēc tam mācītājs pastāsta klātesošajiem pamācošu dzīvesstāstu par pazīstamo Velsas atmodas nesēju Evanu Robertsu.
Evans Roberts; 1878-1951
Viņš uzauga ogļraču ģimenē. Jau no mazotnes viņš gāja uz šahtu, lai strādātu un palīdzētu tēvam. Viņš nekad nežēlojās. Viņam vienmēr bija līdzi Bībele. Reiz raktuvēs izcēlās ugunsgrēks, nodega viss, izņemot Evana Bībeli, kura bija paslēpta kādā spraugā. Kad citi jaunieši pulcējās, lai izklaidētos, Evans pavadīja laiku draudzē. 20 gadu vecumā viņu iesauca par „noslēpumaino trako”, jo viņš nenormāli bija nodevies lūgšanām. Šim cilvēkam bija konkrētas, ļoti stipras personīgās attiecības ar Dievu jau no mazotnes. Draugi aizveda viņu pie ārsta, un tas uzstādīja diagnozi – „reliģiozā mānija”. Taču pēc neilga laika viņš kļuva par pilna laika kalpotāju kalvinistu draudzē un viņam bija jāsludina divpadsmit draudzes filiālēs divas reizes nedēļā. Evans teica: „Es izstiepu roku un aizskāru liesmu”. Evana lozungs bija: “Mēs neko nevaram izdarīt bez Svētā Gara”. Šis lozungs vēlāk arī kļuva par viņa nepilnības iemeslu. Viņš savā kalpošanā un sludināšanā lika pārāk lielu uzsvaru uz Dieva darbu, neņemot vērā to, kas jāizdara mums, cilvēkiem no savas puses. Evans ticēja, ka caur attiecībām ar Dievu atnāks atmoda Velsā. Viņš „aplipināja” ar lūgšanas garu savu draudzi un cilvēkus sev apkārt. Bija īpašas lūgšanu dievkalpojumu sapulces. Dievkalpojumos iestāšanās lūgšanas skanēja līdz pusnaktij. Divos gados visa Velsa uzzināja par Evanu. Debesis bija sakustējušās. Elle bija satricināta. Ogļraču morāle un viņu dzīves mainījās. Zirgi neizpildīja šahtās komandas, jo pazina tikai lamas. Viņi nepazina „jauno valodu”, jo Velsā visi rupji lamājās. Evans pēc sevis atstāja ļoti maz fotogrāfiju, jo viņš neļāva fotografēt sevi. Viņš neatzina sevi par līderi atmodai un apkaroja katru, kurš atzina viņu par līderi. Tas kļuva par vēl vienu klupšanas akmeni. Viņam bija attiecības ar Dievu, bet viņam nebija līdera īpašības. Sapulcēs bija smiekli, dejas, un troksnis. Tas bija nacionāls notikums, par to rakstīja avīzes. Bāri un kinoteātri sāka vērties ciet. Cilvēki masveidā atdeva savas dzīves Dievam. Tomēr viņa dievkalpojumos nenotika ziedojumu vākšanas, nebija slavēšanas grupas, nebija struktūras. Evanam piemita vēl viena dīvaina īpašība. Viņš nekad nesāka sludināt, kamēr nesajuta svaidījumu. Tas arī kļuva par neveiksmju iemeslu. Evans gulēja vidēji 2-3 stundas naktī. Par sevi viņš apgalvoja, ka esot pilns enerģijas, svētības un spēka. Ja pilsētā bija trīs tūkstoši cilvēku tad tūkstotis bija viņa dievkalpojumos. Tajā pašā laikā Evans dažkārt, ja kāds zālē nebija vienprātībā, paziņoja: “Svētais Gars nevar būt ar mums”, un aizgāja no sapulces. Viņš savās sapulcēs sāka cilvēkus, kuri nebija Garā, publiski saukt par traucēkļiem atnākušajiem un par traucēkļiem aizejošajiem. Tā bija vēl viena smaga kļūda. Viņš neņēma vērā padomus un negriezās pie pieredzējušiem līderiem pēc padoma. Viņam sākās emocionāla krīze un sabrukums. Evans atcēla kalpošanu. Viņš apmetās kādas bagātas kundzes namā. Viņa deva Evanam savu māju, lai viņš ārstētos un atkoptos. Taču viņš nonāca zem šīs sievietes kontroles. Šajā laikā viņam nebija kalpošanas, viņš tikai lūdza Dievu. Pēc kāda laika viņš piekrita atjaunot kalpošanu, jo ļaudis to pieprasīja. Visi sapulcējās, daudz ļaužu gaidīja viņu. Evans atsūtīja zīmīti: “Šodien nebūšu, Gars neļauj”. Viņš atteicās pieņemt vecākus pat tad, kad tēvs atnesa ziņas par mātes slimību. Viņš uzskatīja sevi par pārāk svētu. Kā iemeslu viņš minēja: “Es gribu sasniegt tādu stāvokli lūgšanā, lai mana dzīve ir uz nē, un lai paliek tikai lūgšana dienu un nakti”. Pēc tam Evans uz neilgu laiku atkal sāka sludināt, nāca cilvēki, notika brīnumi. Taču tas nebija ilgi. Pēc gada Evans pilnīgi nogāja no skatuves. 1950. gadā viņa dienasgrāmatā ir tikai viens ieraksts: „Slims”. 1951.g. 29. janvārī viņš mirst. Un pēc 40 gadiem Velsā nepalika ne pēdas no šīs atmodas. Par pēdējo dzīves laiku ir zināms, ka viņš bija nospiests un depresijā. Viņš runāja par vientulību un neveiksmēm.
Roberts Laiardons izsaka šādu secinājumu par viņu un viņa kalpošanu: “Es ticu, ka Evans Roberts nesa garīgo patiesību, kas varēja satricināt pasauli, bet šī patiesība palika tikai viņa sirdī”. Viņš nesa vēsti, nesa Dieva uguni un viņam bija reālas attiecības ar Tēvu. Taču viņam nebija ne skaidrības, ne vēlēšanās nodot to tālāk. Evans savu personību noslēpa ēnā. Viņš nevēlējās uzņemties Dieva doto lomu un būt par atmodas līderi.
Kas iztrūka šim atmodas sludinātājam? Kambaris un nodošanās bija. Iztrūka māceklība. Bija tikai milzīgi cilvēku pūļi. „Vai mums vajag lielu ļaužu pūli un pēc diviem gadiem nervu sabrukumu? Vai to vispār var nosaukt par atmodu?” – jautā mācītājs. „Atmoda ir tad, kad cilvēku dzīves izmainās un viņi ved citus pie Dieva. Vīzija G12 ir kaut kas daudz grūtāks un nopietnāks, kā tikai bļaustīties no skatuves un maksāt 10. tiesu. Kristieši negrib maksāt cenu!”
Tālāk seko pravietojums. Ļoti tieši un skarbi atainota garīgā situācija Latvijā un ko par to saka tas Kungs:
Pravietojums:
Augstākās Dieva gribas nepildīšanas rezultātā draudzes nevar būt par gaismu šai pasaulei, bet slīgst tumsā un iet bojā kopā ar pasauli. Pat zvēri, fauna un flora, iznīkst. Un kas pie tā ir vainīgs?
Klausaities Tā Kunga vārdu jūs, Israēla bērni! Jo Tam Kungam ir pamats norāt zemes iedzīvotājus, tāpēc, ka zemē nav uzticības, nav mīlestības un nav Dieva atziņas. Hozejas 4:1
Draudzē trūkst divas lietas – kambaris, jeb ciešas un personiskas attiecības ar Dievu. Dieva augstākā griba ir, lai mēs nāktu pie Viņa vispirms kā pie Tēva un pavadītu laiku divvientulībā, kopā ar Viņu, nevis tikai lūdzot pēc vajadzībām. Mozus tā darīja. Jēzus to darīja. Tā saka Tas Kungs! Tas ir pravietojums šodienas draudzei.
Toties ik uz soļa dzirdama Dieva zaimošana, skan nepareizi zvēresti, tiek pausti meli, notiek slepkavības, zādzības, laulības pārkāpšanas, un viens asiņains noziegums seko otram. Tādēļ zemes stāvoklis būs nožēlojams, un visiem tās iedzīvotājiem klāsies ļauni; iznīcība skars pat zvērus laukā, putnus apakš debess un pat zivis jūrā! Hozejas 4:2-3
Ik uz soļa mūsu zemē dzirdama Dieva zaimošana. Šeit ir runa par Latviju. Un ne tikai par pasauli, bet arī par draudzi. Vai Latvija nav nožēlojamā stāvoklī? Un vainīga pie tā ir draudze, jo tā nav spējīga pildīt augstāko Dieva gribu un nest gaismu mūsu tautā.
Tāpēc tu, priesteri, kritīsi gaišā laikā, un līdzās tev kritīs pravietis naktī; tā Es iznīcināšu tavu māti, visu tautu. Hozejas 4:5
Daudzi nostājas pret vīziju G12. Daudzi nostājas pret augstāko Dieva gribu. Atgriezies, jo citādi tu kritīsi! Draudzes bez lūgšanu dzīves, kur nemāca par personīgām attiecībām ar Dievu lūgšanu kambarī – iznīks! Draudzes, kurās nebūs pareizas māceklības – arī iznīks. Uz šīs konferences bukletiem ir redzama lāpa, kura tiek nodota no rokas rokā. Draugs! Es gribu tev nodot augstāko Dieva gribu! Lec tajā iekšā! Pildi to, un tu redzēsi Dieva varenību. Tā ir kā Dieva upe, kas visu dara dzīvu. Visi, kas satvers augstāko Dieva gribu, tiks dziedināti un nesīs dziedināšanu pasaulei. Kas nesatvers – tie netiks dziedināti un ies bojā ar pasauli! Bez līderiem un bez vīzijas šī upe nekur netecēs, būs tikai samazgas.
Kad viņš mani atveda atpakaļ pie Tempļa izejas, es redzēju, ka tur iztecēja ūdens no Tempļa sliekšņa apakšas uz rītu pusi, jo Tempļa priekšpuse bija pret rītiem, un ūdens tecēja lejup gar Tempļa dienvidu sienu uz dienvidiem no altāra. Un viņš izveda mani pa ziemeļu vārtiem un veda mani apkārt pa ārpuses ceļu pie ārējiem vārtiem, kas ir pret rītiem, un redzi, tur ūdens lāsoja no dienvidu sienas. Atpakaļ nākdams, es redzēju daudz koku abos upes krastos, un viņš man sacīja: “Šis ūdens tek uz rītiem, tas tek lejup pa Jordānas līdzenumu un beigās ietek Nāves jūrā, un, kur tas ietek, tur jūras ūdens kļūst veselīgs. Visa dzīvā radība, kas kustas, kur šī upe tek, mantos dzīvību; arī zivju bagātība būs ļoti liela, jo, kad šī upe tur nonāks, jūras ūdens kļūs veselīgs; it visur, kur šī upe tecēs, radīsies dzīvība. Bet tās purvainās vietas un dīķi nekļūs ūdens ziņā veselīgi: un tie būs sāls iegūšanai. Ecehiēla 47:1-2;7-9;11.
Ikviens no jums un ikviena draudze, kas ieies augstākajā Dieva gribā un turēs šī pravietojuma vārdus, būs kā upe, kas nes dzīvību! Viss, kas ir miris, taps dzīvs.
Jo ilgu laiku Israēla bērni būs bez ķēniņa un pārvaldniekiem, bez kaujamiem upuriem un bez altāra, bez efoda, bez terafīma. Pēc tam Israēla bērni atgriezīsies un meklēs To Kungu, savu Dievu, un Dāvidu, savu ķēniņu, un, bijībā trīsēdami, nāks pie Tā Kunga un pie Viņa žēlastības pēdējās dienās. Hozejas 3:4-5
Ilgu laiku draudze ir bijusi bez māceklības un bez līderiem. Ilgu laiku draudze ir bijusi bez personiskām attiecībām ar Dievu, bez nodošanās, upura un simtprocentīgas paklausības. Bet tam pienāk gals! Dāvids, kad meklēja Dieva vadību, uzvilka efodu, īpašu tērpu, kuram uz krūtīm bija divpadsmit dārgakmeņi. Lai dzirdētu Dieva balsi, ir vadībā 12. Ilgu laiku draudze ir bijusi bez vadības, bez māceklības. Dievs saka, ka tam ir pienācis gals.
Tad tie arī atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs, ka Es tos gan aizvedu pie citām tautām, bet tagad tos vedu atkal atpakaļ viņu pašu zemē un turpmāk neatstāšu svešumā nevienu no tiem. Un Es no tiem vairs neslēpšu Savu vaigu, jo Es izlēju Savu Garu pār Israēla namu,” saka Dievs Tas Kungs. Ecehiēla 39:28-29
Tomēr arī Jūdam vēl paredzēta svētīga pļauja, kad Es pārvedīšu atpakaļ Savu tautu no trimdas! Hozejas 6:11
Dievs atvedīs atpakaļ tos, kas ir svešumā. Ne tikai ebrejus uz Izraēlu. Ļaudis mokās reliģiozās draudzēs, kurās nav mīlestības un nav lūgšanas. Bez pareizas sapratnes, bez vīzijas un bez vadības. Viņi mokās attekās, dīķos, kuros ir samazgas. Tomēr starp viņiem ir cilvēki, kuri sauc uz Dievu meklē Viņu. Viņi apzinās, ka viņu dzīvēs nav augļu un ilgojas pēc kaut kā vairāk. Viņi meklē Dievu, viņi grib atmodu, strādāt un kalpot. Šos cilvēkus tas Kungs izraus ārā no reliģiozās vides un pievienos draudzei ar vīziju un kur māca par personīgām attiecībām ar Dievu. Draudzei, kura pilda augstāko Dieva gribu. Dzīvam organismam, kurš darbojas un nes atmodu.
Es vairošu jūsu novados cilvēkus, visu Israēla namu; atkal apdzīvotas būs pilsētas un sagrautās vietas atjaunotas. Es vairošu jūsu nogāzēs cilvēkus un lopus, tie vairosies un vaislosies; Es likšu jums būt tā apdzīvotiem kā vecos laikos, Es jums darīšu vairāk laba nekā agrāk, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs. Ecehiēla 36:10-11
Es jūs slacināšu ar šķīstu ūdeni, lai jūs topat šķīsti: Es jūs šķīstīšu no visiem jūsu traipiem un no visādas jūsu elka kalpības. Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi. Es jums došu Savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit Manos likumos un sargāsit un pildīsit Manas tiesas. Tad jūs dzīvosit tanī zemē, ko Es devu jūsu tēviem, un jūs būsit Mana tauta, un Es būšu jūsu Dievs. Kad Es būšu jūs šķīstījis no visām jūsu nešķīstībām, Es likšu nākt pār jums labības svētībai, Es pacelšu jūsu lauku ražas un Es nesūtīšu jums vairs badu. Es vairošu arī koku un lauku augļus, lai citas tautas jūs neapsmej bada dēļ. Kad jūs tad pieminēsit savus ļaunos ceļus un savus nelabos darbus, tad jums pašiem būs riebums savu noziegumu un nelietību dēļ. Ecehiēla 36:25-31
Es vairošu jūsu novados cilvēkus! – saka Dievs. Draudzē notiks vairošanās un atmoda vārda pilnā nozīmē. Nešķīstībai, grēkam un neauglīgai kalpošanai ienāks gals! Viņš šķīstīs savu draudzi. Caur mājas grupām, caur inkaunteriem, caur vadību 12, caur līderību! Caur personīgām attiecībām ar Dievu. Viņš šķīstīs un vairos! Grēki tiks nosaukti īstajos vārdos. Jēzus varēs valdīt pār draudzi vārda pilnā nozīmē. Draudzē notiks kolosāla vairošanās. Atmoda vārda pilnā nozīmē!
Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi. Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi. Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi. Pacel savas acis un skaties visapkārt! Tie visi ir sapulcējušies un nāk pie tevis, tavi dēli nāk no tālienes, un tavas meitas uz rokām atnestas. Kad tu to redzēsi, tad tu starosi priekā, un tava sirds iedrebēsies un atvērsies, jo jūras bagātības virzīsies šurp pie tevis un tautu mantas ieplūdīs tevī. Kamieļu jūklis apklās tevi, jaunie kamieļi no Midiānas un Ēfas, visi tie nāks no Sabas, tie atnesīs zeltu un vīraku un teiks Tā Kunga slavu. Jesajas 60:1-6
Kamieļi senajā pasaulē bija transporta līdzekļi, automašīnu vietā. Nesen ar savu komandu bijām uz hokeja spēli. Pie arēnas – mašīnu jūra. Nebija, kur novietot auto. Nav tādas telpas, nav tādas arēnas, kas spētu uzņemt draudzi, kurai ir vīzija G12! Caur mājas grupām mēs būsim visur. Celies, topi apgaismota, draudze! Pilsēta kalnā nevar būt apslēpta!
Tava saule vairs nenoies, un tavs mēness nezaudēs savu spožumu, jo Tas Kungs būs tava mūžīgā gaisma, un tavām skumju dienām būs gals… Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu. Es, Tas Kungs, to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu. Jesajas 60: 20; 22.
Skumju dienām, neauglīgām draudzēm un tukšām mājas grupām pienāks gals. Nešķīstībām, grēkam, velnam un viņa dēmoniem – gals! Tomēr tas būs grūts un smags darbs. Ja gribi būt draudzē „Kristus pasaulei”, tad zini, ka tas nav nīkuļiem. Tas ir tiem, kuri grib 100% nodoties Dievam un kalpot cilvēkiem. Vai tu esi gatavs cilvēku izsmieklam un negulētām naktīm, kalpojot? Vai esi gatavs maksāt cenu? Ja ne, tad šeit nav tava vieta. Jo atmoda nāk caur augstākās Dieva gribas pildīšanu – mīli Dievu un savu tuvāko, kā sevi pašu! Mazākais grupas vadītājs būs pār tūkstoti, bet sīkākais – pār varenu tautu. Pašam vājākajam grupas vadītājam būs vairāk cilvēku, nekā tradicionālu uzskatu draudzē. Vai tu tici tam? Cēzars Kastelanoss kādam jaunam puisim pravietoja konferencē, kur bija sanākuši 15 tūkstoši cilvēku: „Skaties, kas šeit notiek! Tieši tas pats notika arī tavā dzīvē un kalpošanā. Vairīšanās, vairošanās un vairošanās!” kaut arī viņš bija mācītāja dēls, Dievs viņu neinteresēja. Taču konferences laikā viņš nolika malā savus biznesa plānus un aizbrauca uz Kolumbiju. Viņš bija Kastelanosa draudzē pusotru gadu, satvēra vīziju G12, tad atgriezās dzimtajā Peru un uzsāka savu grupu no dažiem jauniešiem. Pēc diviem gadiem viņam bija jau 5000 cilvēku! Es tevi aicinu šovakar atjaunot trīs lietas: personīgo laiku ar Dievu lūgšanu kambarī, pilnīgu nodošanos un māceklību. Pieņem šodien lēmumu un izdari savu izvēli. Satver vīziju G12!
