Es turpināšu to, ko teica mana sieva,

bet nedaudz dziļāk. Mēs vakar bijām sporta pasākumā un sēžot ar dažiem savas komandas cilvēkiem, atcerējos „Fight arena” pasākuma spilgtākos momentus. Un, ja tev liekas par skaļu mūsu dievkalpojumi un slavēšanas mūzika, tad aizej uz tādu sporta pasākumu, un tu redzēsi, ka pie mums nav tik traki. Man vēl šodien galva ir dulla no vakardienas. Tie, kuri apskaņo šo pasākumu, ir kurli cilvēki. Es esmu pieradis pie skaļuma, bet ir cilvēki, kuriem galvas uzreiz sāk sāpēt, bet tur arī man tas skaļums bija par daudz. Mūsu draudzē ir profesionāls mūzikas skaņotājs, viņš ir pielāgojies mūsu draudzes vajadzībām, bet tas prasīja aptuveni 2 – 3 gadus. Tādos lielos pasākumos skaņotāji bieži to lielo troksni vienkārši nedzird, jo ir pieraduši. Ja atnāk normāls cilvēks, viņam ir jāpaciešas vienu reizi, bet, ja tev katru svētdienu ir jāpaciešas, tad tā jau ir problēma.

Bija mums arī pozitīvas emocijas, mums patika pasākums, kaut arī, ja tu tur nebiji, katrā ziņā neko neesi zaudējis. Tu domā, ka Svētais Gars nav cīņu sportā? Svētais Gars nav ar mani tad, kad es esmu tur? Vai Viņš runā ar mani tad, kad es atrodos cīņu sporta pasākumā? Vai Svētais Gars runā ar tevi, kad tu atrodies uz ielas vai darbavietā, vai tikai tad, kad tu esi lūgšanu kambarī? Vai Dievs nevar runāt uz tevi, kad tu lasi kādu avīzi? Pat skatoties kinofilmu, Svētais Gars var tevi uzrunāt. Tas ir tikai papildu veids, kā Viņš runā, bet galvenais veids ir Dieva vārds.

Es skatījos uz visiem tiem sportistiem, un tieši tur Svētais Gars mani uzrunāja. Sportisti bija sabraukuši no Latvijas, Lietuvas, Holandes. Un Holande ir šī cīņu sporta citadele, no Holandes bija uzaicināti arī ciemiņi, bet es no viņiem neredzēju nekādu sniegumu. Latvijas sportisti viņus tā mierīgi pieveica. Un mūsu Latvijas sportisti arī nebija nekādi pasaules līmeņa vai Eiropas līmeņa sportisti. Dažus pat zāle izsvilpa, un sportisti sadusmojās un rādīja zāles skatītājiem, lai tie nāk un cīnās viņu vietā.

Es domāju par tiem sportistiem, ka viņi nebūtu nekas bez pasākuma organizētājiem, neviens par viņiem nezinātu un neviens par viņiem nerunātu un nedomātu. Viss, ko viņi varētu darīt, – cīnīties savās sporta zālēs vai uz ielas, vai pludmalē, citu priekšā pazīmējoties. Ja nebūtu cilvēku, kuri organizē, šajā gadījumā tā bija „Klondaika”, mēs viņus neredzētu un nedzirdētu. Sponsori, līderi un treneri. Ja tu esi sporta pasaulē iedziļinājies, tad tu zini, ka tur visur ir sponsori, cilvēki, kuri to rīko, un cilvēki, kuri ierauga tevi, ka tev ir kaut kādas dotības. Un tu domā, ka bez tevis nav neviena ar tādām pašām dotībām, ka tu esi vienīgais tāds unikāls? Tieši šis treneris tevi izvēlējās, un tikai tāpēc tu uzspīdēji. Arī tos cīnītājus, kuri izgāja ringā, kādam bija jāievēro. Un tikai tāpēc tu izgāji tur, tikai tāpēc tevi atzina. Tur nav obligāti jāuzvar, bet svarīgi ir parādīt sniegumu. Un aiz pasaules mēroga cīņām un jebkura liela sporta stāv onkuļi ar bieziem naudas makiem, bet ne nauda ir noteicošā, bet gan līderi. Neviens sportists pats par sevi nav nekas, tikai kopā ar treneri viņš spēj uzvarēt. Un viņš nav nekas bez tiem cilvēkiem, no kuriem viņš smeļas zināšanas un iedvesmu.

Var skriet pa Siguldas takām līdz nemaņai, var ģībt un uzstādīt rekordus, bet, ja mani neviens neievēro un nesponsorē, un nepielaiž pie sacensībām, kuras kāds līderis ir ieplānojis un organizējis, es varu turpināt skriet tikai savam priekam. Reāli sasniegumi vietējā arēnā vai pasaules arēnā nav iespējami bez līderiem. Visa pasaule turas uz līderiem. Augstākais aicinājums katram cilvēkam ir būt unikālam līderim, ne tikai vienkārši sportistam, melnam strādniekam, bet līderim. Varbūt tev rodas jautājums, par ko es vispār runāju? Un kā tu domā, kas ir Jēzus Kristus? Kam tu līdzinies? Viņš ir visu laiku unikālākais, spēcīgākais Līderis.

Un ko tu vari pateikt? „Es negribu būt līderis, es negribu neko darīt, negribu savu dzīvi vadīt un uzņemties atbildību par savu dzīvi un par savu ģimeni, kur nu vēl par mājas grupiņu, kur nu vēl par cilvēkiem.” Ja tu tā domā, tu sekosi Kristum tieši tāpat kā tas cilvēciņš ar apzāģētiem krusta galiem, kurš nevar aiziet uz debesīm, kurš neceļas un nerealizē tavu potenciālu. Tā ir egoistiska, vienkārša, parasta eksistence, – vienkārši nodzīvot savu dzīvi. Draugs, vai tiešām Dievs tevi ir radījis, lai tu nodzīvotu, neeksistētu un izvilktu šo dzīvi? Vai tomēr Dievs tevi ir radījis, lai tu kaut ko atstātu šeit, virs zemes? Lai tu realizētu savu potenciālu, lai tu kļūtu par kaut ko, lai tu uzplauktu?! Augstākais aicinājums ir būt līderim. Ja tu gribi sekot Kristum, ja tu gribi līdzināties Viņam, tad tev ir jākļūst par līderi. Un tāda ir visa kristīgā mācība. Kristus mācekļi seko Kristum un līdzinās Viņam, dara to, ko Viņš darīja. Un Jēzus Kristus ir Līderis, Vadītājs.

Bez vadītājiem nav nekas, nav ģimenes. Ģimene, kurā vīrs nav nekas, nav ģimene. Tā nav tāda ģimene, kura kaut ko spēj sasniegt, kura spēj veselīgi funkcionēt. Normāli ģimene spēj funkcionēt tikai tad, kad vīrs uzņemas līdera lomu. Un, ja vīrs to neprot izdarīt, ja viņš ir lupata, tad to izdarīs sieva. Jo bez vadītāja ģimene nefunkcionē. Ir dažādi lēmumi, dažādas domas, un katrs iet uz savu pusi. Tādā gadījumā kāpēc vispār kopā dzīvot?

Ne mājas grupiņa, ne draudze, ne organizācija, ne valsts, ne pilsēta nespēj funkcionēt, ne dzīvot, ne uzvarēt bez līderiem. Paskaties Bībeles personāžus, atver satura rādītāju savā Bībelē un paskaties, kas ir Mozus, kas ir Jozua? Tie ir līderi. Kas ir soģi, Rute, Samuēls, ķēniņi, tie visi arī ir līderi. Par ko ir Laiku grāmatās? Arī par ķēniņiem. Kas ir Ezra? Tas ir unikāls līderis. Kas ir Nehemija? Unikāls līderis. Kas ir Estere? Ķēniņiene, līdere. Kas ir Ījabs, kāda bija viņa ģimene un visi viņa strādnieki? Līderis. Lielākā daļa psalmu no kā ir? No Dāvida. Un kas ir Dāvids? Līderis, kurš no salašņām uztaisīja līderu bandu. Un kas ir Salamans? Līderis. Jesaja, Jeremija, Ecehiēls un Daniels, tie visi ir līderi. Hozeja, Joēls, Āmoss, Obadja arī ir līderi. Kas ir Jona? Jona ir līderis, kuru aprija zivs. Miha, Nahūms, Habakuks, Cefanija, Hagajs, Zaharijs, Maleahijs, viņi visi ir līderi. Kas ir Matejs, Marks, Lūka, Jānis, Pāvils, Pēteris? Viņi visi ir līderi! Bībele ir par līderiem. Bībele ir līderu grāmata! Bībele runā par cilvēkiem, kuri ir līderi, un par cilvēkiem, kuri nāk pie līderiem pēc palīdzības, un pēc tam paši kļūst par līderiem. Ja nekļūst par līderiem, tad viņi pēc tam vairāk netiek pieminēti. Šajā grāmatā tiek minēti tikai līderi, atšķir jebkurus radu rakstus, kas tev liekas neinteresanti. Es pētu un rakstu, tur tiek pieminēti tikai līderi un dzimtu vecākie.

Mēs nonācām pie secinājuma, ka Bībele ir līderu grāmata. Mēs secinām, ka Jēzus Kristus ir visu laiku unikālākais Līderis, un ikviens, kurš seko Jēzum Kristum, ir līderis. Un ikviens, kurš seko, kļūst par līderi, pirmkārt pār savu dzīvi, un otrkārt par citu cilvēku dzīvēm, nesot pozitīvas izmaiņas. Visa Bībele runā par līderiem.

„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19 – 20)

Jēzus dod pēdējās norādes. Kāda ir jēga tam, ka Viņš ir ieguldījies divpadsmit mācekļos, ka Viņš ir mīlējis viņus, ka Viņš atstāja viņus virs zemes? “Ejiet un dariet par mācekļiem.” Kas ir mācekļi? Tie ir visu laiku spēcīgākie un unikālākie līderi. Tie ir cilvēki, kuri izdarījuši vislielāko ietekmi uz mūsu dzīvēm, uz ikviena cilvēka dzīvi. Viņi tādi kļuva pateicoties savam Līderim – Jēzum Kristum, kurš ir Dievs, Kungu Kungs, visa Radītājs. Viņš ir Dievs un cilvēks. Aiz visiem sasniegumiem ir līderi. Tā ir atslēga uz visiem panākumiem.

Tas nebūs labākais motīvs, bet, ja cilvēks spēj uzcelt mājas grupiņu no nekā, tad viņš var uzcelt jebkuru biznesu. Džons Maksvels iesaka: „Ja firmu vadītāji netiek galā ar saviem darbiniekiem, viņus var aizsūtīt stažēties uz tādām organizācijām kā mūsu draudze, uz brīvprātīgajām, kur neko nemaksā. Ja viņš spēj tur izlauzties, tad viņš var visu.” Ja tu spēj būt līderis draudzē, tu vari būt līderis visur. Tu domā, ka vajag daudz zināšanas cīņu sportā, lai uzaicinātu vai sponsorētu kādu sportistu? Tur vajag līdera īpašības! Jēzus saka: Es esmu Gaisma! Augstākais aicinājums ir būt līderim! Vai ir iespējams būt līderis cilvēkiem, ja tu neesi viņiem līderis?

Ķirurgs un automehāniķis. Abi divi labi draugi. Ķirurgs bieži ved savu automašīnu remontēt pie automehāniķa. Automehāniķis ir aizdomājies, kāpēc ķirurgam ir desmit reizes lielāka alga. Viņš atver kapotu un rakājas motorā, un jautā: „Kā tas nākas, ka mēs abi pildām vienādu darbu, – es atveru kapotu, atveru motoru, regulēju vārstus, es iejaucos organismā, laboju, un pēc tam tas strādā, un arī tu dari to pašu, atver un remontē, – bet kāpēc tu pelni desmit reizes vairāk nekā es?” Ķirurgs laiciņu padomā, sāk smaidīt un saka: „Pamēģini saremontēt mašīnu, kad tā darbojas, pamēģini saremontēt motoru, kad tas darbojas”. Ķirurgs un automehāniķis ir divas nesalīdzināmas profesijas. Abas ir labas profesijas. Būt ķirurgam, salīdzinājumā ar automehāniķi, ir augstākā pilotāža.

Kādi ir šķēršļi tam, lai tu kļūtu par līderi?

„Nevis it kā mums nebūtu uz to tiesības, bet lai jums būtu par paraugu, ka jūs mums varētu sekot” (2. Tesaloniķiešiem 3:9)

Kas ir līderis? Tas, kurš pats dzīvo pēc līdera principiem. Tu nevari būt līderis, ja tu pats nedzīvo kā līderis. Tu nevari cilvēkus vest pie Dieva, ja tu pats nedzīvo pēc Dieva gribas.

Pirms vairākiem gadiem, piespiedu kārtā, mēs ar sievu un meitu bijām aerodiumā. Tur bija iesildīšanās, es ļoti labi atceros to dienu, jo prieku neieguvu. Man mācīja, kas man jādara, lai planētu. Sievai un meitai sanāca. Kad pienāca mana kārta, man nekas nesanāca. Es nevarēju pacelties augšā. Tur bija žests, kas nozīmēja „atbrīvojies”, bet varbūt tas vīriešiem raksturīgs, es neatbrīvojos. Sievai ar meitu sanāca. Instruktors priecīgs, pašas arī, man nesanāca. Atslēga bija – atbrīvoties.

Atbrīvojies! Tas ir pirmais solis, kas jādara, lai būtu līderis. Kā es varu būt citiem vadītājs, līderis, kā es varu pozitīvi ietekmēt citu cilvēku dzīves, ja manā dzīvē ir elki, ja es pielūdzu elkus? Ja Jēzus nav mans vienīgais Dievs, ja paralēli tam, man ir citi dievi? Tāpēc es tev saku – atbrīvojies no elkiem. Lūk, šie ir elementāri šķēršļi, kāpēc tu nevari izlauzties un kļūt par līderi. Pirmkārt, kļūsti līderis savā dzīvē. Sāc valdīt, kontrolēt savus locekļus, acis un ausis. Pieskaņo sevi Dieva gribai. Augstākais aicinājums ir būt līderim cilvēkiem. Līderis, kurš pozitīvi ceļ viņu un mīl.

Nākamais solis. Es pastāstīšu stāstu, anekdoti. Sarunājas divas draudzenes. Viena stāsta otrai par savu dzīvi: “Es apprecējos ar savu vīru, viņš bija baņķieris, dažas nedēļas pēc kāzām banku aplaupīja, un manu vīru nogalināja”, otra: “Ak, tu, nabadzīte, kā tu to pārdzīvoji?” “Nu, tik traki nemaz nebija. Drīz apprecēju citu vīrieti. Viņš bija cirka mākslinieks. Viņš staigāja pa virvi, pēc kāda laika virve sašūpojās, vīrs nokrita, pārlauza mugurkaulu un nomira.” “Vai, nabadzīte, kā tu to pārdzīvoji?” “Nu, tik traki nemaz nebija. Es drīz vien iepazinos ar mācītāju, priesteri. Apprecējos ar viņu. Reiz, pa ceļam uz draudzi, uz dievkalpojumu, mācītāju notrieca mašīna.” “Vai, kā tu to pārcieti?” “Nu, tik traki nemaz nebija.  Tagad man ir vīrs, un viņš ir apbedīšanas biroja īpašnieks. Un mēs esam laimīgi, un ceru, ka mēs dzīvosim vienmēr.” Draudzenei ir liela jautājuma zīme: “Kāpēc tas viss tā?” Un viņa sāka skaidrot: “Redzi, pirmo reizi es apprecējos naudas dēļ. Otro reizi apprecējos, jo šis vīrietis bija drosmīgs. Trešo reizi apprecējos, jo mācītājs parūpējās par manu dvēseli, bet ceturto reizi apprecējos ar apbedīšanas biroja īpašnieku, lai dzīvotu.” Lai vienkārši dzīvotu.

Pieņem cilvēku viņa paša dēļ, nevis kādas īpašības dēļ vai atalgojuma dēļ. Pieņem cilvēku paša cilvēka dēļ, lai mīlētu viņu. Cik reizes mums ir bijuši “spontānie aborti”, tādi kā: “Nu, es tagad būšu līderis!” Un cik reizes tu esi sācis veidot savu grupiņu, biznesu, struktūru, kur ir jāiesaista cilvēki, un tev ir noticis spontānais aborts? Es nedomāju par tieša veida abortiem, bet par cilvēkiem. Viņi tevi pieviļ, atstāj, un tev neizdodas. Cilvēki tevi vienmēr pievils, tas ir normāli, bet, ja neizdodas, kāpēc? Tu padomā, paskaties uz savu dzīvi. Vai tu mīli cilvēkus? Vai tu esi ieinteresēts pašā cilvēkā? Cik mācītājus, baņķierus esi “apprecējis”? Kādēļ tu kalpo cilvēkiem? Lai gūtu labumu sev?

Uzdāvini sevi cilvēkiem! Kalpo cilvēkam bez slēpta motīva, kalpo viņam, jo viņš ir Dievam dārgs! Un es gribu, lai tu esi man dārgs. Jūs man esat dārgi! Es grēkotu, ja es teiktu, ka bez jums varu iztikt. Man būtu jāpietiek ar Dievu vien, bet man būtu grūti bez jums! Un ir daži cilvēki komandā, kas man ir kļuvuši īpaši tuvi. Mēs esam ģimene, reāla ģimene, ar reālām attiecībām. Ar kādu motīvu tu nāc uz grupiņu? Draugs, tu ej uz grupiņu, jo tu gribi būt kopā ar savu ģimeni: “Es gribu tur būt!” Nevis tā, ka tu atsper durvis ar kāju un paziņo: “Re, es esmu ieradies, tagad pieņemiet mani tādu, kāds esmu!” Tieši otrādi! Ienāc grupiņā, sakot: “Te jūs esat!” Vienkāršs iemesls, kāpēc neizdodas pacelties kā vadītājam, ir neieinteresētība cilvēkos. Esi ieinteresēts pašā cilvēkā kā personībā.

Un tas attiecas arī uz pasaulīgām struktūrām! Netaisi biznesu naudas dēļ, tev ar savu biznesu ir jānes labums sabiedrībai. Pāris dienas atpakaļ biju pie sava friziera, viņš pieņēma mani vakarā. “Es esmu pēdējais klients?” ”Jā, pēdējais.” “Kāpēc tu mani pieņēmi tik vēlu?” ”Jo man patīk savs darbs, patīk palīdzēt cilvēkiem.” Ir frizētavas, kurās pieņem uz piecām minūtēm, bet ir tādi, kuri rūpīgi dara savu darbu. Tev patīk cilvēkiem palīdzēt? Tev patīk savs darbs? Palīdzi cilvēkiem, un tev būs arī nauda! 

Reiz kāds jātnieks auļoja uz sava zirga. Viņš nebija karavīra formā. Viņš redzēja, kā seržants komandē savus padotos, draud viņiem, lai viņi izrok laikā tranšeju, dažādi pazemo, bet pats sēž un pīpē. Jātnieks piejāj un saka: “Kāpēc tu tikai komandē un nepalīdzi?” “Tāpēc, ka es esmu komandieris un viņi mani padotie.” Jātnieks nokāpj no zirga un iet palīdzēt padarīt šo darbu. Kad darbs ir izdarīts, paspiež roku un saka: “Nākamreiz, kad tev gribēsies kaut ko izdarīt un pašam nepiedalīsies, paziņo augstākajai virspavēlniecībai – man. Tas bija Džordžs Vašingtons, armijas ģenerālis. Ģenerālis var kopā ar karavīriem rakt tranšeju, seržants nevar. Kāda atšķirība starp viņiem? Džordža Vašingtona attēlu var skatīties uz dolāra banknotēm vēl šodien, viņš ir viens no Amerikas tēviem. Viņš bijās Dieva.

Ir liela atšķirība – ieņemt kādu amatu un izrīkot cilvēkus vai mīlēt cilvēkus, ir liela atšķirība. Augstākais aicinājums ir būt līderim, un bez mīlestības cilvēki tev nesekos. Bez mīlestības tu esi nekas, tu esi kā zvārgulis. “Palīdzi man,” ir vairāku cilvēku mīļākais teiciens. Palīdzi cilvēkiem sasniegt to, ko viņi vēlas, un tu sasniegsi to, ko tu vēlies.Tas ir vienīgais ceļš, vienīgā formula. Kamēr nebūsi ieinteresēts pašos cilvēkos, viņi tev nesekos un tu neizlauzīsies, uzdāvini sevi cilvēkiem, kā Jēzus uzdāvināja Sevi pasaulei! Jēzus ir vislielākā dāvana!

Ir izpētīts, ka 80% mazie uzņēmumi bankrotē pirmajos piecos gados. Tie 20%, kas paliek, no tiem nākamie 80% bankrotē. Eksperti min iemeslus, kāpēc viņi bankrotē. Viņiem nav aprūpētāja. Viņiem nav, kas uzsit pa plecu. Tie ir cilvēki, kas domā, ka paši visu var, bet mēs paši visu nevaram. Diemžēl mums ir vajadzīgi cilvēki blakus. Draudze ir vajadzīga, jo Dievs ir ieplānojis, ka mēs būtu cits ar citu un cits citu celtu. Un tādā veidā, kā Dievs to ir iecēlis – vispirms Dievs, tad mācītājs, tad līderis. Nevaram paši. Tu esi tas, kas tu esi, pateicoties kādam cilvēkam. Jebkurā gadījumā. Pat Bībelē mēs lasām, ko citi cilvēki ir sarakstījuši. Tā ir iespiesta Korejā. Tas ir Dieva vārds, ko cilvēki ir saņēmuši un rakstiski fiksējuši.

Ja tu esi draudzē, sāc pildīt mazos pienākumus, tad Dievs tevi iecels pār lielām lietām. Kalpo cilvēkiem, tiem, kuriem tu vari kalpot. Tu vari palīdzēt itin visā, kur spēj. Uzņemies atbildību par cilvēkiem, par vienu cilvēku. Izglāb cilvēku, atved viņu pie Dieva. Izej Bībeles skolu. Pieņem savu garīgo līderi, kam tu vari atskaitīties, ar kuru tu vari draudzēties. Es zinu, ka daudzi jūs nepareizi skatāties, kas ir līderis. Viņš ir kā tēvs, kā māte, un tu viņam rūpi. Vismaz manu sirdi Dievs tā maina. Man rūp cilvēku likteņi, jo tuvāk viņi man ir, jo vairāk man viņi rūp. Taču es gribu redzēt paceltus cilvēkus. Gribu Dievu pagodināt ar paceltiem cilvēkiem.

Pēdējais svarīgais solis. Neatdarini kādu citu! Tu esi unikāls! Nesalīdzini sevi ar citiem. Tu nekad nebūsi tāds, kāds ir cits. Iedomājies, ja grupiņas līderis, kuram grupiņā ir 10 – 20 cilvēki, sāk salīdzināt sevi ar mani. Es vadu 400 lielu cilvēku draudzi, bet tu 10 – 20 lielu cilvēku grupiņu. Tu sāc salīdzināt mani ar sevi, un depresija garantēta. Ja es sākšu sevi salīdzināt ar Jongi Čo vai kādiem citiem lieliem mācītājiem, kuriem ir miljons cilvēku draudzē, nebūs labi. Ņem no manis visas manas labās rakstura īpašības, bet neiedomājies, ka tu esi es vai es esmu tu. Tu esi unikāls līderis. Visiem līderiem ir kaut kādi kopīgi principi, bet ir kaut kādas lietas, kas ir tikai izteikti tavai personībai, tāpēc nekļūsti par citu cilvēku. Tā ir svarīga lieta. Līderis ir personība. Kļūsti par personību!

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Daila Lielbārde un Valērija Ivanova, rediģēja Ieva Našeniece