Debesu Tēvs, Svētais Gars,
es lūdzu pēc Tavas palīdzības, pēc Tavas svētības, ka Tu palīdzi man pienest to, ko Tu esi ielicis manā sirdī. Lai katrs viens šeit to pieņem, saprot un lieto un, Dievs, lai viņi vienmēr ir augstākajā punktā, no kura kontrolē savu dzīvi un apstākļus, Jēzus Vārdā! Āmen!
„Viņš [Tēvs] iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs” (Efeziešiem 2:6)
Līdz ar Viņu, Jēzu Kristu, Tēvs mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs. Kur šobrīd atrodas Jēzus? Pie Tēva labās rokas Dieva valstībā. Dievs ir trīsvienīgs. Viņš atnāca virs zemes, dzīvoja cilvēka dzīvi, mira pie krusta par mūsu grēkiem, augšāmcēlās, un ikviens, kurš tic uz Viņa augšāmcelšanos, uz Kristus upuri, piedzīvo ko pārdabisku – mēs tiekam uzmodināti no garīgas nāves, kurā mēs esam dzīvojuši bez Dieva Gara, bez dzīvības. Mēs tiekam uzmodināti kopā ar Kristu, un Bībelē ir teikts, ka mēs esam uzmodušies un Dievs mūs ir arī paaugstinājis debesīs. Līdz ar Kristu tu esi uzmodināts un esi paaugstināts debesīs! Ko nozīmē būt paaugstinātam debesīs? Manuprāt, bija tāda baptistu dziesma „Debesis ir sirdī man”. Tas nozīmē, ka tu esi Kristū un Kristus tevī, bet Kristus ir Tēvā un sēž pie Dieva labās rokas. Mēs esam viens – Kristus ir galva, un mēs esam Viņa miesa. Mēs esam ar Svētā Gara palīdzību savienoti ar debesīm, un mēs šodien sēžam kopā ar Kristu debesīs.
Ja slavētāji slavēs Dievu no augstākā skatupunkta, tad slavējot viņiem nebūs neviena kļūda un būs tāda slavēšana un pielūgsme, kā nekur pasaulē. Tiklīdz mēs nolaižamies un skatāmies uz to, ko redzam, ko darām, kā jūtamies, bet neskatāmies no augstākā skatupunkta, tad mūsu lietas neiet tā, kā tām būtu jāiet. Šīs lietas sāk bremzēt un buksēt, jo tā ir iekšēja problēma.
„(..) aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. ” (Efeziešiem 1:17-21)
Iesaku šo rakstu vietu pārlasīt un pārdomāt. Ja tu gribi būt augšā un nekad lejā, tad es iesaku izrakstīt šo rakstu vietu un lietot to lūgšanu laikā. Ja ne katru dienu, tad vismaz šad un tad atgādini sev un velnam savu stāvokli, kurā tu atrodies. Tu esi augstākajā punktā – augšā un nevis apakšā. Pāvils lūdza par savu draudzi, lai Dievs tai dod atklāsmes garu, lai viņi labāk saprastu savu vietu Jēzū Kristū. Un es lūdzu par jums, lai katrs viens no jums izprastu savu vietu – augstāko punktu, kurā mēs katrs atrodamies.
Pie kā parādās pārlieku liels spēka mērs? Pie mums ticīgajiem. Tāds pats spēks, kā pie Kristus, darbojas arī pie tevis, un tu kopā ar Kristu esi paaugstināts debesīs. Tas ir augstākais punkts. Kaut arī tu miesā esi šeit virs zemes, bet garīgi, Garā esi savienots ar debesīm un spēj ar savām gara acīm skatīties uz lietām no pareizās pozīcijas – no tās, kādā tu patiesībā esi, nevis tās, kādu redz tavas fiziskās acis. Tu kopā ar Kristu caur Jēzus asinīm esi izglābts, savienots ar debesīm caur Svēto Garu un tur sēdi un valdi. Dievs radīja cilvēkus un teica, lai viņi valda. Atnāca velns un piemānīja Ādamu un Ievu, un viņi atdeva varu velnam. Pēc tam atnāca Jēzus Kristus un atdeva varu cilvēkam caur Jēzus asinīm. Tu esi augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību, ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šajā laikā, vai nākamajā. Tu esi augstāks par jebkādiem apstākļiem!
„Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.” (Efeziešiem 1:22-23)
Mēs esam Kristus miesa – pilnība un daļa no Dieva. Tu neesi Dievs, bet radība, un esi ar Viņu savienots. Tu sēdi kopā ar Kristu pie Tēva labās rokas un valdi, un viss ir nolikts zem tavām kājām – ikviena valdība, ikviens vārds, ikviena vara. Tev, draugs, nekas nav neiespējams!
„Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.“ (Marka 9:23)
„Bet Viņš, pacēlis Savas acis uz Saviem mācekļiem, sacīja: “Svētīgi jūs nabagi, jo jums pieder Dieva valstība!” (Lūkas 6:20)
Kas ir Dieva valstība? Visas tās svētības, viss, kas ir Kristū, pieder tev. Vai tev kaut kas nepieder? Tev viss pieder, jo visa pasaule ir pie tavām kājām, draugs. Tev pieder viss!
„Vai tas būtu Pāvils, vai Apolls, vai Kēfa, vai pasaule, vai dzīvība, vai nāve, vai tagadējās vai nākamās lietas, viss jums pieder.” (1. Korintiešiem 3:22)
Tu piederi Kristum, un tev ir jāsaprot, ka kopā ar Viņu tev pieder visas lietas. Tev ir viss! Tev pieder debesu valstība. Tu sēdi kopā ar Kristu pie Dieva labās rokas pār ikvienu valdību, varu un spēku, pār ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šajā laikā, vai nākamajā un viss ir nolikts zem tavām kājām. Viņš ir tava galva, un tu esi Viņa miesa, bet kopā ar Viņu tu sēdi un valdi. Un tev pieder viss! Tu piederi Kristum, bet Kristus Dievam. Tu lūkojies no augstākā garīgā punkta. Skaties un rīkojies no tās vietas, kur tu esi caur Jēzus asinīm. Dzīvo no tās vietas un domā no turienes, saskaņa ar to, kas tu esi, nevis no tā, ko tu redzi. Nedomā un neveido savu dzīvi pēc tā, ko tu redzi ar šīm acīm, bet pēc tā, kas tu esi augstākajā garīgajā punktā.
Kad es biju atgriezies pie Kristus, pagāja 2 ar pusi vai trīs gadi un man atklāja tuberkulozi, kuru biju mantojis no cietumiem, narkotikām un tā tālāk. Un, nezin kāpēc, Dievs nebija mani dziedinājis. Es savam ģimenes ārstam teicu, ka nebraukšu uz slimnīcu, bet braukšu uz Berlīni, kur kalpos Dieva vīrs Reinhards Bonke, un viņš uzliks man rokas, un es būšu dziedināts. Es biju pilnīgi pārliecināts, ka Dievs mani dziedinās. Es absolūti nepieņēmu un nedomāju par sevi kā par slimu. Man ir labs ģimenes ārsts, kurš nestājās man ceļā un palaida mani uz Berlīni. Kad atgriezos, uztaisīju atkārtotas analīzes, bet joprojām plaušās bija slimības pazīmes. Pēc tam es biju slimnīcā, bet turpināju kalpot kā mācītājs Limbažos un neizlaidu nevienu dievkalpojumu. Es sludināju, kalpoju, gatavoju sprediķus, darīju visu, ko vajag, kaut arī no zālēm man bija dulla galva un depresijai līdzīgs stāvoklis. Mani izārstēja, uztaisīja visas analīzes, un ārsts teica, ka man plaušas ir kā jaundzimušam bērnam. Kad es tiku dziedināts? Ja es skatos ar zemes acīm, tad tiku dziedināts tajā brīdī, kad dzēru antibiotikas, kuras darbojās manā miesā un iznīcināja tuberkulozi. Un pēc analīzēm biju dziedināta. Nē, draugi, man nāca apskaidrība, un es sapratu, ka tiku dziedināts tajā brīdī, kad pieņemu Jēzu par savu Glābēju, un šajā brīdī Jēzus man jau visu bija izdarījis. Jautājums – vai tam ticēt? Jā, es tam ticēju. Nākamais solis ir, kur sākas dziedināšana, ja ārsts nav palīdzējis, taču dziedināts es tiku tajā brīdī, kad pateicu dakterim, ka ar Jēzus brūcēm esmu dziedināts. Nav svarīgi, kādi tur bija ārsti un zālēs, jo tas viss ir pareizi, bet dziedināts, skatoties no augstākā garīgā punkta, esmu Jēzus brūcēs.
Ar Jēzus brūcēm jūs esat dziedināti! Jēzus mira pie krusta ne tikai par mūsu grēkiem, bet arī par mūsu slimībām, nabadzību, depresiju, salauztām attiecībām – ievainotu sirdi, naidu un ļaunumu. Un tajā brīdi, kad es tam noticu un saprotu, tad es skatos no augstākā punkta un redzu sevi veselu. Pēc tam tas parādās manā dzīvē. Piemēram, ja tev sāp galva, tad tev savās lūgšanās jāskatās uz sevi no augstākā punkta un jāapliecina, ka esi vesels. Tas nav loģiski, bet Dievs nav loģisks pēc pasaules mērogiem. Viņam ir savi principi. Ja arī mēs miesā vēl neredzam kādas lietas, bet tās jau ir un pieder mums. Mums pieder Dieva valstība. Mums pieder visas lietas.
„(..) viss jums pieder.” (1. Korintiešiem 3:22)
„(..) kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu (..) Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām” (Efeziešiem 1:20-22)
Viņš visu ir nolicis zem Jēzus kājām, līdz ar to arī zem tavām kājām. Slimības ir zem tavām kājām tajā brīdī, kad tu pieņem to un notici tam. Daudzi kristieši dzīvo nezinot, kas viņiem pieder. Mums pieder viss. Lūk, mūsu draudzei ir jaunas telpas. Mēs kā draudze esam skaitliski paaugušies. Tu zini, kad šī draudze radās? Tā radās 2006. gada rudenī. Draudze vēl nekur nebija, vienīgi manā prātā un sirdī, bet es pats biju Ukrainā, kur braukāju no vienas pilsētas uz otru un sludināju evaņģēliju. Es biju pieņēmis un Svētais Gars gribēja, ka es ceļu draudzi, un es to izdarīšu kopā ar Viņu. Šodien mēs redzam, ka ir draudze „Kristus Pasaulei”, bet sākotnēji tā bija manā prātā un sirdī. Es braucu uz lielākajām Ukrainas draudzēm, kuras bija pieejamas, un administratoriem un mācītājiem jautāju jautājumus par to, kā ceļ šāda lieluma draudzes. Es tur redzēju šādas draudzes. Viens no tādiem lielas draudzes mācītājiem bija Vladimirs Muntjans, kura draudze šobrīd jau ir mērāma tūkstošos pa visu pasauli. Tajā laikā draudzē bija tikai 700 cilvēki. Es mācījos no viņa. Viņš par mani lūdza Dievu, svētīja un teica, ka man viss izdosies. Es pilnīgi tam ticēju un to pieņēmu.
Ja es skatos ar zemes acīm, tad mums nav draudzes, un gada beigās mēs būsim tikpat, cik gada sākumā. Bet es skatos no cita punkta un redzu, ka būs pilna zāle. Tagad mēs izdarīsim vienu lietu. Visi zālē izsēdieties tā, lai blakus jums paliek vismaz viena brīva vieta. Tas nemaz neizskatās slikti. Tev fantāzija vispār darbojas? Tu proti fantazēt un iedomāties tēlus? Vai tu vari iedomāties cilvēka tēlu sev blakus? Iedomājies savā galvā sev blakus vienu cilvēku. Tas nav spiritisma seanss. Mēs vizualizējam šos cilvēkus sev blakus un ieraugām, ka visas vietas zālē ir aizņemtas. Tur sēž vīrieši un sievietes, jauni un veci. Tu redzi, ka slavēšanā spēlē vairāki spēlētāji, kuri katru reizi mainās? Tu redzi, ka mums būs divi dievkalpojumi, kad vienā nevarēsim visus uzņemt? Ieraugi mūsu draudzes dievkalpojumus koncertzālē Rīga un arī arēnā Rīga. Cilvēki no visas Latvijas autobusos brauks uz dievkalpojumiem. Pagājušo svētdien bija atbraukuši divi autobusi no Saldus un viens no Balviem. Padomā – kad atvērsim draudzes Latvijas pilsētās un visi sāks braukt ar autobusiem, tad īrēsim manēžas, lai visiem būtu vieta. Mēs tikko skatījāmies no augstākā punkta ar gara acīm.
Man sieva nesen stāstīja, ka ziņās izlasīju informāciju, kā meitenei Polijā veikta operācija galvaskausam un šī meitene bija pamodusies no narkozes, lai gan smadzenes bijušas atvienotas, un sākusi runāt ar ārstiem. Tas nozīmē, ka mūsu garīgajam cilvēkam ir acis un prāts un viņš domā arī bez smadzenēm un smadzeņu pelēkās vielas. Mūsu garīgās smadzenes ir un būs mūžīgi. Mēs tikko skatījāmies ar gara acīm. Mums pieder visas lietas. Un tu sēdi mega draudzē, un es sludinu kā mega draudzes mācītājs un saucu kā Reinhards Bonke: „Aleluja!” Tev pieder visas lietas! Ne tikai kalpošanā, draudzes lietās, mājas grupiņā, bet arī tavā personīgajā dzīvē. Skaties ar gara acīm saskaņā ar Dieva vārdu, ar Viņa gribu – ar visu, ko Viņš grib tev dot un tā, kā Viņš grib tev dot. Tas viss tev jau pieder – veselība, labklājība, svēta dzīve, raksturs. Dievs ir labs! Man Dievs teica, ka draudzes tika stiprinātas ticībā un viņu skaits jo dienas vairojās. Viss, kas man ir jādara, – jāstiprina draudze ticībā. Mēs ticam un mums ir visas lietas.
Tagad paskatīsimies ar miesas acīm. Dotajā brīdī uz skatuves nav neviena slavētāja un vietas vēl joprojām ir brīvas. Ar miesas acīm mēs redzam, ka cilvēku nav un blakus mums ir tukši krēsli. Kad domājam un skatāmies ar miesas acīm, tad redzam to, kas ir fiziskajā pasaulē, bet visas fiziskās pasaules sākums ir garīgā pasaule. Ja mēs kaut ko redzam garīgajā pasaulē, tad tas materializēsies arī fiziskajā. Tas nenotiek vienā brīdī, bet fakts, kas pieder tev jau šodien garīgi, pieder tev jau šodien fiziski.
Es pagājušajā svētdienā runāju par karu, par vienu no lielākajām tanku kaujām pasaulē pie Kurskas. Lūk, tur izšķīrās liktenis hitleriskajai Vācijai, kura zaudēja. Krievi bija saražojuši daudz T34 tankus, ka vācieši nespēja visus apšaut. Kara iznākums izšķīrās pie Kurskas. Bija arī citi stratēģiski svarīgi punkti, bet vēl joprojām Hitlers valdīja kādās teritorijās. Bet iznākums izšķīrās tur – viņš jau bija zaudējis. Tajā pašā laikā viņš joprojām pretojās. Viņam bija jāiet un jāatņem teritorijas sabiedroto spēkiem. Tieši tāpat ir mums. Mēs pieņemam Jēzu Kristu, mēs esam augšā un ar gara acīm redzam lietas, kā viņas ir, taču mums ir jāiet un jāiekaro tās, jāpakļauj sev. Šī zeme ir jāiekaro. Kad Dievs no Ēģiptes zemes caur Mozu izveda Izraēla tautu, pēc tam viņiem ar cīņu bija jāieiet apsolītajā zemē. Un viss materializējas un realizējas, kad mēs ejam tajā virzienā, kurā mēs redzam.
Ukrainas karā, kuram es sekoju līdzi jau no paša sākuma, bija kāda ļoti nozīmīga vieta, par kuru cīnījās abas puses – Krievijas armija ar seperātistiem un Ukrainas armija. Tā bija Saurmogilas virsotne – visaugstākais punkts apgabalā. Viņš nonāca vienās rokās, tad otrās. Un tā viņi visu laiku cīnījās par vienu virsotni. No šī virsotnes var pārredzēt un kontrolēt visu apgabalu. Tavai cīņai ir jābūt par to, lai tu būtu augstākajā garīgajā punktā vienmēr un nekad nedomātu zemes acīm, bet vienmēr ar gara acīm. Tev pieder visas lietas. Un, ja arī atbilde kavējas, tad tas ir tikai un vienīgi cīņas un laika jautājums. Viss, ko mēs lūgsim, Dievs dos.
„Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! – un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks.” (Marka 11:23)
Miesa saka, ka neiespējami, bet Dieva vārds saka, ka notiks. Tā tev būs skatīties – saskaņā ar Dieva vārdu. Izraksti, kolekcionē rakstu vietas, kas runā par apsolījumiem. Bībelē ir tūkstošiem apsolījumu tavai dzīvei un tavu draugu un vecāku dzīvei. Ņem šīs rakstu vietas un saskaņā ar tām lūdz, domā un rīkojies.
„Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: “Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.” (Atklāsmes grāmata 12:10)
Šeit tiek runāts par velnu, pretinieku, kurš ir gāzts. Velns valda pār pasauli, bet viņš ir gāzts imperators. Pie krusta Jēzus viņu uzvarēja, bet joprojām mēs pasaulē ar miesas acīm redzam, ka velns valda pār cilvēku prātiem, pār valstīm. Bet viņš ir gāztais ķēniņš. Līdzīgi kā Hitlers. Kara iznākums izšķīrās jau kādā punktā. Lai gan velns ir gāzts, viņš joprojām cīnās, jo nav normāls. Arī hokeja un citās sporta spēlēs, spēles laikā notiek lūzuma punkts, kad var redzēt, ka kāda no komandām ir padevusies, psiholoģiski sagrauta un vairs neuzvarēs. Reizēm to var redzēt jau pašā sākumā. Spēles iznākums bija jau izšķirts pirms spēles. Bet viņi cīnās. Velns ir zaudējis, bet joprojām cīnās.
Iemesli, kāpēc velns joprojām cīnās un valda. Velns var valdīt pār teritorijām un cilvēkiem, kuri nezina savu stāvokli un nav izpirkti Jēzus asinīs. Pār tiem viņš valda un viņam ir tādas tiesības, bet pār tevi viņš nespēj valdīt – ja vien tu pats zini savas tiesības un savu stāvokli, augstāko punktu.
Iemesli, kāpēc kristieša dzīvē ir lietas, kurām tur nav jābūt:
1. Tu nezini, kur tu atrodies, un joprojām skaties ar miesas acīm, nevis ar gara acīm.
Čārlzs Sperdžens, baptistu mācītājs un sludinātājs, apciemoja mājās kādu nabadzīgu vecu sievieti, kura 50 gadus bija bijusi mājkalpotāja kādai bagātai dāmai, bet tagad dzīvoja pusbadā. Apciemojuma laikā Sperdžens ievēroja pie sienas pieliktu ierāmētu papīru – pateicību no kundzes. Viņš jautāja, vai var aplūkot tuvāk, kas tas ir. Šis raksts bija pateicība mājkalpotājai par uzticīgu kalpošanu. Šī kundze šo pateicību bija pielikusi pie sienas. Un, kā izrādījās, šī sieviete neprata lasīt. Un, aplūkojot tuvāk šo papīru, Sperdžens redzēja, ka tas ir testaments, kur bagātā dāma nodod mantojumā savai mājkalpotājai visu savu naudu un īpašumus.
Viņš, protams, palīdzēja viņai nokārtot visas mantojuma saņemšanas formalitātes, un viņa mantoja visu, kas viņai pēc taisnības bija jāmanto, bet desmit gadus viņa bija dzīvojusi nabadzībā, viņa varēja arī nomirt. Ja mēs nezinām savas tiesības, kas mums pieder, mums arī nekas nenotiek dzīvē, jo mēs nevaram lietot to, ko mēs nezinām. Ļoti daudzi kristieši nezina to, kas viņi ir Jēzū Kristū. Ļoti daudzi nezina. Un tad, kad kāds uzdrošinās, piemēram, tāds kā es vai mēs teikt patiesību, viņiem ir simts argumenti, kāpēc tā nav. Maldu mācības un vēl sazin kas viņiem uzreiz ir galvā. Bet tu vienkārši paskaties uz viņu dzīvēm un uz viņu sejām un viss tev kļūs skaidrs. Draugi, nevajag ticēt pasakām, tici Bībelei. Bībelei jeb Dieva Vārdam. Un Dieva Vārds mums skaidri saka, ka mums pieder viss. Un, ka mēs līdz ar Kristu esam uzmodināti un paaugstināti augstākajā punktā un mums debesis pieder jau šodien, mums tikai jātic, jāredz un jāsoļo tajā virzienā, jāiekaro visi šie apsolījumi. Āmen.
Pirms es atgriezos pie Dieva, man bija zināma kaut kāda dievbijība, nu vismaz pret Bībeli. Ja cietumā gāja uz tualeti ar Bībeles lapām, tad es to nedarīju, man bija bail. Un es liku Bībeli zem spilvena, bet, ja es būtu zinājis, kas šajā Bībelē ir iekšā, es nebūtu licis to zem spilvena, es būtu to studējis. Tu vari gadiem un pat visu savu dzīvi nodzīvot, skaitot tēvreizi, visu dzīvi nodzīvot, nezinot, kas tu esi caur Jēzus Kristus upuri un kā tu vari dzīvot. Tas ir tāpat, kā cilvēki brauc uz ārzemēm piepelnīties, nezinot, ka šeit var dzīvot labāk nekā tur, ārzemēs. Cūka arī Āfrikā ir cūka. Cūka Āfrikā nepārvēršas par melnu cūku, bet paliek tāda pati. Ja tu nevari nostiprināties, uzcelt savu dzīvi, savu kalpošanu, savu biznesu šeit, tad tu nevari to arī tur. Tikai neliec Bībeli zem spilvena. Lasi rakstu vietas un skaties uz sevi un savu dzīvi saskaņā ar Dieva vārdu.
2. Nav nodošanās uz simts procentiem.
Tu esi fantazētājs, tu ļoti labi esi iemācījies redzēt, fantazēt un pat gūt baudu no tā. Tu iedomājies to savu vēlamo rezultātu un gūsti baudu. Tikai zini, ka onānisti dara tieši tāpat. Bildītes priekšā, vēlamā sieviete vai vīrietis acu priekšā, un darbojās no rīta līdz vakaram. Viņi iemācās fantazēt, iedomāties nereālas lietas, un viņi pat gūst apmierinājumu no tā. Tieši tāpat arī kristiešiem, jā, mēs varam, jā, mēs būsim bagāti, jā, mums būs mega grupiņas, jā, mums būs mega draudze, jā, man būs tāds raksturs, man būs tas un vēl šis. Tu redzi, tu fantazē, un tev pat ir prieks par to. Tu atnāc uz dievkalpojumu, mācītājs sludina, un tev ir labi, tu visu to redzi. Bet, ja tam neseko simtprocentīgs darbs tajā virzienā, tad nebūs pilnīgi nekas, tu neko nesasniegsi.
„Tas ir, kā kad kāds cilvēks aizceļodams atstāja savu namu un deva saviem kalpiem visu varu, ikkatram savu darbu, un pavēlēja durvju sargam būt nomodā.” (Marka evaņģēlijs 13:34)
Jēzus stāsta līdzību, Viņš runā par to, ka Viņš atnāca, nomira, augšāmcēlās un aizgāja pie Tēva debesīs un mums atstāja visu varu. Tev ir visa vara kopā ar Kristu. Viņš ir galva, tu miesa, mums kā draudzei un tev individuāli, mums ir visa vara. Bet ikkatram ir arī savs darbs. Ne tikai vara, bet arī darbs. Konkrēts darbs tajā virzienā, ko tu šeit, ar Gara acīm redzi, un tur nav variantu velnam, velnam ir jāaiziet. Tavi sapņi piepildās. Bez asarām nav panākumu, mīļie! Ar asarām es domāju cenas maksāšanu.
Es tev nolasīšu Jāņa Raiņa lugas „Zelta zirgs” citātus. Antiņš saka: „Ritat savā vaļā, as’ras – atkūstošā ledus lāses! Atveries nu, sirds! Tev priekšā tavu ilgu cerībiņa, septiņgadu slogā slēgta, visu mūžu sirdī nesta!” Dvēselīte saka: „Mities raudāt, mīļo puisīt, tavas as’ras ledu lauza. Steidzies žāvēt citas as’ras – septiņgadus Saulcerīte gaida: kur mans saules vedējs?” Viņš uzkāpa stikla kalnā, un Saulcerīte bija stikla zārkā, viņš raudāja, asaras uzkrita uz zārka un atkausēja ledu. Un Saulcerīte piecēlās. Rainis to zināja pirms mums, ka bez asarām nav panākumi, bez asarām tu esi tikai tukšs fantazētājs, Alise brīnumzemē. Kā bērniem patīk fantazēt, ne? Par dažām lietām bērnus nevar nemaz disciplinēt, tev liekas, ka viņš melo, bet viņš jau nemelo, viņš pa īstam ir iepeldējis kaut kādā savā dimensijā un domā, ka tā ir. Bērni māk fantazēt. Draugi, mēs esam Dieva bērni un mēs protam ne tikai fantazēt, ne tikai iedomāties, ne tikai skatīties Gara acīm, bet arī cīnīties. Āmen.
3. Egoisms.
Nākamais iemesls, kāpēc velns joprojām var valdīt kādās tavās dzīves lietās, ir tas, ka tu nedari pareizi kaut kādas lietas. Protams, tajā ietilpst svēta dzīve, nav svētas dzīves, pats dod velnam varu, protams, ka viņš saimniekos. Un viena no lietām, ko tieši mums nepieciešams zināt, ir egoisms. Ja tev piemīt egoisms, tu ļauj velnam darboties savā dzīvē, un tu nevari velnu patriekt. Piemēram, brīdī, kad kristietis vai mājas grupiņa vai draudze pārstāj glābt pazudušos cilvēkus, Svētais Gars sāk krāmēt savus čemodāniņus. Viss ir ļoti vienkārši, egoisms. Tad, kad tu ej lūgšanu kambarī, un tev kaut kas traucē lūgt Dievu, tu nevari sakoncentrēties, kas tev traucē? Velns? Protams, ka velns, bet bez tavas piekrišanas viņš nevar tev traucēt. Es tev pateikšu, kas tev traucē, – tas ir tavs egoisms. Tu domā par savām lietām, par kādu jaunu lietu, ko tu gribi nopirkt, par kādām attiecībām ar kādu cilvēku, par kādu mājas darbu, kas tev ir jāizdara un citām lietām, bet ne par Dievu.
Pagājušajā dievkalpojumā bija pārpildīta zāle, kas būtu jādara draudzes loceklim? Kam jāsēž zālē – draudzes loceklim vai tam cilvēkam, kurš ir uzaicināts? Un tu brīnies, kāpēc tev dzīvē tas un šis nav. Tiec galā ar savu egoismu. Tās ir tādas mazas nianses mājas grupiņā un it visur. Kāds ir cēlonis sliktām attiecībām ģimenē, starp vīru, sievu un bērniem? Es tev pateikšu – egoisms. Ja, piemēram, vīram un sievai ir konflikti, kāpēc tie ir? Tāpēc, ka viņš vai viņa neizdarīja tā, kā gribēja otrs. 99,9% attiecību problēmās vainojams ir egoisms, vēlme pēc sava komforta un otra vainošana.
Mēs, visa līderu grupa, gājām uz filmu. Mēs arī esam egoisti, jo daži no mums filmas laikā atvēra savus lielos androīdus un sērfoja internetā. Kino zālē ir tumšs, un telefonu spožā gaisma ļoti traucē skatīties filmu. Kas tas ir? Tas ir egoisms. Nedomājiet, ka egoisms visur ir tikai lielās formās. Tas piemīt mums katram, un tas traucē Dievam darboties mūsu dzīvē pilnā mērā. Kad es uzticu cilvēkiem kaut kādus mazus darbiņus, kas notiek? Uz ātru roku kaut kādu ķēpājumu uzliek uz papīra, atsūta mācītājam, lai paskatās, vai nevajag kaut ko pamainīt. Tad jau labāk uzreiz saki mācītājam, lai taisa pats, ko tur ķēpāties?! Kā sauc tādu lietu, kad tu uztaisi kaut ko tādu, piemēram, ielūgumu uz neformālo pasākumu vai arī ko citu, bet tas ir uztaisīts tādā līmenī, ka pats tu neko tādu negribētu saņemt, bet citiem tu tādu gribi dot. Tas ir egoisms, draugi!
Un cik daudz man pāri nodarījis viens mūsu draudzes brālis ar visiem tiem bukletiem. Kaut ko tur uztaisa un atsūta man, lai es paskatos. Tā arī saki man nākamreiz, lai es uztaisu pats. Un cits pagājušo svētdien dievkalpojuma laikā nebija nodrošinājis labu apgaismojumu, bija ļoti tumšs, kaut arī par 600 eiro mēs bijām noīrējuši dažādus apgaismojumus, kuri netika izmantoti. Uz skatuves bija pilns ar dūmiem, un viena no mūsu draudzes māsām gandrīz noģība, jo slikti palika, nebija ko elpot. Tam visam ir apakšā skaidrojums, viens vārdiņš, egoisms, lielākā vai mazākā mērā. Lūk, kas var traucēt, un kāpēc velns joprojām valda. Es skatos, es redzu uzvaru, bet velns man neļauj uzvarēt. Ir jāsāk domāt, kā es varu dot, nevis tikai ņemt. Dot cilvēkiem to, ko es pats vēlos saņemt. Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Ja mēs patiešām pildītu šo bausli, nebūtu nekādu problēmu. Un es aizmirsu pateikt arī to, ka visi šie cilvēki, kurus es minēju šodien, ir daudz, daudz laba izdarījuši.
4. Lēns temps.
Nākamais iemesls, kāpēc velns darbojas mūsu dzīvē, ir tāds, ka mums ir lēns temps. Mēs atliekam uz rītdienu to, ko mēs varam izdarīt šodien. Lūk, iemesls, mēs redzam, bet tomēr mums nenotiek tā, kā tam jānotiek. Nav vajadzīgā tempa, arī ūdens vārās tikai pie simts grādiem!
Klausies, tas ir vārds tev personīgi. Katram personīgi draudzē „Kristus Pasaulei”, arī visiem tiem, kuri skatās dievkalpojumu internetā. Ja tu līdz šim kaut kādus mērķus esi uzstādījis uz gadu vai diviem, trijiem gadiem uz priekšu, nekad vairs nedari tā. Jā, liec gada mērķi, bet koncentrējies uz nedēļas mērķi. Lai katru nedēļu ir izaugsme. Mērķis katrai dienai, lai izdarītu darbu ceļā uz savu mērķi. Kā atskaites punktus ņem nedēļas un mēnešus. Nedēļu strādā, katru dienu dari tajā virzienā, un pēc nedēļas jau redzēsi rezultātu un ar katru nedēļu sasniegsi vairāk. Neatliec vairs neko uz rītdienu, paātrini tempu. Grupiņu izaugsme. Tik daudzi no jums sapņo par savu biznesu. Bet tev ir simts iemesli tam, kāpēc tu to nevari sākt, bet cits vienkārši iet un dara to. Pašas primitīvākās atrunas ir šādas: es nevaru sākt, jo man ir jāuzsāk, bet man jāmaksā par dzīvokli un mašīnu. Atceries, draugs, tas viss ir pupu mizas, skaties no cita punkta, no augšējā skatupunkta. Tad kad tad tu sāksi savu biznesu galu galā? Nekad, apburtais loks. Ej un izdari to! Lai sāktu savu biznesu, esošais darbs ir jāsamazina un jaunais darbs ir jāuzsāk. Ir jāmaksā arī par dzīvokli un mašīnu. Ir jāpārdod mašīna un jāiet uz lētāku dzīvokli, nu, cita ceļa nav, nefantazē. Pāri paliekošā nauda ir jāiegulda savā biznesā. Nu, ko tu gaidi kaut kādus brīnumus, rīkojies!
Es skatījos liecību internetā, Vladimira Muntjana draudzes liecību. Viņi atvēra draudzi Kišiņevā, Moldovā. Kā atvēra? Vienkārši caur internetu bija viens cilvēks, kurš atbrauca pie viņiem, kuram bija sava mājas grupiņa, caur viņu draudzi iesāka. Šis cilvēks atbrauca, izgāja apmācību, aizbrauca atpakaļ, iesāka draudzi, dažu mēnešu laikā cilvēku skaits pieauga līdz simts cilvēkiem. Te nav runa par diviem vai pieciem gadi, dažu mēnešu laikā jau draudzē bija simts cilvēki. Lūk, to sauc par tempu, ātrumu. Lietas ir jādara uzreiz!Vienai mūsu draudzes māsai mamma ir teikusi tā: „Ja tev priekšnieks darbā lika izpildīt kaut kādu uzdevumu, dari to uzreiz, nekavējoties.” Un tāpēc viņa arī izdara labi visas savas lietas un uzticētos darbus. Mēs neviens neesam ideāls, esam tikai cilvēki, nevaram visu izdarīt perfekti.
Augstākais garīgais punkts ir pie Jēzus Kristu pie Dieva labās rokas. Mēs katrreiz ar Gara acīm iztēlojamies, redzam, lūdzam un strādājam, mums pieder viss, mums jāskatās no tās vietas, kur mēs esam caur Jēzu Kristu. Miesas acīm izskatās, ka velns joprojām valda, taču tā var būt tikai ilūzija. Viņš valda, bet pār mani vairs nevalda. Velns ir gāzts, viņš ir zaudējis. Es eju un paņemu atpakaļ to, kas pieder man. Simts procenti ej uz priekšu un ne soli atpakaļ.
Čārlzs Stenlijs teica ļoti labu lietu. Kad Dievs runā uz tevi, Viņam ir trīs veidi, kā Viņš to dara:
1. Viņš runā caur Dieva Vārdu. Vai Dieva Vārds runā uz tevi šodien? Tu dzirdi, tu zini, kas jādara pareizi, bet laid gar ausīm, gaidi, atliec uz rītdienu?
2. Svētais Gars runā uz tavu sirdsapziņu. Tagad tu dzirdi, viss ir kārtībā, pēc tam Viņš jau sāk runāt ar iekšēju balsi, kā pamudinājumu. Iekšēja balss, nemiers, pamudinājums: dari, dari, citādāk būs nepatikšanas, būs ziepes. Bet tu atkal nedari un laid gar ausi visu, ko tev saka Dievs?
3. Ja tu turpini neklausīties, nākamais, ko Dievs izdara, – uztaisa tev problēmu, un zini, kādu? Lielu problēmu. Tādu, lai tu saprastu. Bet ne Dievs sūta šo problēmu, bet attiecīgi, kad mēs nerīkojamies pēc Dieva vārda, velnam uzreiz rodas iespēja iejaukties tavā dzīvē. Un tev ir problēma, kuru es saucu par „paātrinātāju”.
Tad man ir jautājums tev: vai tu gribi paātrinātāju? Vai arī tu gribi dzirdēt un vienkārši darīt? Mazi bērni ir jādisciplinē, kamēr viņi iemācās. Pieaugušam cilvēkam nevajadzētu tā. Saproti un dari, negaidi, kamēr tev izveidosies sarežģītas situācijas, kuras jau ir grūti atrisināt. Tātad dažādu darbību temps var vairākkārtīgi palielināties atkarībā no apstākļiem un motivācijas. Pēkšņi tu sāc kustēties. Piemēram, tu nelūdz kārtīgi Dievu, un tev ir lielā problēma, piemetas kāda nopietna slimība. Vai, kā tu lūgsi, draugs, Dievu! Paātrinātājs var vairākkārtīgi paātrināt tempu un atnest rezultātus. Līdz ar to arī palielinās rezultātu daudzums un kvalitāte. Piemēram, ja tevi spiež parādu piedzinēji, tu sāksi strādāt, draugs. Vai nav labāk paklausīt Dievam? Kas nestrādā, tam nebūs ēst. Mums nevajag paātrinātājus. Āmen.
Sauls un Dāvids atradās divos dažādos punktos, tu tūlīt dzirdēsi ļoti labas lietas. Sauls bija svaidīts ķēniņš, Dāvids bija ganu zēns. Pēc nepaklausības Dievam, Sauls pazaudēja savu svaidījumu, un svaidījums tika dots Dāvidam. Tātad, reālais ķēniņš, kurš valdīja, bija Sauls, bet viņš jau bija gāzts. Dievs bija viņam atņēmis svaidījumu un atdevis to Dāvidam, bet Dāvids vēl nevaldīja, viņš valdīja augšā, kaut gan to vēl nevarēja redzēt. Tu esi kā Dāvids, bet Sauls ir kā velns. Tu neredzi kaut kādas situācijas savā dzīvē, tavā miesā, iespējams, kaut kādas lietas vēl ir neatrisinātas, vai prātā, vai dvēselē, emocijās, darbā vai biznesā, tu savām acīm tās vēl neredzi, bet tu esi Dāvids, tu esi svaidīts, velnam nav svaidījuma, viņš ir gāzts ķēniņš, tu valdi. Svaidījums atstāja Saulu un pārgāja uz Dāvidu, bet, kad Dāvids spēlēja cītaru, ļauns gars uzbruka Saulam un viņu mocīja, bet, kad Dāvids atnāca pie Saula un spēlēja cītaru, Sauls bija mīļš. Bet Sauls bija valdnieks, viņš kontrolēja visu Israēlu. Dāvids bija puika, jauns zēns, bet svaidīts ar Dieva Garu, viņš redzēja ar pareizām acīm. Dāvids spēlēja cītaru, un kurš valdīja tajā brīdī? Dāvida klātbūtnē Saulam notika izmaiņas. Armija Saula vadībā, kad ieraudzīja Goliātu, nobijās un bēga. Atnāca Dāvids un teica, ka ies un cīnīsies. Un armija, Dāvida darba iedvesmota, uzvarēja filistiešus. Saula vadībā neuzvarēja un Dāvida vadībā uzvarēja, kurš ir ķēniņš galu galā? Kad Dāvids gāja cīnīties ar Goliātu, Sauls teica, ka viņš to nespēs, jo visi apstākļi ir pret viņu, bet Dāvids teica: „Varu, jo Dievs ir ar mani.” Viņam bija svaidījums, viņš skatījās no cita garīgā punkta. Viņš gāja un uzvarēja. Sauls divas reizes meta šķēpu Dāvidam. Sauls ienīda Dāvidu par viņa svaidījumu un meta divas reizes šķēpu, gribēja piedurt pie sienas. Dāvids divas reizes no tā izvairījās.
Reālā ķēniņa vara ir Saulam, bet ne pār Dāvidu. Reāla velna vara ir tev apkārt, varbūt kaut kādās dzīves situācijās, bet ne pār tevi. Ja arī miesā vai dvēselē ir kaut kādas lietas, ar kurām ir jātiek galā, kur velns joprojām kontrolē kādas tavas cilvēciskās daļas, tad tavs garīgais cilvēks ir stiprāks, tu uzvari, tu valdi, tu kontrolē situāciju, tu redzi ar Gara acīm savu uzvaru. Sauls baidījās no Dāvida, Dāvids ne no kā nebaidījās. Sauls savu meitu Mihelu izmantoja, lai Dāvids ietu bojā, viņš teica: „Ej, nogalini simts filistiešus un dabūsi manu meitu par sievu.” Sauls domāja, ka Dāvids kritīs tajā kaujā, bet Dāvids nogalināja divsimts filistiešus un paņēma par sievu Saula meitu Mihelu, un ne tikai apprecēja viņu, bet viņa iemīlējās Dāvidā. Saula dēls Jonatāns iemīlēja Dāvidu, te nav runa par visādiem jokiem, viņi kļūst par tuvākiem draugiem, pat Saula dēls mīlēja Dāvidu. Dāvids visās kara gaitās bija gudrāks par visiem Saula virsniekiem un iemantoja popularitāti tautā. Un pilnīgi visu, ko Sauls pasāka pret Dāvidu, Dāvids vērsa pret pašu Saulu, un Dāvids vienmēr uzvarēja. Vienalga, ko Sauls darīja Dāvidam, vienmēr Dievs to vērsa par labu Dāvidam.
Tev patiktu tāds stāvoklis? Vienalga, kurš ko pret tevi vērsīs, vārdus vai darbības, vienmēr Dievs vērsīs tev par labu, tu vienmēr paliksi uzvarētājs. Un, kad Dāvids jautāja Tam Kungam kādas atbildes, Dievs runāja ar viņu, bet, kad Sauls runāja ar Dievu, Dievs klusēja. Sauls gāja pie burves, lai zinātu Dieva gribu. Un ko burve pateica? Izsauca Samuēlu un pateica, tu vēl šodien būsi pie manis, Sauls kaujas laukā nomira, izdarīja pašnāvību. Un Dāvids ieguva ķēniņa troni. Sauls ar 3000 specvienības karavīriem gāja pret Dāvidu, un Dāvids vienmēr uzvarēja. Sauls kādā alā iegāja, lai nokārtotu savas dabiskās vajadzības, un tur Dāvids sēdēja ar savu pārinieku, un tur Dāvids nogrieza Saula mētelim stūri, un kad Sauls iznāca no alas, Dāvids viņam to parādīja, Sauls tika apkaunots. Dāvids pilnībā valdīja pār Saulu, kaut arī viņš karoja pret viņu, uzmācās viņam ar viltu, ar varu, ar ļaunu, viņš nespēja kontrolēt Dāvidu. Un neviens nespēs tevi kontrolēt. Tu esi brīvs. Aleluja!
„Bet ķēniņš Salamans lai ir svētīts, un Dāvida tronim jābūt stipri pamatotam Tā Kunga priekšā uz mūžīgiem laikiem.” (1. Ķēniņu grāmata 2:45)
Tas tā bija tāpēc, ka Sauls un Dāvids bija dažādos garīgajos punktos. Dāvids bija augstākā punktā nekā Sauls. Un tu pieņem lēmumu šodien, paliec augstākajā punktā!
„Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” (1. Korintiešiem 15:57)
Mums pieder uzvara. Ko tu šodien iemācījies, kur tu atrodies? Tu esi augšā un uz lietām tu skaties no augšas, un par lietām un apstākļiem tu domā no tā punkta, kur tu esi debesīs, savienots ar debesīm. Tu maksā simts procentu cenu, un tu neesi egoists. Tu esi kā Dāvids, pār kuru Saulam nav nekādas varas. Velns valda, bet tā ir tikai ilūzija, viņš ir gāztais ķēniņš. Un agri vai vēlu tu pakļausi visas teritorijas, kuras velns bija atņēmis. Viss ir ļoti vienkārši – lai šajā gadā mēs esam vienmēr augšā un nekad apakšā, simts procenti, ej uz priekšu!
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Daila Lielbārde
