Šodienas svētrunas tēma ir „Bībele ir atbilde.” Kaut kad vasarsvētku bīskaps, šobrīd bīskaps, bet toreiz viņš bija mācītājs „Dzīvības avotā”, un rīkoja evaņģelizācijas dievkalpojumu „Mosties, Latvija!”, tur bija kāds franču evaņģēlists un uz flajerīša virsū bija rakstīts – Jēzus ir atbilde. Man likās ļoti nesaprotami, un es teicu, ka neko nevar saprast, kāda ir atbilde, nekas nav paskaidrots. Es tagad esmu nonācis līdz tam līmenim, kad man šķiet, ka visiem viss ir jāsaprot. Bībele ir atbilde praktiski uz visiem taviem būtiskajiem jautājumiem, pamatjautājumiem. Iespējams, tur nav atbildes tavai profesijai, specifikai vai detaļām, vai kā pareizi virzīt savu profesiju. Bet ir atbilde par mūžīgo dzīvību, par mūžīgo eksistenci, atbilde par to, kā būt laimīgam. Bībelē ir atbilde par mūžības jautājumu, par attiecībām ar Dievu, kāds Viņš ir, par kopējo dzīves virzienu, par to, kas ir labs un kas slikts – tas viss ir Dieva vārdā.

Bībele ir visvairāk tulkotā grāmata pasaulē. Katru sekundi iespiež vienu jaunu Bībeli. Vecākie raksti ir 3400 gadus seni, un tie paši senie raksti ir smelti no tālākas pagātnes, iespējams no radīšanas stāsta sākot, jo Bībelē radīšanas stāsts ir aprakstīts. Jaunākie raksti ir 1000 gadu seni, Jaunā Derība tika sarakstīta 50.–90. gados mūsu ērā. Jaunākie ir tūkstoš, vecākie – 3400 gadus seni, pati Bībele ir sarakstīta apmēram 1000 gadu laiku posmā. Tas nav tā, ka kaut kāds gudrītis izdomāja, ka viņam ir atklāsme no Dieva, ka viņš kaut ko ir redzējis sapnī, nosēdās un uzrakstīja Bībeli. “Gredzenu pavēlnieks” arī viena no populārākajām grāmatām, kas patiesībā arī ir par Kristu, “Gredzenu pavēlniekam” pamatā ir kristīgā vēsts. Nosēdās un uzrakstīja grāmatu? Nekā tamlīdzīga. Bībelei ir daudz autoru. Jaunajā Derībā ir 27 grāmatas, un Vecajā Derībā – 39 grāmatas. Ir daudz un dažādu autoru, un visos šajos autoru darbos, kas arī nav autoru darbi, ne obligāti pats ir rakstījis cilvēks, bet gan viņi ir aprakstījuši to, ko ir diktējuši, arī ko ir redzējuši. Daudz dažādu personību: ķēniņi, pravieši, tiesneši, soģi, dažādi Dieva cilvēki. Tas, kā viņi ir dzirdējuši no Dieva, Dieva iedvesmoti cilvēki, Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā, un tūkstoš gadu laiku posmā ir tapis šis apkopojums – Bībele. Bija stingrs standarts, ko izvēlējās, kādas grāmatas atstāt kanonā, kādas mest ārā, ir arī apokrifi, ir daudz dažādu rakstu, bet bija dažādi kritēriji, pēc kuriem īpašs baznīcas konsīlijs nolēma, ko atstāt Bībelē un ko nē. Piemēram, vai rakstītais ir saistīts ar konkrētu apustuli, daudz tādas svarīgas lietas, pēc kā tika spriests.

Pār visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams; jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā. (2. Pētera vēstule 1:20-21)

Šeit nav viens cilvēks, šeit ir daudz cilvēku un ļoti ilgā laika posmā, un viņu vēsts sakrīt pamatā un galvenajā vadlīnijās. Bībele ir Dieva atklāsme cilvēkiem. Dievs, kuru neviens nav redzējis. Bībele saka, ka iesākumā bija vārds, ka vārds bija pie Dieva, un vārds ir Dievs. Tas ir viss, ko mēs varam, kā mēs varam uztvert, saprast caur vārdu. Vārds, kā mēs zinām, ir doma. Doma, kas ir izteikta burtos, skaņās un zilbēs. Arī tēls būs nepareizi teikts, jo no dzimšanas akls cilvēks tēlus nevar redzēt, viņš savādāk uztver. Paliek doma un ideja. Tā ir Dieva ideja – Dieva atklāsme cilvēkiem. Dievs ir radījis debesis un zemi, mūs, cilvēkus, un Viņš mums ir iedevis instrukciju, kā lietot šo pasauli, kā dzīvot un caur Dieva vārdu Viņš ir atstājis iespēju iepazīt Viņu pašu personīgi. Ne tikai kā mums pareizi dzīvot, būt svētītiem, ne tikai kā iemantot mūžīgo dzīvību, ne tikai šajos jautājumos, bet pazīt arī Viņu pašu personīgi. Tāpēc Bībele ir atbilde, bet lai šī atbilde būtu atbilde tev, nevis tikai man vai kaimiņam, bet tieši tev personīgi, tad Bībele ir jāstudē, jālasa, ir jāklausās, jo tādi paši Dieva cilvēki, kas ir runājuši Svētā Gara spēkā, šo tūkstoš gadu periodā, kad tapa Bībele kopumā, tādi paši Dieva cilvēki māca Dieva vārdu arī šodien. Neviens rakstu galiņš nav patvaļīgi iztulkojams. Mēs katrs paši tulkojam, tomēr arī šodien draudžu mācītāji, kalpotāji runā Dieva Gara spēkā, bet pamatojoties tikai uz iepriekšējo atklāsmi.

Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? (1. Korintiešiem vēstule 3:16)

Es izstāstīšu notikumu no Bībeles, notikumu par īpašiem cilvēkiem Bībelē, Svētā Gara vadīti cilvēki, kā viņi aizkustina. Tu zini, ko nozīmē Svētā Gara vadīts cilvēks? Tu zini, ko nozīmē dzirdēt no Dieva? Tas nebūt nav tas, ko kristieši parasti iedomājas. Svētā Gara vadība nemaz nav tas, ko cilvēki iedomājas, ka viņiem būs īpašie sapņi, ka var nestudēt Bībeli, ka var ignorēt draudzes mācību, viņš var kaut kur plivināties un tāpat dzirdēs Dievu. Tas nebūt nav tā. Ka viņš var nepārzināt Bībeles kontekstu un var virspusēji attiekties pret Dieva vārdu un nedabūt to savā sirdī, svētākajā vietā sirdī, ieradumos, ne tikai ar prātu noskaitīt teoriju. Tā ir visu cilvēku problēma, kas mācās augstskolās, kuri pierod mācīties un saņemt atzīmes, nevis dabūt rezultātu, tā ir problēma. Ne tikai zināt, bet dabūt sirdī un sākt praktizēt Dieva vārdu, un tur ir svētība, ļoti liela svētība. Šādi cilvēki kļūst Svētā Gara vadīti. Viņi pat tev neteiks, lai jūs visi noticētu, ka Dievs teica, ka viņi dzirdēja Dieva balsi no debesīm. Svētā Gara vadītiem cilvēkiem īpaši tas nav jāreklamē, jo viņi ir Svētā Gara vadīti. Šo sprediķi varētu arī nosaukt par Dieva Gara vadību, kā Dievs un Dieva Gars vada. Mums nav īpaši tādas problēmas, tāpēc tos nav, ka es mācu šīs lietas, kā tas pareizi izskatās, ko Dieva vārds par to māca. Vispār tāda problēma pastāv Kristus miesā, īpaši Svētā Gara vadītie cilvēki, viņi domā, ka viņi ir Gara vadītie, patiesībā paši izdomā, ko viņiem Dievs šodien saka, ienāca kāda doma galvā un to Dievs saka. Piemēram, kādu desu veikalā pirkt. Tā ir viņu Dieva vadība, ko paši izdomā, uzdod jautājumu Dievam un tad viņi paši atbild, un pēc tam saka, ka viņiem Dievs teica. Ja melns kaķis pārskrēja pāri ceļam, tad Dievs teica, ja nepārskries, tad Dievs neteica. Tad viņi vadās arī no zīmēm vai sapni redzēja. Pirms nakts saēdies speķi, tad murgi rādās un tad liekas, ka Dievs kaut ko teica.

Un redzi, kāds cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekāms nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Templī, kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, lai izpildītu pie Viņa bauslības paražu. (Lūkas evaņģēlijs 2:25-27)

Kad Jēzus piedzima, tad vecāki mazo Jēzu nesa uz templi, lai par Viņu nestu upuri, jo pirmdzimtie bija jāizpērk. Kas ir tas kritērijs, pēc kā šie Bībeles cilvēki, kas šo ir fiksējuši, šajā gadījumā, kāpēc Lūka saka, ka Dieva Gars bija viņā? Vai to kaut kā varēja redzēt no ārpuses? Vai viņam bija ārprātīgi lielas acis? Citiem arī ir tādas. Šis cilvēks, Svētā Gara skubināts, nāca uz templi, jo Svētais Gars viņam bija pateicis, kamēr neturēšot uz rokām Pestītāju. Viņš ņēma rokās šo mazo bērnu un slavēja Dievu. Viņa acis tagad bija redzējušas pestīšanu Izraēlam. Tagad viņš varēja aiziet mierā, tagad varēja nomirt. Viņš to zināja, ka būs pestīšana, būs glābšana, un viņš zināja, kurš ir šis glābējs. Tas nenozīmē, ka obligāti viņam to kādā īpašā veidā pateica, vai uz līdzenas vietas un bez iepriekšējām zināšanām. Tas bija cilvēks, kas bija pietuvināts templim, cilvēks, kurš ir mācījies, studējis rakstus. Cilvēks, kurš zināja notikumu pat par trīs austrumu gudrajiem, kuri nāca pielūgt Jēzu. Cilvēks, kurš sekoja līdzi politikai, jo tā laika politika bija ļoti saistīta ar reliģiju. Faktiski tas bija viss viens. Reliģiskie līderi bija arī politiķi. Viņš atpazina, ka šis ir Jēzus.

Un tur bija praviete Anna, Fanuēla meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru. (Lūkas evaņģēlijs 2:36)

Viņa septiņus gadus precējusies, pēc tam viņa dzīvoja kā atraitne. Viņa nešķīrās no tempļa, bet kalpoja Dievam ar gavēšanu un lūgšanu. Arī viņa nāca un atpazina pestītāju, un slavēja Dievu par to, viņa zināja. Tas ir pārdabiski, un tā ir Svētā Gara vadība, bet, kad tu vairāk iedziļinies visos šajos procesos, tad tas viss tik ļoti pārdabiski vairs neliekas. Tas ir pārdabiski, bet pašam tas tā vairs neliekas. Es par sevi varu teikt, ka man ir Svētā Gara vadība, bet es nekad nesaku, ka man Dievs teica, es izvairos no tā, jo man ir bail teikt tādas lietas. Ja es saku, ka Dievs teica, es īstenībā pats izdomāju, bet tajā visā, ko es izdomāju, ir Dieva vadība. Es to pats izdomāju, bet tur ir Dieva vadība, jo šīs lietas, kuras es saņemu un daru, tās gandrīz visas darbojas, un es redzu svētību tajā visā. Es zinu, kā tas viss ierakstās kopējā Dieva plānā gan man, gan priekš tevis, priekš Kristus miesas kopumā, priekš valsts kopumā.

Tagad ķersimies pie tā svarīgākā cilvēka, kas bija arī templī. Kad Jēzum bija divpadsmit gadu, tad vecāki divas līdz trīs reizes gadā gāja uz templi, notika upurēšana. Jēzus savā ziņā bija kļuvis pilngadīgs, divpadsmit gadu, tas bija tāds vecums, kad Viņš pilntiesīgi varēja piedalīties kā draudzes loceklis. Viņi gāja uz templi, un atpakaļ ceļā no tempļa viņi pazaudēja Kristu, viņi pazaudēja savu dēlu. Viņi attapās, ka Jēzus nav ar viņiem un Viņu meklēja. Viņi meklēja trīs dienas, jo nezināja, kur Jēzus ir. Meklēja Jēzu ne tur, kur Viņš ir jāmeklē. Jāzeps un Marija neko nesaprata. Kaut arī no Marijas piedzima Kristus, viņa nesaprata. Viņa daudzas lietas nesaprata, to pierāda arī tas, ka vēlāk, kad Jēzus sāka Savu kalpošanu, trīsdesmit gadu vecumā, tie bija viņi, Viņa ģimene, kas nāca un teica, ka Jēzus ir traks, ar ko Viņš nodarbojoties. Viņi teica Jēzum, lai Viņš nomierinās, bet Jēzus teica – nē. Kas ir Viņa brāļi un māsas? Ko Es klausīšu? Viņš Savu Tēvu debesīs klausīs un šeit ir Viņa draudze. Viņam bija prioritātes. Tāpat kā no Pētera Viņš vēlāk nepieņēma, nosaucot viņu par sātanu. Šeit par to teica sprediķī Ričards Erī. Jēzus nevienu cilvēku nebija tā nosaucis, bet uz Pētera teica. Kāpēc? Tāpēc ka viņš gribēja Jēzu novirzīt no viņa uzdevuma. Pasarg` Dievs, ka ar Jēzu tas nenotiek, ka Viņš iet pie krusta. Vecāki pazaudēja Jēzu, un pēc trīs dienām viņi atrod, ka Jēzus sēž starp rakstu mācītājiem un uzdod viņiem gudrus jautājumus. Ko Jēzus darīja šīs trīs dienas? Viņš bija draudzē, Bībeles studijās. Tas bija templis, kur nāca svētkos, kur bija speciālas mācības, kur rakstu mācītāji mācīja. Jēzus, Dieva Dēls, bet priekš kam Viņam mācīties? Bet Viņš taču bija cilvēks, bet vienlaicīgi arī Dievs. Tas nozīmē, ka Jēzus bija mācīts vīrs. Tur ir rakstīts, bet varbūt tas ir pārspīlēti, tāpēc ir apokrifi, kur par Jēzus bērnību ir visādi brīnumi, tie nav Bībelē, jo nav ticami pierādāmi. Mēs nezinām, kā bija Jēzum bērnībā. Arī šajā jautājumā varbūt nav pārspīlēti.

Un pēc trim dienām tie Viņu atrada Templī sēžam starp mācītājiem, tos klausoties un tos jautājot. Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēm. (Lūkas evaņģēlijs 2:46-47)

Jēzus bija gudrs bērns. Tā bija tā laika apmācība, kad pats rakstu mācītājs māca, tad ir jautājumi un atbildes. Tika vērtēts, kā tu atbildi, kā uzdod jautājumus, tas viss ietilpa šajā apmācības procesā. Visiem vajadzēja skolotājus un mācekļus. Labiem skolotājiem bija daudz mācekļu. Pāvils bija pie farizeja kājām audzināts, un viņš pats bija farizejs, kas izskaidro, ka viņš zināja rakstus un viņam bija Dieva principi. Tikai kaut kas bija attiecībā pret Kristu nepareizi. Vajag saprast trīs lietas. Jēzus ir templī. Ko Viņš tur dara? Jēzus templī mācās. Pirmā lieta, ka Jēzus ir templī, otrā lieta, ka Viņš mācās un trešā lieta ir, ka vecāki Viņu atrod un nesaprot, ko dara Jēzus. Viņi meklē trīs dienas, bet ne templī. Viņi nezina, ka Jēzum ir jāmācās, viņi neizprot, cik tas ir svarīgi. Te man patīk atbilde no Jēzus:

Un, Viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un Viņa māte sacīja Viņam: “Mans dēls, kāpēc Tu mums to esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši.” (Lūkas evaņģēlijs 2:48)

Vecāki pārbijās no tā, ka viņu divpadsmitgadīgais dēls sēž templī un ar tādiem gudriem skolotājiem sarunājas. Te bija tas pravietojums, ka Marijai būs problēmas, skaidrs, ka problēmas, kad viņas dēlu sitīs krustā. Vecākus, protams, var saprast, ka viņi, vecāki, bija meklējuši dēlu.

Bet Viņš tiem atbildēja: “Kam jūs esat Mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?” (Lūkas evaņģēlijs 2:49)

Jēzum bija izbrīns, kāpēc Viņu vecāki ir meklējuši. Vai viņi nezināja, ka Jēzum ir jādarbojas Sava Tēva lietās? Jāzeps un Marija to īsti nesaprata. Jā, viņiem bija pravietojums, Jēzus piedzima viņu ģimenē, bet viņiem līdz galam nebija šī saprašana. Kā tad notiek šis mehānisms, kontakts ar Dievu? Kā tad notiek Dieva vadība? Kā tad notiek glābšana? Jēzus to zināja. Trešā lieta bija tāda, ka vecāki nesaprata. Viņi arī gāja uz templi, viņi taču gāja uz draudzi. Tajā laikā tā bija kā draudze, kad viņi gāja uz templi konkrētos laikos. Sinagogas izveidojās vēlāk izsūtījumos, kad bija diasporas. Kaut arī tajā laikā tās bija, bet konkrēti šajā laikā izraēlieši nāca uz templi. Arī vecāki nāca uz templi, bet ko viņi tur darīja? Atnesa upuri, kādu ziedojumu. Jēzus mācījās templī. Vēlāk Viņš izdzina no tempļa visus baložu pārdevējus un naudas mijējus.

Un Jēzus iegāja Templī un izdzina laukā visus, kas Templī pārdeva un pirka, apgāza naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju solus un saka tiem: “Ir rakstīts: Manam namam jābūt lūgšanas namam, – bet jūs to padarāt par slepkavu bedri.” (Mateja evaņģēlijs 21:12-13)

Lūk, templis, lūk, kāpēc es pirms tam lasīju rakstvietu.

Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? (1. Korintiešiem vēstule 3:16)

Jūs esat šis templis, un Dieva Gars jūsos mājo. Jēzus bija šajā templī, un Viņš Pats ir šis templis, un mēs esam templī jeb draudzē un mēs paši esam mājoklis Svētajam Garam. Mēs paši varam būt Viņa Gara vadīti, bet šīs atbildes ikdienā Dievs dod ar Bībeles starpniecību – Bībeli studējot, pārdomājot, meditējot, lasot, lūdzot, slavējot, apliecinot. Divu veidu templis – gan mūsu miesa kā templis, gan draudze kā templis. Vecajā Derībā tas pats princips: Jēzus ir templī, Viņš mācās templī.

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. (Jāņa evaņģēlijs 1:1)

Trīsvienīgs Dievs: Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Svētais Gars tevī mājo un izpaužas caur Dieva vārdu. Kur? Galvā? Nē, templī, vissvētākajā vietā. Jēzus sēdēja templī un mācījās. Pat Jēzum vajadzēja mācīties, Viņam vajadzēja vārdu sirdī, vārdu ieradumos, vārdu zemapziņā, vārdu garā. Lūk, ir šādi cilvēki, kas praktizē. Tu redzēji Sergeju Šidlovski, vai redzēji, kādas acis viņam bija? Bērniem arī tādas pašas. Viņš to praktizē. Pirms viņš atbrauca uz šejieni, viņš bija izbraucis viens pats uz noīrētu vietu uz 40 dienām. Mēs parunājāmies, un es viņam prasīju, vai viņš arī gavēja tajā laikā. Viņš teica, ka viņš daļēji gavēja. Viņš arī piekrita tam, ko es teicu, ka, ja gavē tikai uz ūdens, tad galva nestrādā, tad ir ļoti grūti kaut ko saņemt. Es arī mierīgi varu gavēt vienu līdz trīs dienas uz ūdens, bet vairāk – tā jau ir problēma. Man tā ir, jo galva nestrādā, tādēļ es atturos šobrīd, bet esmu mēģinājis, gan 40 dienas, gan 3 nedēļas, gan 2 nedēļas ir darīts. Pats gavēnis nav svarīgākais, svarīgākais ir gavēņa laikā kaut ko saprast, kaut ko iemācīties, kaut ko pārdomāt, būt ar Viņu, būt kopā ar Dievu. Templis kā draudze un templis kā tu pats, Svētā Gara templis. Vai jūs nezinājāt, ka jūs esat Dieva nams, un, ka Dieva Gars jūsos mājo?

Zinīga vīra mācība ir dzīvības avots [..]. (Salamana pamācības 13:14)

Mēs zinām, ka Rīgā ir draudze “Dzīvības avots”, es domāju, ka tas nav vienīgais, visā pasaulē ir daudz tādu nosaukumu, jo draudze arī ir kā dzīvības avots. Bet šeit ir rakstīts, ka “zinīga vīra mācība”. Es atgādinu, ka Bībele ir sarakstīta, pamatojoties tajā, ko Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā. Arī šodien Dieva cilvēki runā Svētā Gara spēkā, arī šodien Dieva cilvēki ir Svētā Gara vadīti, gan kā draudze kopumā caur mācītāju, gan arī individuāli savā personīgajā dzīvē grupiņā, savā kalpošanā. Individuāli tev pašam ir Svētā Gara vadība. Tā nav tad, kad tu skaties stulbas filmas vai lasi stulbas grāmatas, bet tad, kad tu sāc studēt Bībeli. Āmen! Studēt Bībeli un darīt to nopietni, jo Bībelē ir atbildes. Izrādās, ka Svētā Gara vadība nav nekas mistisks. Tu liec sev iekšā dzīvo Dieva vārdu, un tad tev rodas izpratne un izjūta. Bībelē teikts, lai topam pilnīgi mīlestībā un visā izjūtā, ka pat izjūtam, kā rīkoties, ka pat nespējam citādi vairs rīkoties. Mēs nevaram tā: “Es gribu mainīt savu dzīvi šodien, es gribu būt dziedināts.” Es kā vienmēr teikšu godīgi. Šeit konferencē kalpoja Sergejs Šidlovskis. Mani interesē Dieva vārds, ko viņš sludinās, es to gribēju dzirdēt, jo tur ir dziedināšana. Tev pašam ir jāpiepildās ar Svēto Garu, esot draudzē un lasot un studējot Dieva vārdu. Aizlūgšanas ir vajadzīgas, un tas, ko viņš darīja, ir pareizi, bet vairāk tas ir pareizi priekš tiem cilvēkiem, kuri jau ir Kristū, kas ir iesakņojušies Kristū, un viņiem ir tiesības reāli saņemt kaut ko no Dieva, arī caur šādu aizlūgšanu, viņiem šīs tiesības ir vairāk, un viņiem tas ir derīgāk. Citādi ir kā ar desmit spitālīgajiem. Kristus dziedināja desmit spitālīgos, un tikai viens atnāca atpakaļ. Jēzus jautāja, kur ir tie pārējie, neviens vairs neatnāca. Un Viņš tikai vienam pateica, ka viņa ticība ir viņam palīdzējusi. Veseli visi kļuva, bet reāli dzīvē palīdzēja mūžīgo dzīvību iegūt tikai vienam no viņiem. Tātad tas nav būtiskākais. Būtiskāk ir, lai Dieva vārds ir tevī. Tas, ko neviens tev nevar atņemt – Dieva vārdu tevī.

Man vēlreiz jāatgādina par savu pamatskolas ķīmijas skolotāju, kura bija kļuvusi ticīga, kad jau es biju atnācis pie Kristus. Es jau kā kristietis aizgāju ciemos pie viņas. Skolotāja Ķelle. Viņai bija problēmas ar acīm, mēs jau tad viņai brilles slēpām zem stikla. Viņa nevarēja paņemt brilles, jo stikls bija virsū, viņa slikti redzēja. Mēs kā jau puikas smējāmies. Kad es aizgāju ciemos, viņai Bībele bija nolikta priekšā, un viņa teica: “Es mācos Bībeli no galvas.” Viņa, skolotāja, kas visu mūžu pieradusi mācīties un mācīt, jo viņa juta, ka redze paliek sliktāka, tas bija viņai no sirds. “Kas būs tad, kad es vairs neredzēšu?” Tad būs tas, kas ir tevī. Izmantojiet šo laiku un lieciet sevī Dieva vārdu! Es zinu, ka jauniešiem liekas, ka viņiem visa pasaule ir kabatā un ilga dzīve priekšā. Nekas jums nav ilgs. Bībelē teikts, ka tūkstoš gadi ir kā viena diena un viena diena kā tūkstoš gadi. Kas ir cilvēks? Bībelē ir teikts, ka cilvēks ir kā vēja pūsma – te viņš ir, te viņa vairs nav.

Redzi, Tu manas dienas esi licis sprīža garumā, un mans mūža ilgums nav it nekas Tavā priekšā. Tikai vēja pūsma ir cilvēks savās mūža gaitās! (Psalms 39:6)

Es braucu pa Zirņu ielu, kur abās pusēs ir kapi – vienā pusē darbojušies kapi, otrā pusē nolīdzināti vecie, senie kapi, kur ir palikuši vēl mauzoleji, un kāds teica: “Vai, kādas vizbulītes! Visi tie kapi ir pilni ar vizbulītēm.” Tur jau ir taciņas un cilvēki staigā pāri. “Jā, cilvēki ir kļuvuši par vizbulītēm.” Kāds iebilda: “Tie cilvēki sen nomiruši, nav nekāda sakara.” Es tomēr domāju, ka sakars ir – viņi tajā zemē tur ir. Vai zini, ka visa Rīga ir “uz kauliem”? Visas pilsētas, kur dzīvojam, ir uz kauliem. Rīgā pat rakt neko normāli nevar – visur kauli ir apakšā, jo sena pilsēta. Vieni dzimst Latvijā, par nožēlu, arvien mazāk, bet citi mirst. Latvija izmirst.

Tev ir tas, ko tu ieliksi sevī. Tu esi pareizi izdomājis, ka šodien nemarinēji gurķus, bet atnāci uz dievkalpojumu klausīties zinīga vīra mācību. Kas klausās zinīga vīra mācības, kas ir Svētajā Garā. Dieva cilvēki runā Dieva Gara spēkā, tāpēc jau ir tie kalpotāji, tāpēc jau ir tie mācītāji, tāpēc ir pravieši, tāpēc ir vadītāji grupiņās, tāpēc jau viņi ir, lai to visu saturētu. Tāpēc tās konferences, tāpēc tie viesi mums ir, tāpēc ir tev Bībele mājās, lai vari atvērt pats, studēt un pielūgt! Tu esi brīvs cilvēks. Jo – kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība. Tā Kunga Gars ir tur, kur tu ar Dieva vārdu pildies. Vasarsvētku draudzes teoloģija māca, ka Jēzus saņēma Svētā Gara kristību tajā brīdī, kad Viņš kristījās. Es domāju, kāpēc tā. Un tāpēc obligāti saņem Svētā Gara kristību, kad tu kristies, cilvēki šo mācību izdomā dažādi. Bet Bībelē ir rakstīts, ka Svētais Gars kā balodis uz Jēzu nolaidās kristību laikā. Jānis Kristītājs Viņu kristīja.

Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās, un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās [..]. (Lūkas evaņģēlijs 3:21-22)

Būsim godīgi, kas uz Viņa nolaidās? Tā ir interpretācija. Svētais Gars kā balodis nolaidās. Vai tur ir rakstīts, ka Jēzus mēlēs runāja tajā brīdī? Nav rakstīts. Un tas viss arī nav svarīgi. Balodis nolaidās. Un, Svētā Gara vadīts, Jānis Kristītājs bija saņēmis, ka tas, uz ko viņš redzēs balodi nolaižamies, tas ir tas īstais. Viņš taču zināja, kurš ir tas īstais. Viņi piedzima ar pusgada intervālu, abi taču bija radinieki. Viņš taču zināja, kurš ir pestītājs piedzimis, un kurš ir pestītāja palīgs piedzimis. Ceļa nolīdzinātājs. Viņi bija ģimenes draugi, brālēni, visus tos pravietojumus un vīziju viņi zināja. Vēl Jēzus bija tikai vēderā, kad Elizabete satika Mariju, viņai bērns vēderā sāka lēkāt, pestītāju slavēja. Atcerieties, ka tas Bībelē ir rakstīts – visādas interesantas parādības bija notikušas. Tā kā zīme. Svētais Gars tevī – tas nav tāds vienkāršs, pārdabisks notikums, bet tā ir regulāra piepildīšanās ar Garu caur vārda studijām un praktizēšanu. Kā jau es minēju, mēs esam atnākuši, mēs gribam šodien mainīties, gribam būt veseli. Sergejs Šidlovskis palūdza par cilvēkiem, bet tā ir tāda īslaicīga palīdzība. Tas der tiem ilgtermiņā, kas patiešām iedziļinās. Gribam visu uzreiz, bet uzreiz nenotiek. Notiek tad, kad tu esi tam gatavs. Tad, kad Dieva vārds vairs nav tikai teorija, bet ir kļuvis par daļu no tevis.

Visi veiksmīgi cilvēki lieto Bībelē aprakstītos principus. Tikai ne visi atzīst pašu Dievu. Lielākai daļai ir arī kāds garīgais pamats, kuriem ir Kristus, ir dažādi garīgie pamati, citam vispār tāda nav, cits ir pilnīgi ateists, bet šie principi paši par sevi darbojas, tie ir Dieva iedibināti. Iespējams, ka viņi bija piedzimuši tādā ģimenē, viņiem šie principi ir ieaudzināti. Šiem pašiem Dieva likumiem jau ir spēks, visi tos neprezentē kā Bībeles principus, tos prezentē kā mārketinga vai biznesa principus, vai laimīgas dzīves principus. Aizej pie normāla psihologa, un viņš neko citu tev neiemācīs kā šos pašus Bībeles principus. Kad es šeit runāju par Bībeli un rakstvietām, liekas, ka tas ir kaut kas šausmīgs, bet patiesībā tās ir vienkāršas lietas. Mums ir svarīgi aiz šīm vienkāršajām lietām atrast Pašu Radītāju, būt personīgās un tuvās attiecībās ar Pašu Viņu un būt Viņa vadītiem. Mūsu draudze ir Viņa vadīta.

Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, bet tomēr neesam izmisuši. Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši. Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā. Jo, kamēr dzīvojam, vienmēr topam nodoti nāvē Jēzus dēļ, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu mirstīgajā miesā. [..] Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas. Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs. (2. Korintiešiem vēstule 4:8-11; 16-18)

Šī ir ļoti interesanta rakstvieta, es to pārdomāju šonedēļ. Pāvils žēlojas korintiešiem. Vai tev nav tādu situāciju, kad nezini, ko darīt? Tu atnāc pie mācītāja, un mācītājs saka: “Es nezinu, tev pašam jāizdomā.” Tu aizej pie psihologa, kurš tev sastāsta brīnumus. Tu meklē informāciju un neko nesaproti. Tev ir tādas situācijas, ka jārīkojas, bet tu nezini, kā rīkoties, un tev ir lielas šaubas, vai tas būs pareizi, vai nebūs vēl sliktāk viss tagad? Varbūt pat nopietnas problēmas, nopietnas lietas, pat arī uz panākumu sliekšņa, bet tur ir jāizdara pareizs lēmums, jo pretējā gadījumā viss neizdosies. Nav tev tādu situāciju? Vai tu vienmēr visu precīzi zini, kas jādara? Manā komandā cilvēki zina tās lietas precīzi, bet kā izdarīt – tas ir viņiem pašiem jāizdomā. Arī Pāvilam bija tādas situācijas. Viņš saka, ka neesam izmisuši, bet mēs esam bez zināšanām, ko darīt tālāk, kur braukt tālāk, kā rīkoties tālāk. Viņi nebija izmisuši, jo Pāvilam bija Svētā Gara vadība, un, lai ko viņi neizvēlētos, Dieva Gars viņu vadīja, viņš izvēlējās pats savu ceļu. Tālāk ir rakstīts: “Mēs esam vajāti, bet neesam atstāti, satriekti, bet neesam pazuduši. Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā. Jo, kamēr dzīvojam, vienmēr topam nodoti nāvē Jēzus dēļ, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu mirstīgajā miesā.” Tu mirsti miesā, un dzīvs topi garā. Tavs iekšējais cilvēks aug, šodien maksājot cenu. Elementāras lietas šodien, par ko jāmaksā cena – skatīties seriālu, vai tomēr atnākt uz Bībeles studijām, vai paņemt palasīt Bībeli, vai palūgt Dievu tomēr šorīt? Vienmēr ir smagas izvēlas – marinēt gurķus vai tomēr to Bībeli arī šodien palasīt. Tomēr tie gurķi vairāk interesē. Tāpēc mēs nepiekūstam, kaut nezinām, ko darīt, bet rullējam uz priekšu. Mēs pavadām laiku ar Dievu, mēs kalpojam, rīkojamies, bet mēs nepiekūstam. Pāvils saka, ka ārējais cilvēks sadilst. Līdz 30 gadu vecumam viņam vēl ir normāls kaut kas nedaudz, pēc tam viņš sāk novecot. Pēc 30 gadiem vai vēl pat ātrāk cilvēki sāk novecot. Es esmu redzējis 25 gadu vecumā cilvēku kā vecu veci. Es esmu tādu redzējis, viņš reāli izskatījās tā, it kā viņam būtu 60. Viņam tie procesi ir sākuši notikt stipri ātrāk, tīri bioloģiski. “O, es esmu baigais jaunietis!” “Smiltis drīz birs ārā!” Bet mēs nepiekūstam, pat ar visām smiltīm, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais cilvēks dienu no dienas atjaunojas, jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgo godību. Ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs. Tavs gars, tavs iekšējais cilvēks ir mūžīgs, savienots ar Dievu, par ko mēs maksājam cenu, lai šo ceļu aizietu līdz galam. Bībelē rakstīti arī šādi Pāvila vārdi: “ Kad mūsu laicīgais telts mājoklis tiks nojaukts, tad mums būs mūžīgais mājoklis debesīs.” Bet mēs šeit, virs zemes, pārģērbjamies. Šeit, virs zemes, maksājam cenu. Bībele ir atbilde. Mēs investējam sevī Viņu. Lūk, kāpēc Jēzus sēdēja templī, vecāki Viņu veda uz templi, bet tempļa apmeklējumi bija atšķirīgi. Viens mācās Tēva lietas, Viņš jau ir nodibinājis kontaktu. Otri nāca, jo kāds viņu dēlam ir pravietojis spožu nākotni, un tas bija viss, ko viņi saprata.

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. (Jāņa evaņģēlijs 1:1)

Vārds bija Dievs, un nevis izrauts no konteksta, bet veselīgs konteksts. Tas nozīmē, ka būs punkti, kādā veidā Bībele ir atbilde tev.

1. Vārds ir Dievs – tas nozīmē, studējot Dievs vārdu, meditējot un liekot to savā zemapziņā, garā, praktizējot Dieva vārdu tu savienojies ar Svēto Garu, kas tevi ir radījis. Tu neesi nekāds kalps. Jēzus saka:

Jūs esat Mani draugi [..]. (Jāņa evaņģēlijs 15:14)

Tu savienojies ar savu draugu, savu vecāko partneri.

2. Tu piepildies ar Garu un iekšēji kļūsti dzīvs – kļūsti dzīvāks un vēl dzīvāks. Lasi skaļi: manī ir vitalitāte pārpārēm. Vitalitāte ir dzīvības procesi un dzīvība. Vai zini, ko tu tagad izdarīji? Tādas rakstvietas nav Bībelē, bet tas atbilst Bībeles apliecinājumam, jo Bībele saka:

[..] vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība. (Jāņa evaņģēlijs 6:63)

Iedomājies: vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība. Kad tu tos klausies, kad respektē, liec sevī, klausies, tu gribi lai tie nosēžas tavā garā, tas nozīmē, ka tevī ir vairāk vitalitātes, rodas vairāk dzīvības.

Jo mēs zinām, ka no mirušiem uzmodinātais Kristus vairs nemirst: nāvei nav vairs varas pār Viņu. (Romiešiem vēstule 6:9)

Mēs zinām, ka no mirušiem uzmodinātais Kristus vairs nemirst, jo nāvei nav varas pār Viņu. Pāvils saka, ka lai jūs domājat par sevi, ka esat miruši grēkam un dzīvojiet Dievam.

Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. (Romiešiem vēstule 6:11)

Viņš ar Savu Garu arī mūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu. Kas ir kur? Jūsos.

Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos. (Romiešiem vēstule 8:11)

Iedomājies, ar Savu Garu, kas ir jūsos. Caur vārdu Gars tevī, un kad tava ārējā miesa it kā sadilst, bet arī tur parādās dzīvības pazīmes, žēl, ka tikai 100 gadi vai nedaudz vairāk, bet arī tā tu nomirsti normāli sapnītī, nevis uzkrīt ķieģelis uz galvas vai no slimībām. Tātad lasot, studējot Dieva vārdu, tu iekšēji kļūsti dzīvs un piepildies ar garu.

3. Tu esi izglābts, tu esi Jēzu pieņēmis par savu glābēju, ļoti labi, bet Bībele saka ka:

Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles. (Jēkaba vēstule 1:21)

Iedomājies, tu taču esi pestīts. Bet ceļš ir vēl jāiet tālāk. Ko dara Dieva vārds? Glābj. Lasi Dieva vārdu, kas glābj. Viņš ir mans glābējs, Jēzus ir vārds, Viņš ir mans glābējs. Viņš glābj tevi. Tu esi kolosālā vidē. Tu esi Dieva vārda un Dieva Gara piesātinātā vidē. Pēc jaunpiedzimšanas, liekot sevī iekšā, investējot sevī Dieva vārdu, tu atdzimsti. Pēc jaunpiedzimšanas tu vēl atdzimsti un atjaunojies.

4. Atdzimšana.

Jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda. Jo visa miesa ir kā zāle un visa viņas godība kā zāles zieds. Zāle nokalst, un viņas ziedi nobirst, bet Dieva vārds paliek mūžīgi. (1. Pētera vēstule 1:23-24)

Jūs, kas esat atdzimuši no dzīvā un paliekamā Dieva vārda. Un te ir tā rakstvieta, jo visa miesa ir kā zāle un visa viņas godība kā zāles zieds. Zāle nokalst, un viņas ziedi nobirst, bet Dieva vārds paliek mūžīgi. Un neviens tev to neatņems, ko tu te virs zemes būsi ielicis sevī, tas paliek mūžīgi.

5. Vai tu gribi ticības dāvanu, lai vari gāzt kalnus? Lūk, atbilde Bībelē:

Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana – no Kristus pavēles. (Romiešiem vēstule 10:17)

Ko tad mēs sludinām? Kristu, Dieva vārdu, Bībeles mācību. Ticība nāk no tā, ka tu investē sevī Dieva vārda principus. Tu mācies, un šajā brīdī tu mācies. Patiesībā šis nav vienkāršs sprediķis, tas, ko es tagad runāju, pēdējā laikā nav vienkāršs. Tu pats sevī radi ticību. Dieva vārds tevī ir dzīvs un darbojas, un rada ticību. Kad? Kad tu klausies, tu tagad mācies.

6. Tev ir vajadzīga gudrība. Gudrība nav skolas zināšanas. Gudrību skolā vispār nemāca. Gudrība ir, kad tu spēj loģiski domāt un salīdzināt faktus. Salikt kopā visas zināšanas un izdarīt pareizus secinājumus, un pieņemt pareizus lēmumus, un attiecīgi rīkoties. Mums ir vajadzīga gudrība, lai savā dzīvē izdarītu pareizus lēmumus, lai būtu laimīgi, priecīgi un viss būtu forši.

Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Ģeķi nonievā gudrību un pamācību. (Salamana pamācības 1:7)

Kas ir šī bijība? Paklausība Dieva vārdam. Kā es varu paklausīt Dieva vārdam? Ne jau virspusējas zināšanas, bet tad, kad Dieva vārds ir manī. Tas nozīmē, ka tu vienreiz atnāc uz draudzi un viss mainījās? Tas ir tikai sākums. Tas nav tikai draudzē, tas ir pilnīgi visur. Visās veiksmīgās organizācijās un firmās ir pastāvīgas apmācības. Arī tīkla mārketingā ir pastāvīgas apmācības. Uz priekšu iet tikai tie, kas visu laiku pastāvīgi mācās. Un es runāju par pasaulīgām organizācijām, visas, kas attīstās, IT, militārā māksla ir balstīta tikai uz mācībām un manevriem. Tāpat arī NATO spēki mācās novērst, kā aizsargāties, viņi visi mācās. Viss veiksmīgais bāzējas uz pastāvīgu apmācību. Ja tu redzi kādu firmu vai uzņēmumu, kurš attīstās, tad viņi mācās. Šo organizāciju līderi zina, ka cilvēki paši negrib mācīties un tāpēc viņi viņiem organizē seminārus. Viņi organizē, un cilvēki tajos piedalās. Valsts struktūrās arī mācās. Dažādi cilvēki mācās ne tikai līderību, bet arī vadīšanu, jo vadīšana atšķiras no līderības. Gan firmu darbinieki, gan ierēdņi mācās.

7. Bībele tevi dara gudru.

Bet tu paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši, un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū. [..] Lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. (2. Timotejam vēstule 3:14-15; 17)

Pāvils saka Timotejam, lai paliek mācībā, ko ir mācījies un pārliecinājies, jo zina, kas viņam to ir mācījuši. Tas nozīmē, ka nav vienalga, ko kurš māca, tu vari lasīt Bībeles komentārus, bet tev konkrētajās lietās vajag cilvēkus ar jaudu, kas to, ko viņi māca, paši ir to izdarījuši. Nevar mācīties no cilvēkiem, kas to nav paši izdarījuši. Viņi, izņemot teoriju, neko citu nevar iemācīt. Un šeit ir rakstīts: paliec mācībā, ko tev ir mācījuši, un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus. Timotejs bija palīgmācītājs un vēlāk pēc Pāvila kļuva par bīskapu. Un viņš saka, lai tu zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū. Lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. Tātad Bībele tevi dara gudru. Saki sev: es esmu gudrs un vitalitāte manī ir pār pārim, man ir Svētā Gara vadība, vadi mani, Svētais Gars.

Kas mani ir izglābis? Es tev teikšu, Bībele ir mani izglābusi. Ģitāru iemācījos spēlēt ātri, dažās dienās, sāku trinkšķināt trīs akordus. Un sāku dziedāt visas kristīgās dziesmas, stipri gribējās slavēt Dievu. Ģitāra bija šausmīga, tas attālums no grifa līdz stīgām bija ļoti liels, bija deformējusies. Vajadzēja lielu spēku, lai nospiestu stīgas, tā ģitāra bija ļoti veca grabaža. Es kārtīgi slavēju Dievu, un viena no pirmajām dziesmām bija tāda. Starp citu, dziesmai mūziku es pieliku pats klāt, vārdi bija baptistu vai no kādas grāmatas, bet melodiju pieliku no citas dziesmas. “Nekad, nekad es Bībeli neatstāšu, nekad, nekad šo Dieva grāmatu.” Tur bija vairāki pantiņi, bet šis bija kā piedziedājums. Man bija vesela mape ar dziesmām, es tad baigi slavēju Dievu. Tagad man te ir slavētāji, malacīši, tad es to darīju pats. Pats vēl spēlēju, pats sludināju, un nemaz nebija slikti. Mums miljonāru klubam bija pārgājiens, un tur bija viena sieviete, viņa ir manā sirdī. Kāpēc? Tad, kad es viens pats tur braukāju riņķī, viņa strādāja “Kristīgajā radio”. Luīze arī strādāja tad “Kristīgajā radio”. Viņas abas ir pazīstamas. Bet kopš tā laika es viņu nebiju redzējis. Bet viņa pati kaut kur mani redzēja, un iekšēji gribēja braukt ar mani kopā un palīdzēt slavēšanā, lai man nav viss jādara pašam. Tad, kad viņa nebija, tad arī es bez ģitāras izgāju uz skatuves un vienkārši dziedāju. Es iznācu uz skatuves un dziedāju, zālē bija vairāki simti cilvēku. Un reizēm nebija arī aparatūras. Tā bija sākumā. Vairāki simti cilvēku ir atnākuši, mikrofons vēl nogļuko un nestrādā, nav kas slavē. Es dziedāju vienu savu dziesmu, un visi pēc tam sāka dziedāt. “Man dzīvē Jēzus, man dzīvē Jēzus, man dzīvē Jēzus, man dzīvē Jēzus! Aleluja, aleluja, aleluja, aleluja!” Nākamais pantiņš ir: “Gods, slava Jēzum, gods, slava Jēzum, gods, slava Jēzum, gods, slava Jēzum! Aleluja! Aleluja! Aleluja! Aleluja!” Dieva vārds ir pamatu pamats. Bībele ir vislabākā grāmata – der itin visam. Ne profesionālajās jomās, kā lai zobārsts ieliek plombi, nav rakstīts, bet kā attiekties pret klientu, tas gan tur ir rakstīts. Kā dzīvot cilvēkam, kam sāp zobs, un tam, kas to dakterē, un kā iegūt mūžīgo dzīvību, kā būt veiksmīgam, kā gūt panākumus – tas viss tur ir rakstīts. Pat par finansēm ir rakstīts Bībelē. Nu, piemēram, par finanšu lietām, ir rakstīts: nelaid mantu pāri jūrai ar vienu kuģi, piemēram. Tas ir elementārs biznesa princips, uzkrājumu vai savas investīcijas netaisi tikai vienā vietā, tas ir jāsadala. Šodien ir brīnišķīga diena.

8. Lasot Bībeli, redzi un saproti Dievu.

Filips Viņam saka: “Kungs, rādi mums Tēvu, tad mums pietiek.” Jēzus viņam saka: “Tik ilgi Es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi Mani sapratis, Filip? Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: rādi mums Tēvu?” (Jāņa evaņģēlijs 14:8-9)

Tas, kurš redz Jēzu, lasa Bībeli. Tad, kad tu sāc praktizēt Bībeles stāstus, tad arī sāc saprast, kāds Viņš ir, un es nedomāju par vizuālo tēlu, bet iepazīšanu kā tādu.

9. Lasot Bībeli, tu redzi sevi kā spogulī.

Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija. (Jēkaba vēstule 1:23-24)

Mēs iepazīstam sevi, un Dievs zina vislabāk, kā cilvēks ir uzbūvēts. Kā arī, ja pieliek klāt iespaidīgus atklājumus, tad Bībele kopā ar zinātni ir kaut kas ļoti iespaidīgs. Tā ir jauda, tas ir kruti. Vēlos ar jums padalīties par vienu eksperimentu, kurš pieder japāņu zinātniekam Emoto, pasaulē pazīstams cilvēks, kurš tiek kritizēts, bet tomēr viss atbilst Bībelei. Emoto eksperimentu it kā neviens nav varējis atkārtot, bet viņš pierādīja to, ka labi vārdi ietekmē ūdeni. Divos traukos bija ūdens, vienā traukā noteiktu laika posmu runāja sliktos vārdus, bet otrā – pozitīvos, ūdens tika sasaldēts un tika pētīta struktūra. Tam ūdenim, kuram teica labos vārdus, struktūra bija labāka, bet otram, kurš saņēma slikto, nebija tik skaista. Cilvēks sastāv no 80% ūdens. Tevi ietekmē tas, ko tu domā un runā, kā arī sabiedrība, kurā tu ikdienā uzturies. Ja tu ikdienā esi starp negatīvo, tad kā tu vari iztikt bez pozitīvā Dieva vārda un tā studijām, bez draudzes un slavēšanas. Tāpēc es saku, ka šis eksperiments tiek kritizēts, bet tas atbilst. Negatīvs ir destruktīvi, un pozitīvs ir ļoti jaudīgi un pozitīvi. Lasot Dieva vārdu, tu iepazīsti sevi.

10. Dievs atklājas caur vārdu.

Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa evaņģēlijs 8:12)

Viņš ir vārds un atklājas caur to.

11. Iegūsti brīvību caur Dieva vārdu. Gladiatora filmas beigās ir ļoti laba dziesma. Šo dziesmu arī ir novērtējis arhibīskaps Vanags. Dziesma ir par to, ka mēs tagad esam brīvi.

“Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa evaņģēlijs 8:32)

Es esmu brīvs! Klausoties un pielietojot Dieva vārdu, tu esi brīvs. Kļūstot iekšēji brīvs, tu kļūsti brīvs arī no ārpuses.

12. Dieva vārds dziedina.

Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! [..] Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. (Salamana pamācība 4:20; 22)

Bībele ir atbilde dvēseles un miesas dziedināšanai.

13. Atspirdzina dvēseli.

Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. (Psalms 19:8)

Agrāk bija tāda reklāma: “Jums ir problēma? To atrisinās firma “Auseklītis”.” Tev ir depresija, problēmas, vēlies par to parunāt? Šo problēmu atrisinās Bībeles studijas. Protams, kad tu to sevī liksi iekšā, bet vismaz tad tu būsi spējīgs kaut ko atrisināt.

14. Bībele ir atbilde uz drošības jautājumu.

Tā Kunga Vārds ir stipra pils, taisnais dodas turp un top pasargāts. (Salamana pamācības 18:10)

Mēs esam Viņa gara vadīti. Mēs esam spējīgi iziet cauri dažādiem apstākļiem. Pēdējā laikā esmu izlasījis trīs ebreju sarakstītas grāmatas. Viena bija Viktora Frankla grāmata, otra – “Zemcilvēka piezīmes” un trešā – “Laimīgākais cilvēks uz Zemes”. Tie nav kristieši, bet viņiem tāpat ir ebreju Tora, mūsu ticība ir no turienes izaugusi. Kādām ciešanām viņi izgāja cauri, Osvencimai jeb Aušvicei, tur bija visas iespējamās slimības un dažādas ciešanas. Šis karš tika izdzīvots, un vēl viņš nodzīvoja simts gadus. Viņš teica tā: “Cilvēka organismam ir tāda brīnumaina spēja atjaunoties pēc visām tādām ciešanām.” Mēs atsitam kāju, tad šķiet, ka tas būs uz visu mūžu, bet tas nebūs uz visu mūžu. Dievs ir ielicis mūsos ģenētisku kodu, ka mēs varam atjaunoties. Kad es iznācu no slimnīcas, es nevarēju normāli pietupties, kā arī vēl aizvien nevaru skriet, bet drīz varēšu. Vienu roku nevarēju pacelt vispār, es biju palicis tāds nekāds. Es negāju pie fizioterapeita, jo domāju, ka varu pats. Vienu reizi atspiedos un uz nedēļu paliku līks. Vēlāk jau lēnām ticībā, ejot uz mērķiem, sāka palikt labāk mugurai, ceļgaliem, bet rokai tāpat nebija labi. Šobrīd nedaudz jūtu, bet paliek labāk. Organisms pats atjaunojas, bet tev vajag Dieva vārdu, pozitīvas domas, ticību, kā arī to, kur pavadīsi mūžību. Tev Viņš ir vajadzīgs, un jānes arī pateicība, viss tā ir iekārtots. Ticība ir brīnišķīga, un pārējo paveiks organisms. Kad Frankls izbēga no nometnes, tad viņam patika daudz runāties un dzert kafiju. Sāc studēt un mācīties tagad. Atvēli regulāri laiku Bībelei un draudzei.

15. Dievs dara stipru un dod uzvaru.

Vieniem viņu spēks ir kara rati, citiem zirgi, bet mēs esam stipri ar Tā Kunga, mūsu Dieva, Vārdu. (Psalms 20:8)

Ar Tevi mēs satriecam ienaidniekus, Tava Vārda spēkā saminam tos, kas stājas mums pretim. (Psalms 44:6)

Mēs saminam slimības, neticību, negatīvas domas, aizvainojumus. Puse draudzē ir joprojām traumēti. Pieņem dziedināšanu Jēzus vārdā! Piedod un tiec galā ar visu to slikto, kas jau no bērnības ir sakrājies, pārrauj negatīvās neironu ķēdes. Tas ir Dieva princips, satriec ienaidnieku, lai viņš tevi nekontrolē. Slinkums arī ir ienaidnieks, un mums jāsāk ar sevi. Bet ir arī reāli ienaidnieki, bet Jēzus saka mīlēt tos.

Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus [..]. (Mateja evaņģēlijs 5:44)

Mēs varam mīlēt savus ienaidniekus, bet tas notiek procesā augot.

16. Dieva vārds neiespējamo dara iespējamu.

“Vai Mans vārds nav kā uguns,” saka Tas Kungs, “un kā veseris, kas sagrauj klintis?“ (Jeremijas grāmata 23:29)

Ar Dievu viss ir iespējams. Šī draudze ir neiespējamais, tas piedzima mana sirdī un galvā. Viss, ko tu dzemdēsi savā sirdī, notiks tavā dzīvē. Ļoti svarīgs ir laika faktora, cik tu savas dzīves laikā vari paveikt. Jāveido attiecības un komunikācija, kā arī pašam jāaug, un tas prasa laiku. Tas nav iespējams vienam cilvēkam, jo Ābrahāms, Īzāks un Jēkabs ne vieni iemantoja zemi, bet visi. Viņi nodeva mantojumā tālāk savu vīziju, tāpat darīsim arī mēs, mēs nodosim tālāk nākošajai paaudzei savu vīziju. Dieva svētīta Latvija, uz kuru cilvēki brauc, nevis bēg. Galvenā ticība nav Latvija, bet tas, ka Dieva valstība ies plašumā visā pasaulē. Mēs ticam mūžīgajai dzīvībai un tam, ka varam nodzīvot ļoti labi. Mēs ticam, ka Jēzus nāca cilvēka miesā virs zemes, mira pie krusta un augšāmcēlās, lai mēs, miruši grēkam, dzīvotu Dieva vārda taisnībai. Dzīvotu pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi, lai būtu laimīgākie cilvēki pasaulē. Es domāju, ka Dieva pamatmērķis ir, lai mēs būtu laimīgi cilvēki. Esi laimīgākais cilvēks pasaulē! Un Bībele ir atbilde!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Bībele ir atbilde” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija