Jebkura draudze, kura nedod, nav Dieva draudze.

Jebkurš mācītājs, kurš nemāca došanas principus, nepazīst Dievu. Iespējams, ka finanses ir tieši tā dzīves sfēra, kurā mums iet visraibāk. Tieši finansiālajā sfērā mums ir jāpieliek vairāk pūles, lai uzticētos Dievam. Daudzas problēmas ir tieši finanšu dēļ. Par šo tēmu es runāju maz, dažas reizes gadā, un arī šodien es stāstīšu Bībeles pamatmācību par finansiālu labklājību. Kāpēc tieši tagad? Kopš draudzes sākuma katrā jaunā gada dievkalpojumā mums ir iespēja pienest Dievam īpašu ziedojumu. Nav svarīgi, kā tu jūties, kad ziedo, svarīgs ir tas, ko saka Dieva vārds. Viņš saka: “Ar kādu mēru tu mērosi, ar tādu Es tev atmērošu.”Mācīsimies Dieva vārdu. Došanas principi ir absolūti labprātīgi, tāpat kā viss draudzē. Mans uzdevums ir mācīt Dieva vārdu, ko es arī darīšu. Mēs apskatīsimies daudz Bībeles pantu, iedziļināsimies šajā grāmatā – ko Dieva saka par finansēm un finansiālu labklājību. Mācības mērķis ir zināt Dieva gribu un paklausīt Viņam, un baudīt visu to, ko Dievs grib mums dot. Un finanses ir ļoti svarīga tēma, jo tā ir ļoti svarīga vajadzība katram cilvēkam. Ja kādam ir vēlme izsmeļošāk apskatīt šo tēmu, tad draudzes grāmatu galdā var iegādāties grāmatu “Kā kļūt bagātam”. Ja šo grāmatu nopietni pielieto, tad nekļūt bagātam nav iespējams. Dievs ir uzticams.

Debesu Tēvs, es Tev pateicos par Tavu Vārdu, par katru cilvēku šajā vietā. Es lūdzu, lai katrs viens spēj saņemt no Tevis, pieņemt no Tevis, darīt Tavu gribu arī finanšu jomā un lai mūsu starpa nav nabagu. Lai ikviens, kuram ir finansiālas problēmas, tās atrisina Tavā spēkā. Dievs, svētī katru vienu draudzes “Kristus Pasaulei” dalībnieku, svētī ikvienu, kas šajā brīdī lasa Tavu vārdu, – lai neviens nepaliek nabags. Lai Tava finansiālā labklājība ir bagātīga katra cilvēka dzīvē, kurš klausās un lasa Tavu vārdu. Āmen!

“Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.” (5. Mozus 15:6)

Tu esi dzirdējis par Starptautisko Valūtas Fondu? Tas aizdod valstīm naudu. Kas šajā gadījumā ir patiesā valdība, ja gandrīz katra valsts ir aizņēmusies no šī fonda? Valstī valda vietējā vara vai arī nauda un cilvēki, kuri stāv aiz šīs naudas? Ja tev ir trīsdesmit gadi, tu neesi sācis strādāt un joprojām dzīvo pie mammas, kurš valda pār tavu dzīvi? Ja mamma un tētis dod tev ēst, kurš diktē noteikumus tavā dzīvē? Ikviena valsts vai organizācija, kas ir nonākusi nopietnās kredītsaistībās, ir pakļauta cilvēkiem, kuri stāv aiz šīs naudas, un viņi pat var grozīt valsts likumus. Vai Dievs to ir paredzējis? Vai Dievs ir paredzējis, ka bezdievīgi cilvēki groza tautu likteņus ar finanšu mehānisma palīdzību? Viņš mums, Saviem bērniem, draudzei, ir paredzējis kaut ko citu. Mēs aizdosim daudzām tautām, bet paši neaizņemsimies. Dievs plāns ir neaizņemties, bet dot. Ne ar mērķi kontrolēt, manipulēt vai panākt savas intereses, bet lai ikviena tauta un ikviens zemes iedzīvotājs personīgi iepazītu Jēzu Kristu.

Dievs draudzei ir paredzējis tādu varu, ka tā ir absolūti finansiāli neatkarīga. Es bieži esmu dzirdējis jautājumu par mūsu draudzi: “Kurš jūs sponsorē?” Cilvēki ierauga to, kas šeit notiek, ierauga cilvēku skaitu, aprīkojumu, ieguldīto naudu, reklāmas, un domā, ka tie ir bagāti amerikāņu onkuļi, bet neviens mūs nesponsorē! Mēs esam bagāta draudze. Mums ir bagāts Dievs. Tas ir tādēļ, ka šīs draudzes mācītājs jau no paša draudzes sākuma nav pat iedomājies aizņemties naudu. Esmu turējies pie principa, ka es būšu tas, kas aizdod, nevis tas, kas aizņemas. Mēs būsim tie, kuri aizdod un dod, nevis tie, kuri ņem un aizņemas. Tāds ir Dieva plāns Israēlam, tāds ir Dieva plāns draudzei – finansiāli neatkarīga un spēcīga draudze.

Dieva griba ir, ka mūsu vidū ir biznesa cilvēki. Dieva plāns ir tāds, lai katrs viens no mums ir finansiāli turīgs, kā minimums – lai katram viss ir pietiekami. Dieva vārds saka, lai mums ir tik daudz, ka paliek pāri labiem darbiem. Lai mēs ieguldām draudzes izaugsmes darbā un ietekmējam pasauli. Pār kredīta ņēmēju valda kredīta devējs. Īpaši tas attiecas uz lieliem kredītiem. Ja tu izlem, ka īres naudas vietā paņemsi māju un daudzus gadus maksāsi bankai ikmēneša maksājumu, tad tu būsi piesiets vienai bankai un vienai mājai, kas šo gadu laikā var arī sapūt. Es esmu pret jebkādiem kredītiem. Vai nu tu vari samaksāt, vai arī nevari. Vai nu tev ir nauda, vai arī nav. Nevar dzīvot uz priekšu no tā, kas tev vēl nav. Dzīvo no tā, kas tev ir! Ja mēs šo principu pārkāpjam, pār mums valda, bet Dieva plāns ir citādāks. Tu valdīsi pār daudzām tautām, bet tās pār tevi nevaldīs.

“Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem! Viņa dzimums būs varens virs zemes, tas būs svētīts kā taisno cilts. Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi. Taisnajiem Viņš tumsībā uzaust kā gaisma; Viņš ir žēlīgs, žēlsirdīgs un taisns. Labi tam cilvēkam, kas ir žēlsirdīgs un labprāt aizdod, viņš tiesā panāks savu taisnību; viņš savā garā neļodzīsies nemūžam, taisnais paliek mūžīgā piemiņā. Viņš nebīstas no ļaunas slavas, viņa sirds ir stipra savā paļāvībā uz To Kungu. Viņa sirds ir droša, viņš nebīstas, tiekāms ar gandarījuma prieku viņš var noskatīties uz saviem ienaidniekiem. Viņš ir devīgs un dod nabagiem bagātīgi. Viņa taisnīgums stāv nelokāmi vienumēr, viņa rags paceļas godā.” (Psalms 112:1-9)

Taisnais cilvēks personīgi pazīst Dievu, dzīvo Viņa gribā un dod. Turība un bagātība būs tāda cilvēka namā, kurš dod, nevis aizņemas. Pasaulē viss ir otrādi – ņemt, ņemt un ņemt, un pēc tam kurnēt, kurnēt un kurnēt, ka nekā nav. Kāpēc nav? Jo tu ej pret Dieva principiem. Nav svarīgi, vai cilvēks pazīst Dievu personīgi vai nē, jo Bībeles principi darbojas pie visiem cilvēkiem. Dievs liek līt lietum pār taisniem un pār netaisniem. Protams, ka tiem cilvēkiem, kuri pazīst Dievu, šī svētība ir daudz plašākā spektrā – ne tikai finansiāla svētība, bet arī dažāda veida garīgas svētības. Taisnais būs devējs, viņš būs bagāts un ietekmīgs, un citādi nevar būt.

“Cilvēka bērns, ja kāda zeme apgrēkotos pret Mani, atkāpdamās no Manis, un Es izstieptu Savu roku pret to, atņemtu tai maizes krājumus, tai uzsūtītu badu un iznīcinātu cilvēkus un lopus, un, ja šie trīs vīri – Noa, Daniēls un Ījabs – atrastos viņu vidū, tad tie izglābtu sava taisnīguma dēļ vienīgi savas dvēseles, saka Dievs Tas Kungs.” (Ecehiēla 14:13-14)

Valstī ir krīze, tajā ir Dieva sods, bet, ja šajā valstī dzīvo patiesi Dieva cilvēki, tādi kā tu un es, kas pazīstam Dievu personīgi un dodam, tad uz mums krīze neattiecas. Tas, kas notiek valstī, neattiecas uz tevi. Kā bija ar taisno Latu, Ābrahāma brāļadēlu? Viņš bija vienīgais taisnais cilvēks, un Dievs viņu uzveda ārā, un tad pār Sodomu un Gomoru nāca sods. Uz tevi tas neattiecas. Uz tevi finansiālas krīzes valstī neattiecas. Tu esi pieslēgts absolūti citai ekonomiskai sistēmai – Debesu valstībai. Tava vairumtirdzniecības bāze ir citādāka, nekā pasaulei. Preces tev tiek piegādātas pavisam pa citiem ceļiem. Lūk, tāda ir Bībeles pamatmācība par finansiālu labklājību. Lai kas notiktu valstī tās grēku dēļ, Tas Kungs tevi izglābs, un krīzes laikā tu būsi paēdis. Kad Latvijā bija lielā krīze, mēs nejutām īpašas negatīvas pārmaiņas draudzē.

“Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33)

Jēzus runā par finansēm. Cilvēki gaužas, pārmērīgi daudz domā par naudu, darba dēļ aizmirst lūgt Dievu, aizmirst atdot Dievam to, kas Viņam pieder – desmito tiesu, sava darba un naudas dēļ aizmirst daudz laba, ko viņi varētu darīt kalpošanā. Dieva vārds saka dzīties vispirms pēc Dieva valstības, tad finansiālā puse tiks sakārtota ar īpašu Dieva svētību. Finanses tiks sakārtotas nevis tad, kad tu sāksi pārmērīgi daudz strādāt un atņemsi laiku Bībelei un lūgšanām, bet tieši otrādi – mazāk strādāsi un veltīsi laiku kalpošanai. Nopelnīt naudu ar Dieva svētību nav tas pats, kas vienkārši nopelnīt naudu. Es jums mācu Dieva vārdu. Ja tu netici man, tici Jēzum Kristum! Tie ir Viņa vārdi.

“Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus, tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri.” (Salamana pamācības 3:9-10)

Kādiem cilvēkiem pildīsies šķūņi un noliktavas ar pilnību? Kam būs mājās labas lietas, kurš labi ģērbsies? Kurš pabaros savu namu un paliks pāri labiem darbiem? Kurš dos un neaizņemsies? Tas, kurš dod godu Kungam arī no savas mantas. Šis cilvēks piešķir visu savu ienākumu pirmajus. Nevis kaut ko, bet pašu pirmo, pašu labāko.

Kas ir desmitā tiesa? Kāpēc ir labi to dot?

Patriarhu svētības un bagātības noslēpums. Patriarhi ir Israēla draudzes, mūsdienu Kristus draudzes ticības tēvi. Jēzus Kristus atnāca uz izraēliešu bāzes, Vecās Derības Dievs ir tas pats Jaunās Derības Dievs. Ābrahāms, Īzaks un Jēkabs ir mūsu patriarhi. Ābrahāms bija pirmais, kurš Dievs aicināts izgāja no kaldēju Ūras jeb pagānu zemes un sāka vairoties. Piedzima Īzaks, tad Jēkabs un 12 ciltis, un tā līdz pat šai dienai. Jaunais Israēls ir Kristus draudze.

“Ābrāms bija ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu.” (1. Mozus 13:2)

Vai tu gribi būt bagāts ar lopiem? Ar sudrabu un zeltu? Lopi mūsdienās būtu automašīnas. Ābrāms bija ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu. Viņam piedzima dēls Īzaks, un par viņu ir rakstīts:

“Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis. Tā šis vīrs kļuva bagāts un augdams auga bagātībā, līdz kamēr kļuva ļoti bagāts.” (1. Mozus 26:12-13)

Tēvs bija ļoti bagāts, un arī dēls. Viņš ne tikai bija bagāts, bet viņa bagātība auga, līdz viņš bija ļoti bagāts. Īzakam piedzima dēls Jēkabs:

“Tā šis vīrs kļuva ļoti bagāts, jo tam bija daudz sīklopu, kalpoņu, kalpu, kamieļu un ēzeļu.” (1. Mozus 30:43)

Kas šiem trim cilvēkiem ir kopīgs? Viņi visi bija ļoti bagāti. Un tie ir mūsu ticības tēvi, pamata cilvēki.

“Un Ābrāms deva tam desmito tiesu no visa, kas tam piederēja.” (1. Mozus 14:21)

Pārliecinieties paši par to Dieva vārdā. Ticēt vajag Dievam, un izvēles vajag izdarīt pašam. Nevis tāpēc, ka kāds teica, bet tāpēc, ka tu pats skaties, ko saka Dieva vārds, un, ja tu vēlies, tu pats vari pamēģināt. Ābrahāms deva desmito tiesu priesterim rokās. Tas bija Dieva kalps. Mums draudzē nav tāda kārtība, mums ir grozi. Arī Īzaks deva desmito tiesu. Ko darīja Jēkabs?

“Un Jēkabs deva solījumu, sacīdams: “Ja Dievs būs ar mani un pasargās mani šinī ceļā, ko es eju, un dos man maizi, ko ēst, un drēbes, ar ko ģērbties, un liks man sveikam atgriezties savā tēva namā, tad Tas Kungs man būs par Dievu. Bet šis akmens, ko es esmu cēlis par piemiņas akmeni, taps par Dieva namu; un no visa, ko Dievs man dos, es desmito tiesu došu Viņam.”” (1. Mozus 28:20-22)

Īzakam dot desmito tiesu iemācīja viņa tēvs Ābrahāms. Jēkabam dot desmito tiesu iemācīja viņa tēvs Īzaks. Viņi visi deva desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem un bija ļoti bagāti. Viens no patriarhu labklājības iemesliem ir tas, ka viņi deva precīzi desmito tiesu. Kam? Viņi deva tā laika templī, par kura izskatu teologi vēl aizvien strīdas, konkrētam priesterim, un šis priesteris pieņēma viņu desmito tiesu. Tālāka informācija par to, kas ar šīm desmitām tiesām notika, vairs nav īpaši minēta. Arī mums nevajadzētu uztraukties, kas ar mūsu ziedojumu notiek pēc tam – svarīgi ir, ka no mums to pieņem, jo tas mums pašiem atnes labklājību. Kad Īzaks gatavojās mirt un doties pie saviem tēviem, viņš svētīja savu dēlu Jēkabu.

„Lai tad Dievs dod tev no debesu rasas un no zemes treknuma, un daudz labības un vīna. Un tautas lai smagi strādā tev, un ciltis lai zemojas tavā priekšā, un pats kļūsti pavēlnieks (..)” (1.Mozus 27:18-29)

Tas nozīmē, ka tev jābūt tam, kas dod, nevis aizņemas. Šajā gadījumā tēvs svētīja dēlu, un tas nozīmē, ka arī tavā dzīvē svētība nāk caur tēviem, caur cilvēkiem. Miesīgajam un garīgajam tēvam ir liela nozīme tavas bagātības tapšanā. Tas, kā tu šodien domā, strādā un māki apieties un lietot naudu, gandrīz vai pat simtprocentīgi ir atkarīgs no tava tēva. Tevi ietekmē tas, kā tu esi audzināts, ko tu esi mantojis no saviem vecākiem un kas ir tavos gēnos. Ja tēvs tev nemācīja biznesa principus, tev to vienkārši nav. Tomēr labā ziņa ir tā, ka tu vari nomainīt sava miesīgā tēva ietekmi pret sava garīgā tēva ietekmi tavā dzīvē. Garīgais tēvs tev māca patiesību par finansēm, un tu vari kļūt turīgs. Ja tu caur ģimeni esi mantojis nabadzības lāstu, no tā ir jātiek vaļā. Tev ir jāatsakās no nabadzības lāsta un jāpieņem svētība, kā arī tie cilvēki, kas tev par to māca. Īzaks svētīja savu dēlu Jēkabu, un arī es tevi svētīju. Reiz kāds cilvēks gribēja doties prom no mūsu draudzes un sākt apmeklēt citu draudzi. Reti kurš, kas dodas prom, to izdara pareizi, atnākot pie manis un par to parunājot – lielākā daļa aiziet prom pa kluso, jo ir bailīgi un vārgi cilvēki, kas pēc tam aprunā draudzi. Šis cilvēks, kas pie manis atnāca, sacīja, ka grib mainīt draudzi, bet vēlas dabūt manu svētību tam. Es viņam sacīju: „Tev būs mana svētība, ja aiziesi un nerunāsi neko sliktu par mani un mūsu draudzi.” Līdz šim brīdim es neesmu dzirdējis nevienu sliktu vārdu no viņa, un es redzu, ka Dievs šo cilvēku patiešām svētī. Šis cilvēks ir apprecējies, sācis savu kalpošanu, un viņam pat seko cilvēki, nav nekādu problēmu. Ja tu no draudzes aiziesi nepareizi, tev nebūs nekādas svētības. Ir cilvēki, kuri kādu laiku apmeklē draudzi, sākumā viņiem viss patīk, taču ar laiku viņu domas mainās, un viņi iet un visiem stāsta, cik šeit bija slikti, kā viņus kontrolēja, izmantoja un tamlīdzīgi. No draudzes vispār nevajag iet prom, bet, ja tu to dari, tad dari pareizi. Svētība no garīgā un miesīgā tēva ir ļoti svarīga. Ja tavs miesīgais tēvs nav spējis iemācīt tev pareizus principus, tad mācies tos šeit, draudzē. Tās nav tikai zināšanas – tās ir garīgas lietas, atvērtas debesis šajā jautājumā, tikai mums tas ir jāsaprot un pareizi jālieto.

„Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” (Mateja 6:21)

Desmitās tiesas došana vai nedošana norāda uz to, kam tu piederi. Ja tu zini, ka dot desmito tiesu ir pareizi, bet tomēr to nedari, tas norāda uz to, kam pieder tava sirds. Tur, kur es ieguldu savu darbu, laiku un finanses, tam es piederu un to es mīlu. Ja tēvs rūpējas par savu ģimeni un apgādā to, tas nozīmē, ka viņš savu ģimeni mīl. Sievas, ja jūsu vīri jums dod naudu un pērk dažādas lietas, viņi jūs mīl, jo savā darbā, lai to nopelnītu, viņi iegulda laiku.

Turpinājumā noskaidrosim to, kas tad īsti ir desmitā tiesa. Šodien mēs mācamies Bībeles pamatmācību par finansiālu labklājību.

„Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder Tam Kungam un ir Tam Kungam svēta.” (3. Mozus 27:30)

Vecajā Derībā, sākot ar patriarhiem, Dieva vadībā tiek dibināts likums, ka no visa, ko cilvēks izaudzē vai nopelna, desmitā tiesa pieder Dievam. Tātad desmitā tiesa no mūsu ienākumiem jau pieder Dievam. Arī valsts atvelk tev nodokļus. Vairāk nekā trešā daļa no taviem ienākumiem pieder valstij. Tātad nauda, kuru tev atvelk nodokļos, patiesībā nemaz nepieder tev, un, ja tu to paturēsi, pēc likuma tu būsi zaglis. Var redzēt dažādas reklāmas, kurās cilvēki tiek aicināti nosūdzēt aplokšņu algu maksātājus. Es uzskatu, ka to nevajag darīt, jo tad mūsu ekonomika sabruks pilnībā. Nesen ziņās lasīju, ka slimnīca nevar dabūtu ķirurgu, kuram maksātu algu 700 eiro apmērā. Tas ir tikai pašsaprotami, ka par šādu naudu ķirurgu nevar dabūt, jo pat sētnieks reizēm pelna vairāk. Ja nebūtu aplokšņu algas, ārstu vispār nebūtu, jo par tādu algu nav iespējams normāli dzīvot. Tas, ko es pateicu, neatbilst Bībeles mācībai, taču ir dažādas valstis un dažādas situācijas, un katrā no tām jārīkojas atbilstoši. Piemēram, Ukrainā nav iespējams nolikt tiesības, jo visi tās pērk. Ukrainā ar mācītāja sievu mēs iekļuvām avārijā, jo arī viņas tiesības bija nopirktas. Šajā valstī tas ir normāli, tas nav grēks. Kad es biju evaņģelizācijā pa Ukrainu, es biju apmēram 50 – 60 pilsētās, tajā skaitā arī Donbasā, un tur nevarēja vienkārši braukt un nemaksāt policistiem. Labāk bija uzreiz iedot, jo pretējā gadījumā tika pieskaitīti vairāki pārkāpumi, piemeklēti vairāki panti un tāpat nācās maksāt. Latvijā ir pilnīgi cita situācija, un dot policistiem nav pareizi. Mēs esam Eiropa, savukārt Ukraina par tādu tikai top. Ukrainā korupcija ir augstākajā līmenī, un vēl šobrīd var redzēt visu to, kas tur notiek. Tāpat notiek arī Krievijā, bet par to mēs nerunāsim. Īsāk sakot, es vēlos teikt, lai tu šajā jautājumā par aplokšņu algām un nodokļiem pārāk neiedziļinies, un, ja tev dod, tad ņem. Tomēr tas ir mans subjektīvais viedoklis, taču mēs mācamies Dieva vārdu. Es nemācu, ka tā, kā iepriekš minēju, mums visiem tagad ir jādara, tomēr par to nevajag pārāk uztraukties, jo tas, kas notiek mums apkārt, ir patiešām neparasti. Pastāstīšu nelielu stāstu no savas pieredzes. Pirms vairākiem gadiem mēs kopā ar kādu kolēģi strādājām par celtniekiem, sākām labi pelnīt, un es ļoti gribēju maksāt nodokļus. Es Bībelē lasīju, ka Jēzus saka: „Maksājiet nodevas,” un devos uz Valsts ieņēmumu dienestu. Atnākot es sacīju, ka gribu maksāt nodokļus, un šī darbiniece, uz lapas visu aprēķinot, man, acīs skatoties, teica: „Pēc aprēķiniem tik un tik tev būs mums jāsamaksā, un tik tu vēl paliksi parādā.” Toreiz es vienkārši sāku smieties un aizgāju prom, par nodokļiem vairs neinteresējoties. Vēlāk, kad mēs sākām celt draudzi, izvērsāmies un kļuvām pazīstami, tad mēs pakāpeniski sākām kārtot arī šīs grāmatvedības lietas. Šobrīd mums viss ir ideāli sakārtots, un, ja kādam rodas jautājumi, mūsu grāmatvede visu nokārto. Atceros, ka reiz kāda VID darbiniece teica: „Nu gan jums tā grāmatvede. Visus mūs salika pa vietām!” Tomēr, lai viss būtu tik labi kā tagad, nācās papūlēties, jo ne vienmēr valsts ir gatava pieņemt tavus nodokļus. Dažkārt ir tikai divi varianti – vai nu atņems visu, vai neņems neko, tomēr es tā neesmu ar mieru, un gadījumā, ja no manis grib paņemt visu, es strādāšu un nodokļus nemaksāšu. Tomēr pie izdevības, kad no manis normāli var paņemt, es došu.

„Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.” (Mateja 23:23)

Ja kādam šķiet, ka desmitās tiesas princips bija tikai Vecajā Derībā, tad iepriekš minētā rakstu vieta ir tas, ko sacīja Jēzus. Jēzus farizejiem norādīja, ka viņi perfekti izpilda desmitās tiesas prasības un dod no visa, kas tiem ir, tomēr atstāj bez ievērības svarīgāko – mīlestību un ticību. Jēzus saka: „Šo jums bija darīt un to neatstāt.” Jēzus nemāca atstāt desmitās tiesas principu, bet gan papildus tam neaizmirst arī ticību un mīlestību. Desmitās tiesas princips atnes svētību katra cilvēka dzīvē, un tas ļauj draudzei būt finansiāli neatkarīgai un patstāvīgai, gluži kā valsts valstī. Bez desmitās tiesas draudze nevar normāli funkcionēt. Tas ir Dieva ielikts princips.

„Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam? – ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem. Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat! Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Maleahijas 3:8-10)

Cilvēki krāpj Dievu, neatdodot Viņam to, kas Dievam jau pieder. Desmitā tiesa nav ne mana, ne tava – tā pieder Dievam, un mums tā ir jāatdod Viņam atpakaļ. Ja mēs to nedarām, tad Dievs saka, ka tā ir krāpšana. Papildu desmitajai tiesai ir arī labprātīgie upuri. Ja tu atnāc uz draudzi un vienkārši ziedo, tā nav desmitā tiesa. Desmitā tiesa nav no tevis, jo tā jau pieder Dievam, bet, ja tu kaut ko vēlies ziedot, tad ziedo no tā, kas palicis pēc desmitās tiesas nomaksas. Tad tas patiešām būs ziedojums no tevis, kura apmēru nosaki tu pats. Daudzi cilvēki no mūsu draudzes gada sākumā, īpašajā svētību dievkalpojumā, apsola Dievam dot konkrētu daļu no saviem ienākumiem un gada laikā cenšas pie šī solījuma turēties. Tas nozīmē, ka, piemēram, apsolot dot Dievam 30% no saviem ienākumiem, 10% ir desmitā tiesa, bet atlikušie 20% – labprātīgais ziedojums. Desmitā tiesa nav upuris, upuris ir labprātīgais ziedojums. Dieva vārds saka: „Jūs atnesat man tizlu un klibu upuri un gribat, lai Es jūs svētīju.” Ja mēs šo attiecinām uz mūsdienu Latvijas sistēmu, tad desmitā tiesa pilnā apmērā nozīmē 10% no taviem ienākumiem pirms nodokļu nomaksas. Vispirms Dievam un tikai pēc tam valstij. Valsts tev vienkārši atvelk šos nodokļus, un tas ir normāli, jo tā nauda nepieder tev, bet gan valstij. Bez nodokļiem valsts nepastāvētu, un tos maksāt ir pareizi. Tātad pilna desmitā tiesa tev jāaprēķina no naudas, kas tiek saņemta pirms nodokļu nomaksas. Izrēķini, cik tev ir pilna alga, un noņem no tās savu desmito tiesu – tas nozīmē pilnā vērtībā. Tad Dievs atvērs Savus svētību logus un liks pārpilnībai nolīt pār tevi. Dievs saka: „Atnesiet desmito tiesu Manā klētī.” Dieva klēts ir draudze, un tas nozīmē, ka savas desmitās tiesas mēs dodam draudzē. Ir dažādi veidi, kā draudzēs ziedo, taču mēs gan desmitās tiesas, gan labprātīgos upurus metam vienā grozā un neprasām, lai ziedojumam klāt būtu pierakstīti vārdi. Mēs nezinām to, cik kāds dod vai nedod, tā ir katra paša darīšana. Es zinu draudzes, kurās ziedošana ir speciāli kontrolēta, un es domāju, ka tas nav īpaši nepareizi, tomēr es tā nevēlos un pie mums tā nebūs, jo došana ir katra personīga brīva izvēle. Nav jēgas darīt kaut ko piespiedu kārtā, arī ziedot. „Mācītājs redzēs, ka es neesmu ziedojis, tādēļ es būšu nepareizais un man nebūs svētības,” bet svarīgākais ir, ka Dievs visu redz, un arī ziedošanai ir jābūt tikai starp tevi un Debesu Tēvu. Ja tu pats saproti, ka dot Dievam ir pareizi, tad dari to, un Dievs tevi svētīs. Tālāk aplūkosim to, ko Bībele saka par desmito tiesu izlietojumu.

„Visi viņu zemes pirmie augļi, ko viņi Tam Kungam nes, tie lai ir tavi; ikviens, kas tavā namā šķīsts, lai tos ēd.” (4. Mozus 18:13)

Desmitā tiesa tika izlietota priesteriem un kalpotājiem.

„Bet, redzi, Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās tiesas par īpašumu to darbu dēļ, ko tie dara, kalpodami pie Saiešanas telts. Bet Israēla vidū tiem nav mantojuma.” (4. Mozus 18:21;23)

Leviji bija viena cilts, kas nodarbojās tikai ar kalpošanu, viņiem pat netika iedalīta sava zeme, jo viņiem pienācās algas no izraēliešu desmitajām tiešām. Tātad pēc Bībeles desmitajām tiesām ir jātiek izlietotām pilna laika kalpotāju algām. Pilna laika kalpotāji ir cilvēki, kuri ir nodarbināti tikai kalpošanā un nestrādā pasaulīgu darbu. Tāpat šai naudai jātiek izlietotai, lai atbalstītu dažādus cilvēkus, kas kalpo. Pēc Bībeles desmitās tiesas paredzētas tikai cilvēku uzturēšanai. Mūsu draudzē tā nenotiek, jo viss nonāk vienā grozā. Dažiem cilvēkiem ir konkrētas algas, taču pārējais tiek lietots evaņģelizācijai un draudzes celtniecībai. Šajā jomā es šobrīd nedaru atbilstoši Bībeles principiem. Labprātīgie upuri ir pilnīgi cits jautājums.

„„Tāpēc es esmu ar visu savu spēku sagādājis sava Dieva nama vajadzībām zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, varu vara lietām, dzelzi dzelzs lietām un kokus koka lietām, un dārgakmeņus: oniksa akmeņus, malahītu un raibus akmeņus, un visādus retus, grūti iegūstamus dārgus akmeņus, un daudz marmora. Un turklāt man ir dārgs mana Dieva nams, un man vēl ir īpašumā zelts un sudrabs – un to es novēlu savam Dieva namam klāt pie visa tā, ko es esmu sagādājis svētajam namam. Un kam nu vēl ir šodien labs prāts Tam Kungam brīvprātīgi ziedot?” Tad brīvprātīgi deva tēvu namu vadoņi, Israēla cilšu vadoņi, virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār simtiem, un ķēniņa darba pārziņi, un viņi nodeva Dieva nama celšanas darbiem piecus tūkstošus talentu zelta, desmit tūkstošus dareiku zeltā, desmit tūkstošus sudraba talentu, astoņpadsmit tūkstošus vara talentu un simts tūkstošus dzelzs talentu.” (1. Laiku 29:2-3; 5-7)

Šeit ir konkrēti norādīts, ka brīvprātīgie ziedojumi ir paredzēti draudzes celtniecības darbam – evaņģelizācijai, aparatūrai un visām tehniskajām lietām, bet ne algām. Tātad desmitās tiesas ir paredzētas algām, bet brīvprātīgie ziedojumi tehniskām vajadzībām un evaņģelizācijai. Apmēram pusotru mēnesi atpakaļ mūsu draudzes kontā bija vairāk nekā 20 000 eiro. Šobrīd tajā atrodas tikai 5000 eiro, jo mēs naudu nekrājam, bet gan ieguldām draudzes attīstībā, piemēram, evaņģelizācijā, bukletu iespiešanā un izplatīšanā, aparatūrā. Darba sapulcē es teicu, ka mēs šobrīd vairs nevaram atļauties nekādus lielus rēķinus, pretējā gadījumā var gadīties, ka vienu dienu kontā ir nulle, un mēs nevaram nomaksāt parastos rēķinus. Tad, kad mums ir līdzekļi, mēs tos mākam pareizi iztērēt. Dieva vārds skaidri saka: „Dod, lai arī Manā namā būtu barība.” Mēs vēlamies celt Dieva namu, vairoties, augt un augļoties, un mēs gribam atnākt ērtās telpās un vērot skaistu skatuvi. Mums ir daudz prožektoru, un reiz es dzirdēju, ka kāds cilvēks saka: „Jums šeit ir tā kā ellē!” Es gan nezinu, kas gaismai ir kopīgs ar elli. Kad es sāku savu ticības ceļu daudzus gadus atpakaļ, es biju draudzē, kuras mācītājs teica, ka saksofons un bungas ir no velna. Tāpat viņš mācīja, ja cilvēks svaidījumā krīt uz priekšu, tas ir no Dieva, bet ja uz aizmuguri, tad no velna. Šādi aizspriedumi ir stulbums.

„(..) bet nenāciet Manā priekšā tukšām rokām.” (2. Mozus 23:15)

Es visu mācu no Bībeles, ne no sevis paša. Kad tu nāc uz draudzi, uz savu klēti, lai saņemtu barību, kas ir Dieva vārds un aprūpe, tu līdzi ņem Bībeli, desmito tiesu un ziedojumu. Desmito tiesu labāk ir atdot uzreiz, nevis sakrāt pa mēnesi. Tāpat to iespējams pārskaitīt arī uz draudzes kontu, tomēr labāk un skaistāk būtu, ja tu pielūgtu Dievu un starp slavēšanas dziesmām tam paredzētajā laikā pagodinātu Dievu arī ar savām finansēm. Tomēr, ja tev nav citas iespējas, var pārskaitīt arī uz kontu, jo Dievs tik un tā visu redz un pieņem.

„Labākos no tavas zemes pirmajiem augļiem nes Tā Kunga, sava Dieva, namā.” (2. Mozus 23:19)

Ziedo Dievam pašu labāko. Desmitā tiesa un labprātīgie ziedojumi ir veids, kādā mēs pielūdzam Dievu. Nepietiek tikai ar to, ka tu atdod Dievam savu desmito tiesu, uztaisi lielu labprātīgo ziedojumu un tad gaidi, ka no debesīm sāks līt zelta lietus.

„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā.” (Salamana pamācības 10:4-5)

Šī rakstu vieta ir liels aplauziens visiem sliņķiem. Ir nepieciešams strādāt un būt čaklam savā darbā. Tātad darbs ir nepieciešams un nepieciešams arī būt čaklam darbā. Bet vai mums ir jāpārstrādājas? Nē.

 „Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.” (Salamana pamācības 10:22)

Cilvēks strādā, bet dara to ar galvu, bez sevišķām pūlēm. Viņam ir līdera īpašības, viņš mācās, lasa, ir pārāks par tiem, kuri strādā trīs darbos un pelna kapeikas. Kāpēc? Tā ir Tā Kunga svētība. No Bībeles cilvēks var iemācīties pat biznesa principus. Daudzi, kas atnāk uz mūsu draudzi, uzsāk savu biznesu. Un ir citi, kuri šeit „pasildās” kādu brītiņu, apgūstot šos principus un tad aiziet, bet arī uzsāk savu biznesu. Protams, Dievs viņam vairs nav vajadzīgs. Bet vismaz ir kāds labums – savs bizness. Mums, pirmkārt, ir vajadzīgs kalpot Dievam, nevis koncentrēties uz biznesu.

„Taisnajam viņa manta nepieciešama dzīvei, bet bezdievīgais izlieto savus ienākumus grēkiem.” (Salamana pamācības 10:16)

Tātad ja tev ir kāda atkarība, tava nauda tiek izlietota šim grēkam. Jātiek vaļā no šīs atkarības, jo citādi tu vari pelnīt, dot desmito tiesu, taču būt nabags. Nost ar slinkumu un nost ar atkarībām! Taisnais cilvēks nepārpūloties nopelnīs sev pietiekami un vēl paliks pāri labiem darbiem.

„ Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet, ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā.” (Salamana pamācības 13:11)

Citiem vārdiem, ja tu gribi būt bagāts, finanses ir gudri un stingri jāpārvalda. Un ir labi arī kaut kādu summu iekrāt. Es nesasaku, ka tagad nu tik krāsim, liksim zeķē visu naudu, bet nauda var noderēt pēkšņam, izdevīgam darījumam, investīcijām, ekstrēmai situācijai, lai nebūtu jāaizņemas. Mūsu draudzē sakrājas nauda, tad mēs to diezgan ātri iztērējam visādiem pasākumiem, evaņģelizācijām. Un neaizmirsti pats sevi palutināt, kaut ko nopirkt, atpūsties.

„Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un, kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem; taču arī tas ir niecība.” (Salamans mācītājs 5:9)

Tātad, tu vari būt miljardieris, bet vari justies nabags. Jo nauda šiem cilvēkiem ir Dieva vietā. Bet ja nauda nav Dieva vietā, tā pietiks vienmēr.

„Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība.” (Jeremijas 29:7)

Citiem vārdiem, rūpējieties par savu valsti, piedalieties tās labklājības celšanā. Pats tu te dzīvo, maksā nodokļus, ja tas ir iespējams. Es jau kādreiz stāstīju, ka es, lai izdzīvotu, kādu brīdi nemaksāju nodokļus, jo tas vienkārši nebija iespējams. Bet ir pareizi maksāt nodokļus un rūpēties par savu valsti. Jo šie nodokļi taču aiziet uz dažādam valsts struktūrām, policiju, ugunsdzēsējiem utt. Bez šiem mūsu maksātajiem nodokļiem valstī būtu haoss un anarhija. Un kas būtu mūsu draudzē, ja nebūtu kārtības? Pareizi, nekas. Šeit pat nebūtu šī skaistā kancele, kura maksāja 800 eiro. Protams, mēs varētu priekšā nolikt vienkāršu galdu vai krēslu, ko sākumā es arī darīju. Bet tu taču gribi, lai viss būtu skaisti, gaumīgi un patiktu arī tiem, kurus tu te atved. Arī liecinot te priekšā, patīkamāk taču ir stāvēt aiz šīs skaistās kanceles, kur pat var uzlikt ūdens glāzes.

„Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi. Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa. Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību.” (Romiešiem 13:6-8)

Tātad Pāvils saka, ka jāmaksā nodevas un jāizvairās no kredītiem. Visticamāk, ka būs ļoti sāpīgi, ja paņemsiet kredītus. Būsiet dziļā bedrē.

„Un tie Viņu sita krustā un izdalīja savā starpā Viņa drēbes, mezdami kauliņus par tām, ko kurš dabūtu.” (Marka 15:24)

„Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” (2. Korintiešiem 8:9)

Tātad Jēzus pie krusta tika aplaupīts, lai mēs būtu ne tikai dziedināti un glābti, bet arī finansiāli svētīti. Jēzus plāns tavai dzīvei ir finansiāla labklājība. Un šīs svētības apmērs ir atkarīgs no tavas spējas dot un ieguldīt.

„Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lūkas 6:38)

Kādā mērā Dievs var mūs svētīt? Tādā, kādā mēs paši dodam. Nav svarīgs tieši ziedojuma apmērs, bet tas, ko šis ziedojums tev nozīmē. Jēzus par nabadzīgo atraitni teica, ka viņa ir ziedojusi visvairāk, jo atdeva visu no sava mazumiņa. Jēzus skatās uz cilvēka sirdi.

„Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību.” (2. Korintiešiem 9:6)

Vai nav labas rakstu vietas? Kā tu ieguldīsi, tā tev atnāks atpakaļ.

„Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību. Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.” (Galatiešiem 6:7-9)

Gluži kā Buratino no filmas pēc viltīgās lapsas un runča padoma iesēja savas naudiņas zemē un, pasakot „ kreks, peks, feks”, un gaidīja, kad izaugs naudas koks. Sliņķiem un tiem, kas neievēro pārējos Dieva principus, notiek tas pats. Nekad nepadodies! Tici apsolījumiem!

Tas, kurš neprot pareizi pārvaldīt savas finanses, tas neprot neko. To saka Jēzus.

„Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?” (Lūkas 16:11)

Tātad ar to naudu, kas man ir, ir pareizi jārīkojas. Pretējā gadījumā neko lielāku es nevarēšu. Pārdomāsim, kā mēs tērējam, kur mēs tērējam, kā mēs dodam desmito tiesu, kā plānojam biznesu, kā iegūstam vajadzīgās zināšanas biznesam.

Un tagad daži fakti jeb statistika par ebrejiem un viņu bagātību. Šodien vēlreiz tos pārlasīju, un man tie šķita ļoti interesanti. Jo droši vien esi dzirdējis, ka par ebrejiem runā kā par ļoti bagātiem cilvēkiem. Tā ir taisnība vai mīts? Taisnība. Kas bija Ābrahāms, Īzaks, Jēkabs, Jēzus? Ebreji. Un tu? Tu garīgi esi ebrejs, jo šie principi attiecas arī uz mums. Ebreji šos principus ļoti ievēroja, neskatoties uz to, ka neatzina, ka Jēzus ir Dievs, un nogalināja Viņu. Ebrejiem bez Kristus šie principi darbojas. Šeit būs pētījums tieši par Amerikas ebrejiem.

Ebreju ģimenes ar ienākumiem virs 50 000 ir divas reizes vairāk nekā neebreju ģimenes.

Ebreju ģimenes ar ienākumiem zem 20 000 ir divas reizes mazāk nekā neebreju ģimenes.

Ebreju pārākums ekonomiskajā sfērā pār citām tautām ir pārliecinošs. Pēc Forbs aptaujas ebreji ir pirmie 45 sarakstā ar 100 bagātākajiem ASV cilvēkiem.

Kas viņiem visiem ir kopīgs? Viņi dod desmito tiesu un ievēro Bībeles principus. Bībele ir arī biznesa grāmata, tā darbojas. Arī bez Dieva darbojas. Ir daudz bagātu cilvēku, kuri dzīvo bez Dieva, bet izmanto Bībeles principus.

Trešā daļa no ASV multimiljonāriem ir ebreji. (Ebreji pasaulē ir 0,10 % no visiem iedzīvotājiem.)

Interesanti, cik mēs, latvieši, esam procenti no visiem pasaules iedzīvotājiem? Droši vien aiz komata jāliek vismaz divas nulles. Bet es par to nemaz nebēdājos, jo mēs taču piederam debesīm un tur būs daudz mūsējo.

20% no visiem profesoriem un universitāšu vadītājiem ir ebreji.

40% Vašingtonas un Ņujorkas juridisko firmu partneri ir ebreji.

30% Nobela prēmijas laureāti zinātnes sfērā ASV ir ebreji.

25% visu Nobela prēmiju laureāti ir ebreji.

Dažādu tautību ģimenes ienākumu pētījumu attiecības: amerikāņi – 100, ebreji – 172, japāņi – 132, poļi – 115, ķīnieši – 112, itāļi – 112, vācieši – 107, anglosakši – 107, īri – 103, indieši – 99, meksikāņi – 76, ASV iezemieši indiāņi – 60, afrikāņi – 32.

Kā ebreji ziedo? Lūk, statistika. Amerikāņi ziedo labdarībai vidēji 2% no ienākumiem. Ebreji labdarībai atdod vidēji 4%.

Tātad redzam, ka ebreji ziedo divas reizes vairāk nekā amerikāņi un arī ieņēmumu attiecība rāda, ka tā ir gandrīz divas reizes lielāka (172/100). ASV ebreji labdarības organizācijām ziedo visvairāk, izņemot Pestīšanas Armiju. Ebreji tic, ka nauda jādod nevis tikai tāpēc, ka tā ir labi, bet gan tāpēc, lai labi dzīvotu. Gribi labi dzīvot? Dod naudu. Došana ir tas pats, kas investēšana – nauda atgriežas pie tevis.

Ko Bībele saka par šīm svētībām?

„Tāpēc arī Jēzus ir tapis par labākas derības galvinieku.” (Ebrejiem 7:22)

Tātad šī derība ir vēl labāka. Sanāk, ka patiesi dzīvam kristietim būtu jāsastāda vēl augstākus procentus salīdzinājumā ar neticīgo. Kad ir labākais laiks dod desmito tiesu un ziedojumus?

„Nesaki savam tuvākam: “Ej un nāc, rīt es tev došu!” – jo tev taču ir, ko dot tūlīt.” (Salamana pamācības 3:28)

Kad jāsāk dot? Tūlīt. Cik? Tik, cik tu pats vari. Vai tas ir pieprasījums? Nē, tas ir Dieva vārds.

„Neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams, jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu.” (Salamana pamācības 3:27)

Un neaizmirsti pateikties par to Dievam. Neaizmirsti Viņu, kad kļūsi bagāts. Izraēlieši to aizmirsa.

„Kad nu tu ēdīsi un būsi paēdis, tad teic To Kungu, savu Dievu, par to labo zemi, ko Viņš tev ir devis. Sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, bet turi Viņa baušļus, Viņa tiesas un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu. Lai tad, kad tu būsi ēdis un paēdis un sev uzcēlis labus namus, un tur dzīvosi, kad tavi vērši un tavi sīklopi būs savairojušies un tavs sudrabs un tavs zelts sāks pie tevis krāties, un viss, kas tev vien pieder, būs vairojies, lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama.” (5. Mozus 8:10-14)

Īstenībā viss, kas mums pieder, ir nācis no Dieva un pieder Dievam.

„… jo kas es esmu, un kas ir mana tauta, ka mēs paši labprātīgi spētu dot tādus ziedojumus? Bet viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam!” (1. Laiku 29:14)

Šeit, uz zemes, mēs neko nevaram paturēt – pliks atnāci, pliks aiziesi. Nu labi, ieģērbs mūs zārciņā skaistā uzvalciņā.

Mans novēlējums šogad finansiāli nodrošinātajiem ir kļūt vēl stiprākiem. Un lai izbeidzas nabadzības lāsts nabadzīgajiem. Mēs varam sākt ar došanu. Mēs arī varam sākt ieguldīt savā biznesā, lai uzplauktu vēl vairāk. Tiec vaļā no kādām atkarībām, ja tev tādas ir, lai tava naudiņa sāk vairoties un neizšķiežas atkarībās. Draudzei es novēlu, lai mēs būtu finansiāli svētīti, lai mēs būtu tie, kas aizdot, nevis aizņemas. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu rakstīja Ieva Našeniece, Monta Gulbe, Elita Meirāne, rediģēja Ieva Našeniece