Debesu Tēvs, paldies par Tavu Svēto Garu, paldies par Tavu svaidījumu, jūtamo un redzamo klātbūtni šajā vietā! Paldies par brīnumiem, zīmēm un dziedināšanām. Paldies par dziedināšanām, kuras Tu dari jau tagad, šajā brīdī. Slava Tev, Kungs!

Šodien tēma būs – brīnumi un dziedināšanas. Dievs dziedina. Viņš dziedina tagad un rīt dziedinās. Jēzus Kristus – Tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Es runāšu Dieva vārdu, un Dieva vārds dziedina. Tu dzirdi un pieņem Dieva vārdu, un Dieva Gars caur Savu vārdu tevi dziedina. Tu slavē un pielūdz Dievu, un Viņš dziedina. Patiesībā es šodien, dziedināšanas dievkalpojumā, nelūgšu Dievu. Kāpēc? To es paskaidrošu sprediķa beigās. Es jau mājās nolēmu, ka Dievu šodien nelūgšu. Esmu jau lūdzis un pateicies Dievam. Kā tas viss izskatīsies bez lūgšanām? Tad tu redzēsi!

Vai Dievs grib dziedināt?

“Un, kad Viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam sekoja. Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.” Un Viņš, roku izstiepis, to aizskāra un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības.” (Mateja 8:1-3)

Jēzus kalnā lūdza Dievu, tad nokāpa zemē, un pie Viņa pienāca kāds slims vīrs un teica: “Ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.” Šķīstīt, precīzāk, dziedināt. Spitālība tajā laikā bija neārstējama un nāvējoša slimība. Tu nāc pie Kristus, atnāc uz dziedināšanas dievkalpojumu, esi ar Dievu jau desmit, divdesmit gadus, varbūt tikai mēnesi vai arī šodien pirmo reizi dzirdi par Viņu. Neatkarīgi no tā, tev ir jautājums, vai Dievs grib tevi šodien dziedināt. Jēzus izstiepa roku, viņu aizskāra un teica: “Es gribu, topi šķīsts!” Dievs grib – topi vesels! Vai Jēzus grib tevi dziedināt? Atbilde ir Bībelē – Dievs grib tevi dziedināt!

Jēzus dziedina, bet, lai pieņemtu dziedināšanu, būtu labi saprast, no kurienes nāk jeb kā rodas slimības. Kāpēc mēs slimojam? Es domāju, ka nav neviena cilvēka, kurš būtu absolūti vesels. Tāds, kuram pat nav nevienas pumpas. Tāds, kuram nav nekādas kroplības. Tāds, kuram nav nekādas infekcijas vai vīrusa, absolūti vesels cilvēks. Un kāds, mūsuprāt, ir pilnīgi vesels cilvēks? Tāds, kurš neguļ gultā un nedzer zāles? Bet realitātē katram cilvēkam ir kaut kādi defekti. Pat absolūti veseli cilvēki slimo. Pat tie cilvēki, kuri ir ar Dievu un ir glābti un dziedināti, nav ideāli un pilnīgi, arī viņi saslimst. Ideāli mēs būsim tikai tad, kad būsim kopā ar Dievu Debesīs. Lai kāda arī būtu tava kaite, Dievs grib tevi dziedināt jau šodien. Nevajag domāt, ka Dievs grib dziedināt tikai tos, kuriem ir kādas nopietnas kaites. Mazs cinītis gāž lielu vezumu jeb viena maza vaina var izvērsties lielā problēmā. Es kā draudzes vadītājs cīnos jau ar problēmām pašā iedīglī, bet lielas problēmas paredzu jau laiku iepriekš. Es cīnos ar negatīviem sīkumiem draudzē un novēršu tos jau pašā sākumā, un tādējādi draudze ir vesela. Mums visiem ir vajadzīga dziedināšana, un Dievs grib dziedināt pat tavu niecīgo defektu, par kuru tu nevienam nestāsti. Slimībām ir divi iemesli. Viens ir grēks, otrs ir velns. Jebkādām kaitēm, slimībām, kroplībām un defektiem cilvēka miesā, garā un dvēselē ir divi iemesli – grēks vai velns.

“Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels. Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: “Vai tu gribi vesels kļūt?” Slimais Viņam atbildēja: “Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķī, kad ūdens tiek sakustināts; bet, kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā.” Jēzus viņam saka: “Celies, ņem savu gultu un staigā!” Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bet tā diena bija sabats. Tad jūdi sacīja tam, kas bija dziedināts: “Šodien sabats, tev nav brīv gultu nest.” Bet viņš tiem atbildēja: “Kas mani darīja veselu, Tas man sacīja: ņem savu gultu un staigā.” Tie jautāja viņam: “Kas Tas bija, kas tev sacīja: ņem savu gultu un staigā?” Bet izdziedinātais nezināja, kas Tas bijis, jo Jēzus bija nozudis pūlī, kas bija tanī vietā. Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: “Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.”” (Jāņa 5:5-14)

Jēzus dziedināja kādu cilvēku, kurš trīsdesmit astoņus gadus bija tādā stāvoklī, ka pat pārvietoties nevarēja. Viņš teica: “Celies, ņem savu gultu un staigā!” Gulta ir domāta matracītis vai sega, kuru visur varēja paņemt līdzi. Pēc kāda laika Jēzus šo cilvēku satiek, viņš ir dziedināts un slavē Dievu, un saka: “Negrēko vairs, ka tev nenotiek kas ļaunāks.” Jēzus norāda, ka viņa slimības iemesls bija grēks.

“[..] Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.” (Apustuļu darbi 10:38 )

Šī nav vienīgā Rakstu vieta, kurā skaidri ir norādīts, ka slimības ir saistītas ar velnu, ne tikai ar grēku. Velns darbojas tikai caur grēku.

“Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1. Jāņa 3:8 )

Kad Jēzus atnāca uz zemes, Viņš sludināja, dziedināja un izdzina ļaunus garus. Slimības nav no Dieva, bet no velna. Dievs tev nekad nesūtīs slimību! Tie ir meli – Dievs nesūta pārbaudījumus slimību veidā un neliek smagas slimības nastu, jo Dievs ir atnācis, lai dziedinātu, nevis saslimdinātu. Velns ir melis un melu tēvs, zaglis, kas ir atnācis zagt un nomaitāt. Dievs turpretī dziedina un nes dzīvību.

“Dievs darīja neparastus brīnumus ar Pāvila rokām, tā ka pat sviedru autus un priekšautus no viņa miesas uzlika neveseliem, un slimība tos atstāja, un ļaunie gari no tiem izgāja.” (Apustuļu darbi 19:11-12)

Ne tikai Jēzus dziedināja, bet arī Viņa sekotāji. Dziedināšana ir saistīta ar eksorcismu jeb velnu izdzīšanu. Cilvēks grēko, velns piekļūst cilvēkam caur grēku un ierosina slimības. Ko mums darīt? Dievs grib dziedināt, bet kurš no mums ir bez neviena grēka? Vai esi pateicis ne to, ko vajag, izdarījis ne to, ko vajag? Varbūt tu mokies vainas apziņā? Lielākā daļa slimību rodas no vainas apziņas, īpaši nesaprotamās un “neārstējamās” slimības. Kā uzvarēt grēku?

“Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.” (1. Pētera 2:24)

Ko darīt ar grēku? Ko darīt ar nepilnībām sevī, pat ja tu tici Kristum un ej Dieva gribā? Neviens no mums nav pilnībā svēts cilvēks bez defektiem. Vai tu jūties svēts? Patiesībā neviens no mums tā nejūtas. Mēs zinām to, ka esam svēti Jēzus upura dēļ, bet ikdienā sevī redzam nepilnības. Piemēram, mūsu draudzes brālis Vitālijs laulību nepārkāpj, nenogalina, nezog, bet ikdienā un ģimenē viņš nav ideāls – bez grēka, kā Dievs grib. Neviens no mums nav pilnīgi svēts, bet mēs esam grēku uzvarējuši tāpēc, ka Jēzus ar Savu upuri pie krusta ir paņēmis mūsu grēkus uz Sevis. Ikviens, kas tic Viņa upurim, ir darīts pilnīgi svēts, un Dievs skatās uz tevi kā uz ideālu. Viņš vairāk neredz tavus grēkus, bet patiešām pilnīgi ideāls tu būsi tikai Debesīs. Tas nenozīmē, ka mēs neatšķiramies no cilvēkiem, kas dzīvo bez Kristus. Mēs atšķiramies, taču noteikti arī tu esi dzirdējis par cilvēkiem, kuri bez Kristus, bet ar labu audzināšanu dzīvo labāk un svētāk nekā daži kristieši.

Grēka problēma ir atrisināta pie krusta. Ikvienam no mums ir tiesības nākt pie Kristus un teikt: “Dievs, man ir vajadzīga dziedināšana.” Un Dievam ir pienākums tevi dziedināt. Lai gan Dievs skatās uz mums kā uz svētiem, no tā brīža, kad tu esi atzinis Kristu par savu Glābēju, notiek svētīšanās process – tu dienu no dienas cīnies, lai kļūtu līdzīgāks Viņam, lai atmestu dažādas nepilnības un iegūtu pilnīgākas rakstura īpašības. Tātad grēks vēl joprojām turpina darboties. Ja grēks turpina darboties, tad arī slimības joprojām tev var piekļūt caur grēku, ko tu dari. Piemēram, tu esi pieņēmis Kristu par savu Glābēju, bet turpini smēķēt. Tādēļ vien, ka tu smēķē, tu nedodies uz elli, tomēr asinsvadus, plaušas un zobus tu bojā, arī elpa tev ir nepatīkama. Smēķēšana Dievam nav patīkama. Tas nav smags grēks, bet tā ir atkarība. Vai tas neatver durvis velnam, lai viņš piekļūtu tev caur slimību? Ar Jēzus brūcēm tu esi dziedināts, ar Viņa upuri tu esi svēts, tomēr, ja tu turpini grēkot, tad tu vari sākt slimot, tāpēc ir svarīgi svētīties un atmest grēkus, kas var izraisīt slimības. Tātad slimībām ir divi iemesli – grēks un velns. Grēks ir uzvarēts pie krusta, un mums ir dots Svētā Gara spēks, lai ikdienā varētu pretoties grēkam un aizvērt durvis velna darbiem. Mēs uzvaram velnu ar ikdienas svētīšanos. Pagājušajā nedēļā bija tēma “Gara augļi un miesas darbi”. Miesas darbi ir tie, no kuriem jātiek vaļā. Piemēram, ja tu pārmērīgi lieto cukuru un baltos miltus, tad vari aizmirst par labu veselību. Var kādreiz apēst konfekti, bet, ja tu katru dienu ēd bulciņas, čipsus un dzer kolu, tad vari aizmirst par ilgu dzīvi un arī skaidru galvu. Arī ģimenes ārsts tev pateiks to pašu. Grēks ir uzvarēts procesā – mēs svētījamies, kļūstam pilnīgāki, un arī mūsu veselība uzlabojas.

“Un, kad vakars metās, tie atveda pie Viņa daudzus velna apsēstus, un Viņš ļaunos garus izdzina ar vārdu un dziedināja visus sērdzīgos, ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.” (Mateja evaņģēlijs 8:16-17)

Viņš izdzina ļaunos garus un dziedināja. Dziedināšana ir saistīta ar ļauno garu izdzīšanu, tātad slimības sakne ir velns, bet velns darbojas caur grēku. Velns var darboties arī caur citu cilvēku grēkiem. Ja tu esi kristietis, un tava otra puse nav kristietis, jūs sakaujaties, tevi sit, tad tas ir viņa grēks, caur kuru tu ciet. Bet es ticu, ka šādos gadījumos Dievs kristieti īpaši pasargās. Grēks ir uzvarēts, bet kā uzvarēt velnu? Jēzus saka, ka Viņš izdzina ļaunos garus ar vārdu un dziedināja visus sērdzīgos. Mēs izdzenam velnu un dziedinām slimības ar Svētā Gara svaidījumu un autoritāti! Rezultātā grēks ir uzvarēts, Dievs grib dziedināt, un velns ir pieveikts!

“Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” (Marka evaņģēlijs 16:17-18 )

Kad tu rokas uzliksi, cilvēki taps dziedināti. Kad tu velnam pavēlēsi iziet, viņš aizies. Lūk, Bībelē rakstīts, ka mums kā Dieva bērniem pieder Dieva valstība. Esi kā bērns – uzliec rokas, un notiks dziedināšana, pavēli ļaunajam garam, un viņš aizies. Katram ticīgajam ir vara pār velnu un vara dziedināt.

Dziedināšanu var iedalīt divos veidos – dziedināšana un brīnumi. Kā to saprast? To var mācīt dažādi, bet viens no variantiem ir šāds – brīnumi ir tad, kad mirušie ceļas augšā, kad ar piecām maizēm un divām zivīm pabaro piecus tūkstošus, kā Jēzus to darīja, kad ar sausām kājām pāriet pāri upei vai kad staigā pa ūdens virsmu, bet dziedināšana ir tad, kad Dievs dziedina pārdabiski un bez ārstu iejaukšanās no garīgām, emocionālām un fiziskām kaitēm. Bet es šodien gribu piedāvāt kaut ko jaunu – dziedināšana ir tā, kas notiek procesā, bet brīnumi ir tūlītēji – tā ir dziedināšana acumirklī. Ikviens, kurš dievkalpojuma laikā saņems dziedināšanu, saņems brīnumu. Ja tev uzliek rokas, un tikai pēc tam, aizejot mājās, tu atklāj, ka esi vesels, tad tā ir dziedināšana – process. Šajā procesā tu atbrīvojies no dažādiem grēkiem, iegūsti labās rakstura īpašības un vienā brīdī saproti, ka vairāk nesāp un esi vesels. Brīnumi ir tūlītēja dziedināšana.

Ja tu vari ieslēgt un izslēgt gaismas slēdzi, tad tieši tāpat tu vari dziedināt cilvēkus. Neveseliem tu uzliec rokas, un tajā pašā brīdī cilvēkā sāk darboties dziedinošais svaidījums, neatkarīgi no tā, vai viņš krīt zemē vai trīc, vai dara ko citu, neatkarīgi no tā, vai viņš vispār kaut ko jūt, neatkarīgi no tā, vai viņš uzreiz saņem dziedināšanu vai pēc ilgāka laika, tajā brīdī notiek dziedināšana! Tas ir teikts Dieva vārdā. Elektrības slēdzis savieno vai arī pārtrauc strāvas savienojumu, tieši tāpat arī rokas – kad es uzlieku rokas, notiek savienojums, Svētais Gars savieno mani un otru cilvēku, un sākas dziedināšanas process. Tātad ir dziedināšana, un ir brīnumi. Tāpat ir arī ar grēkiem – kad pieņemam Jēzu par savu Glābēju, notiek vispārēja grēku piedošana, tev viss ir piedots, tu esi darīts svēts un tīrs, tomēr tu vēl joprojām tiecies kļūt līdzīgs Kristum, tas ir process. Tāpat kā grēku piedošana ir vienreizēja, arī dziedināšana ir vienreizēja, kas noris redzamā veidā līdz ar roku uzlikšanu. Un ir arī dziedināšanas veids, kas izpaužas procesā. Uzskates dēļ šo veidu pielīdzināsim mūsu jauno draudzes telpu renovācijai. Mēs paši tās tīram, krāsojam un uzlabojam, un pēc laika tajās jau būs patīkami uzturēties. Tāpat ir arī tad, kad tu pieņem Kristu. Tu esi kļuvis svēts un pelnījis savu dziedināšanu, taču, neskatoties uz to, turpini attīrīties, svētīties un strādā pie tā, lai iztīrītu savu iekšējo pasauli un miesu. Tā arī dziedināšana, par ko es pašlaik runāju, nav tikai vienreizēja, tas ir process. Vecais nams ir jāiztīra un jaunais ir jāuzbūvē.

“Jēzus iegriezās kādā ciemā. Te viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie apstājās no tālienes un paceltā balsī sauca: “Jēzu, Meistar, apžēlojies par mums!” Un Viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: “Ejiet! Rādaities priesteriem!” Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli.” (Lūkas evaņģēlijs 17:12)

Šajā gadījumā dziedināšana nenotika uzreiz, bet pēc laika. Bībelē lielākā daļa Rakstu vietu par dziedināšanu ietver tūlītēju izveseļošanos. Tas ir brīnums. Ir dziedināšana kā process, un ir tūlītēja dziedināšana, ko mēs saucam par brīnumu.

“Vēl daudz citu zīmju Jēzus darīja savu mācekļu priekšā, kas nav aprakstītas šinī grāmatā. bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā.” (Jāņa evaņģēlijs 20:30)

Kāda ir dziedināšanas jēga? Protams, ka Dievs vēlas mūs redzēt veselus un piepildītus, ka spējam dzīvot pilnvērtīgas dzīves veselā garā un veselā miesā, taču saskaņā ar Bībeli patiesais dziedināšanas mērķis ir Dieva pagodināšanās. Dievs atklāj Sevi caur dziedināšanām un brīnumiem, kas palīdz cilvēkiem ticēt. Patiesībā es šodien varēju nemaz nesludināt, tikai dziedināt, ļaut Svētajam Garam darboties, lai notiktu brīnumi, kas savukārt palīdzētu ticēt. Dievs dziedina, un tas cilvēkam palīdz ticēt. Tas parāda Dieva būtību – Dieva raksturu. Tas Kungs ir mūsu ārsts. Viņš grib dziedināt. Viņš grib īstenot brīnumus. Ziņās lasīju par ugunsgrēku “Grenfell” tornī Londonā, kura rezultātā ir aizgājuši bojā piecdesmit astoņi cilvēki. Kāda meitene, kas ugunsgrēka brīdī atradās tornī, pirms nāves zvanīja savai ģimenei, saviem vecākiem, un sacīja: “Es došos debesīs.” Bet jautājums tev – vai tu dosies debesīs? Galvenais Dieva mērķis ir glābšana, ka tu iepazīsti Jēzu Kristu personīgi, dziedināšana ir tikai otršķirīga. Jautājums – vai Jēzus grib dziedināt? Grib! Kāda veida dziedināšanas šeit šodien būs? Būs tādas, kas ir parastas dziedināšanas – bez ārstu palīdzības, cilvēkiem ar laiku atjaunosies veselība, un būs tūlītējas brīnumainas dziedināšanas.

Kas ir slimības sakne? Grēks. Kā mēs tiekam ar to galā? Caur Kristus upuri. Kā mēs tiekam galā ar velnu? To izdzenam.

Tātad kāpēc es šodien vairāk nelūgšu Dievu par dziedināšanu? Tāpēc, ka es nekur Bībelē nevaru atrast, ka Jēzus, Pāvils vai Pēteris būtu lūguši Dievu par dziedināšanu.

“Un kad Viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam sekoja. Un, redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt!” Un Viņš, roku izstiepis, to aizskāra un sacīja: ”Es gribu, topi šķīsts!”” (Mateja evaņģēlijs 8:1-3)

Ko Jēzus darīja? Viņš neteica: “Tēvs, lūdzu, dziedini šo spitālīgo vīru!” Viņš teica: “Es gribu, topi šķīsts!” Un tajā pašā brīdī viņš tika dziedināts. Es mājās jau lūdzu Dievu, bet šeit es vairs nelūgšu. Šeit es uzlieku rokas un dziedinu, šeit es pavēlu velnam iziet, un viņš iziet, šeit es pavēlu kauliem ieņemt tādu formu, kādu Dievs ir radījis, un tie ieņem. Es lietoju savu Dieva doto autoritāti. Arī tu to vari lietot. Tas nav tikai man, tas ir katram ticīgajam.

“Tad viņi noņēma akmeni. Bet Jēzus pacēla acis augšup un sacīja: “Tēvs, es Tev pateicos, ka Tu Mani esi paklausījis! Es jau zināju, ka Tu katrā laikā Mani paklausi, bet apkārtstāvošo ļaužu dēļ Es to esmu sacījis, lai tie ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” Un to sacījis, Viņš stiprā balsī sauca: “Lācar, nāc ārā!” Un mirušais iznāca; kājas un rokas tam bija autiem sasietas un seja aizsegta ar sviedrautu.” (Jāņa evaņģēlijs 11:41-44)

Mums nav jālūdz par dziedināšanu, mums ir jāpavēl tai notikt! Ir jādziedina, velns ir jāizdzen un visiem bojātajiem audiem un šūnām ir jāpavēl ieņemt tādu formu, kādu Dievs ir radījis. Mums ir jālieto tas svaidījums un vara, ko Viņš mums ir devis.

“Publija tēvs gulēja drudzī, slims ar asinssērgu. Pāvils iegāja pie viņa, pielūdza Dievu un, rokas uzlicis, to dziedināja.” (Apustuļu darbi 28:8 )

Dziedināšanas brīdī Dievs netika lūgts; viņi lūdza Dievu pirms tam.

“Lidā bija kāds cilvēks vārdā Ainejs, kas astoņus gadus bija gulējis uz gultas; tas bija triekas ķerts. Pēteris viņam sacīja: “Ainej! Jēzus Kristus tevi dziedina; celies un sakārto savu gultu.” (Apustuļu darbi 9:33-34)

“Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: “Skaties uz mums.” Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!”” (Apustuļu darbi 3:1-6)

“Jopē bija kāda mācekle, vārdā Tabita, tulkojumā: Stirna; tā bija labdare un nabagu apdāvinātāja. Tanīs dienās viņa saslima un nomira; un viņi to nomazgājuši nolika augšistabā. Bet, tā kā Lida ir tuvu pie Jopes, tad mācekļi, dzirdēdami, ka Pēteris tur esot, sūtīja pie tā divi vīrus ar lūgumu, lai tas nekavētos atnākt pie viņiem. Pēteris cēlās un gāja tiem līdzi; kad viņš bija atnācis, viņu uzveda augšistabā, un visas atraitnes viņu apstāja, raudādamas un rādīdamas svārkus un drēbes, ko Stirna, pie tiem būdama, bija darinājusi. Pēteris, izraidījis visus ārā, metās ceļos un lūdza Dievu un, pret mirušo pagriezies, sacīja: “Tabita, celies augšā!” Viņa atvēra savas acis un, Pēteri ieraudzījusi, piecēlās sēdus.” (Apustuļu darbi 9:36-40)

Lūgšana ir lūgšana. Dziedināšana ir dziedināšana. Brīnumi ir brīnumi. Šajā brīdī mēs lietojam Dieva doto autoritāti un svaidījumu. Neatkarīgi no tā, vai tev ir trūkumi vai nav, Jēzus ir par tevi samaksājis pilnu cenu un grib tevi dziedināt. Arī tad, ja vēl Kristu neesi pieņēmis, zini, ka Jēzus vēlas tevi dziedināt. Es lietošu šajā brīdī to autoritāti un svaidījumu, ko Svētais Gars man ir piešķīris un nevis lūgšu par jums, bet apliecināšu, pavēlēšu ļauniem gariem iziet un dziedināšanām notikt, un Svētais Gars darbosies. Es Tev pateicos, Dievs, par brīnumiem un dziedināšanām. Slava Tev! Mēs pielūdzam Tevi, Jēzu Kristu. Aleluja!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Brīnumi un dziedināšanas” pierakstīja Ieva Našeniece, Evija Ungure un Rihards Krūkliņš, rediģēja Ieva Našeniece