Guntars vienpadsmit gadu vecumā izdomāja pamēģināt savu pirmo cigareti. Ar šo vienu reizi viņam pilnīgi pietika, lai jau būtu “āķis lūpā” un sāktos vairāku gadu cīņa pret smēķēšanas atkarību.

Guntars pats mums stāsta: “Pirmo dūmu ievilku jau bērnībā. Atceros, ka sajūsmā nebiju, taču tas noteikti šķita kaut kas jauns un interesants. Intensīvi sāku smēķēt astotajā vai devītajā klasē, kad ar draugiem kopīgi starpbrīžos gājām ārā “vilkt dūmu”, kā arī pēc skolas pagalmā izmantoju visas iespējas uzsmēķēt. Protams, bija arī bailes, ka mani varētu pieķert vecāki, tāpēc man nācās slēpties pa stūriem un, atnākot mājās, cītīgi mazgāt rokas un tīrīt zobus. Interesanti, bet mani vecāki tāpat ātri vien par to uzzināja. Atskatoties atpakaļ, saprotu, ka smēķēšana ar draugiem bija mana aizraušanās, nevis tikai “bara instinkts”.

Sapratu, ka smēķēšanas dēļ man ik rītus ir klepus un slikta dūša, tāpēc centos saviem spēkiem to atmest. Kādu laiku arī izdevās, taču, kad atrados kārtējā “tusiņā” vai alkohola reibumā, cigarete atkal bija manā mutē. Ļoti labi atceros savus dzīves posmus, kad pīpēju, atmetu, pīpēju un atkal atmetu, līdz nākamajai reizei, kad atkal sāku pīpēt. Draugi jau zobojās par mani un teica: “Tad tu pīpē vai nepīpē? Izdomā kārtīgi!”. Laikā, kad smēķēju mazāk, es cigaretes aizstāju ar ēšanu – konfektēm, “semočkām”. Visu laiku cīnījos ar kārdinājumu, jo man bija spēcīga atkarība.

Diemžēl šāda dzīve – nemitīga cīņa pašam ar sevi, man ilga apmēram deviņus gadus. Līdz brīdim, kad kāda meitene no draudzes “Kristus Pasaulei” uzaicināja uz pasākumu ar viņas draugiem kristiešiem. Lai gan es sākumā atteicos, tomēr beigās nolēmu aiziet. Man tur iepatikās atmosfēra, bija laipni un draudzīgi cilvēki. Vēlāk sāku apmeklēt arī draudzi. Pēc tam devos uz semināru jeb inkaunteru (tikšanās ar Dievu – autora piezīme), lai tiktu galā ar savām problēmām. Inkaunterā es saņēmu pilnīgu brīvību no smēķēšanas atkarības! Jau ir pagājuši vairāki mēneši un man nav vēlmes pēc cigaretēm. Es skaidri saprotu, ka to vairs nevēlos un tas man nav vajadzīgs. Zinu, ka Dievs mani ir atbrīvojis un vēlme smēķēt ir pilnīgi pazudusi. Arī satiekoties ar draugiem, es vairs nesmēķēju. Manas finanses ir krietni uzlabojušās, jo agrāk daudz naudas aizgāja cigaretēs. Vairs nemokos ar klepu un sliktu dūšu. Esmu priecīgs, un zinu, ka tas nebūtu iespējams bez Jēzus manā dzīvē.”

Guntara Tolena liecību pierakstīja Ieva Ribokas

Rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija